Ministru kabineta noteikumi Nr. 45

Rīgā 2001.gada 30.janvārī (prot. Nr.5, 11.§)

Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma
4.panta 4.punktu, Meža likuma 36.pantu un 37.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas kārtību.

2. Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šajos noteikumos noteiktajām tiesību normām piemērojamas normas, kas noteiktas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai.

II. Mikroliegumu noteikšana

3. Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.

4. Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platības noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.

5. Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kurām nārsta vietās izveidojami mikroliegumi, noteiktas šo noteikumu 3.pielikumā.

6. Mikroliegumus īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveido biotopiem, kas noteikti Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu". Meža biotopus, kuriem izveidojami mikroliegumi, nosaka atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

7. Mikroliegumu platības īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu, sēņu, ķērpju sugu un biotopu saglabāšanai nosaka atbilstoši šo sugu un biotopu izplatībai. Šīs platības tiek noteiktas 0,1-20 hektāru robežās.

8. Mikroliegumi īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai tiek noteikti atsevišķiem upju posmiem, ezeru daļām vai ezeriem visā to platībā.

9. Mikroliegumus, kas tiek izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atsevišķos upju posmos nosaka ne vairāk kā piecu kilometru garumā, bet ezeru daļās vai ezeros - ne vairāk kā 20 hektāru platībā.

10. Valsts institūcija, kas saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu ir atbildīga par mikrolieguma izveidošanu (turpmāk - atbildīgā valsts institūcija), atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar attiecīgās nozares eksperta atzinumu nosaka mikrolieguma teritoriju.

III. Mikroliegumu izveidošanas kārtība

11. Priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai valsts institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura fiziska vai juridiska persona.

12. Atbildīgā valsts institūcija 30 dienu laikā iesniedzējam sniedz motivētu atbildi par priekšlikuma turpmāko izskatīšanas gaitu vai tā noraidīšanu.

13. Atbildīgā valsts institūcija saskaņā ar attiecīgās nozares eksperta atzinumu pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai par mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidīšanu.

14. Ja jauna mikrolieguma izveidošanas gaitā atklājas, ka tā plānotā teritorija pārklājas ar jau esoša mikrolieguma teritoriju, attiecīgo nozaru eksperti izvērtē attiecīgo mikroliegumu aizsardzības prasību savietojamību. Attiecīgo izvērtējumu ietver atzinumā, kuru iesniedz atbildīgajai valsts institūcijai.

15. Attiecīgās nozares eksperti, sagatavojot atzinumu par mikrolieguma izveidošanu, pamatojas uz šo noteikumu 16. un 17.punktā noteiktajiem mikroliegumu izveidošanas kritērijiem.

16. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo putnu sugu indivīdu dzīvotņu aizsardzībai var izveidot, ja ir konstatētas apdzīvotas ligzdas vai riesta vietas teritorijā, kurā ir attiecīgās sugas prasībām piemēroti ligzdošanas vai riesta apstākļi.

17. Mikroliegumu īpaši aizsargājamo dzīvnieku, augu vai sēņu sugu indivīdu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai var izveidot saskaņā ar vienu no šādiem kritērijiem:

17.1. valsts teritorijā konstatēts ne vairāk par desmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotnēm vai īpaši aizsargājamiem biotopiem;

17.2. valsts teritorijā konstatēts no desmit līdz piecdesmit attiecīgās sugas indivīdu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamu biotopu, vai to skaits strauji samazinās, kas var izraisīt šīs sugas vai biotopa izzušanu.

18. Lai pieņemtu lēmumu par mikrolieguma izveidošanu, nepieciešami šādi dokumenti:

18.1. mikrolieguma izveidošanas pamatojums (sugas vai biotopa nosaukums, sugas indivīdu skaits, atrašanās vietas apraksts, aptuvenā platība);

18.2. mikrolieguma shēma (mērogā 1 : 10000) un tā robežas;

18.3. Valsts zemes dienesta izziņa par fizisko un juridisko personu īpašumā vai lietošanā esošajām zemes platībām, valsts meža zemēs - Meža valsts reģistra izziņa;

18.4. attiecīgās nozares eksperta atzinums.

19. Mikrolieguma izveidošanas ierosinātājs nodrošina šo noteikumu 18.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un aizpilda īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas (4.pielikums) pirmo daļu. Attiecīgās nozares eksperts aizpilda īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas otro daļu.

20. Mikrolieguma izveidošanas ierosinātājs iesniedz atbildīgajā valsts institūcijā šo noteikumu 18.punktā minētos dokumentus un īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu.

21. Atbildīgā valsts institūcija pirms lēmuma par mikrolieguma izveidošanu pieņemšanas nosūta tās rīcībā esošo izveidojamo mikroliegumu raksturojošo informāciju pašvaldībai, zemes īpašniekam vai lietotājam, kura teritorijā tiek plānota mikrolieguma izveidošana. Pašvaldība, zemes īpašnieks vai lietotājs iesniedz atbildīgajā valsts institūcijā attiecīgus priekšlikumus, kurus tā izskata, pieņemot lēmumu par mikrolieguma izveidošanu.

22. Atbildīgā valsts institūcija informē Vides valsts inspekciju, attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, pašvaldības, zemes īpašniekus un lietotājus par pieņemto lēmumu izveidot mikroliegumu, tā aizsardzības prasībām, atrašanās vietu un platību.

23. Atbildīgā valsts institūcija nosūta Latvijas Vides aģentūrai lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai mikrolieguma izveidošanas priekšlikuma noraidījumu, aizpildītu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu, kā arī citu tās rīcībā esošo mikroliegumu raksturojošo informāciju.

24. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un zemkopības ministrs apstiprina attiecīgo nozaru ekspertus šajos noteikumos noteikto atzinumu sniegšanai.

IV. Mikroliegumu aizsardzība

25. Mikroliegumos, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, tai skaitā:

25.1. mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus;

25.2. grāvju rakšana;

25.3. ceļu būve un to remonts;

25.4. mežacūku barotavu ierīkošana;

25.5. medību torņu ierīkošana un izmantošana no 1.februāra līdz 1.augustam.

26. Laikposmā no 1.augusta līdz 1.februārim cauri mikroliegumiem, kas izveidoti mežos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļauta meža materiālu izvešana no cirsmām citās mežaudzēs, kā arī cita veida transportēšanas pasākumi, ja nav citas alternatīvas.

27. Mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, aizliegtas darbības, kas negatīvi ietekmē vai maina mikroliegumā esošās veģetācijas stāvokli, tai skaitā:

27.1. darbības, kas maina ūdens režīmu gruntsūdeņos, pazemes ūdeņos, ūdenstilpēs un ūdenstecēs (arī meliorācijas pasākumi, dambju, aizsprostu ierīkošana upēs, ūdens ņemšanas vietu ierīkošana);

27.2. neattīrītu notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos vai citas darbības, kas var piesārņot ūdeni;

27.3. derīgo izrakteņu ieguve, kas maina grunts stāvokli ūdenstilpēs, ūdenstecēs un purvos;

27.4. niedru pļaušana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

27.5. peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

27.6. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

27.7. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana.

28. Laikposmā no 1.augusta līdz 31.martam mikroliegumos, kas izveidoti ūdenstilpēs un ūdenstecēs ligzdojošu īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 27.4. un 27.6.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud īpaši aizsargājamo sugu vai tās dzīvotni. Attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju.

29. Mikroliegumos, kas izveidoti augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā:

29.1. darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu (arī meliorācija);

29.2. būvniecības darbi, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana, ja tā nav saskaņota ar atbildīgo valsts institūciju;

29.3. darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

29.4. derīgo izrakteņu ieguve;

29.5. mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus;

29.6. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma sauszemes un ūdens teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

29.7. tūrisma vai atpūtas objektu ierīkošana, brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana;

29.8. peldvietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

29.9. minerālmēslu, pesticīdu un citu ķīmisko vielu lietošana;

29.10. zemju transformācija;

29.11. zivju saimnieciska audzēšana;

29.12. grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana.

30. Mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai bojā attiecīgo sugu vai biotopu, negatīvi ietekmē ūdens ekosistēmas struktūru, tai skaitā:

30.1. darbības, kas izmaina ūdensrežīmu ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

30.2. derīgo izrakteņu ieguve, kā arī ūdenstilpju un ūdensteču gultnes un krasta transformācija;

30.3. būvniecības darbi (arī laivu piestātņu būvniecība, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju ierīkošana);

30.4. ūdens ņemšanas vietu ierīkošana ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

30.5. rūpnieciskā zveja;

30.6. neattīrītu notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpēs un ūdenstecēs vai citas darbības, kas var piesārņot ūdeni;

30.7. brīvdabas atpūtas un sporta pasākumu organizēšana;

30.8. pārvietošanās ar motorizētiem transportlīdzekļiem mikrolieguma teritorijā, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

30.9. ūdensaugu vākšana un dedzināšana, ja tā nav nepieciešama mikrolieguma apsaimniekošanai;

30.10. ūdens mājputnu saimnieciska audzēšana.

31. Laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam mikroliegumos, kas izveidoti īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietu aizsardzībai, atļautas šo noteikumu 30.3., 30.4., 30.5. un 30.8.apakšpunktā noteiktās darbības, ja tās neapdraud nārsta vietu. Attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju.

V. Mikroliegumu apsaimniekošanas kārtība

32. Mikroliegumu apsaimniekošana šo noteikumu izpratnē ir dzīvotnes uzturēšana tādā stāvoklī, kas ir labvēlīgs sugai vai biotopam, kura aizsardzībai mikroliegums izveidots, kā arī mikroliegumu robežu nostiprināšana zemesgrāmatā.

33. Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu, īsteno šādus biotehniskos pasākumus (attiecīgo darbību iniciators pirms šo darbību uzsākšanas saskaņo tās ar atbildīgo valsts institūciju):

33.1. niedru un zāles pļaušana un dedzināšana;

33.2. lauksaimniecības dzīvnieku ganīšana;

33.3. nevēlamo koku un krūmu izciršana;

33.4. ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils;

33.5. mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti;

33.6. pielidošanas koridoru uzturēšana;

33.7. zemsedzes tīrīšana medņu riesta vietās.

34. Zemes īpašnieka un lietotāja pienākums ir nodrošināt mikroliegumu aizsardzības noteikumu ievērošanu un ziņot Valsts meža dienestam par meža zemēs izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem un attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei - par pārējā valsts teritorijā izveidoto mikroliegumu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem, kā arī par notikušajām vai iespējamām izmaiņām mikroliegumos.

35. Veicot teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību, meža inventarizāciju un visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro mikroliegumu teritoriju izvietojums un to aizsardzības prasības.

36. Mikroliegumu apsaimniekošanas un aizsardzības valsts kontroli īsteno Vides valsts inspekcija, reģionālās vides pārvaldes, Valsts meža dienests, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas un Valsts zivsaimniecības pārvalde.

37. Latvijas Vides aģentūra apkopo mikroliegumus raksturojošo informāciju un uzglabā to īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumu datu bāzē.

38. Latvijas Vides aģentūra pēc reģionālo vides pārvalžu, Vides valsts inspekcijas, Valsts meža dienesta, Valsts zivsaimniecības pārvaldes un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vadītāju pieprasījuma izsniedz visu tās rīcībā esošo mikroliegumus raksturojošo informāciju.

39. Latvijas Vides aģentūra pēc pārējo fizisko un juridisko personu pieprasījuma izsniedz šādu tās rīcībā esošo mikroliegumus raksturojošo informāciju:

39.1. mikrolieguma atrašanās vieta;

39.2. mikrolieguma plāns un robežas;

39.3. mikrolieguma aizsardzības prasības.

40. Mikroliegumos paredzētie zinātniskie pētījumi ir jāsaskaņo ar atbildīgo valsts institūciju un zemes īpašnieku vai lietotāju. Zinātnisko pētījumu veikšana nedrīkst pasliktināt mikrolieguma stāvokli.

41. Informāciju par mikroliegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnēm drīkst izplatīt tikai ar Latvijas Vides aģentūras atļauju.

42. Izveidoto mikroliegumu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests.

43. Mikroliegumu platības mežu zemēs tiek atzīmētas meža zemju plānos, reģistrētas Meža valsts reģistrā un Latvijas Vides aģentūras datu bāzē. Valsts meža dienests nodrošina grozījumu izdarīšanu Meža valsts reģistrā un informē Latvijas Vides aģentūru, ja meža inventarizācijā vai citu apstākļu dēļ tiek mainīta mikroliegumā iekļauto meža kvartālu un nogabalu numerācija.

VI. Mikrolieguma statusa likvidēšana

44. Mikrolieguma statusu likvidē tikai tad, ja atradne neatgriezeniski zaudējusi savu nozīmi attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzībai. Pamatotu priekšlikumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu var ierosināt rakstiski fiziska vai juridiska persona.

45. Lēmumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu, pamatojoties uz attiecīgās nozares eksperta atzinumu, pieņem tā atbildīgā valsts institūcija, kura pieņēmusi lēmumu par mikrolieguma izveidošanu.

46. Atbildīgā valsts institūcija lēmumu par mikrolieguma statusa likvidēšanu nosūta Vides valsts inspekcijai, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei, Latvijas Vides aģentūrai, pašvaldībai, zemes īpašniekam vai lietotājam, kura zemes teritorijā bija izveidots attiecīgais mikroliegums.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 30.janvāra
noteikumiem Nr.45

Īpaši aizsargājamo dzīvnieku, ziedaugu, paparžaugu, sūnu, ķērpju un sēņu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi

1. Zīdītāji
1.1.	Lidvāvere Pteromys volans
1.2.	Susuris, lielais Glis glis
1.3.	Susuris, meža Dryomys nitedula
2. Abinieki
2.1.	Krupis, smilšu Bufo calamita
2.2.	Ugunskrupis, sarkanvēdera Bombina bombina
3. Bezmugurkaulnieki
3.1.	Briežvabole, bērzu Ceruchus chrysomelinus
3.2.	Dēle, medicīnas Hirudo medicinalis
3.3.	Dīķgliemezis, trauslais Myxas glutinosa
3.4.	Dižkoksngrauzis, lielais Ergates faber
3.5.	Dižkoksngrauzis, skujkoku Tragosoma depsarium
3.6.	Eļļasvabole, zaļā Lytta vesicatoria
3.7.	Kamene, lielacu Bombus confusus
3.8.	Peldvabole, divkupru Brychius elevatus
3.9.	Pumpurgliemezis, četrzobu Vertigo geyeri
3.10.	Pumpurgliemezis, slaidais Vertigo angustior
3.11.	Pumpurgliemezis, spožais Vertigo genesii
3.12.	Pūkbite, kurvjziežu Tetralonia dentata
3.13.	Racējlapsene, garlūpas Bembix rostrata
3.14.	Sfings, zobspārnu Proserpinus proserpina
3.15.	Smiltājsisenis, sarkanspārnu Bryodema tuberculatum
3.16.	Strautuspāre Cordulegaster annulata
3.17.	Sveķotājkoksngrauzis, priežu Nothorina punctata
3.18.	Torņgliemezis, lielais Ena montana
3.19.	Upjuspāre, dzeltenkāju Stylurus flavipes
3.20.	Upespērlene, ziemeļu Margaritifera margaritifera
3.21.	Vārpstiņgliemezis, asribu Clausilia cruciata
3.22.	Vārpstiņgliemezis, skrajribu Macrogastra latestriata
3.23.	Vīngliemezis, lēcveida Helicigona lapicida
3.24.	Vīngliemezis, liellūpas Isognomostoma isognomostoma
4. Ziedaugi un paparžaugi
4.1.	Akmeņlauzīte, dzeltenā Saxifraga hirculus L.
4.2.	Āmulis, baltais Viscum album L.
4.3.	Asinszāle, pūkainā Hypericum hirsutum L.
4.4.	Auzene, meža Festuca altissima All.
4.5.	Bezgale, prūšu Laserpitium prutenicum L.
4.6.	Bitene, sarmatainā Geum hispidum Fr.
4.7.	Brūngalvīte, lielziedu Prunella grandiflora (L.) Scholler
4.8.	Brūnkāte, bālziedu Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab.
4.9.	Brūnkāte, lielā Orobanche elatior Sutton
4.10.	Brūnvālīte, ārstniecības Sanguisorba officinalis L.
4.11.	Cefalantēra, sarkanā Cephalanthera rubra (L.) Rich.
4.12.	Cekuliņš, piramidālais Ajuga pyramidalis L.
4.13.	Cekuliņš, Ženēvas Ajuga genevensis L.
4.14.	Cietpaparde, Brauna Polystichum braunii (Spenn.) Fee
4.15.	Cietpaparde, daivainā Polystichum aculeatum (L.) Roth
4.16.	Cietpaparde, šķēplapu Polystichum lonchitis (L.) Roth
4.17.	Cietpiene, krūmu Crepis praemorsa (L.) Tausch
4.18.	Cietpiene, mīkstā Crepis mollis (Jacq.) Asch.
4.19.	Cietsēkle, ārstniecības Lithospermum officinale L.
4.20.	Cinna, platlapu Cinna latifolia (Trevir.) Griseb
4.21.	Cīrulītis, dobais Corydalis cava (L.) Schweigg. et Koerte
4.22.	Cīrulītis, vidējais Corydalis intermedia (L.) Merat
4.23.	Cirvene, šaurlapu Alisma lanceolatum With.
4.24.	Cirvene, zālainā Alisma gramineum Lej.
4.25.	Cūknātre, spārnainā Scrophularia umbrosa Dumort.
4.26.	Dedestiņa, kalnu Lathyrus linifolius (Reichard) Bassler
4.27.	Dedestiņa, melnā Lathyrus niger (L.) Bernh.
4.28.	Dedestiņa, zirņveida Lathyrus pisiformis L.
4.29.	Dievkrēsliņš, purva Euphorbia palustris L.
4.30.	Dižmeldrs, brūnais Cyperus fuscus L.
4.31.	Dobziede, zaļā Coeloglossum viride (L.) Hartm.
4.32.	Donis, kūdrāja Juncus stygius L.
4.33.	Donis, sīpoliņu Juncus bulbosus L.
4.34.	Drudzene, krustlapu Gentiana cruciata L.
4.35.	Drudzene, tumšzilā Gentiana pneumonanthe L.
4.36.	Drudzenīte, rūgtā Gentianella amarella (L.) Boerner
4.37.	Dzegužkurpīte, dzeltenā Cypripedium calceolus L.
4.38.	Dzegužpirkstīte, asinssarkanā Dactylorhiza cruenta (O. F. Muell.) Soo
4.39.	Dzegužpirkstīte, Rusova Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub
4.40.	Dzegužpuķe, bruņcepuru Orchis militaris L.
4.41.	Dzegužpuķe, deguma Orchis ustulata L.
4.42.	Dzegužpuķe, vīru Orchis mascula (L.) L.
4.43.	Dzegužpuķe, zalkšu Orchis morio L.
4.44.	Efeja, Baltijas Hedera helix var. baltica Rehder
4.45.	Embotiņš, ķiploku Teucrium scordium L.
4.46.	Ēnpaparde, vārpu Blechnum spicant (L.) Roth
4.47.	Epipogija, bezlapainā Epipogium aphyllum Sw.
4.48.	Esparsete, smiltāju Onobrychis arenaria (Kit.) DC.
4.49.	Ežgalvīte, kamolainā Sparganium glomeratum (Laest.) Neuman
4.50.	Gaiļpiesis, augstais Delphinium elatum L.
4.51.	Gladiola, jumstiņu Gladiolus imbricatus L.
4.52.	Grīslis, akotainais Carex atherodes Spreng.
4.53.	Grīslis, divsēklu Carex disperma Dewey
4.54.	Grīslis, knābja Carex rhynchophysa C. A. Mey.
4.55.	Grīslis, kūdrāja Carex heleonastes Ehrh.
4.56.	Grīslis, Ligērijas Carex ligerica J. Gay
4.57.	Grīslis, Makenzija Carex mackenziei V. I. Krecz.
4.58.	Grīslis, matainais Carex pilosa Scop.
4.59.	Grīslis, palu Carex paupercula Michx.
4.60.	Grīslis, pēdveida Carex rhizina Blytt ex Lindblom
4.61.	Grīslis, pleznveida Carex ornithopoda Willd.
4.62.	Grīslis, Reihenbaha Carex reichenbachii Bonnet.
4.63.	Grīslis, Skandināvijas Carex scandinavica E. W. Davies
4.64.	Grīslis, ūdeņu Carex aquatilis Wahlenb.
4.65.	Grīslis, vizuļu Carex brizoides L.
4.66.	Gundega, sīpoliņu Ranunculus bulbosus L.
4.67.	Gundega, villainā Ranunculus lanuginosus L.
4.68.	Ģipsene, garkātu Gypsophila fastigiata L.
4.69.	Hermīnija, vienguma Herminium monorchis (L.) R. Br.
4.70.	Īve, parastā Taxus baccata L.
4.71.	Jāņeglīte, dižā Pedicularis sceptrum- carolinum L.
4.72.	Jāņeglīte, meža Pedicularis sylvatica L.
4.73.	Kāpumiezis, Eiropas Hordelymus europaeus (L.) Harz
4.74.	Kazroze, tumšzaļā Epilobium obscurum Schreb.
4.75.	Klintene, melnā Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.
4.76.	Klintene, Skandināvijas Cotoneaster scandinavicus B. Hylmo
4.77.	Knīdija, mānīgā Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.
4.78.	Koraļsakne, trejdaivu Corallorrhiza trifida Chatel.
4.79.	Kosa, lielā Equisetum telmateia Ehrh.
4.80.	Kosa, meldru Equisetum scirpoides Michx
4.81.	Kurpīte, dzeltenā Aconitum lasiostomum Reichenb.
4.82.	Ķekarpaparde, plūksnu Botrychium multifidum (S. G. Gmel.) Rupr.
4.83.	Ķekarpaparde, vienkāršā Botrychium simplex E. Hitchc.
4.84.	Ķekarpaparde, Virdžīnijas Botrychium virginianum (L.) Sw.
4.85.	Ķekarpaparde, zarainā Botrychium matricariifolium A. Braun ex W. D. J. Koch
4.86.	Ķērsa, izlocītā Cardamine flexuosa With.
4.87.	Ķērsa, pūkainā Cardamine hirsuta L.
4.88.	Ķiverene, šķēplapu Scutellaria hastifolia L.
4.89.	Lakacis, šaurlapu Pulmonaria angustifolia L.
4.90.	Laksis Allium ursinum L.
4.91.	Linlape, Alpu Thesium alpinum L.
4.92.	Linlape, pļavas Thesium ebracteatum Hayne
4.93.	Madara, krāsu Galium tinctorium (L.) Scop.
4.94.	Madara, Šultesa Galium schultesii Vest
4.95.	Madara, trejziedu Galium triflorum Michx.
4.96.	Mārsmilga, dienvidu Hierochloe australis (Schrad.) Roem. et Schult.
4.97.	Mātsakne, purva Angelica palustris (Besser) Hoffm.
4.98.	Mēlziede, Sibīrijas Ligularia sibirica (L.) Cass.
4.99.	Mēnesene, daudzgadīgā Lunaria rediviva L.
4.100.	Miķelīte, jūrmalas Tripolium vulgare Ness
4.101.	Mugurene, mieturu Polygonatum verticillatum (L.) All.
4.102.	Nārbulis, sekstainais Melampyrum cristatum L.
4.103.	Neļķe, Fišera Dianthus fischeri Spreng.
4.104.	Neļķe, krāšņā Dianthus superbus L.
4.105.	Neotiante, cepurainā Neottianthe cucullata (L.) Schltr.
4.106.	Ofrīda, mušu Ophrys insectifera L.
4.107.	Pameldrs, daudzstublāju Eleocharis multicaulis (Sm.) Desv.
4.108.	Pameldrs, sīkais Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer
4.109.	Plakanstaipeknis, parastais Diphasiastrum complanatum (L.) Holub
4.110.	Plakanstaipeknis, trejvārpu Diphasiastrum tristachyum (Pursh) Holub
4.111.	Plaukšķene, sīkziedu Silene borysthenica (Gruner) Walters
4.112.	Pukcinelija, matveida Puccinellia capillaris (Lilj.) Jansen
4.113.	Pūķgalve, Ruiša Dracocephalum ruyschiana L.
4.114.	Pundurgrimonis, Zviedrijas Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.
4.115.	Pūslene, gaišdzeltenā Utricularia ochroleuca R. W. Hartm.
4.116.	Raganzālīte, lielā Circaea lutetiana L.
4.117.	Rasene, vidējā Drosera intermedia Hayne
4.118.	Retējs, Kranca Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch
4.119.	Retējs, pazvilu Potentilla anglica Laichard.
4.120.	Rūgtene, ārstniecības Gratiola officinalis L.
4.121.	Rūgtlape, Igaunijas Saussurea esthonica Baer ex Rupr.
4.122.	Sārtene, grīņa Erica tetralix L.
4.123.	Saulrietenis, atvašu Jovibarba sobolifera (L.Sims) Opiz
4.124.	Saulrozīte, naudiņu Helianthemum nummularium (L.) Mill.
4.125.	Septiņvīre, apaļā Phyteuma orbiculare L.
4.126.	Silpurene, meža Pulsatilla patens (L.) Mill.
4.127.	Skalbe, Sibīrijas Iris sibirica L.
4.128.	Skarene, skrajziedu Poa remota Forselles
4.129.	Smiltenīte, zāļlapu Arenaria procera Spreng.
4.130.	Staipeknītis, palu Lycopodiella inundata (L.) Holub
4.131.	Suņburkšķis, spožais Anthriscus nitida (Wahlenb.) Hazlinsky
4.132.	Sūrene, vairvasiņu Polygonum viviparum L.
4.133.	Tofieldija, kauslapu Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.
4.134.	Tragantzirnis, nokarenais Astragalus penduliflorus Lam.
4.135.	Ūdenszāle, Lietuvas Glyceria lithuanica (Gorski) Gorski
4.136.	Ūdenszāle, svītrainā Glyceria striata (Lam.) Hitchc.
4.137.	Vairoglape, parastā Hydrocotyle vulgaris L.
4.138.	Veronika, kalnu Veronica montana L.
4.139.	Vijolīte, augstā Viola elatior Fr.
4.140.	Vijolīte, dumbrāja Viola persicifolia Schreb.
4.141.	Vīrcele, Lēzeļa Linaria loeselii Schweigg.
4.142.	Zaķauza, Benekena Bromopsis benekenii (Lange) Holub
4.143.	Zeltlape, krāsu Serratula tinctoria L.
4.144.	Zeltstarīte, iesārtā Gagea erubescens (Besser) Schult. et Schult. f.
4.145.	Ziemciete, vidējā Pyrola media Sw.
4.146.	Zobainīte, sīpoliņu Dentaria bulbifera L.
5. Sūnas
5.1.	Apaļlape, kailā Odontoschisma denudatum (Nees) Dum
5.2.	Bacānija, trejdaivu Bazzania trilobata (L.) S. Grey
5.3.	Bārkstlape, tūbainā Trichocolea tomentella (Ehrh.) Dumort
5.4.	Buksbaumija, zaļā Buxbaumia viridis (Moug.ex Lam.& DC) Brid.ex Moug. & Nestl.
5.5.	Frulānija, tamariska Frullania tamarisci (L.)Dum.
5.6.	Jungermannija, gludkausiņa Jungermannija leiantha Grolle
5.7.	Ķīļlape, Hellera Anastrophyllum hellerianum (Lindenb.) Schust.
5.8.	Lāpstīte, birztalu Scapania nemorea (L.)Grolle
5.9.	Leženeja, doblapu Lejeunea cavifolia (Ehrh.)Lindb.
5.10.	Nekera, viļņainā Neckera crispa Hedw .
5.11.	Smaillape, astīšu Lophozia ascendens (Warnst.)Schust.
5.12.	Somenīte, Zviedrijas Calypogeia suecica (H.Arn.&J.Perss.) K.M.
5.13.	Stardzīslene, nokarenā Antitrichia curtipendula (Hedw.)Brid.
5.14.	Stāvaine, ēnāja Hylocomium umbratum (Hedw.)B.,S.& G.
5.15.	Šķībvācelīte, nemanāmā Plagiothecium latebricola B.,S.&G.
5.16.	Zemessomenīte, smaržīgā Geocalyx graveolens (Schrad.)Nees
6. Ķērpji
6.1.	Alektorija, atvasainā Alectoria sarmentosa (Ach. ) Ach.
6.2.	Artonija, sīkpunktainā Arthonia byssacea
6.3.	Baktrosporas Bactrospora spp.
6.4.	Briorija, divkrāsainā Bryoria bicolor (Ehrh.) Brodo et D. Hawksw.
6.5.	Cetrēlija, olīvzaļā Cetrelia olivetorum (Nyl.) W. L. Culb. et C. F. Culb.
6.6.	Gialekta, gobu Gyalecta ulmi (Sw.) Zahlbr.
6.7.	Hipogimnija, lentveida Hypogymnia vittata (Ach.) Parrique
6.8.	Kladonija, lapveida Cladonia foliacea (Huds.) Willd.
6.9.	Kladonija, paresninātā Cladonia incrassata Flörke
6.10.	Kollemas Collema spp.
6.11.	Ksantoparmēlija, Mužo Xanthoparmelia mougeotii (Schaer. ex D. Dieter) Hale
6.12.	Leptoģija, zilganā Leptogium cyanescens (Rabenh.) Körb.
6.13.	Menegacija, caurumainā Menegazzia terebrata (Hoffm.) A. Massal.
6.14.	Opegrafa, izlocītā Opegrapha vermicellifera (Kunze) J.R. Laundon
6.15.	Parmeliella, koraļveida Parmeliella triptophylla
6.16.	Piknotēlija, knupjveida Pycnothelia papillaria (Ehrh.) Dufour
6.17.	Plaukšķēpis, dobumainais Lobaria scrobiculata (Scop.) DC.
6.18.	Telotrēma, zvīņainā Thelotrema lepadinum (Ach.) Ach.
6.19.	Umbilikārija, daudzlapu Umbilicaria polyphylla (L.) Baumg.
7. Sēnes
7.1.	Cietpiepe, melnsvītras Phellinus nigrolimitatus (Rom.)Bourd.
7.2.	Piepe, rožainā Fomitopsis rosea (Alb.Et.Schw.:Fr.)P.Karst
7.3.	Plakanpiepe, lakas Ganoderma lucidum (Curt.: Fr.) P. Karst.
7.4.	Rūsassēne, sarainā Asterodon ferruginosus Pat.
7.5.	Rūtaine, plaisājošā Xylobolus frustulatus (Pers.: Fr.) Boidin
7.6.	Samtbeka, parazītiskā Xerocomus parasiticus (Bull.: Fr.) Quel.
7.7.	Sārtaine, vēdekļa Rhodotus palmatus (Bull.: Fr.) Maire
7.8.	Skropstzvaigzne, milzu Trichaster melanocephalus Czern.
7.9.	Tintene, kāpu Coprinus dunarum Stoll
7.10.	Zeltpore, košā Hapalopilus croceus (Pers.:Fr.)Murr .
7.11.	Zemestauki, Hadriāna Phallus hadriani Vent.: Pers.
7.12.	Zvīņbeka, melnā Strobilomyces floccopus (Vahl: Fr.) P. Karst

  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 30.janvāra
noteikumiem Nr.45

Īpaši aizsargājamās putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi, un mikroliegumu platība

1. Putnu sugas, kurām izveidojami liegumi ligzdošanas vai riesta vietās

Nr. p.k.	Putnu suga	Mikroliegums un tā platība
1.1.	Apodziņš Glaucidium passerinum	Ligzdošanas vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu suga ligzdo) 2-10 hektāru platībā
1.2.	Apogs, bikšainais Aegolius funereus	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.3.	Balodis, meža Columba oenas	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.4.	Dzenis, baltmuguras Dendrocopos leucotos	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.5.	Čūskērglis Circaetus gallicus	Ligzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā
1.6.	Dumpis, lielais Botaurus stellaris	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
1.7.	Dzenis, vidējais Dendrocopos medius	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.8.	Dzenis, trīspirkstu Picoides tridactylus	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.9.	Dzilna, zaļā Picus viridis	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.10.	Ērglis, jūras Haliaetus albicilla	Ligzdošanas vietā 50-200 hektāru platībā
1.11.	Ērglis, vidējais Aquila clanga	Ligzdošanas vietā 10-200 hektāru platībā
1.12.	Ērglis, klinšu Aquila chrysaetos	Ligzdošanas vietā 50-200 hektāru platībā
1.13.	Ērglis, mazais Aquila pomarina	Ligzdošanas vietā 5-30 hektāru platībā
1.14.	Gaura, lielā Mergus merganser	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.15.	Gulbis, ziemeļu Cygnus cygnuds	100 metru rādiusā ap ligzdošanas vietu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
1.16.	Klija, melnā Milvus migrans	Ligzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā
1.17.	Klija, sarkanā Milvus milvus	Ligzdošanas vietā, 10-30 hektāru platībā
1.18.	Mednis Tetrao urogallus	Riesta vietā (dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā putnu sugas īpatņi pulcējas vairošanās periodā) 10-200 hektāru platībā
1.19.	Piekūns, lielais Falco peregrinus	Ligzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā
1.20.	Stārķis, melnais Ciconia nigra	Ligzdošanas vietā 10-30 hektāru platībā
1.21.	Ūpis Bubo bubo	Ligzdošanas vietā 20-40 hektāru platībā
1.22.	Zaļvārna Coracias garrulus	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā
1.23.	Zivjērglis Pandion haliaetus	Ligzdošanas vietā 2-10 hektāru platībā

2. Putnu sugas, kurām izveidojami mikroliegumi to koloniju vietās

Nr. p.k.	Putnu suga	Mikroliegums un tā platība
2.1.	Ķīris, lielais Larus ridibundus	100 metru rādiusā ap kolonijas (pastāvīga teritorija, kur vienas vai vairāku putnu sugu ligzdojošo indivīdu skaits vairošanās periodā nav mazāks par divdesmit pāriem) ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.2.	Ķīris, mazais Larus minutus	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.3.	Zīriņš, baltspārnu Chlidonias leucopterus	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.4.	Zīriņš, baltvaigu Chlidonias hybrida	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.5.	Zīriņš, jūras Sterna paradisaea	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.6.	Zīriņš, mazais Sterna albifrons	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.7.	Zīriņš, melnais Chlidonias niger	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju
2.8.	Zīriņš, upes Sterna hirundo	100 metru rādiusā ap kolonijas ārējo robežu, bet ne tālāk par ūdenstilpes krasta līniju

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 30.janvāra
noteikumiem Nr.45

Īpaši aizsargājamās zivju sugas, kuru nārsta vietām izveidojami mikroliegumi

1. Alata Thymallus thymallus

2. Lasis Salmo salar

3. Nēģis, upes Lampetra fluviatilis

4. Salate Aspius aspius

5. Sīga Coregonus lavaretus

6. Taimiņš Salmo trutta

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs