Pieprasījumu komisijas atzinumi

Dokuments nr.295a

Par valsts akciju sabiedrību "Laukkredīts"

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu M.Grīnblata, A.Pētersona, J.Straumes, J.Sinkas, I.Dāliņa, O.Grīga, M.Ā.Kalniņa, A.Kiršteina, A.Grota un O.Brūvera pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību (z. ses. dok. nr.295) un iepazinusies ar Valsts kontroles iesniegtajiem informatīvajiem materiāliem, uzskata, ka jautājums ir aktuāls un pamatots, bet sakarā ar to, ka Budžeta un finansu komisija, izskatot a/s "Laukkredīts" darbību, lēmumu nav pieņēmusi, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija par savu lēmumu ir informējusi Ministru kabinetu, un nav zināms valdības vērtējums par valsts a/s "Laukkredīts" tālāko darbību, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, kad valdība kā valsts īpašumu pārvaldītāja būs pieņēmusi lēmumu.

1995.gada 29.martā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Dokuments nr.300A

Par delegāciju izmaksām uz Ķīnu

Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu A.Kiršteina, A.Krastiņa, Im.Kalniņa, A.Seiles, E.Berklava, V.Puriņas, P.Tabūna, A.Lamberga, A.Žīgura un V.P.Karnupa pieprasījumu Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam par G.Ulmaņa kunga un M.Gaiļa kunga 1994.gadā uz Ķīnas Tautas Republiku vadītajām delegācijām un to izmaksām (z.ses. dok. nr.300) un iepazinusies ar Ministru prezidenta iesniegtajām izmaksām, kur M.Gaiļa vadītās valdības delegācijas izdevumi bija 1536 lati, ieskaitot transporta izdevumus - 1180 latu un komandējuma dienas naudu - 356 latu, bet G.Ulmaņa vadītās Latvijas delegācijas izdevumi bija 28,5 tūkst. latu, kur 3500 lati segti no Valsts kancelejas budžeta plānā 1994.gadam paredzētajiem līdzekļiem komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem. Transporta izdevumi 25 000 latu segti no Valsts kancelejas piešķirtajiem Ministru kabineta rezerves fonda līdzekļiem, nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu.

1995.gada 29.martā Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs G.Bērziņš

Deputātu jautājums

Dokuments nr. 368

Par garīgi slimo cilvēku aprūpi

Saeimas Prezidijam

Labklājības ministram A.Bērziņam

Cilvēktiesību valsts ministram J.Ā.Tupesim

Latvijā 1994. gadā ar dažāda līmeņa psihiskiem traucējumiem ir reģistrēti 70578 cilvēki, bet attīstītās valstīs psihiatra palīdzību izmanto katrs piektais, ieskaitot vecus cilvēkus un bērnus.

Līdz šim Latvijā vienīgā institūcija, kurā garīgi slimi cilvēki saņem specializētu palīdzību, ir medicīnas iestādes. Taču attīstītās pasaules valstīs tiek veicināta sociālā aprūpe psihiatrijā gan stacionāros, gan ambulatoros apstākļos, kuras mērķis ir garīgi slimajam cilvēkam dot iespēju dzīvot, kā citi cilvēki dzīvo sabiedrībā ar citiem, attīstīt individuālās iespējas, lai stiprinātu viņu dzīvošanas iespējas neatkarīgā dzīvē, garantējot labus dzīves apstākļus.

Garīgi slimam cilvēkam jābūt tādam pašam tiesību nodrošinājumam kā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, taču to traucē šķērslis - psihiska saslimšana, kuras novēršanai nepieciešama speciāla sociālā aprūpe, kas darbojas kā starpposms saiknē - vide - garīgi slims cilvēks. Garīgos traucējumus ir iespējams regulēt arī ar sociālā darba metodēm. Sociālā aprūpe kopējā Latvijas sociālās aizsardzības sistēmā valsts pārvaldes institūcijās pašreiz veic pamatā teorētiskas koordinēšanas funkcijas, bet nepastāv kā kompleksa pakalpojumu sistēma. Savukārt LR psihiatrijas struktūrās esošā sociālā aprūpe darbojas individuāli, jo trūkst savstarpējās saskarsmes (juridiskās) ar sociālās aprūpes dienestiem. Garīgi slimo cilvēku sociālā aprūpe nav iespējama bez profesionāli izglītotiem sociālajiem darbiniekiem, kā arī atbilstoša šīs aprūpes veida finansējuma, jo pašreizējais psihiatrijas palīdzības nodrošinājums atrodas tikai uz izdzīvošanas līmeņa.

Lūdzam atbildēt:

1. Kādā mērogā psihiatrijas sociālo aprūpi LATVIJAS VALSTS šobrīd spēj nodrošināt.

2. Lūdzam formulēt psihiatrijas sociālās aprūpes praktiskās darbības apjoma minimumu.

3. Vai sakarā ar to, ka garīgi slimajiem cilvēkiem nav ne mazāko iespēju saskarties ar šo cilvēcisko tiesību nodrošinājumu, netiek rupji pārkāptas elementārākās cilvēktiesības.

4. Kad un kur tiks uzsākta psihiatrijas (medicīnas) sociālās aprūpes darbinieku apmācība un vai viņiem tiks nodrošināta vieta profesiju klasifikatorā.

Saeimas deputāti: A.Prēdele, A.Rugāte, O.Brūvers, U.Lakševics, A.Grots

1995. gada 29. martā

Saeimā piektdien, 31. martā

Saeimas ziņu dienests