Likumprojekts. Saeimas dokuments nr.370

1995.gada 29.marta redakcijā

Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem

Saeimas Prezidijam

A.god. Prezidija locekļi!

Vides un sabiedrisko lietu komisija ar Saeimas lēmumu (nr. 10/2-1-448 no 23.septembra, nr.10/2-1-448 no 20.oktobra) saņēma sagatavošanai 1.lasījumam likumprojektu "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem" (1994.g. r.s. nr.863) un 11 deputātu iesniegto alternatīvo likumprojektu "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem" (1994.g. r.s. nr.1013).

Komisija darba gaitā, piedaloties alternatīvā projekta iesniedzējiem, sagatavoja šo likumprojektu ar nosaukumu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums". Pēc diviem lasījumiem komisijā deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu par likumprojekta "Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi" virzīšanu uz 1.lasījumu plenārsēdē.

Komisijā pieņemtais likumprojekts pēc būtības atbalstīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Iesniegumam pievienots deputātu alternatīvā likumprojekta (1994.g. r.s. nr.1013) atsaukums.

Lūdzam iekļaut likumprojektu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums" 1.lasījumam 6.aprīļa plenārsēdē.

Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja A.Rugāte

1995.gada 29.martā

 

LR Saeimas Prezidijam

LR Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijai

Piekrītam mūsu iesniegtā likumprojekta "Par elektroniskajiem masu informācijas līdzekļiem" (z.s. dok. nr.1013) neizskatīšanai Saeimas plenārsēdē, jo konceptuāli atbalstām LR Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums".

Saeimas deputāti: L.Kamaldiņš, A.Seiksts, J.Lagzdiņš, A.Čepānis,

1995.gada 29.martā E.Kide, P.Elferts, K.Leiškalns, J.Jurkāns

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma regulēšanas priekšmets

(1) Šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri nodarbojas tikai ar pārraidi un/vai raidīšanu un/vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju.

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos, ēku iekšienē. Tāpat par apraidi netiek uzskatīta programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) skaits nav lielāks par 25.

2) Elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis ir radio, televīzija, radiotranslācija, kabeļtelevīzija, satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas.

3) Programma ir ar elektroniskajiem līdzekļiem veidots un izplatīts viens raidījums vai atsevišķu raidījumu sakopojums. Programma var būt sadalīta laika un izplatīšanas tīklos.

4) Programmu izplatīšana ir signāla pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana.

5) Raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem klausītājiem vai skatītājiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida materiāls, kuram ir nosaukums, noteikts apjoms. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi.

6) Raidīšana ir programmu izplatīšana ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu un/vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzijā).

3.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi

(1) Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības (turpmāk — raidorganizācijas), kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijā un saņēmušas Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas (kabeļradio) reģistrācijas apliecību.

(2) Raidorganizācija, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts ideju, starptautiski atzītas cilvēktiesības, tās darbībai jānotiek Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam, tas nedrīkst darboties politiskās partijās vai organizācijās.

(4) Raidorganizācija ir brīva un neatkarīga raidījumu programmu veidošana un izplatīšana, ciktāl to neierobežo Satversme, šis un citi likumi, valsts tehniskie standarti un starptautiskie līgumi, kuri Latvijai ir saistoši.

(5) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs politisku iemeslu dēļ atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides vai retranslācijas atļauja.

(6) Neviens raidījums vai programma nav pakļaujami cenzūrai.

(7) Šajā likumā noteiktā kārtība nodrošina raidorganizacijām līdztiesīgu iespēju izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru, kas ir nacionāla bagātība.

(8) Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, tiek ierobežoti saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā."

(9) Raidorganizācijas programmai jābūt daudzpusīgai. Tai jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati un viedokļi.

(10) Raidorganizācijām, līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai, ir atļauts nodarboties tikai ar tādu uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu, reklāmu un tās rezultātā radušās produkcijas izplatīšanu.

(11) Nodrošinot Latvijas raidorganizāciju programmu apmaiņu, raidījumu un programmu ieraksti, ievedot tos Latvijā vai izvedot no tās, netiek aplikti ar muitas nodokli.

4.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi.

(1) Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus raksturo to īpašuma forma un teritoriālā aptveramība.

(2) Pēc īpašuma formas elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un privātajos, pēc teritoriālās aptveramības — nacionālajos, reģionālajos, lokālajos un pārrobežu elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļos.

5.pants. Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Sabiedrības elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus veido, ieguldot raidorganizāciju pamatkapitālā valsts īpašumu. Latvijas radio un Latvijas televīzija ir sabiedriskas raidorganizācijas.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas visām sabiedrības grupām, tajā skaitā minoritātēm.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko partiju, konfesiju, finansu un ekonomisko aprindu tiešai ietekmei. To darbība pamatojas uz sabiedrisku pārraudzību un finansiālo neatkarību.

(4) Sabiedriskās raidorganizācijas finansē no valsts budžeta ar līdzekļu apjomu ne mazāku kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju un/vai abonentmaksas, kā arī pašu komercdarbības, sponsorējumiem un dāvinājumiem.

6.pants. Privātie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Privātos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus var veidot fiziskas vai juridiskas personas vai to apvienība. Privātās raidorganizācijas pamatkapitālu veido fizisko un juridisko personu, arī valsts un pašvaldības iestādes vai uzņēmuma ieguldījumi.

(2) Privātās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, pamatojoties uz kuru Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju.

(3) Privātās raidorganizācijas, kuras izmanto savus programmu izplatīšanas līdzekļus, var nodarboties ar citu raidorganizāciju programmu izplatīšanu, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

7.pants. Nacionālie, reģionālie un lokālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas visā valsts teritorijā vai tās lielākajā daļā.

(2) Par droši uztveramām uzskatāmas programmas, ko var uztvert tādā kvalitātē, kas atbilst valsts tehniskajiem standartiem un normatīvi vērtējama kā laba.

(3) Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas viena rajona (republikas pilsētas) administratīvajā teritorijā.

(4) Par lokāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā.

(5) Par pārrobežu atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuri nodarbojas ar programmu un raidījumu veidošanu Latvijas teritorijā un to apraidi ārpus Latvijas Republikas teritorijas un kuru programmas un/vai raidījumi netiek apraidīti Latvijas Republikas teritorijā ar virszemes raidītāju palīdzību.

(6) Lai pārrobežu elektroniskais sabiedrības saziņas līdzeklis varētu darboties, tam jāizpilda tās šai likumā paredzētās normas, kuras attiecas uz kabeļtelevīziju.

8.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana

(1) Nav pielaujama elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopolizācija kādas partijas, sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.

(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālos un/vai lokālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija.

(3) Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, kultūras un sporta raidījumus.

(4) Viena raidorganizācija var veidot ne vairāk kā trīs programmas. Šī panta daļa neattiecas uz sabiedriskajām raidorganizacijām.

(5) Fiziskajai personai vai tās laulātajam, kurš ir vienpersonīgs raidorganizācijas dibinātājs vai kura ieguldījuma apmērs raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, nevar piederēt vairāk kā 25% akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.

(6) Politiska partija, kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā partijas ieguldījuma apmērs nodrošina tās kontroli, nevar veidot raidorganizācijas.

(7) Personai, kas ieņem vadošus amatus partiju pārvaldes institūcijās un ir raidorganizācijas īpašnieks vai kontroles turētājs, ir liegtas balsstiesības šā uzņēmuma lēmējinstitūcijās.

(8) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kurš raidīšanas jomā ir dabiskā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība. Tās statūti apstiprināmi Satiksmes ministrijā, uzņēmējsabiedrības padomes sastāvā iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram sabiedrības padomē ir veto tiesības savas kompetences jautājumos saskaņā ar šo likumu un tiesības pieaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomedevēja tiesībām.

9.pants. Raidorganizāciju darbības uzraudzība

Raidorganizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem uzrauga Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija, Monopoldarbības uzraudzības komiteja un Nacionālā radio un televīzijas padome likumos noteiktās kompetences ietvaros.

 

II nodaļa. Apraides atļauja

un raidorganizāciju reģistrācija

 

10. pants. Frekvences (kanāla) piešķiršanas kārtība raidorganizācijām

(1) Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija, pamatojoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādāto elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, saskaņā ar Starptautiskās elektrosakaru savienības normatīvajiem aktiem izstrādā frekvenču (kanālu) plānu un iesniedz to Padomei. Par precizējumiem un izmaiņām šajā plānā Valsts elektrosakaru inspekcija nekavējoties ziņo Padomei.

(2) Frekvence šā likuma izpratnē ir radio programmu raidīšanai atvēlētā elektromagnētiskā lauka svārstību spektra apgabala vidējā skaitliskā vērtība, kuru nosaka starptautiskie standarti.

(3) Kanāls šā likuma izpratnē ir televīzijas programmu (skaņas un attēla) pārraidīšanai atvēlētais elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra apgabals, kura robežvērtības un kanāla kārtas numuru nosaka starptautiskie standarti.

(4) Apraides tiesības piešķir Nacionālā radio un televīzijas padome. Vispirms apraides tiesības noteiktā raidlaikā un teritorijā piešķir Latvijas radio un Latvijas televīzija.

(5) Privātajām raidorganizācijām apraides atļauju, kas dod tiesības lietot frekvenci noteiktajā raidlaikā un teritorijā, piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.

(6) Raidorganizācijām, kas saņēmušas apraides atļauju un vēlas izmantot savus programmas izplatīšanas līdzekļus, jāsaņem frekvences (kanāla) lietošanas atļauja (licence) likuma "Par telekomunācijām" noteiktajā kārtībā.

(7) Raidlaiks šā likuma izpratnē ir diennakts laika posms, kurā raidorganizācija ir tiesīga izmantot piešķirto frekvenci vai kanālu.

11. pants. Konkurss apraides atļaujas saņemšanai

(1) Uz brīvajām frekvencēm un kanāliem Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju izsludina konkursu.

(2) Sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts frekvencei (kanālam) ar reģionālu vai lokālu aptveramību. Sludinājumā jānorāda šādas ziņas:

1) elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa veids (radio, televīzija un tml.);

2) prasības attiecībā uz programmu (minimālais ilgums, pieļaujamā valodu attiecība, skaņas un attēlu formātu kvalitāte);

3) raidīšanas tehniskie parametri (frekvence vai kanāls, maksimālā raidītāja jauda, aptveramā teritorija);

4) laiks, uz kādu izsniedzama apraides atļauja;

5) darbības uzsākšanas termiņš;

6) apraides atļaujas maksa un kancelejas nodevas apmērs;

7) pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai to apvienības.

(4) Konkursa dalībniekam jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība, (juridiskām personām — nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par dibinātāja darbu sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tad tajā jāsniedz ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem (dalībniekiem), norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī par atbildīgajām amatpersonām, norādot viņu vārdu un uzvārdu, amatu, pilsonību.

(5) Pietiekumam jāpievieno:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda paredzamais raidorganizācijas un programmas (raidstacijas) nosaukums, programmas ievirze, mērķauditorija, valoda; plānota Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu attiecības pēc raidlaika; citas ziņas, ko raidorganizācijas uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) informācija par to, ka:

a) konkursa dalībnieks vai tā laulātais nav vienpersonīgs citas raidorganizācijas īpašnieks vai viņa ieguldījuma apmērs citā raidorganizācijā nenodrošina kontroli pār to;

b) konkursa dalībnieks neieņem vadošus amatus partiju pārvaldes institūcijās;

4) deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā izpilda 8. panta (5), (6) un (7) daļas prasības;

5) dokuments par kancelejas nodevas nomaksu, kas sedz izdevumus konkursa rīkošanai, pieteikumu izskatīšanai un ar apraides atļaujas izsniegšanu saistītās izmaksas;

6) dokumentus par drošības naudas iemaksu, kura atbilst viena gada apraides atļaujas maksai.

(6) Vismaz vienu mēnesi pirms konkursa rezultātu novērtēšanas ziņas par pretendentiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansējuma avotiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikraksta "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā reģiona sabiedrības saziņas līdzekļos.

12. pants. Konkursa rezultātu novērtēšana

(1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstoši pieteikumi, ja apraides atļaujas izsniegšana pieteicējiem nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Konkursa rezultāti jānovērtē ne ilgāk kā 3 mēnešu laikā pēc konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

(3) Salīdzinot visas iesniegtās vispārējās programmas koncepcijas pēc dažādiem rādītājiem, priekšroka dodama tam pretendentam, kura vispārējā programmas koncepcija orientējas uz plašāku sabiedrības pieprasījumu.

(4) Par konkursa rezultātiem Nacionālā radio un televīzijas padome pieņem lēmumu, kurā norāda tā pretendenta (pretendentu) vārdu un uzvārdu (juridiskām personām — nosaukumu), kuram tiek piešķirtas tiesības izmantot frekvenci (kanālu). Konkursa rezultāti 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā reģiona sabiedrības saziņas līdzekļos.

(5) Nocionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc šāda lēmuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Pretendentam, kurš uzvarējis konkursā, drošības nauda tiek ieskaitīta kā maksa par pirmā gada apraides atļauju (precizēt saskaņā ar apraides atļaujas maksas noteikšanu).

(7) Konkursā zaudējušiem pretendentiem drošības nauda atmaksājama 14 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Padomes lēmums par konkursa rezultātiem.

13. pants. Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi

(1) Lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides atļauju, tam nepieciešams:

1) nodibināt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un reģistrēt to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā likuma "Par uzņēmumu reģistru" noteiktā kārtībā;

2) reģistrēties Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā kā sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzeklim;

3) nomaksāt Nacionālajai radio un televīzijas padomei apraides atļaujas maksu un kancelejas nodevu.

(2) Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga īpašos gadījumos (bankrots, darbības izbeigšana līdz apraides termiņa beigām u.tml.) uz pieprasījuma pamata piešķirt apraides atļauju valsts raidītājos līdz konkursa rezultātu izsludināšanai televīzijas raidorganizācijām uz vienu gadu un radio raidorganizācijām uz 6 mēnešiem.

14. pants. Raidorganizāciju reģistrācija Tieslietu ministrijā

(1) Reģistrācijas pieteikumu iesniedz raidorganizācija. Pieteikums jāizskata, un lēmums jāpieņem 10 dienu laikā no tā iesniegšanas dienas.

(2) Pieteikumā norādāmas šādas ziņas:

1) raidorganizācijas dibinātājs;

2) raidorganizācijas un programmas (raidstacijas) nosaukums;

3) raidorganizācijas darbības saturiskā ievirze un uzdevumi;

4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt programmas;

5) raidījumu periodiskums un apjoms;

6) raidorganizācijas adrese.

(3) Programmas (raidstacijas) nosaukumam:

1) nepārprotami jāatšķiras no kāda Tieslietu ministrijā jau reģistrēta masu informācijas līdzekļa nosaukuma;

2) jāatbilst Valodu un citu likumu prasībām;

3) nepārprotami jāatšķiras no tādu sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļu nosaukuma, kuru darbība izbeigta ar tiesas lēmumu;

4) jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļu nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita, darbību izbeigusi raidorganizācija;

5) raidorganizācijas un programmas nosaukumā nedrīkst izmantot dibinātājfirmu nosaukumus.

(4) Līdz ar reģistrācijas pieteikumu jāiesniedz Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums par frekvences (kanāla) piešķiršanu vai kabeļradio (radiotranslācijas) un kabeļtelevīzijas reģistrācijas apliecība un dokuments par reģistācijas nodevas nomaksu.

(5) Pēc raidorganizācijas reģistrācijas tai izsniedz reģistrācijas apliecību.

(6) Tieslietu ministrija var atteikt raidorganizācijas reģistrāciju, ja:

1) nav sniegtas šā panta (2) daļā norādītās ziņas vai nav ievērotas šā panta (3) vai (4) daļas prasības;

2) iesniegumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

(7) Par raidorganizācijas reģistrācijas atteikumu rakstveidā jāpaziņo iesniedzējam 5 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, norādot atteikuma iemeslu. Šādu atteikumu var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc atteikuma paziņošanas dienas.

15. pants. Apraides atļauja

(1) Apraides atļauja dod tiesības, ievērojot šā un citu likumu prasības, tā ieguvējam veidot un izplatīt programmas Nacionālās radio un televīzijas padomes noteiktajā kārtībā.

(2) Apraides atļaujas saņemšanai raidorganizācijai jāiesniedz Nacionālajā radio un televīzijas padomē uzņēmuma reģistrācijas apliecības, raidorganizācijas statūtu un Tieslietu ministrijas izsniegtas masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības kopijas.

(3) Apraides atļauju izsniedz: radio — uz 5, televīzijai — uz 7 un kabeļtelevīzijai un radiotranslācijai — uz 10 gadiem. Latvijas radio un Latvijas televīzijai izsniedz beztermiņa raidīšanas atļauju.

(9) Konkursa uzvarētāja vispārējā programmas koncepcija ir apraides atļaujas obligāts pielikums.

(10) Apraides atļaujas dotās tiesības nav nododamas citai personai.

(11) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju (kapitāla daļu) skaitam un balsstiesību samēram vai finansēšanas avotam, raidorganizācija šīs izmaiņas 6 mēnešu laikā rakstveidā paziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas to publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(12) Ja konkursa uzvarētājs noteiktajā termiņā neizņem apraides atļauju vai neuzsāk darbību raidīšanas apraides noteiktajā termiņā, tad Nacinālā radio un televīzijas padome atceļ iepriekšējo lēmumu un izsludina jaunu konkursu.

(13) Apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja pēdējā tās darbības gada laikā nav ar tiesas lēmumu fiksētu šā likuma pārkāpumu.

(14) Ja raidorganizācija savu darbību izbeidz, tad apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālā radio un televīzijas padomē. Nacionālā radio un televīzijas padome paziņo Tieslietu ministrijai par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.

16.pants. Papildinošo programmu izplatīšanas tiesības

Par papildinošām programmām uzskatāmas tādas programmas, kuru raidīšanai, neradot traucējumus, izmanto pamatprogrammas raidītājus un/vai frekvenci (kanālu) un/vai signālu un/vai raidlaiku.

(4) Papildinošu programmu izplatīšanai nav nepieciešama speciāla apraides atļauja, ja tās veido pamatprogrammas apraidi īstenojoša organizācija. Par papildinošo programmu ieviešanu tā savlaicīgi informē Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(6) Apraides atļaujas papildinošo programmu izplatīšanai Nacionālā radio un televīzijas padome izsniedz uz šajā likumā paredzētiem vispārējiem noteikumiem. Atļaujas darbības laiks nevar pārsniegt laiku, uz kādu izsniegta apraides atļauja pamatprogrammas izplatīšanai.

(7) Priekšrocības iegūt apraides atļauju papildinošo programmu izplatīšanai ir tai raidorganizācijai, kura jau izmanto attiecīgo kanālu (frekvenci) un/vai raidlaiku.

(8) Citas raidorganizācijas var saņemt apraides atļauju papildinošo programmu izplatīšanai tikai ar pamatprogrammu raidošas raidorganizācijas piekrišanu.

 

III nodaļa. Raidījumu un programmu veidošana

un to raidīšana

 

17. pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Raidorganizācijas programmai jāatbilst tās vispārējai programmas koncepcijai, pamatojoties uz kuru Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju.

(2) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentāram jābūt atdalītam no ziņām, nosaucot komentāra autora vārdu.

(3) Programma nedrīkst saturēt:

1) vardarbības vai nežēlības propagandu;

2) pornogrāfiju;

3) musinājumus uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;

4) aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut republikas teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

(4) Raidorganizācijām atbilstoši likumam "Par izņēmuma stāvokli" un "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ir pienākums ārkārtējās situācijās savās programmās dot iespēju amatpersonām sniegt ziņojumus iedzīvotājiem.

(5) Priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos reglamentē īpaši likumi.

(6) Savās programmās raidorganizācija drīkst izmantot citu autoru programmas, filmas, raidījumus, sižetus u.c. materiālus, ievērojot likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" noteikumus, kā arī starptautiskos līgumus, kuri Latvijai ir saistoši.

(7) Raidorganizācijas, kuru programmas (raidījumi) nav droši uztveramas visā republikas teritorijā, nedrīkst iegūt ekskluzīvās raidīšanas tiesības uz sekojošiem sabiedrībai svarīgiem pasākumiem —

Dziesmusvētki,

festivāls Baltija,

Olimpiskās spēles,

Pasaules un Eiropas čempionāti futbolā, vieglatlētikā un hokejā, jebkuri pasaules un Eiropas čempionāti, kas notiek Latvijas Republikā.

18. pants. Programmu veidošanas īpašie noteikumi

(1) Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, laikā no pulksten 19.00—23.00 darbdienās, no pulksten 7.00—12.00 un no pulksten 19.00—23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādu raidījumu, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā jābūt:

1) ne mazākam par 30% Latvijā veidotu raidījumu;

2) ne mazāk par 70% Eiropā veidotu raidījumu.

(2) Latvijā veidotajās skaņu programmās (radio, radiotranslācija) nacionālā pasūtījuma ietvaros, izņemot muzikālās programmas, laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijā veidoto raidījumu īpatsvaram jābūt ne mazākam kā 40% no šīm programmām atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.

(3) Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek uz līguma pamata, kas nosaka pušu atbildību un ieguldījumu.

(4) Raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas var traucēt bērnu un pusaudžu normālu fizisku, garīgu vai tikumisku attīstību, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izvēlēts īpašs raidlaiks (no pulksten 23.00 līdz 7.00), vai pielietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem gan tos izplatot, gan publicējot raidījumu secības izklāstu.

(5) Laikā no pulksten 7.00 līdz 19.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuri satur fizisko vai psiholoģisko vardarbību (vizuāla vai teksta veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Teksts nedrīkst saturēt rupjības, nepieklājīgus izteicienus un attiekties uz seksuālām darbībām. Šī daļa neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskās bloķēšanas līdzekļi.

19.pants. Raidījumu valoda

(1) Katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā — raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Tas neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.

(2) Raidījuma valoda šā likuma izpratnē ir valoda, kuras prasme nepieciešama un pietiekama, lai skatītājs un/vai klausītājs varētu pilnībā uztvert raidījuma saturu un sniegto informāciju. Raidījuma valodu nosaka pēc tā oriģinālā skaņas pavadījuma vai valodas, kurā tas ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījuma secības izklāstā (raidījumu programma).

(3) Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā, vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā.

(4) Raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslācijas, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā.

(5) Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā raidlaika apjoma laikā no pulksten 19.00—23.00 darbdienās, no pulksten 7.00—12.00 un no pulksten 19.00—23.00 brīvdienās un svētku dienās. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

20.pants. Reklāmas jēdziens

(1) Reklāma ir apmaksāts vai citādi atlīdzināts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, paziņojums par organizācijām, darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai sekmētu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Par reklāmu uzskatāmi arī sludinājumi.

(2) Par reklāmu atzīstami speciāli raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs, un reklāma ir šā raidījuma būtiska daļa. Par tādiem uzskatāmi arī raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus (televīzijas (radio) veikals). Šiem reklāmas raidījumiem jābūt speciāli apzīmētiem, un apzīmējums saglabājams visu raidījuma laiku.

(3) Raidījuma pašreklāma ir raidorganizācijas sagatavota saīsināta informācija par raidījumiem vai programmām, kuras mērķis ir piesaistīt tiem skatītājus un/vai klausītājus. Uz pašreklāmu neattiecas šā likuma 22. panta noteikumi.

(4) Sludinājumi, kuriem nav šā panta (1) daļā minēto mērķu, nav uzskatāmi par reklāmu, taču uz tiem attiecas noteikumi par reklāmas izvietošanu.

21. pants. Reklāmas saturs

(1) Reklāmai ir jābūt patiesai un godīgai, tā nedrīkst maldināt, sniegt nepatiesu informāciju vai arī kā citādi apdraudēt patērētāja intereses (veselību, drošību utt.).

(2) Reklāmā jāievēro negodīgas un pretlikumiskas konkurences aizliegums atbilstoši likumam "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu".

(3) Reklāma, kura ir domāta bērniem vai kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu īpašais jūtīgums.

(4) 1.variants : Reklāma nedrīkst saturēt vardarbību.

2.variants : Daļu izslēgt.

(5) Alkoholisko dzērienu reklāma ir atļauta no pulksten 21.00 līdz 7.00. To reklāma nedrīkst:

1) būt adresēta nepilngadīgajiem;

2) neviens no alkoholisko dzērienu patērētājiem reklāmā nedrīkst būt nepilngadīgs;

3) saistīt alkohola lietošanu ar sporta nodarbībām un transporta līdzekļu vadīšanu;

4) paust uzskatus, ka alkohols ir ārstniecisks līdzeklis, ka tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

5) veicināt pārmērīgu alkohola lietošanu vai atspoguļot atturību vai mērenu alkohola lietošanu negatīvā gaismā;

6) akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos.

(6) Ārstniecisko un juridisko pakalpojumu, pārtikas produktu, tabakas izstrādājumu, ārstniecisko līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu reklāmas, kā arī naudas ieguldījumu pieņemšanas, vērtspapīru izplatīšanas un citus reklāmas ierobežojumus nosaka attiecīgie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

22.pants. Reklāmas izvietošana

(1) Reklāmām jābūt skaidri atšķiramām, ar redzamiem un/vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotām no pārējās programmas.

Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma valodā.

(2) Valsts svētku ceremoniju translēšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta tikai, saskaņojot to ar organizētājiem.

(3) Reliģisko ceremoniju translēšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta tikai, saskaņojot to ar attiecīgo konfesiju vai organizētājiem.

(4) Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajos ziņu raidījumos nav pieļaujama reklāma.

(5) Raidorganizāciju programmas reklāmas laiks nedrīkst pārsniegt 15% no diennakts raidlaika apjoma.

(6) Reklāmas laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 12 minūtes.

Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotos raidījumos reklāmas laiks katrā raidīšanas stundā nedrīkst pārsniegt 6 minūtes, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.

(7) Izplatot audiovizuālos darbus, tādus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides raidījumus un dokumentālās filmas) reklāmu atļauts iekļaut tikai vienu reizi katrās 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama tikai tad, ja raidījums par 20 minūtēm pārsniedz noteiktos vienu vai divus 45 minūšu intervālus.

(8) Raidorganizāciju programmas reklāmas laiks titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā gadījumā, ja tā neaizņem vairāk kā 1/5 no televīzijas ekrāna nedrīkst pārsniegt 75% no diennakts raidlaika apjoma.

(9) Televīzijas reklāma titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā gadījumā, ja tā neaizņem vairāk kā 1/5 no televīzijas ekrāna, nedrīkst pārsniegt vairāk kā 45 minūtes katrā raidstundā.

(10) Televīzijas reklāma titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā gadījumā, ja tā neaizņem vairāk kā 1/5 no televīzijas ekrāna nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotos raidījumos, nedrīkst pārsniegt vairāk kā 15 minūtes katrā raidstundā, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.

23. pants. Speciālie reklāmas raidījumi

(1) Televīzijas veikala vai citu speciālu reklāmas raidījumu kopējais raidlaiks vienai raidorganizācijai nedrīkst pārsniegt 1 stundu diennaktī, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

(2) Ja vienā frekvencē (kanālā) darbojas vairākas raidorganizācijas, televīzijas veikala raidlaika apjomu nosaka apraides atļauja.

(3) Speciālo reklāmas raidījumu raidlaiks nav ieskaitāms reklāmas raidlaika kopapjomā.

(4) Raidorganizācijas nedrīkst būt starpnieki televīzijas veikala piedāvāto preču vai pakalpojumu realizēšanā.

24. pants. Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi

(1) Aizliegts izplatīt reklāmu, kas ar tehniskiem līdzekļiem var iedarboties uz cilvēka zemapziņu.

(2) Nav pieļaujama slēptā reklāma. Par slēpto reklāmu uzskatāmi preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārdi, firmas zīmes vai darbības iekļaušana raidījuma skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā.

(3) Reklāmās aizliegts piedalīties personām, kuras elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos lasa ziņas vai vada programmas par aktuāliem notikumiem. Tas neattiecas uz sludinājumiem.

(4) Reklāmas devējs nedrīkst ietekmēt programmas vai raidījuma saturu.

25. pants. Atbildība par reklāmu

(1) Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs.

(2) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(3) Par reklāmas ievietošanu raidījumā vai programmā atbilstoši likuma prasībām atbild raidorganizācija.

26. pants. Programmas vai raidījuma sponsorēšana

(1) Sponsorēšana ir fiziskas vai juridiskas personas tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi darīt plaši zināmu savu vārdu, firmu, darbības veidu vai vizuālo tēlu.

(2) Sponsors nedrīkst ietekmēt programmas (raidījuma) saturu, izplatīšanas laiku, tādējādi aizskarot raidorganizācijas neatkarību.

(3) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas sākumā vai beigās.

(4) Sponsorētajā programmā vai radījumā nedrīkst reklamēt sponsoram piederošo preču vai pakalpojumu tirdzniecību, ievietojot šajās programmās vai raidījumos tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

(5) Programmas vai raidījumus bērniem aizliegts sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tieša nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana aizliegta vai ierobežota.

(6) Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas.

(7) Aizliegts sponsorēt nacionālā pasūtījuma ietvaros sagatavotus raidījumus par politiskām un ekonomiskām aktualitātēm valstī.

27. pants. Programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskā kvalitāte

(1) Raidorganizācijām programmu veidošana un izplatīšana jāveic kvalitātē, kura atbilst valsts tehniskajiem standartiem.

(2) Vispārīgu uzraudzību pār programmu tehniskās kvalitātes atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Nacionālā radio un televīzijas padome.

(3) Uzraudzību pār raidīšanas tehnisko līdzekļu parametru atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Valsts elekrosakaru inspekcija.

28.pants. Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katra raidorganizācija nodrošina visas tās izplatītās (izņemot retranslētās) programmas pilnu ierakstu kvalitātē, kas ļauj konstatēt tā saturu, un tas jāuzglabā ne mazāk ka 1 kalendāra mēnesi pēc raidīšanas dienas. Tā kopija bez maksas izsniedzama Nacionālajai radio un televīzijas padomei, tiesai, prokuratūras un izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(2) Katra programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic uzskaiti par izplatīto programmu. Uzskaites materiāli izsniedzami Nacionālajai radio un televīzijas padomei, tiesai, prokuratūras un izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(3) Uzskaitē jābūt ietvertai informācijai par raidījuma un programmas nosaukumu, to raidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, raidījumu valodu, raidījumu sponsoriem un reklāmu.

29.pants. Programmas un raidījuma izlaidumdati

(1) Katras televīzijas programmas sākumā un beigās, bet raidījumam tikai beigās, jānorāda izlaidumdati. Radio muzikālās programmas laikā, kad tā satur komentārus un informācijas, ne retāk kā reizi stundā, bet raidījumiem tikai beigās, jānorāda izlaidumdati.

(2) Izlaidumdati ir programmas nosaukums, raidorganizācijas nosaukums un adrese.

(3) Raidorganizācijas programmas izlaidumdatos jānorāda raidorganizācijas nosaukums, programmas nosaukums, programmas beigās arī adrese.

(4) Raidījuma izlaidumdatos jānorāda tā autori. Neatkarīgajiem producentiem jānorāda nosaukums un adrese.

(5) Latvijā veidoto raidījumu un programmu izlaidumdatiem ir jābūt valsts valodā.

 

IV nodaļa. Retranslācija, kabeļtelevīzija

un radiotranslācija (kabeļradio), kolektīvās antenas

 

30.pants. Programmu retranslācija

(1) Retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisko kavējumu, pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādas saturiskas izmaiņas. Par saturiskām izmaiņām nav uzskatāmas programmas vai raidījuma tulkošana, subtitrēšana vai reklāmas pauzes aizpildīšana, kas izdarīta ar raidījuma veidotāja piekrišanu.

(2) Retranslējot programmu vai tās daļu, saglabā programmu raksturojošo kadra logotipu.

(3) Par retranslāciju nav uzskatāma Latvijā veidotās programmas izplatīšana atbilstoši apraides atlaujai, ja to finansē šī pati raidorganizācija.

(4) Atbildība par retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma, izņemot 18., 19. un 21.līdz 23.panta, prasībām ir raidorganizācijai, kas saņēmusi retranslācijas atļauju tās izplatīšanai.

31.pants. Radio, televīzijas un teleteksta retranslācija

(1) Programmu retranslācijai radio, televīzijā un teletekstā jāsaņem tās veidotāju piekrišana un Nacionālās radio un televīzijas padomes retranslācijas atļauja.

(2) Raidorganizācijai, kurai ir apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirta raidlaika ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tās izsniegšana nav pretrunā ar šā likuma prasībām.

(3) Ja retranslācijai nepieciešamas frekvences (kanāla) lietošanas tiesības noteiktā raidlaikā un teritorijā, tad retranslācijas atļauju izsniedz šā likuma 10. un turpmākajos pantos noteiktajā kārtībā. Retranslācijas atļauju izsniedz uz laiku līdz 5 gadiem un atjauno konkursa kārtībā.

(4) Radio, televīzijas un teleteksta retranslācijas programmu raidlaika apjoms nedrīkst pārsniegt 30% no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā no šiem elektroniskajiem saziņas līdzekļu veidiem. Šā punkta noteikumi neattiecas uz kabeļtelevīziju un kabeļradio.

32.pants. Kolektīvās antenas

(1) Kolektīvās uztveršanas sistēmas ir antenu, kabeļtīklu un elektronisku ierīču komplekss, kas paredzēts, lai dotajā apdzīvotajā vietā droši uztveramās televīzijas programmas nemainītā veidā un labā kvalitātē pievadītu atsevišķu ēku, ēku grupu vai nelielu apbūves zonu abonentiem. Kolektīvās uztveršanas sistēmas nav uzskatāmas par kabeļtelevīzijas tīkliem.

(2) Uz kolektīvajām uztveršanas sistēmām attiecas noteikumi, par telekomunikācijas tīklu iekārtošanu, reģistrāciju, ekspluatāciju un aizsardzību.

(3) Kolektīvās uztveršanas sistēmas īpašniekiem ir jānodrošina visu dotajā teritorijā droši uztveramo Latvijā raidīto televīzijas un ultraīsviļņu diapazona radioprogrammu uztveršana un pievadīšana abonentiem tehniskiem normatīviem atbilstošā kvalitātē.

(4) Kolektīvās uztveršanas sistēmas ar to īpašnieku piekrišanu var izmantot kā bāzi kabeļtelevīzijas un kabeļradio pakalpojumu sniegšanai, ja kolektīvās uztveršanas sistēmas izmantotājiem šo papildus pakalpojumu izmantošana ir brīvprātīga.

33.pants. Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas un to izveidošana

(1) Kabeļtelevīzija un kabeļradio (radiotranslācija) ir elektronisko saziņas līdzekļu veids, kas izplata programmas tikai individuāliem abonentiem pa vadiem, kabeļiem vai ar raidītājiem, vai kombinējot šos līdzekļus ar vienvirziena (uz abonentu) vai divvirziena (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet tas nav sakaru līdzeklis, kura abonenti var sazināties savā starpā.

(2) Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas tiek ierīkotas, reģistrētas, ekspluatētas un aizsargātas saskaņā ar noteikumiem, kādi paredzēti likumā "Par telekomunikācijām" attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem.

(3) Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmu izmantošanai uzņēmējam vai uzņēmējsabiedrībai jāsaņem Nacionālajā radio un televīzijas padomē reģistrācijas apliecība, bet, ja tā veido savu programmu, arī apraides atļauja.

(4) Reģistrācijas apliecību vai apraides atļauju kabeļtelevīzijai vai kabeļradio (radiotranslācijai) izsniedz pēc pieprasījuma uz laiku līdz 10 gadiem, ja tas nav pretrunā ar šā likuma prasībām. Pieprasītājam pieteikumā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība, (juridiskām personām — nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par pieprasītāja piedalīšanos kā dibinātājam (dalībniekam) citos sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tad tajā jāsniedz ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), dibinātājiem (dalībniekiem), norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī par atbildīgām amatpersonām, norādot viņu vārdu un uzvārdu, amatu, pilsonību.

(5) Reģistrācijas apliecības vai apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidoganizācijai, ja pēdējā tās darbības gada laikā nav ar tiesas lēmumu fiksētu šā likuma pārkāpumu.

(6) Pieteikumam jāpievieno:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda raidorganizācijas nosaukums; pašas veidotās programmas un retranslējamo programmu nosaukumi, norādot to tematisko ievirzi un valodu, tīkla aptveramību, attīstības un abonentu skaita izmaiņu perspektīvas; programmu izplatīšanas laiks; abonēšanas maksas apmērs; darbības tehniskā un organizatoriskā nodrošinājuma projekts; citas ziņas, ko raidorganizācija uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamā finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) dokumenti, kas apliecina tiesības retranslēt citu raidorganizāciju programmas vai to daļas;

4) deklarācija par to, ka:

a) pieprasītājs vai tā laulātais nav vienpersonīgs citas raidorganizācijas dibinātājs vai viņa ieguldījuma apmērs citā raidorganizācijā nenodrošina kontroli pār to. Šis punkts neattiecas uz pārrobežu televīziju;

b) pieprasītājs neieņem amatus partiju vadības institūcijās;

5) dokuments par kancelejas nodevas nomaksu, kas sedz izdevumus pieteikumu izskatīšanai un ar reģistrācijas apliecības izsniegšanu saistītās izmaksas;

6) dokuments, kas apliecina reģistrāciju Satiksmes ministrijā un pašvaldībā.

(7) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, statūtkapitāla apmēram, katra dalībnieka akciju (kapitāla daļu) skaitam, balsstiesību samēram vai finansēšanas avotam, raidorganizācijai šīs izmaiņas 6 mēnešu laikā rakstveidā jāpaziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kura šīs ziņas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uz raidorganizācijas rēķina.

(8) Retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības obligāts pielikums.

(9) Kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecība nav nododama citai personai.

34.pants. Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi

(1) Kabeļtelevīzijas tīklos ir jānodrošina visu dotajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā raidīto televīzijas programmu pievadīšana nemainītā veidā abonentam. Šo programmu izplatīšanai tīklos apraides organizāciju atļauja nav vajadzīga.

(2) Uz kabeļtelevīzijas sistēmas izplatāmajām ārvalstu programmām neattiecas šā likuma 22. un 23.panta noteikumi.

 

V nodaļa. Raidorganizāciju tiesības

uz informāciju un atbildība

 

35.pants. Raidorganizācijas tiesības uz informāciju

(1) Raidorganizācijām ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskām organizācijām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

(2) Raidorganizācijām tiek nodrošināta brīva pieeja vispārēju sabiedrības interesi izraisošiem pasākumiem, kas pieejami plašai sabiedrībai, lai veidotu un izplatītu īsas ziņu reportāžas, kas nepārsniedz 90 sekundes.

36.pants. Atsaukums

(1) Persona, par kuru raidījumā minētas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tā pati raidorganizācija izplata šo ziņu atsaukumu.

(2) Pieteikums par atsaukuma izplatīšanu jāiesniedz rakstveidā 14 dienu laikā raidorganizācijā vai tiesā, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(3) Iesniegumu izskata 7 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja raidorganizācijai nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tai nekavējoties šīs ziņas jāatsauc.

(4) Atsaukums jāizplata raidorganizācijas vārdā un programmā (raidījumā) tādā pašā raidījumu programmas laikā, kurā tika minētas nepatiesas ziņas.

(5) Ja raidorganizācija nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tā 7 dienu laikā par to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības 14 dienu laikā griezties ar prasību tiesā. Ja ar tiesas spriedumu raidorganizācijai uzlikts pienākums atsaukt nepatiesas ziņas, tas izdarāms saskaņā ar šī panta (4) daļu.

37.pants. Tiesības uz atbildes izplatīšanu

(1) Fiziskajai un juridiskajai personai, kuras gods un cieņa kādā raidījumā ir aizskartas, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīts atsaukums, ir tiesības pieprasīt izplatīt tās atbildi šajā pašā ektroniskajā sabiedrības saziņas līdzeklī.

Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšanā.

(2) Ja persona vēlas izmantot tiesības uz atbildi, tai 14 dienu laikā pēc attiecīgo ziņu izplatīšanas jāiesniedz raidorganizācijai un Nacionālajai radio un televīzijas padomei rakstveida pieteikums ar norādi uz raidījumu, kurā izteikts apstrīdāmais apgalvojums, kā arī uz sava iebilduma motīviem un viedokli.

(3) Personai, kura apstrīd raidījumā izplatītās ziņas vai izteiktos apgalvojumus, ir tiesības tajā pašā raidorganizācijā bez maksas noskatīties un/vai noklausīties raidījuma fragmentu, kurā aizskartas tās intereses, vai saņemt par maksu šāda raidījuma ieraksta kopiju.

(4) Aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un apgalvojumiem vai to vietā jādod citus. Atbilde nedrīkst saturēt krimināli sodāmus paziņojumus.

(5) Raidorganizācija pēc aizskartās personas izvēles nodrošina atbildes ierakstu un/vai izplatīšanu.

(6) Raidorganizācijai ne vēlāk kā 14 dienu laikā atbilde jāizplata bez maksas.

(7) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja tā uzskata, ka raidījumā minētās ziņas vai apgalvojumi atbilst īstenībai vai atbilde ir nepamatoti gara. Atteikuma iemeslus raidorganizācija paziņo iesniedzējam rakstveidā.

(8) Ja aizskartā persona saņēmusi atteikumu, tā 14 dienu laikā var pārsūdzēt to tiesā.

38.pants. Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu

(1) Kaitējums, arī morālais kaitējums, kas nodarīts fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot raidījumā nepatiesas ziņas, ceļot neslavu un aizskarot tās godu un cieņu, jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma 2352–a panta noteikumiem. Izplatīto ziņu vai apgalvojumu atbilstība patiesībai jāpierāda raidorganizācijai.

39.pants. Administratīvā atbildība un kriminālatbildība

(1) Par programmu izplatīšanu bez apraides atļaujas, par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem un par citiem šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Latvijas Kriminālkodeksu.

(2) Par pieļauto pārkāpumu Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu vai sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un nosūtīt to tiesai.

40. pants. Raidorganizācijas darbības izbeigšana vai ierobežošana ar tiesas lēmumu

(1) Tiesības ierosināt tiesā izskatīt lietu par raidorganizācijas darbības izbeigšanu ir prokuroram, tieslietu ministram un Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(2) Tiesa var izbeigt raidorganizācijas darbību, anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecību, ja raidorganizācija:

1) veikusi darbības, kas minētas 17. panta (3) daļā vai pieļāvusi citus būtiskus šā likuma pārkāpumus;

2) pieļāvusi likuma pārkāpumu pēc tam, kad 1 gada laikā tai 2 reizes ar tiesas lēmumu piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;

3) nav nomaksājusi apraides atļaujas maksu;

4) pārtraukusi darbību, bet nav nodevusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju un nav paziņojusi Tieslietu ministrijai par darbības izbeigšanu;

5) apraides atļauju ieguvusi ar viltu;

6) pēc darbības uzsākšanas raidorganizācijas darbība ir neregulāra un/vai tai piešķirtais raidlaiks netiek pilnīgi izmantots, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ, bet ne ilgāk kā 3 mēnešus;

7) pieļauj būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas vai šā likuma noteikumiem.

(3) Tas apstāklis, ka raidorganizācija pēc prasības celšanas ir novērsusi šā panta (2) daļā minētos iemeslus raidorganizācijas darbības izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

(4) Tiesas spriedums, pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, nosūtāms Tieslietu ministrijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei un attiecīgajai raidorganizācijai.

(5) Nacionālā radio un televīzijas padome publicē paziņojumu par tiesas spriedumu "Latvijas Vēstnesī". Pati organizācija informē par tiesas spriedumu tai piešķirtā raidlaikā.

 

VI nodaļa. Nacionālā radio un televīzijas padome

 

41. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes statuss

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbība tiktu ievērota Satversmē, šis un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

(2) Nacionālā radio un televīzijas padome ir juridiska persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

42. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība

(1) Nacionālo radio un televīzijas padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir 9 locekļi.

(2) Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izvēlas no sabiedrībā pazīstamām personām.

(3) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus ievēl Saeima pēc kandidātu apspriešanas.

(4) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt katrs deputāts, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas noteiktajai pastāvīgai komisijai noteiktajā termiņā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

(5) Attiecīgā komisija sagatavo materiālus par katras kandidatūras iepriekšējo darbu.

(6) Iesniegto kandidatūru saraksts tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darba vietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos).

(7) Padomes priekšsēdētāju un vietnieku aizklāti ievēl Nacionālās radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

43. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības

(1) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst savienot amatus Padomē ar Saeimas deputātu pienākumiem vai Ministru kabineta pienākumiem.

(2) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst ieņemt vēlētus vai vadošus amatus politiskajās organizācijās vai to apvienībās.

(3) Uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā.

(4) Darbs Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir Padomes locekļu pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar Padomes atļauju.

(5) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi nedrīkst būt sodīti par tīšiem noziegumiem, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

44. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks

(1) Padomes locekļu pilnvaru laiks ir 6 gadi.

(2) Ik pa diviem gadiem Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvs tiek atjaunots par 1/3.

(3) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis savu darbību var izbeigt, iesniedzot Nacionālās radio un televīzijas padomei par to pieteikumu; par Padomes locekļa atbrīvošanu no amata 14 dienu laikā informē Saeimu.

(4) Saeima atsauc pirms termiņa Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli, ja:

1) viņš pusgada laikā neattaisnoti nav apmeklējis vairāk kā pusi no Nacionālās radio un televīzijas padomes sēdēm;

2) ir konstatēti šā likuma 43. pantā norādītie apstākļi, kas liedz atiecīgai personai būt par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli;

3) viņš notiesāts par tīša noziegumu izdarīšanu, un sods saistās ar brīvības atņemšanu.

(5) Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanās gadījumā Padome griežās Saeimā ar iesniegumu ievēlēt Padomes sastāvā citu locekli uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par 1 gadu.

45. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi

(1) Visi Padomes pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.

(2) 1. variants

Padome sekmē visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību.

2. variants – svītrot (2) daļu.

(3) Padome saskaņā ar šo un citiem likumiem nepieļauj monopolu veidošanos elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības jomās.

(4) Padome veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku.

(5) Padomei nav tiesību iejaukties elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu ikdienas darbā.

(6) Padomei nav tiesību vērtēt radio un televīzijas programmas pirms to raidīšanas.

46. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence

(1) Padome izstrādā elektronisko saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvu uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan privāto raidorganizāciju attīstību.

(2) Padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajām pasūtītījumam, iesniedz to Ministru Kabinetam, pēc apstiprināšanas lemj par tā sadalījumu. Sadales plāns tiek nosūtīts Finansu ministrijai attiecīgā finansējuma atvēršanai.

(3) Ne retāk kā reizi gadā Nacionālajai radio un televīzijas padomei jāveic Latvijas radio un Latvijas televīzijas finansu revīzija. Finansu revīzijas veikšanai un revīzijas pārskata sagatavošanai Padome var uzaicināt auditorfirmas vai zvērinātus revidentus, kuru darbs apmaksājums no attiecīga uzņēmuma līdzekļiem.

(4) Padome nosaka nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes – apjomus, reklāmu izvietošanas kārtību nacionālā pasūtījuma ietvaros un slēdz līgumus par tā izpildi.

(5) Padome izstrādā apraides atļaujas maksas noteikšanas principus un tās lieluma aprēķinu metodiku un iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetam.

Apraides atļaujas maksu maksā visas raidorganizācijas.

(6) Padome izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas (pēc konkursa rezultātiem vai uz pieprasījuma pamata), kā arī kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības.

(7) Padome

– vāc, apkopo un analizē informāciju par elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, to darbību un attīstību Latvijā un ārvalstīs;

– uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas nodarbojas ar elektronisko saziņas līdzekļu darbības un attīstības jautājumiem;

– pasūta Padomes funkciju nodrošināšanai (kompetentu lēmumu pieņemšanai) nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības un attīstības problēmām;

– uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko saziņas līdzekļu darbību;

– pieprasa no raidorganizācijām radījuma ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz galīgai sūdzības izskatīšanai.

(8) Padome kontrolē šā likuma ievērošanu:

1) uzklausot un pārbaudot skatītāju un klausītāju sūdzības;

2) veicot programmu uzskaites kontroli raidorganizācijās;

3) veicot izplatāmo programu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes.

(9) Padome izskata materiālus par likuma parkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un, atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, atkārtotības un bīstamības, pieņem lēmumu:

1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;

2) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to tiesai;

3) griezties tiesā par apraides (retranslācijas) atļaujas, kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības anulēšanu vai raidorganizācijas darbības pārtraukšanu;

4) nosūtīt materiālus tiesību aizsardzības iestādēm jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.

(10) Padome apkopo un izplata ziņas par raidorganizācijām un to darbību Latvijā. Reizi gadā publicē pārskatu par savu darbību.

47. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības nodrošināšana.

(1) Padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidota kanceleja. Kancelejas darbinieki nedrīkst ieņemt nekādus citus amatus vai saņemt atalgojumu tieši vai ar citu personu starpniecību no raidorganizācijām.

(3) Padomes kancelejas darbinieku atalgojumu apmēru pēc Padomes ierosinājuma nosaka Ministru kabinets.

48. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības

Padomei ir tiesības:

1) jebkurā raidorganizācijā pārbaudīt izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī noskatīties un/vai noklausīties to fragmentus;

2) aizrādīt Latvijas radio un Latvijas televīzijas ģenerāldirektoriem, ja atsevišķi radījumi neatbilst vispārējai programmas stratēģijai vai šā likuma prasībām;

3) aizrādīt privātajām raidorganizācijām, ka atsevišķi radījumi neatbilst to vispārējai programmas koncepcijai, pamatojoties uz kuru piešķirta apraides atļauja, vai šā likuma prasībām.

49. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija

(1) Padome pati izstrādā un apstiprina savas darbības noteikumus.

(2) Informācijai par sēžu sasaukšanu un darba kārtību jābūt pieejamai. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz 3 Padomes locekļi, jāsasauc 3 dienu laikā. Padomes sēdes notiek ne retāk kā 1 reizi mēnesī.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

(4) Padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, tad izšķiroša ir Padome priekšsēdētāja balss.

(5) Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs un kancelejas vadītājs.

(6) Par Padomes sēdes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem kanceleja sniedz ziņojumu sabiedrības saziņas līdzekļiem un nosūta lēmumu norakstus raidorganizācijām un citām institūcijām, uz kurām tas attiecas.

(7) Padome nodrošina savu locekļu un darbinieku izglītošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

50. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība

(1) Padome tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem un/vai abonentmaksas.

(2) Padome rīkojas ar līdzekļiem, kas veidojas no iekasētās kancelejas nodevas, kuras apmēru nosaka Padome, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu izmaksas.

(3) Līdzekļi, kas saņemti kā apraides atļaujas maksa, tiek izlietoti socioloģisko pētījumu veikšanai, Padomes locekļu un darbinieku apmācībai un ārzemju sakaru attīstībai. Socioloģiskie pētījumi ir brīvi pieejami visām raidorganizācijām, kuras samaksājušas apraides atļaujas maksu.

(4) Pārskatu par savu finansiālo darbību padome 1 reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

51. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs

(1) Priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbu un tās funkciju izpildi.

(2) Padomes priekšsēdētājs vai padomes pilnvarots padomes loceklis:

1) vada Padomes sēdes;

2) pārstāv Padomi valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām, arī ārvalstīs;

3) pārstāv Latvijas Republiku starptautiskās organizācijās elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jautājumos;

4) ar padomdevēju tiesībām var piedalīties Latvijas radio un Latvijas televīzijas valdes sēdēs.

(3) Padomes priekšsēdētājs:

1) ir Padomes finansu rīkotājs;

2) pieņem darbā un atbrīvo no darba padomes kancelejas darbiniekus;

3) slēdz līgumus ar fiziskām un juridiskām personām Padomes darba nodrošināšanai.

(4) Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākums veic viņa vietnieks.

(5) Padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalga tiek pielīdzināta 1. kategorijas valsts ierēdņa amatalgai. Padomes priekšsēdētājs par sava amata pildīšanu saņem arī piemaksu 50% apmērā no amatalgas. Priekšsēdētāja vietnieks — piemaksu 25% apmērā.

52. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pienākumi un tiesības

(1) Padomes locekļu pienākums ir piedalīties Padomes sēdēs, pildīt Padomes uzticētos pienākumus.

(2) Padomes locekļiem ir tiesības:

1) ierosināt izskatīšanai Padomē jautājumus, kas ir tās kompetencē;

2) izteikties par sēdē izskatītajiem jautājumiem un iesniegt priekšlikumus lēmuma projektam.

(3) Padomes locekļi viņu pienākumu pildīšanai, nepieciešamības gadījumā, tiek nodrošināti ar sadzīves tipa radio un televīzijas uztverošo un ierakstošo aparatūru.

(4) Padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta 1. kategorijas valsts ierēdņa amatalgai.

 

VII nodaļa. Nacionālais pasūtījums

 

53.pants. Nacionālā pasūtījuma būtība

Nacionālais pasūtījums ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātais raidījumu un programmu kopums, kurā ievērotas šā likuma prasības un kurš nodrošināts ar nepieciešamajiem finansu līdzekļiem.

54. pants. Nacionālā pasūtījuma uzdevums

Nacionālajam pasūtījumam:

1) jānodrošina brīva vispusīgas informācijas izplatīšana par notikumiem Latvijā un ārzemēs;

2) jānodrošina latviešu valodas un kultūras attīstība, sekmējot vienkopienas valsts nostiprināšanu;

3) saskaņā ar divpusējiem līgumiem jānodrošina Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldību darbības atspoguļojums;

4) jānodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, kultūras, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem (arī ar surdotulkojumu);

5) jāveicina raidījumu veidošana par Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu dzīvi un kultūru;

6) jānodrošina priekšvēlēšanu aģitācija saskaņā ar vēlēšanu likumu.

55. pants. Nacionālā pasūtījuma veidošana

(1) Nacionālo pasūtījumu veido, vispusīgi izzinot skatītāju un klausītāju vēlmes. Tam pēc iespējas plaši jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati, kā arī politiskie, filozofiskie, kultūras virzieni un tas nedrīkst vienpusīgi kalpot kādas partijas interesēm.

56. pants. Nacionālā pasūtījuma izpildītāji

(1) Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas radio un Latvijas televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām vai programmu veidotājiem.

(2) Padome nacionālā pasūtījuma līgumu slēdz uz 1 gadu.

 

VIII nodaļa. Latvijas radio, Latvijas televīzijas

un Latvijas valsts radio un televīzijas centrs

 

57. pants. Latvijas radio, Latvijas televīzijas uzņēmējdarbības principi

(1) Latvijas radio un Latvijas televīzijas kā sabiedrisko raidorganizāciju dibināšanas, reģistrācijas un darbības noteikumus nosaka likums "Par uzņēmējdarbību", likums "Par bezpeļņas organizāciju", šis likums, kā arī statūti, kurus apstiprina Nacionālā radio un televīzijas padome.

(2) Latvijas radio un Latvijas televīzija darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa. Ja to ienākumi pārsniedz izdevumus, tos ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, tos neapliek ar ienākuma nodokli, un tie izlietojami pamatlīdzekļu iegādei, programmu uzlabošanai un apraides infrakstruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.

(3) Latvijas radio un Latvijas televīzija kā sabiedriskas raidorganizācijas darbojas uz valsts īpašuma bāzes un kā pamatuzdevumu īsteno nacionālo pasūtījumu.

(4) Latvijas radio un Latvijas televīzija nav privatizējami ne kopumā, ne pa daļām, un to manta nav ieķīlājama. Kā arī tam nav tiesību garantēt citu fizisko vai juridisko personu saistību izpildi.

(5) Latvijas radio un Latvijas televīzija par nekustamā valsts īpašuma izmantošanu sniedz pārskatu Valsts īpašuma fondā, bet par budžeta līdzekļu izmantošanu — Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(6) Ar Nacionālās radio un televīzijas padomes atļauju Latvijas radio un Latvijas televīzija drīkst piedalīties uzņēmējsabiedrību dibināšanā, iegādāties citu uzņēmēju sabiedrību kapitāldaļas vērtspapīrus, ja tas nepasliktina programmas kvalitāti.

58. pants. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi

(1) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nodrošina pilnībā Latvijas radio un Latvijas televīzijas nacionālā pasūtījuma programmas izplatīšanu visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditoriju ārpus tās robežām.

(2) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs darbojas uz valsts īpašuma bāzes un nav privatizējams kopumā, kā arī tajā tā daļā, kas nodrošina televīzijas un radio programmu izplatīšanu.

Latvijas valsts radio un televīzijas centrs darbojas pēc bezpeļņas organizācijas principa. Ja to ienākumi pārsniedz izdevumus, tos ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, tos neapliek ar ienākuma nodokli, un tie izlietojami pamatlīdzekļu iegādei un raidīšanas infrakstruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.

(3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties raidorganizācijās.

59. pants. Latvijas radio, Latvijas televīzijas pārvalde

(1) Latvijas radio un Latvijas televīziju vada ģenerāldirektori, kurus uz 5 gadiem ieceļ Nacinālā radio un televīzijas padome, noslēdzot darba līgumu.

(2) Latvijas radio vai Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Viņš nedrīkst būt Saeimas deputāts vai Ministru kabineta loceklis.

2 varianti :

1) nedrīkst ieņemt vēlētus vai vadošus amatus politiskajās partijās vai to apvienībās un izpildinstitūcijās;

2) nedrīkst darboties politiskajās partijās vai to apvienībās, vai gadījumā, ja viņš kādā politiskā partijā vai to apvienībā darbojas, šī darbība jāaptur.

(3) Uz Latvijas radio un Latvijas televīzijas ģenerāldirektoriem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā.

(4) Latvijas radio un Latvijas televīzijas ģenerāldirektori nedrīkst būt sodīti par tīšiem noziegumiem, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Latvijas radio un Latvijas televīzijas ģenerāldirektori nedrīkst ieņemt citus algotus amatus un pienākumus, izņemot māksliniecisko, zinātnisko un pedagoģisko darbību. Ģenerāldirektors nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas dibinātājs (kapitāla daļu vai akciju turētājs).

(6) Latvijas radio vai Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru pirmstermiņa atbrīvošana iespējama tikai tajos gadījumos, ja viņš savā darbībā pārkāpj likumus, nolaidīgi pilda savus pienākumus, iesniedz motivētu atteikumu vai viņa darbība un statuss neatbilst šā panta (2), (3), (4) un (5) daļas prasībām.

(7) Latvijas radio, Latvijas televīzijas ģenerāldirektori:

1) savas kompetences ietvaros vada uzņēmumus atbilstoši uzņēmuma statūtu, šā un citu likumu prasībām;

2) pārstāv uzņēmumu tiesā, valsts varas un pārvaldes institūcijās, uzņēmēju sabiedrībās, kuras ir uzņēmuma ieguldījums, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām;

3) savas kompetences ietvaros slēdz darījumus uzņēmumu vārdā;

4) savas kompetences ietvaros iesniedz apstiprināšanai Nacionālajā radio un televīzijas padomē nacionālā pasūtījuma projektu.

(8) Ģenerāldirektoram var būt divi vietnieki. Ģenerāldirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus pēc ģenerāldirektora norādījuma pilda viens no vietniekiem.

(9) Struktūrvienību vadītājus darbā pieņem ģenerāldirektors statūtos noteiktajā kārtībā.

(10) No raidorganizācijas struktūrvienību vadītājiem saskaņā ar statūtiem tiek izveidota valde, kuru vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektora vietnieki pēc amata ir valdes locekļi. Valdē ar darbinieku pilnsapulces lēmumu iekļaujami ne mazāk kā divi darbinieku pārstāvji.

(11) Valde sagatavo nacionāla pasūtījuma projektu un lemj citus jautājumus saskaņā ar raidorganizācijas statūtiem.

(12) Ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu politikas koncepcijas un pamatvirzienus;

2) piešķirot juridiskās personas tiesības atsevišķām uzņēmuma struktūrvienībām;

3) sagatavojot ikgadējo finansu plānu;

4) slēdzot darba koplīgumu.

Statūtos paredzētajos gadījumos valde realizē arī padomdevēja tiesības.

60.pants. Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbība

(1) Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbībā nav tiesīgas iejaukties un dot to amatpersonām saistošus norādījumus neviena valsts varas vai pārvaldes institūcija, sabiedriska organizācija vai to amatpersonas, izņemot gadījumus, kādi tieši paredzēti Latvijas likumdošanā. Latvijas radio un Latvijas televīzijas darbību savas kompetences ietvaros, ko nosaka šis likums, uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome.

(2) Latvijas radio un Latvijas televīzija var iestāties dažādās starptautiskās organizācijās, kas nodarbojas ar elektronisko sabiedrisko saziņas līdzekļu problēmu risināšanu. Par darbību šajās organizācijās un pieņemtajiem lēmumiem tie informē Padomi.

(3) Latvijas radio un Latvijas televīzija var veidot īpašas programmas ārzemēm, kuru finansēšanai piešķir papildus valsts budžeta līdzekļus.

(4) Latvijas radio un Latvijas televīzijai ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumu.

61.pants. Latvijas radio un Latvijas televīzijas finansēšana

(1) Latvijas radio un Latvijas televīzijas budžeta ieņēmumu daļu veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) patstāvīgā uzņēmējdarbībā iegūtie līdzekļi;

3) dāvinājumi, ziedojumi un sponsoru iemaksas;

4) abonentmaksas.

(2) Latvijas radio, Latvijas televīzijas budžetu un budžeta izpildes pārskatu apstiprina Nacionālā radio un televīzijas padome.

62.pants. Latvijas radio un Latvijas televīzijas programmas

Latvijas radio un Latvijas televīzija savu programmu 1. izplatības tīklā veido kā Nacionālo programmu valsts valodā.

63.pants. Latvijas radio un Latvijas televīzijas arhīvi (videokrātuves un fonotēka)

(1) Latvijas radio un Latvijas televīzijas veidotie vai šīm raidorganizācijām veidotie audiovizuālie darbi ar kultūrvēsturisku vērtību uzskatāmi par nacionālā kultūras mantojuma daļu un Nacionālā arhīva fonda sastāvdaļu. Tie uzglabājami šo raidorganizāciju arhīvos atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu prasībām. Arhīvus uztur raidorganizacija saskaņā ar nacionālo pasūtījumu (atbilstoši raidorganizācijas budžeta tāmei). Raidorganizāciju arhīvos esošos audiovizuālos darbus un dokumentus var izmantot tikai ar to piekrišanu.

(2) Audiovizuālie darbi, kuri radīti un fiksēti līdz 1993.gada 15. maijam un kuri radīti pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām vai speciāla atsevišķa pasūtījuma, ir izmantojami bez autoratļaujas saņemšanas un autoratlīdzības samaksas. Citus arhīvos esošus audiovizuālos darbus raidorganizācijas ir tiesīgas izmantot bez autora atļaujas, bet ar taisnīgas autoratlīdzības samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajām autortiesību atlīdzības normām.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Nacionālā radio un televīzijas padome un sabiedriskās raidorganizācijas 1995.gadā savu darbību veic apstiprinātā valsts budžeta ietvaros.

2. Likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz 1996.gada 1.martam un likumprojektu par abonentmaksu un tās iekasēšanu līdz 1996.gada 1.jūnijam izstrādā un iesniedz Ministru kabinets.

Uzdot Ministru kabinetam sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi līdz 1996.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

3. Uzdot Nacionālajai radio un televīzijas padomei līdz 1996.gada 1.martam izstrādāt abonentu maksas ieviešanas koncepciju un iesniegt to Ministru kabinetā atbilstoša likumprojekta sagatavošanai.

4. Šā likuma noteikumi par radio un televīzijas abonentmaksu piemērojami pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas un spēkā stāšanās.

5. 14.panta (3) daļas 5) punkts neattiecas uz jau reģistrētajiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem.

6. Šā likuma 19.panta (4) daļas noteikumi pilnā mērā ieviešami pakāpeniski līdz 1996.gada 1.janvārim.

7. Šā likuma 18.panta (2) daļas ierobežojumi stājas spēkā — pēc šā likuma pieņemšanas — 10% apjomā, pēc 3 gadiem — 15% apjomā, pēc 5 gadiem — pilnā apjomā.

8. Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības 19.panta (5) daļas ierobežojumus atsevišķos valsts reģionos ieviest 5 gadu laikā.

9. Nacionālā radio un televīzijas padome līdz 1996.gada 1.maijam veic raidorganizāciju pārreģistrāciju pēc pašas izstrādāta grafika. Raidorganizācijām pārreģistrācijai jāiesniedz uzņēmuma reģistrācijas apliecības, statūtu un masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības noraksts, kā arī likuma 11.panta (5) daļā minētie dokumenti un jāuzrāda raidīšanas tiesību atļauja.

10. Ministru kabinets sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi 6 mēnešu laikā izstrādā valsts tehniskos standartus un nosaka to spēkā stāšanās kārtību.

11. Retranslācijas atļaujas pirmos 2 gadus pēc šā likuma stāšanās spēkā atjauno ik pa gadam, pēc tam — ik pa 5 gadiem.

12. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl pati padome aizklāti pirmajā sēdē, ko sasauc Saeimas sekretārs.

13. Pirmajā rotācijas ciklā Padomes locekļu nomaiņa notiek pēc 3, 5 un 7 gadiem.

14. Padome ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā no darbības uzsākšanas nosaka Padomes locekļu pilnvaru laiku.

15. 32. panta (3) daļa stājas spekā attiecībā uz radio 3 gadu laika, uz televīziju — 2 gadu laikā, pēc šā likuma stāšanās spēkā.

16. 44. panta (1) un (2) daļa neattiecas uz pirmo Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvu.

17. 58. panta (3) daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra jau nodibinātiem uzņēmumiem.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu tiek izbeigta Latvijas radio un televīzijas padomes darbība.

19. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par radio un televīziju" (Ziņotājs, 1992, nr.22, Ziņotājs, 1993, nr.8, Ziņotājs, 1994, nr.13.)