Par Latvijas Hipotēku un zemes banku

Valsts komercbanku – Latvijas Hipotēku un zemes banku – dibinājusi valdība — Ministru kabinets 1993. gada 19. martā. Statūtus apstiprinājusi valdība (1993. gada 10. maija lēmums nr.232). Statūti reģistrēti LR Uzņēmumu reģistrā 1993. gada 3. jūnijā ar nr.000313243. 1995. gada 12. janvārī Saeima ir pieņēmusi arī speciālu likumu "Par Latvijas Hipotēku un zemes banku". Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatā (17.03.1995.) ir nostiprinātas īpašuma tiesības Latvijas valstij uz zemi ar administratīvām ēkām Doma laukumā 4 (zemes kadastra nr.01000070008; 1034 kvadrātmetri) un Doma laukumā 3 (zemes kadastra nr.01000070010; 429 kvadrātmetri).

Latvijas Banka ir izsniegusi licenci nr.118 (28.05.1993.) Latvijas Hipotēku un zemes bankai, kura aptver visas komercbanku operācijas, tajā skaitā arī īstermiņa un ilgtermiņa kredītoperācijas, hipotekāro aizdevumu izsniegšanu pret ieķīlātu nekustamu īpašumu, ķīlu zīmju izlaišanu, līzinga operācijas un citas.

Bankas darbībai ir pilnīga tiesiskā, juridiskā bāze. Banka šobrīd veic sekojošas operācijas:

— depozītu piesaistīšana;

— īstermiņa kreditēšana;

— ilgtermiņa kreditēšana gan naudā, gan izsniedzot aizdevumus ķīlu zīmēs;

— veic līdzekļu refinansēšanu, emitējot un realizējot LHZB ķīlu zīmes;

— zemes izpirkšanas līgumu slēgšana lauku apvidos visā Latvijas teritorijā;

— zemes un cita nekustama īpašuma novērtēšana, taksēšana;

— juridisko un fizisko personu norēķinu kontu apkalpošana.

Banka 1995. gadā uzsāks papildus vēl šādu funkciju veikšanu:

— zemes izpirkšanas līgumu slēgšana pilsētās;

— komunālobligāciju izlaišana (sadarbībā ar vienu — divām Latvijas pilsētu pašvaldībām);

— valsts un pašvaldību dzīvojamo ēku privatizācijas līgumu slēgšana.

Pēdējā laikā Latvijas Hipotēku un zemes bankā pieaug noguldītāju skaits. Varbūt viens no iemesliem tam ir tas, ka banka ir valsts komercbanka un ka tā saistīta tieši ar nekustamā īpašuma — zemes, ēku, būvju operācijām, izsniedzot kredītus. Bankas statusu vēl vairāk stiprinās nesen pieņemtais likums par Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Otrkārt, varbūt arī tāpēc, ka vecāka gadu gājuma cilvēki atceras līdz 1940. gadam visai veiksmīgi darbojošās divas valsts bankas — Valsts zemes banku un Latvijas Hipotēku banku, ar kuru aizdevumu palīdzību tika celti jauni dzīvojamie nami, iekārtotas zemnieku saimniecības, izveidoti jauni privātuzņēmumi un daudz kas cits. Apgrozībā 1940. gada 1. janvārī atradās ķīlu zīmes (garantētas ar nekustamo īpašumu) par 313 miljoniem latu, kuras bija izlaidušas abas šīs minētās valsts bankas. Abu šo banku pamatkapitāls un rezerves kapitāls bija 28,8 miljoni latu.

Treškārt, varbūt arī tāpēc, ka Rietumeiropas valstīs hipotekārās kredītiestādes šodien ieguvušas plašu izplatību ilgtermiņa kredītu izsniegšanā par zemiem procentiem. Vācijā apgrozībā ir ķīlu zīmes par 832 miljardiem DEM, kas sastāda 37,3 no kopējā šīs valsts vērtspapīru (ar fiksētu ienākumu) tirgus. Dānijā, kur visas hipotekārās kredītiestādes ir valsts kompānijas, hipotekāros aizdevumus izsniedz plaša termiņa ranga robežās — no 10 līdz 50 gadiem. Nominālā procentu likme indeksētām ķīlu zīmēm ir 2,5 procenti gadā. Dānijā ir simtiem tūkstošu krājēju, kuri uztic savu naudu hipotēku bankām un kuri ir pārliecināti, ka izdarījuši drošu, ienesīgu investīciju.

Pagaidām banka depozītu noguldījumus pieņem, veic hipotekāro kreditēšanu, kā arī citas plašākas operācijas bankas centrālē Rīgā, Doma laukumā 4 (apkalpo arī Rīgas, Ogres un Tukuma rajonu). Vienlaikus bankas pilnvarotie strādā arī Valmierā (apkalpo ar izbraukumiem arī Limbažu, Valkas un Cēsu rajonu), Gulbenē (apkalpo ar izbraukumiem arī Alūksnes un Balvu rajonu), Rēzeknē (apkalpo ar izbraukumiem arī Ludzas rajonu), Daugavpilī (apkalpo ar izbraukumiem arī Krāslavas un Preiļu rajonu), Jēkabpilī (apkalpo ar izbraukumiem arī Madonas un Aizkraukles rajonu), Jelgavā (apkalpo ar izbraukumiem arī Bauskas, Dobeles un Saldus rajonu), Liepājā (apkalpo ar izbraukumiem arī Kuldīgas rajonu) un Talsos (apkalpo ar izbraukumiem arī Ventspils rajonu). Taču šeit pagaidām šie bankas darbinieki veic zemes izpirkšanas līgumu slēgšanu par privatizācijas sertifikātiem un veic dažādas konsultācijas kredītu saņemšanas jautājumos. Turpmāk uz šo pilnvaroto tīkla bāzes veidosies filiāles un bankas operācijas izvērsīsies. Tiek veikti priekšdarbi, lai 1995. gada pirmajā pusē atklātu bankas nodaļas Jelgavā un Valmierā. Arī pats šis pilnvaroto un veidojamo filiāļu tīkls tiks paplašināts (aptverot katru Latvijas rajonu), it sevišķi sakarā ar valsts un pašvaldību dzīvokļu izpirkšanas līgumu slēgšanu. Vienlaikus un pēcāk šīs struktūras kalpos par bāzi, lai katrā rajonā izveidotu ražotāju, tajā skaitā arī zemnieku, kreditēšanas mērķtiecīgu atbalsta sistēmu, un, protams, krājējiem noguldīt arī savus ietaupījumus (arī sava veida analogs krājaizdevumu sabiedrībām). Tas ir tālejošs stratēģisks virziens Latvijas Hipotēku un zemes bankas darbībā — visaptveroša LHZB tīkla izveidei Latvijas Republikas teritorijā — gan laukos, gan pilsētās.

Jāpiezīmē, ka banka savu tīklu veido, pateicoties savai saimnieciskai darbībai un nelielam atbalstam no Valsts īpašuma privatizācijas fonda. Neskatoties uz vairākiem bankas vadības ierosinājumiem, līdz šim banka nav saņēmusi nevienu santīmu tehniskās palīdzības ne no Pasaules Bankas, ne no Eiropas Savienības, ne no PHARE programmas. Cik zināms, šādu visai dāsnu palīdzību saņēmušas gan tādas valsts akciju sabiedrības kā Laukkredīts, tā arī Latvijas Universālā banka un Latvijas Krājbanka.

Procenti, kurus izmaksā par noguldījumiem, ir mēreni, nav tik augsti kā vienā otrā komercbankā, jo negribam, lai aizdevumi, kredīti būtu jāizsniedz par augstiem procentiem, un tas var apgrūtināt aizdevumu atmaksu. Šī gada janvārī par lata noguldījumiem vēl ir pietiekami augsti procenti — to maksimālais līmenis ir 16 procenti, ja noguldījums ir uz 6 mēnešiem, un 14 procenti, ja noguldījums ir uz 12 mēnešiem (ASV dolāros un DEM — maksimālais līmenis ir 12%). Turpmāk noguldījumu procenti pakāpeniski tiks pazemināti.

Latvijas Hipotēku un zemes banka veidos savu tīklu ar tādu aprēķinu, lai attiecīgā novada iedzīvotāji, uzņēmēji varētu droši savus liekos naudas līdzekļus noguldīt un savukārt vajadzības gadījumā varētu aizņemties naudu savas saimnieciskās darbības paplašināšanai, uzsākšanai. Viens no bankas principiem — lai nauda apgrozītos pēc iespējas tajā pašā reģionā, no kurienes tā ir nākusi. Tieši ar sīko ražotāju kreditēšanu un ar lētiem kredītiem, kuru procentus varētu daļēji subsidēt arī no valsts budžeta, par ko lēmums jāpieņem Saeimai. Bet gribētos pasvītrot, ka šādām investīcijām noteikti jābūt arī ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs. Laukos vajag vairāk darba vietu, lai cilvēkiem nebūtu jāpārceļas uz lielām pilsētām, kur relatīvi ir plašākas iespējas iekārtoties darbā. Kreditēšanai jāveicina darba vietu radīšana lauku iedzīvotājiem, lai viņi varētu mainīt nodarbošanos, nemainot dzīves vietu. Te cilvēkiem jau ir sava māja vai dzīvoklis bijušo lielsaimniecību centros. Arī zemnieku saimniecību atsevišķi ģimenes locekļi šādos nelielos uzņēmumos varētu strādāt. Zemnieku ģimene ar 10 — 15 hektāriem, izņemot dažas specializētas šauras saimniecības, nespēs iztikt vienīgi no lauksaimnieciskās ražošanas. Arī ekonomiski attīstītajās valstīs lauku izdzīvošanu spēj nodrošināt tikai tāda harmoniska sabiedrība, kurā lauku apvidos cieši līdzās dzīvo gan lauksaimniecībā nodarbinātie iedzīvotāji, gan tie, kas strādā ar lauksaimniecību nesaistītās nozarēs.

Savstarpējās palīdzības sistēma: liekos līdzekļus noguldot, saņemt nelielus aizdevumus, par ķīlu izmantojot arī depozīta garantijas (t.i., ja Latvijas Hipotēku un zemes bankā klientam ir depozītu konts, taču tam nav pienācis tā beigu termiņš). Jābūt mākai naudu krāt bankas kontā, būt pacietīgam, tikai pēc tam saņemot aizdevumu. Banka iepazīst klientu, klients iepazīst banku uz ilgiem gadiem un savstarpēji kļūst uzticīgi.

Bankas kasē var iegādāties arī ķīlu zīmes. Ķīlu zīmes banka uzsāka izlaist pagājušā gada otrajā pusē ar 20% augļu likmi Ls 100 un 1000 nominālvērtībā. Tas ir pirmais ilgtermiņa vērtspapīrs Latvijā, kurš tika izlaists pēc vairāk nekā 54 gadu pārtraukuma. Par cik tie ir vērtspapīri ar fiksētu ienākuma likmi atšķirībā no akcijām, ķīlu zīmes turētājam nav speciāli jāstudē dažādu uzņēmumu, firmu un kompāniju nākotnes saimnieciskās prognozes peļņas ieguvē, ko nākas darīt, reizēm pielaižot kļūdas, to akciju turētājiem. Bankas izlaižamo nākamo sēriju ķīlu zīmju augļu norma pakāpeniski mazināsies, tuvojoties Rietumeiropas valstu hipotekāro kredītiestāžu izlaisto ķīlu zīmju vidējam ienesīguma līmenim. 1995. gada vidū tiks izlaista nākamā ķīlu zīmju sērija ar augļu likmi ne augstāku par 12 — 14 procentiem. Pašreiz, par cik pieaug pieprasījums pēc ķīlu zīmēm, to pārdošanas kurss pieaug, kas nav zemāks par nominālu. Brīvā tirgū Ls 100 ķīlu zīmju pārdošanas cena pārsniedz jau nominālu vairāk par 20 procentiem, tas ir, uzpērk par 120 latiem.

Ķīlu zīmju izlaišanas nosacījumi noteikti ar bankas statūtiem un arī Saeimas pieņemto likumu par Latvijas Hipotēku un zemes banku. Banka garantē izmaksāt investoriem (ķīlu zīmes īpašniekiem) regulāru ienākumu, kas atbilst ķīlu zīmē norādītai augļu normai procentos (divas reizes gadā ik pa 10%) no ķīlu zīmes nominālvērtības, un ķīlu zīmes nominālvērtības pilnu apmaksu noteiktā termiņā (katru gadu izlozes kārtībā). Šīs bankas saistības nodrošinātas:

pirmkārt, ar aizņēmēja hipotekāriem maksājumiem bankai, kas veido bankas līdzekļus ķīlu zīmju augļu izmaksai un ķīlu zīmju nominālvērtības apmaksai. Hipotēku parāda saistības raksts, kas reģistrēts pašvaldības zemesgrāmatā, bauda arī priekšrocības salīdzinājumā ar pārējām saistībām gadījumā, ja bankas prasības tiktu apmierinātas, izdarot parādnieka mantas piespiedu atsavināšanu (pārdošanu izsolē);

otrkārt, ar aizņēmēja ieķīlāto nekustamo īpašumu, jo aizdevuma lielumu ierobežo ar 60 procentiem no īpašuma tirgus vērtības. Tas nozīmē, ka katrs ķīlu zīmes nominālvērtības lats segts ar nekustamo īpašumu vismaz 1,67, bet praktiski pat no 2 līdz 3 latu vērtībā. Bez tam bankā ieķīlātais īpašums tiek apdrošināts uz bankas vārda. Ķīlu zīmes reprezentē nekustamu īpašumu, pret kuru izsniegts bankas aizdevums.

Lai aizsargātu ķīlu zīmes īpašnieku ekonomiskās intereses no lata kursa iespējamām svārstībām, apmaksājot ķīlu zīmes nominālvērtību un tās augļus, banka reizina ķīlu zīmē norādīto summu (augļus un nominālvērtību) ar lata kursa izmaiņas koeficientu attiecībā pret ekiju (Eiropas valstu norēķinu valūtas vienība). Praktiski tas nozīmē, ka norēķini ar investoru tiek izdarīti konvertējamā valūtā, par pamatu ņemot Eiropas nākamo kopējo valūtu — ekiju. Ekijs pārstāv to Eiropas valstu "valūtas grozu", ar kurām Latvijai ir visciešākie tirdznieciskie sakari līdz ar NVS valstīm.

Banka izstrādājusi arī pašvaldību kreditēšanas pamatprincipus, ko var risināt ar pašvaldību obligāciju (municipālās oligācijas, komunālobligācijas) emisijas palīdzību. Domājams, ka sadarbībā ar dažām pašvaldībām šajā, 1995. gadā, izdosies izlaist pirmās municipālās obligācijas. Arī te paredzēts izmantot tradicionālo hipotēkāro maksājumu shēmu, pašvaldību saistību izpildi nodrošinot ar tai piederošā nekustamā īpašuma ieķīlājumu. Vienlaikus bankai un pašvaldībām, savstarpēji sadarbojoties, jāizvēlas izdevīgākie potenciālie investori.

Ikdienā banka veic īstermiņa un ilgtermiņa kreditēšanu. 1995. gada 15. martā bankas izsniegto kredītu apjoms sasniedza 669 260 latus (jeb 1 miljons 292 tūkstošus ASV dolārus), tajā skaitā ilgtermiņa aizdevumi ķīlu zīmēs 144 800 latu. Kopējā vidējā kredīta gada procentu likme ir 37,2 procenti, tajā skaitā ilgtermiņa aizdevumiem ķīlu zīmēs — 28 procenti. Pašreizējo hipotekāro aizdevumu izsniegšanas termiņš ir 4 gadi, bet tas var būt arī 9 gadi. Vidēji vienas zemnieku saimniecības saņemtais hipotekārā kredīta apmērs šobrīd ir 6000 — 8000 latu (daļa no tām nodarbojas ar kokmateriālu sagatavošanu).

Šajā, 1995. gadā, saskaņā ar bankas padomes apstiprināto plānu hipotekāro ilgtermiņa aizdevumu (naudā, ķīlu zīmēs) kopapjoms varētu sasniegt 2 000 000 latu (56,8%), mērķkredīti uz Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu rēķina — 650 000 latu (18,5%), īstermiņa kredīti — 500 000 latu (14,2%), tranzīta kredīti (ārvalstu) — 250 000 latu (7,1%), starpbanku kredīti — 100 000 latu (2,8%) un pārējie — 20 000 latu (0,6%). Kopējais izsniegto kredītu apjoms uz nākamā gada sākumu sasniegs ap 3,5 miljonus latu jeb, pārrēķinot ASV dolāros, — ap 6,7 miljoni.

Izlaižot jaunās sērijas ķīlu zīmes ar pazeminātu augļu likmi un ja arī vienlaikus LHZB rīcībā nonāks Ministru kabineta rīkojumā nr.39 (31.01.1995.) paredzētie Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļi LHZB ilgtermiņa kredītresursu veidošanai, tad hipotekāro ilgtermiņa aizdevumu procents 1995. gada vidū pazemināsies līdz 25%, bet gada beigās līdz 18 — 20 procentiem gadā.

Banka veic arī nozīmīgas operācijas, kuras saistītas ar īpašuma privatizāciju. Zemes izpirkšanu banka veic pēc likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kurā ir noteikts, ka LHZB veic ar zemes privatizāciju saistītās norēķinu operācijas — slēdz zemes izpirkšanas līgumus ar nākamajiem zemes īpašniekiem. Zeme no valsts līdz 1997. gadam ir izpērkama tikai par privatizācijas sertifikātiem. Tiek pārskaitīts uz mūsu banku nepieciešamais skaits sertifikātu un noslēgts attiecīgs līgums, ka šī zeme ir izpirkta, un pēc tam klients var doties uz Zemesgrāmatu nodaļu, lai nostiprinātu īpašumu tiesības.

Patlaban banka arvien pieaugošā skaitā slēdz zemes izpirkšanas līgumus. Uz 1995. gada 1. martu bankā tika noslēgti 7714 zemes izpirkšanas līgumi (uz 01.01.1995. — 5448, uz 01.02.1995. — 6475; š.g. februārī noslēgti 1239 zemes izpirkšanas līgumi) un tā nolūkam zemes izpircēji izlietoja 395 197 valsts īpašuma privatizācijas sertifikātu (tas ir, ieguvuši privātīpašumā nekustamo mantu — zemi vairāk nekā 11 miljonu latu vērtībā). Izpirktā zemes platība uz š. g. 1. martu bija 60 007 hektāri. Sertifikātus ieskaita uzkrāšanas fondā, kur tos dzēš. Ar atlikto maksājumu norēķinās apmēram katrs desmitais zemes izpircējs (uzreiz jāiemaksā 10% no summas, pārējo maksājot pakāpeniski — 20 gadu laikā). Tas ir pats izdevīgākais privatizācijas sertifikātu ieguldīšanas veids, jo šeit aprēķins notiek pēc sertifikāta nominālvērtības 28 latu apmērā (kamēr tirgus cena ir tikai no 2 līdz 5 latiem par vienu sertifikātu). Vidēji Latvijā viena hektāra vērtība it 7 — 8 sertifikāti. Vidēji izpērkamās zemes platības ir nelielas: piemājas saimniecības vajadzībām — 2 — 3 ha, zemnieku saimniecībām — ap 20 ha (viena hektāra cena svārstās no 80 latiem Latgalē līdz 500 latiem Zemgalē), individuālai apbūvei — 0,15 ha (zemes cena individuālai apbūvei Rīgas tuvumā nereti sasniedz pat latu par kvadrātmetru), augļu dārzam — 600 kv. m (par mazdārziņu Carnikavā jāatdod 7 — 8 sertifikāti jeb 20 — 30 santīmi par kvadrātmetru). Tiek prognozēts noslēgto līgumu skaita pieaugums no 1000 līgumiem mēnesī 1995. gada 1. ceturksnī līdz 1500 līgumiem mēnesī 1995. gada 4. ceturksnī. Jāteic, ka šie jaunie īpašnieki, kā to rāda bankas darba pieredze, ir nākamie potenciālie klienti hipotekāro ilgtermiņa aizdevumu saņemšanai.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.220 (29.11.1994.) "Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās", kuri izdoti atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantam, Latvijas Hipotēku un zemes bankā kārtojami izpirkšanas maksājumi par īpašumā nodoto zemi un kompensācijas izmaksāšanu par neatgūto zemi bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Tuvāko mēnešu laikā, līdzko pašvaldības būs pieņēmušas attiecīgus lēmumus, banka slēgs arī zemes izpirkšanas līgumus pilsētās. Bankas padome 1995. gada 1. februārī apstiprināja Noteikumus par zemes izpirkšanas un tās līgumu noslēgšanas kārtību pilsētās un līguma paraugus. Tie publicēti. Aizkavēšanās ar klientiem notiek sakarā ar to, ka ne visās pilsētās ir noteikts zemes kadastrālās vērtības zonējums. Šī gada 22. martā bankā tika noslēgts arī pirmais zemes izpirkšanas līgums pilsētā.

Saskaņā ar likumprojektu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo ēku privatizāciju" paredzēts, ka dzīvokļu fonda objekta pirkuma līgums tiek slēgts Latvijas Hipotēku un zemes bankā uz objekta vadītāja lēmuma par konkrētā objekta privatizāciju un dzīvojamās mājas (dzīvokļa, arī dzīvojamā ēkā izvietoto veikalu, biroju un darbnīcu telpu) pircēja maksājuma (iemaksas) par privatizējamo objektu pamata. Bankā noslēgtais līgums ir pamats īpašuma tiesību reģistrācijai zemesgrāmatās. Nomaksas līguma (atliktais maksājums) gadījumā saistību nodrošinājums ir privatizējamā objekta ieķīlājums. Likumprojekta izskatīšana 2. lasījumā notiek Saeimā.

Arvien vairāk bankā paplašināsies darījumi ar nekustamo īpašumu. Pašreiz tiek veikta nekustamā īpašuma novērtēšana un bankā ieķīlāto nekustamo īpašumu uzraudzība. Nekustamā īpašuma departaments bankas vajadzībām veicis nekustamā īpašuma (hipotekāro aizdevumu noformēšanai) un kustamās mantas novērtēšanu 43 lauku objektos un 21 pilsētu objektā, kā arī uz klientu pasūtījumu — laukos 41 objektā un pilsētās 71 objektā. Kopā novērtēti 176 objekti, tajā skaitā pilsētās — 92 un laukos — 84 objekti. Vērtēšanu veic Valsts zemes dienestā apmācību izgājušie 4 banku darbinieki, kuri saņēmuši attiecīgas atļaujas zemes, ēku un būvju vērtēšanai, kā arī 2 darbinieki, kas saņēmuši licences lauku zemju vērtēšanai. Likumā noteiktajā kārtībā tiks atsavināti uz bankas vārda zemesgrāmatās reģistrēti valsts nekustamie īpašumi, kā arī veikta starpniecība nekustamu īpašumu pirkšanā — pārdošanā. Bankā paredzēts veikt arī tādu darbību kā valsts nekustamā īpašuma (zemes) pārdošanas izsoļu organizēšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto "Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja darbības nolikumu" šajā gadā banka daļēji apkalpos arī atsevišķas mērķkredītu līnijas saskaņā ar Privatizācijas fonda rīkotāja — Ekonomikas ministrijas noteiktiem nosacījumiem. Arī Zemkopības ministrijas pārziņā atrodošā valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" paredz kreditēt lauku un ar laukiem saistītos uzņēmumus un uzņēmējus ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību. Principā iespējami dažādi mērķkredītu izsniegšanas varianti.

Ja valsts ekonomiskā politika paredz atsevišķas tautsaimniecības nozares vai apakšnozares uz laiku īpaši atbalstīt (kamēr, piemēram, tās nostiprinās u.tml.), tad viens no vispiemērotākiem variantiem te ir ilgtermiņa aizdevumu kredītprocentu likmju subsidācija. Tātad uzņēmējs varētu saņemt kredītu arī par augstākiem procentiem (ko pagaidām veido relatīvi augstās depozītnoguldījumu likmes), bet valsts palīdzētu šos augstos procentus nomaksāt. To ērti un droši var veikt ar Hipotēku un zemes bankas starpniecību. Tātad, lai samazinātu kredīta procentus, valdība varētu noteikt dažādas prioritārās tautsaimniecības nozares vai sektorus, projektus, kam daļēji kredīta procentus no dažādiem avotiem caur banku varētu subsidēt, t.i., ķīlu zīmju īpašniekiem varētu maksāt augstākus procentus nekā kredītprocents aizdevuma saņēmējam (+ bankas izdevumi), un starpību starp šīm likmēm segtu valsts. Valstij nebūtu jāmeklē viss nepieciešamais kredīta resursu apjoms. Šāda pieeja, protams, būtu saistāma ar konkrētu mērķnosacījumu izpildi kredītu izmantošanā. Piebildīsim, ka, piemēram, Japānā valdība cieši sadarbojas ar privātsektoru, lai izstrādātu ekonomiskās izaugsmes stratēģiju.

Un vēlreiz atgriežoties pie sākumā teiktā, banka pakāpeniski samazinās depozītnoguldījumu likmes un vienlaikus arī kredītu procentus, padarot tos pieejamākus plašākam uzņēmēju lokam. Arī depozītnoguldījumu termiņi pagarināsies, lai gan, ja nopērk ķīlu zīmes, tad tas jau nozīmē ilgtermiņa ieguldījumu. Ņemot ķīlā zemi un ēkas, bankas obligāta prasība ir šo īpašumu reģistrācija zemesgrāmatā. Tātad, iekams bankā pārrunāt jautājumu par iespējamiem aizdevumiem, juridiski jānoformē savi īpašumi — kas kam pieder, jānofiksē savs nekustamais īpašums zemesgrāmatā.

Vienlaikus banka aktīvi darbosies vidēja termiņa naudas līdzekļu resursu piesaistīšanā gan pašā Latvijā, gan ieinteresējot ārvalstu investorus, lai radītu bāzi ilgtermiņa kreditēšanai. Protams, tautsaimniecības kreditēšanas veicināšana, tajā skaitā arī lauksaimniecībā, dzīvojamo ēku rekonstukcijā un uzlabošanā, kā arī citās nozarēs, atkarīga no riska pakāpes, ko lielā mērā nosaka arī valsts ekonomiskā politika un tās stabilitāte, no nodokļu sistēmas un muitas tarifiem.

Diendienā tiek domāts arī par bankas pamatkapitāla palielināšanu. Šobrīd Finansu un Ekonomikas ministrijās guvis atbalstu priekšlikums par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu 500 000 latu apmērā, kuri paredzēti LHZB ilgtermiņa kredītresursu veidošanai, novirzīšanu bankas pamatkapitāla palielināšanai. Kā zināms, pērn valsts budžetā Saeima bija paredzējusi divus miljonus latu pamatkapitāla palielināšanai. Diemžēl gada nogalē summa tika svītrota no budžeta, arī šogad no valsts kases līdzekļi paredzēti nav. Taču būtu jāatceras, ka šie līdzekļi netiktu vienkārši norakstīti, bet kalpotu kā ilgtermiņa aizdevumu izsniegšanas avots (vienmēr atjaunojošs ar nelielu spirālveida pieaugumu) par ražotājiem pieņemamiem procentiem, kas savukārt paplašinātu nodokļu iekasēšanas bāzi un darba vietu skaitu, kā arī mazinātu sociālo spriedzi.

1995. gada 24. martā

Bankas padomes priekšsēdētājs A.Kalniņš