Ķīnas vicepremjers Latvijā
Pie mūsu ārlietu ministra
Vakar, 30.martā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministru Cjaņu Cičenu.
Tikšanās laikā abas puses izteica gandarījumu par panākto attiecību normalizāciju starp abām valstīm un novērtēja Ķīnas ārlietu ministra oficiālo vizīti Latvijā kā nākošo svarīgo soli politiskās, diplomātiskās un ekonomiskās sadarbības intensifikācijas virzienā. Latvijas puse atzinīgi novērtēja Ķīnas vēstniecības darbību Latvijā, kā arī izteica pateicību par Ķīnas piešķirto preču dāvinājumu Latvijai trīs miljonu juaņu apmērā un paredzēto kredītu par 30 miljoniem juaņu.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra mūsu valsts ieinteresētību sadarbībā, īpaši ņemot vērā Ķīnas lomu ne tikai Āzijas reģionā, bet arī stabilitātes nodrošināšanā pasaulē kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij un valstij ar milzīgu attīstības potenciālu. Šajā kontekstā V.Birkavs apstiprināja Latvijas ieinteresētību Baltijas reģiona drošības uzturēšanā starptautisko organizāciju, īpaši ANO, uzmanības lokā. Ķīnas puse izrādīja atbalstu Latvijas centieniem stiprināt savu drošību un izprot Latvijas bažas reģionālās drošības sakarā.
Ķīnas puse uzsvēra, ka uzskata Latviju par neatkarīgu Eiropas valsti un novērtē tās pieaugošo lomu šajā Eiropas reģionā. Ķīnas puse atbalsta Latvijas tuvināšanos Eiropas Savienībai un citām Rietumeiropas struktūrām, kā arī atzinīgi izteicās par Latvijas pieaugošo sadarbību ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.
Ievērojot, ka gan Latvijai, gan Ķīnai ir kopīga kaimiņvalsts – Krievija, tika apskatīti arī esošie un iespējamie divpusējo attiecību veidošanas līgumi ar Krieviju. Ķīnas puse bija informēta par aizvadītajā gadā noslēgtajiem līgumiem starp Latviju un Krieviju, kā arī par pašreizējo stāvokli šo līgumu realizācijā, īpaši attiecībā uz demobilizētajām militārpersonām. Atsevišķi tika aplūkota situācija Krievijā un tās iespējamās sekas attiecībās ar kaimiņvalstīm. Ķīnas ārlietu ministrs izteica viedokli, ka nacionālisma pieaugums Krievijā pamatoti rada bažas arī tās kaimiņvalstīs.
Apskatot divpusējās sadarbības perspektīvas, abas puses vienojās par nepieciešamību turpināt divpusējās līgumiskās bāzes veidošanu, kā arī veicināt sadarbību kultūras, izglītības un zinātnes jomās. Potenciālas ekonomiskās sadarbības jomā tika minētas tādas nozares kā tekstilrūpniecība un smagā rūpniecība.
ĀM preses centrs