Likumprojekts

Pēc otrā lasījuma Saeimā, dokuments nr.354 1995.gada 24.marta redakcijā

Saeimas vēlēšanu likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ja vien uz viņiem neattiecas kāds no šā likuma 2.pantā minētajiem ierobežojumiem.

2.pants. Tiesības vēlēt nav:

1) personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

2) aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamajām personām, ja pret tām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums;

3) personām, kuras likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām.

3.pants. Personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā, izņemot šā likuma 44.pantā paredzētos gadījumus.

4.pants. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu un ja uz viņu neattiecas kāds no šī likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

5.pants. Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot reabilitētos;

4) izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai nav bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, Krievijas un citu valstu drošības dienestu, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas štata vai ārštata darbinieki, minēto iestāžu aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji;

6) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei;

7) ieņem tiesnešu, prokuroru amatus, kā arī militārpersonas.

6.pants. (1) Ja par deputātu kandidātiem ir pieteikti Valsts prezidents, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļi, tad viņiem ir jāatstāj ieņemamais amats viena mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā.

(2) Pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes (padomes) deputāta mandātu.

7.pants. (1) Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:

1) Rīga;

2) Vidzeme;

3) Latgale;

4) Kurzeme;

5) Zemgale.

(2) Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;

Vidzemes vēlēšanu apgabals — Alūksnes, Cēsu, Gulbenes rajonu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Madonas, Ogres rajonu, Rīgas rajonu (bez Rīgas pilsētas), Valkas un Valmieras rajonu;

Latgales vēlēšanu apgabals — Balvu rajonu, Daugavpils rajonu un Daugavpils pilsētu, Krāslavas, Ludzas un Preiļu rajonu, Rēzeknes rajonu un Rēzeknes pilsētu;

Kurzemes vēlēšanu apgabals — Kuldīgas rajonu, Liepājas rajonu un Liepājas pilsētu, Saldus un Talsu rajonu, Ventspils rajonu un Ventspils pilsētu;

Zemgales vēlēšanu apgabals — Aizkraukles, Bauskas un Dobeles rajonu, Jelgavas rajonu un Jelgavas pilsētu, Jēkabpils un Tukuma rajonu.

8.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, kuru Pilsonības un imigrācijas departaments konstatē atbilstoši iedzīvotāju reģistra datiem piecus mēnešus pirms vēlēšanu pirmās dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.panta paredzētajā gadījumā,— vēlēšanu izsludināšanas dienā.

(2) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu nosaka šādi:

1) viss vēlētāju skaits dalāms ar skaitli 100;

2) katra vēlēšanu apgabala vēlētāju skaits dalāms ar šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktās dalīšanas iznākumu. Šādi iegūtie veselie skaitļi apzīmē vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu;

3) ja šā panta otrās dalas 2.punktā noteiktā dalīšanas iznākuma veselo skaitļu summa ir mazāka par 100, ievēlējamo deputātu skaits palielināms par vienu vispirms tajā vēlēšanu apgabalā, kurā daļskaitlis ir vislielākais, pēc tam vēlēšanu apgabalā, kurā ir otrs lielākais daļskaitlis, un tā tālāk, līdz veselo skaitļu summa ir vienāda ar 100;

4) ja divos vēlēšanu apgabalos daļskaitļi ir vienādi, vispirms palielināms deputātu skaits vēlēšanu apgabalā, kurā šā panta otrās daļas 2.punktā noteiktās dalīšanas rezultātā iegūtais veselais skaitlis ir mazākais;

5) ja divos vēlēšanu apgabalos gan daļskaitļi, gan veselie skaitļi ir vienādi, vēlēšanu apgabalu, kurā palielināms deputātu skaits, nosaka lozējot.

(3) Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaits publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā simt dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, — ne vēlāk kā piecdesmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

 

II nodala. Kandidātu sarakstu iesniegšana

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi;

3) politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(2) Kandidātu saraksti isniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru uz to pilnvarojusi attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcija, ja kandidātu sarakstu veido divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) kopīgi, to iesniedz visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pillnvarota persona.

(3) kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir sešdesmitā diena pirms vēlēšanu pirmās dienas.

(4) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā, kandidātu sarakstu var iesniegt, sākot ar piecdesmito dienu pirms vēlēšanu pirmās dienas, un pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir trīsdesmitā diena pirms vēlēšanu pirmās dienas.

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norādāms katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats.

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Viens un tas pat kandidāts var būt viena nosaukums kandidātu sarakstos vairākos vēlēšanu apgabalos. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas).

(5) Kandidātu sarakstiem jābūt skaidri salasāmiem, bez svītrojumiem un labojumiem. Tos paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

11.pants. Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;

2) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;

3) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.panta 1.—5.punktā minētie ierobežojumi;

4) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas īsas biogrāfiskās ziņas (kandidāta vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas gads, ārvalsts pilsonība, ja tāda ir, dzīvesvieta (rajons vai pilsēta), visas darbavietas un ieņemamie amati, kādas mācību iestādes beidzis, Saeimas kārtības ruļļa 10.panta ceturtajā daļā norādītās ziņas, ģimenes stāvoklis);

5) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolas latviešu plūsmu, — augstākās (trešās) valsts valodas pramses pakāpes apliecības notariāli apstiprināts noraksts;

6) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 6.pantā minētajiem amatiem, — attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā izbeigs attiecīgā amata pildīšanu;

7) bankas kvīts par šā likuma 12.pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji var uzrādīt bankas kvīti vai tās norakstu, tādējādi apliecinot, ka bankā iemaksāta drošības nauda 1000 latu apmērā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā.

(2) Banka drošības naudas iemaksātājam izsniedz kvīti (un četrus tās norakstus), kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad nauda iemaksāta.

(3) Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, no kura neviens deputāts nav ievēlēts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

13.pants. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumi tajos nav pieļaujami.

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam tiem, kuri reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, un tā tālāk. Viena nosaukuma kandidātu sarakstiem visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) vēlēšanu apgabala nosaukumu;

2) kandidātu saraksta numuru;

3) kandidātu saraksta nosaukumu;

4) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

15.pants. Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu parakstīto priekšvēlēšanu programmu, kā arī visu kandidātu sarakstu (norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvalsts pilsonību, ja tāda ir, izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo) publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas.

 

III nodaļa. Vēlēšanu kārtība

16.pants. (1) Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas katrā vēlēšanu iecirknī:

1) redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas (11.panta 2.punkts) un paziņojumi ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem (norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, ārvasts pilsonību, ja tāda ir, izglītību, pamatdarba vietu un ieņemamo amatu, kā arī pilsētu vai rajonu, kurā kandidāts dzīvo);

2) jābūt pieejamām biogrāfiskajām ziņām (11.panta 4.punkts) par katru vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu.

(2) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo laiku, kad ir atvērtas vēlēšanu telpas, un šo telpu atrašanās vietu.

17.pants. Vēlēšanas notiek no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā pēc vietējā laika.

18.pants. Pirms vēlēšanu sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu komisijas, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību, kā arī šo organizāciju vai apvienību teritoriālo struktūrvienību, kurām ir juridiskās personas tiesības, pilnvaroto novērotāju klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

19.pants. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās veic vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no to ieejas nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

20.pants. (1) Vēlēšanu telpās pie to ieejas viens no vēlēšanu komisijas locekļiem pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji, kas nav vēl piedalījušies vēlēšanās.

(2) Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pilsoņa pase.

21.pants. Izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.

22.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un vēlētāja pasē atzīmē, ka šis vēlētājs piedalījies vēlēšanās. Vēlētājs to apliecina, parakstoties balsotāju sarakstā.

(3) Katrs vēlētājs saņem no vēlēšanu iecirkņa komisijas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu komisiju locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

23. pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē izdara vēlamās atzīmes vēlēšanu zīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī visu vai atsevišķu kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai (un) uzvārdu.

(3) Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto aploksni vēlētājs personiski nodod vienam no vēlēšanu komisijas locekļiem, kurš to vēlētāja klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

24. pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, vēlēšanu iecirkņa komisija pēc šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesnieguma, kas reģistrēts īpašā žurnālā, uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(2) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

25. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu komisijas loceklis.

26. pants. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

27. pants. (1) Abās vēlēšanu dienās pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 8 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(2) Pēc balsošanas beigām vēlēšanu pirmajā dienā vēlēšanu kastes aizzīmogojamas ar attiecīgās komisijas zīmogu tādējādi, lai līdz balsošanai vēlēšanu otrajā dienā vēlēšanu kastēs nevarētu iemest vai no tām izņemt vēlēšanu aploksnes; arī komisijas locekļiem un pilnvarotajiem novērotājiem (18. pants) ir tiesības aizzīmogot vēlēšanu kastes ar saviem zīmogiem. Vēlēšanu kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas, policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(3) Vēlēšanu otrajā dienā pirms balsošanas sākuma vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vēlēšanu komisijas, kā arī pilnvaroto novērotāju (18. pants) klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes aizzīmogojums nav bojāts.

28. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu vēlēšanu pirmajā dienā, vēlēšanu komisijas sekretārs raksta vēlēšanu gaitas protokolu, kurā fiksē vēlēšanu norisi.

(2) Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, kas tās reģistrē īpašā sūdzību reģistrācijas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi vēlēšanu komisija nekavējoties izskata un dod atbildi iesniedzējam.

 

IV nodaļa. Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu aprēķināšana

29. pants. Balsu skaitīšana sākas vēlēšanu otrās dienas vakarā. Skaitīšanu izdara vēlēšanu iecirkņa komisijas sēdē.

30. pants. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, neizmantotās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes tiek dzēstas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

31. pants. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas vēlēšanu iecirkņa komisija:

1) saskaita vēlēšanu kastēs esošās ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās aploksnes;

2) aploksnes, kas nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, tiek uzskatītas par nederīgām: tās neatver, saskaita, iesaiņo un par to izdara atzīmi protokolā;

3) pēc derīgo aplokšņu saskaitīšanas tās atver un no tām izņem vēlēšanu zīmes, vienlaikus pārbaudot, vai kādā aploksnē to nav vairāk par vienu;

4) nodotās vēlēšanu zīmes sagrupē pēc kandidātu sarakstu numuriem, šķirojot derīgās zīmes no nederīgajām, kā arī saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

32. pants. (1) Par nederīgām uzskatāmas:

1) saplēstas vēlēšanu zīmes;

2) vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem;

3) atšķirīga satura vēlēšanu zīmes, kas saliktas vienā aploksnē.

(2) Ja aploksnē ielikto vēlēšanu zīmju saturs ir vienāds, par derīgu atzīstama tikai viena vēlēšanu zīme.

33. pants. Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja balss.

34. pants. (1) Vēlēšanu iecirkņa komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokolā atzīmējams no rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas saņemto aplokšņu skaits, pāri palikušo aplokšņu skaits, vēlēšanu iecirkņa komisijas izsniegto aplokšņu skaits, aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs pēc to atvēršanas, nodoto vēlēšanu zīmju skaits, nederīgo zīmju skaits, kā arī šā likuma 31. pantā minētās ziņas.

(2) Nederīgās vēlēšanu zīmes numurējamas, un par katru no tām protokolā ierakstāms, kāpēc zīme atzīta par nederīgu.

35. pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas vēlēšanu kastē ievieto:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kuras sagrupētas un iesaiņotas pēc kandidātu saraksta numuriem;

2) visas nederīgās vēlēšanu zīmes;

3) vienu iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) balsotāju sarakstus.

(2) Vēlēšanu kasti aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (18. pants) arī ir tiesības aizzīmogot vēlēšanu kasti ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Vēlēšanu kaste atstājama vēlēšanu iecirknī līdz nākamajai dienai stingrā apsardzībā, klātesot vismaz vienam attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklim.

(4) Otrs iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola eksemplārs nogādājams rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai kopā ar pavadrakstu, kurā atzīmēts datums, laiks un persona, ar kuru vēlēšanu materiāls nosūtīts. Ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas iepriekšējās balsu skaitīšanas protokola otro eksemplāru nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

(5) Rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisija pēc vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoliem nosaka iepriekšējās balsu skaitīšanas rezultātus attiecīgajā rajonā (pilsētā) un paziņo tos Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

36. pants. (1) Nākamajā dienā pēc vēlēšanu otrās dienas vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā komisija:

1) atkārtoti saskaita derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes sadala pēc kandidātu sarakstu numuriem;

2) atkārtoti saskaita katra numura vēlēšanu zīmes;

3) katra numura vēlēšanu zīmes sadala divās grupās: grozītās un negrozītās. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi "+" vai (un) svītrojis kandidāta vārdu vai (un) uzvārdu. Visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

4) attiecībā uz katru kandidātu saskaita vēlēšanu zīmes, kurās:

a) viņa ievēlēšana īpaši atbalstīta;

b) viņa vārds vai (un) uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija fiksē balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolā, kas rakstāms divos eksemplāros, uzrādot šā likuma 31., 34. pantā un šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

37. pants. (1) Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sastādīšanas visas nodotās derīgās un nederīgās vēlēšanu zīmes, neizlietotās un nederīgās aploksnes, neizmantotās vēlēšanu zīmes un viens vēlēšanu iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem (18. pants) arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem, par ko jābūt atsaucei vēlēšanu gaitas protokolā. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta visus vēlēšanu materiālus rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijai, bet ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijas — Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā. Līdz ar vēlēšanu materiāliem nosūtāms pavadraksts, kurā atzīmēts datums, laiks un persona, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.

(2) Rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas saņem un saskaita visu to teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas rezultātus pēc balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokoliem un vēlēšanu materiālus līdz ar savu balsu skatīšanas galīgo rezultātu protokolu nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai tās noteiktajā kārtībā.

38. pants. (1) Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos.

(2) Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu vēlēšanu apgabalā nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputātu vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Ja šie kandidātu saraksti ir iesniegti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputātu vietu saņem kandidātu saraksts, kurš iesniegts pirmais.

39. pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai (un) uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji šā kandidāta ievēlēšanu īpaši atbalstījuši (atzīme "+"). Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

40. pants. Ja viens un tas pats kandidāts saskaņā ar šā likuma 38. pantu ievēlēts par deputātu vairākos vēlēšanu apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos vēlēšanu apgabalos no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.

41. pants. Ja ievēlētais Saeimas deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

42. pants. Ja šā likuma 41. pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, šā likuma 38. panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

 

V nodaļa. Latvijas pilsoņu piedalīšanās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs

43. pants. Lai radītu iespēju piedalīties vēlēšanās Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, Centrālā vēlēšanu komisija pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma izveido vēlēšanu iecirkņus Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs, nosakot, ka Latvijas pilsoņi ārzemēs savu balsi var nodot arī pa pastu. Centrālā vēlēšanu komisija izdod instrukciju "Par balsošanas kārtību ārvalstīs pa pastu".

44. pants . Latvijas pilsoņi, kas dzīvo vai vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, piedalās balsošanā pēc izvēles vienā no vēlēšanu apgabaliem.

 

VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi

45. pants. Pilnīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, sešu mēnešu laikā apkopojami un publicējami atsevišķā izdevumā, kurš ir brīvi pieejams valsts bibliotēkās.

46. pants. Pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas visu vēlēšanu komisiju visi vēlēšanu protokoli nododami Latvijas Valsts arhīvam, bet vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes iznīcināmas.

47. pants. Kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt to tiesā pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas.

48. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī sniegušas par sevi apzināti nepatiesas ziņas šā likuma 11. pantā minētajos paziņojumos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

49. pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no valsts budžeta.

 

Pārejas noteikums

Vēlētāji, kuri līdz vēlēšanu dienai nav saņēmuši Latvijas Republikas pilsoņa pasi, vēlēšanu komisijai uzrāda bijušās PSRS pilsoņa pasi, kurā ir Pilsonības un imigrācijas departamenta atzīme, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir Latvijas pilsonis.