Lai zemnieku neizģērbtu līdz kaulam
Sintija Grigaļūna, Zemkopības ministrijas Likumības departamenta Juridiskās un apmeklētāju nodaļas vadītāja — speciāli "Latvijas Vēstnesim"
— Zemkopības ministrija izstrādāja un saskaņā ar 1993.gada 15.jūlija likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu" 15.pantu apstiprināja instrukciju "Par minimālo lauksaimniecības mašīnu daudzumu, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem". Šī instrukcija tika izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas Civilprocesa kodeksa I pielikuma "Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem" 8.punktu un Tieslietu ministrijas 1993.gada 1.jūlijā apstiprinātās instrukcijas "Par pagaidu instrukciju tiesas spriedumu izpildīšanai" 100.punktu.
— Kālab šī instrukcija bija jāizstrādā: kāda ir situācija un ko jūs ar to gribējāt regulēt vai novērst?
— Agrāk zemnieku biznesa aktivitātes nebija sevišķi lielas, viņi neieķīlāja savus īpašumus un mantu, neņēma lielus kredītus un līdz ar to viņiem parādu saistības bija visai neievērojamas. Toties pašlaik, kā mēs konstatējām sadarbībā ar Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentu, apgrozās patiešām ļoti lielas summas. Un tāpēc zemniekam savā ziņā ir jāiet pretī, lai viņam, arī parādos nokļūstot, paliek izdzīvošanai nepieciešamā tehnika, ar kuru viņš varētu turpināt apstrādāt zemi, uzturēt ģimeni, pat atjaunot savu biznesu, lai nenotiktu tā, ka zemnieks pēc visas savas iedzīves un tehnikas izpārdošanas ir spiests iet projām no laukiem.
Jānis Mozulis,
"LV"ekonomikas nozares redaktors