Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-261

Rīgā 2014.gada 22.oktobrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Latvijas Republikas ārlietu un finanšu ministru rezidences Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 11a (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0110, būvju kadastra apzīmējumi 0100 010 0110 001, 0100 010 0110 002) (turpmāk – Objekts), iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 19. septembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/16;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašnieku;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā 2014. gada 19. septembrī izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta īpašnieks – VAS "Valsts nekustamie īpašumi", saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2014. gada 25. septembra vēstuli Nr.04-06.2/2371 informēts par ierosinājumu un 2014. gada 6. oktobra iesniegumā paudis piekrišanu noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 10. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. 20. gs. 20.–30. g. ēka izmantota kā reprezentācijas vieta Latvijas valstiskuma veidošanās un attīstības gaitā, kur risināti nozīmīgi Latvijas ārpolitikas un ekonomiskās politikas jautājumi. Līdz 1939. g. izmantota finanšu un ārlietu ministrijas vajadzībām kā ministru rezidence. Sākot ar pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu (1887–1925), ārlietu ministri dzīvoja savā oficiālajā rezidencē. Ēka saistīta ar starptautiskā un Latvijas mērogā ievērojamiem notikumiem un personām, tai ir izcila kultūrvēsturiska vērtība.

Objekta saglabājamās vērtības: ēkas apjoms, tās novietojums kultūrvēsturiskā vidē, oriģinālās 20. gs. 20.–30. g. telpu interjera detaļas.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādu objektu:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 10. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV–1007).

Kultūras ministre D.Melbārde