Ministru kabineta rīkojums Nr.630

Rīgā 2014.gada 3.novembrī (prot. Nr.58 47.§)

1. Apstiprināt Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju par atbildīgajām institūcijām pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanā.

3. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu izpildes koordinācijā.

4. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām institūcijām līdz 2018. gada 1. martam un 2021. gada 1. martam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildes gaitu un rezultātiem.

5. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības un zinātnes ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus dokumentus:

5.1. līdz 2018. gada 1. jūlijam – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas vidusposma novērtējumu;

5.2. līdz 2021. gada 1. jūlijam – informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumu.

6. Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot un izglītības ministram līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.–2026. gadam.

7. Izglītības un zinātnes ministrijai un citām pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pamatnostādnēs ietvertos pasākumus īstenot atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai papildus nepieciešamo finansējumu 2015. gadā un turpmākajos gados izskatīt, sagatavojot vidēja termiņa budžeta projektu un valsts budžeta projektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem par jaunajām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete

(Ministru kabineta
2014.gada 3.novembra
rīkojums Nr.630)

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem sešiem gadiem. Tā kā valsts valodas politikas procesi tieši skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, pamatnostādnes attiecināmas uz visām Latvijas demogrāfiskajām grupām.

Valsts valodas politikas īstenošanā, tai skaitā pamatnostādnēs noteikto virzienu rezultātu sasniegšanā, ir iesaistītas valsts pārvaldes institūcijas, augstskolas un zinātniskās institūcijas. Atsevišķus pamatnostādņu pasākumus īsteno arī nevalstiskās organizācijas.

Valsts valodas politikas mērķis ir nodrošināt latviešu valodas – Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – ilgtspēju, tās lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijas un pasaules valodu tirgū, kā arī ietekmi Latvijas kultūrvidē. Valsts valodas politikas mērķa sasniegšanai ir noteikti četri rīcības virzieni.

1. Valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana. Šā virziena īstenošanai ir definēti uzdevumi, kas vērsti uz Valsts valodas likuma un citu saistīto normatīvo aktu izpildi un starptautisko sadarbību, t. sk. normatīvo aktu tulkošanu Latvijas un ES institūcijās.

2. Valsts valodas izglītības politika. Šā virziena īstenošanai tiek plānoti pasākumi, kas saistīti ar latviešu valodas izglītības jautājumiem un skar valsts valodas politikas pedagoģisko aspektu. Aktualizēta latviešu valodas mācīšanas metodikas, mācību materiālu atbilstības, pieejamības, pievilcības, kā arī jomas speciālistu un pedagogu sagatavošanas nozīme valsts valodas pozīciju stiprināšanā.

3. Latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana. Šā virziena īstenošanai paredzēts atbalsts valsts valodas situācijas analīzei, latviešu valodas zinātniskai izpētei un valodas tehnoloģiju attīstībai, t. sk. datubāzu un Latviešu valodas nacionālā korpusa izveidei, terminoloģijas attīstībai, kā arī akadēmisku un populārzinātnisku publikāciju izdošanai.

4. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā. Šā virziena ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas vērsti uz sabiedriskās domas veidošanu, sabiedrības iesaisti un līdzdalību, kā arī latviešu valodas kultūras attīstīšanu un latviešu valodas un lībiešu valodas lietošanas veicināšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu plāns īstenojams kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta ietvaros. Atsevišķi pasākumi īstenojami ar ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu palīdzību. Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanā iesaistītajām institūcijām valsts budžeta finansējums ir:

• 2015. gadā – 3 858 313 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 825 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 1 253 907 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 289 187 euro, Sabiedrības integrācijas fondam – 245 053 euro, Tieslietu ministrijai – 785 541 euro);

• 2016. gadā – 3 881 534 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 932 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 1 323 662 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 322 044 euro, Sabiedrības integrācijas fondam – 165 053 euro, Tieslietu ministrijai – 786 043 euro);

• 2017. gadā – 3 027 559 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 610 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 635 062 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 322 044 euro, Tieslietu ministrijai – 786 043 euro);

• 2018. gadā – 3 017 745 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 610 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 609 662 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 262 012 euro, Tieslietu ministrijai – 861 661 euro);

• 2019. gadā – 2 941 937 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 610 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 578 662 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 201 980 euro, Tieslietu ministrijai – 876 885 euro);

• 2020. gadā – 2 970 161 euro (t. sk. Aizsardzības ministrijai – 118 610 euro, Izglītības un zinātnes ministrijai – 591 662 euro, Kultūras ministrijai – 165 800 euro, Labklājības ministrijai – 1 201 980 euro, Tieslietu ministrijai – 892 109 euro).

Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītās institūcijas ir identificējušas nepieciešamību pēc papildu budžeta līdzekļiem 2015. gadā – 1 005 370 euro apmērā, 2016. gadā – 565 900 euro apmērā, 2017. gadā – 768 449 euro apmērā, 2018. gadā – 659 849 euro apmērā, 2019. gadā – 672 949 euro apmērā, 2020. gadā – 653 349 euro apmērā, t. sk. Izglītības un zinātnes ministrijai 2015. gadā – 415 800 euro, 2016. gadā – 485 900 euro, 2017. gadā – 466 300 euro, 2018. gadā – 357 700 euro, 2019. gadā – 370 800 euro, 2020. gadā – 351 200 euro; Kultūras ministrijai 2015. gadā – 589 570 euro; Sabiedrības integrācijas fondam 2016. gadā – 80 000 euro, no 2017. līdz 2020. gadam – katru gadu 302 149 euro.

Priekšlikumus par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2015. gadā un turpmākajos gados izskatīs, sagatavojot vidēja termiņa budžeta likumprojektu un valsts budžeta likumprojektu kārtējam gadam, vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem par jaunajām politikas iniciatīvām un papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši attiecīgā gada valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Pamatnostādnes izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar nozaru ministriju, Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra, Valsts izglītības satura centra, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta, Valsts valodas komisijas un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete