Rīgā 1995.gada 5.aprīlī Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

Informācija

Par Saeimas Prezidija 3.aprīļa sēdi

1. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par dzīvojamo telpu īri"", par kuru Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par tā tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta I.Dāliņa iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu laikā no 1995.gada 3.aprīļa līdz 12.aprīlim.

Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt I.Dāliņam neapmaksātu atvaļinājumu saskaņā ar Kārtības ruļļa 8.panta 1.punkta prasībām, pagarinot atvaļinājumu līdz 1995.gada 12.aprīlim. Minētais punkts nosaka, ka deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot neapmaksātu atvaļinājumu.

Kārtības ruļļa 8.panta 3.punkts nosaka, ka tādā pašā kārtībā izlemjami iesniegumi par atvaļinājuma pagarināšanu.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995.gada 5.aprīļa un 6.aprīļa sēžu darba kārtību.

4. Saeimas Prezidijs nolēma 1995.gada 7.aprīlī sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un izsludināt šādu sēdes darba kārtību — dokumenta projekts "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam", lēmuma projekts "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam"" un lēmuma projekts "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam"".

5. Pieņēma zināšanai apvienības "Tēvzemei un brīvībai" deputātu frakcijas nolikumu un informāciju par minētās frakcijas sastāvu.

6. Pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas lēmumu par Saeimas dokumentu kopēšanas kārtību, kurā Saeimas Kancelejai uzdots katru mēnesi iesniegt pārskatu par Saeimā izgatavoto dokumentu kopiju skaitu.

7. Pieņēma zināšanai Totalitārisma seku dokumentēšanas centra informāciju par to, ka dokumentēšanas centra rīcībā nav ziņu, kas liecinātu, ka deputāti Mariss Andersons, Kārlis Jurkovskis un Modris Spuģis ir bijuši VDK darbinieki vai informatori.

8. Piešķīra komandējumus:

1) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklim J.Sinkam laikā no 10.aprīļa līdz 12.aprīlim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas kārtējo Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sēdi Parīzē (Francija);

2) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas pastāvīgās delegācijas sekretārei S.Kalniņai laikā no 23.aprīļa līdz 30.aprīlim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas kārtējo sesiju Strasbūrā (Francija);

3) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas Republikas delegācijas vadītājam A.Panteļējevam, pastāvīgās delegācijas locekļiem J.Jurkānam, A.Kiršteinam, A.Endziņam, I.Birzniecei, J.Sinkam laikā no 23.aprīļa līdz 30.aprīlim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas kārtējo sesiju Strasbūrā (Francija);

4) Personāla nodaļas vadītājai I.Gencai laikā no 7.maija līdz 12.maijam uz Eiropas parlamenta Viduseiropas un Austrumeiropas valstu nodaļas organizētu semināru personāla dienestu vadītājiem Luksemburgā.

9. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: 1) A.Pētersonam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 2) E.Kidem (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 3) V.E.Bresim (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 4) A.Amerikam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 5) L.Stašam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 6) O.Grīgam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 7) M.Ā.Kalniņam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 8) G.Meierovicam (Saeimas 29.marta sēdē); 9) A.Seikstam (Saeimas 30.marta sēdē); 10) O.Brūveram (Saeimas 29.marta sēdes daļā); 11) A.Panteļējevam (Saeimas 30.marta sēdē); 12) G.Meierovicam (Saeimas 23.marta sēdē); 13) A.Piebalgam (Saeimas 29.marta un 30.marta sēdēs); 14) O.Kehrim (Saeimas 22.marta ārkārtas sēdē un 23.marta sēdē); 15) O.Dreģei (Saeimas 29.marta sēdes daļā); 16) I.Dāliņam (Saeimas 29.marta sēdes daļā un 30.marta sēdē); 17) J.Kokinam (Saeimas 30.marta sēdes daļā); 18) L.Stašam (Saeimas 5.aprīļa un 6.aprīļa sēdēs); 19) A.Grotam (Saeimas 30.marta sēdes daļā).

10. Prezidijs atbalstīja deputāta Dz.Ābiķa priekšlikumu izplatīt ar Ziņu dienestu oficiālu materiālu par deputātu kavējumiem.

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Par Frakciju padomes 4.aprīļa sēdi

1. Frakciju padomes sēdē izskatīja Saeimas Saimnieciskās komisijas lēmumu par partiju propagandas plakātu izvietošanu Saeimas telpās. Frakciju padome iesaka Saeimas Prezidijam, kurš nosaka iekšējās kārtības noteikumus Saeimā, pieņemt lēmumu izvietot partiju propagandas materiālus tikai frakcijām atvēlētajās telpās.

2. Sēdē arī apsprieda Pilsonības likuma izpildes komisijas informāciju par procedūru, kas jāievēro, piešķirot pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Šajā jautājumā savu slēdzienu bija sagatavojis Juridiskais birojs. Tika nolemts ieteikt Pilsonības likuma izpildes komisijai apspriest šo slēdzienu komisijas sēdē.

3. Apspriežot Latvijas radio vēstuli par plenārsēžu translācijas izdevumu palielināšanu, Frakciju padome iesaka šo jautājumu apspriest katrai frakcijai savā sēdē un par galīgo lēmumu vienoties nākošajā Frakciju padomes sēdē 11.aprīlī.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

Ministru prezidenta atbildes

Dokuments nr. 330 a

Par "Latvenergo" finansējumu Demokrātiskajai partijai

Saeimas deputātiem A.Kiršteinam, I.Kreitusei, M.Kalniņam, V. Puriņai, J. Sinkam

Augsti godātie deputāti!

Ar jūsu jautājumu par partiju finansēšanu esmu iepazinies. Tikšanās laikā ar "Latvenergo" darbiniekiem esmu teicis, ka ir informācija, ka akciju sabiedrība "Latvenergo" ir finansējusi politiskās partijas, taču dokumentāru pierādījumu tam nav.

1995. gada 27. martā "Latvijas ceļa" valdes sēdē uz jautājumu: vai "Latvenergo" līdzekļi ir izmantoti partiju finansēšanai, G.Koemecs apstiprināja, ka ir finansiāli atbalstīta Demokrātiskā partija.

1995.gada 4. aprīlī Ar cieņu, — M.Gailis

Dokuments nr. 364 a

Par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo"

Latvijas Zemnieku savienības frakcijai

Atbildot uz Saeimas pieprasījumu par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo", paskaidroju, ka Valsts kontrolei veikt revīziju akciju sabiedrībā "Latvenergo" uzdeva pagājušā gada rudenī Saeima.

Ievērojot to, ka:

— Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde (Satversmes 87. pants) un

— valsts kontrolieris ir tiesīgs sniegt ziņojumu par Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem Saeimai saskaņā ar likumu "Par 1923. gada 2. augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu", nosūtu jums Valsts kontroles Valsts saimnieciskās revīzijas departamenta kolēģijas 1994. gada 29. decembra lēmuma par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" veikto pārbaudi skaidrojumu (skat. pielikumu).

Detalizētāk pamatošu valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" padomes atlaišanu un valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" prezidenta atstādināšanu no amata:

Valsts kontroles veiktā finansu revīzija "Latvenergo" atklāja nepilnības tās grāmatvedības uzskaitē un arī likuma pārkāpumus līdzekļu izmantošanā.

Valsts kontroles veiktās pārbaudes rezultāti apliecina, ka "Latvenergo" prezidents savus pienākumus nav pildījis godprātīgi un ir zaudējis uzticību sabiedriski svarīga uzņēmuma pārvaldes nodrošināšanai. Tas izpaudās:

1) nespējā nodrošināt saimniecisko darbību esošās likumdošanas ietvaros (skatīt Valsts kontroles atzinumu); līdz ar to netika izpildīti darba līguma ar "Latvenergo" padomi nosacījumi;

2) apzinātā rīcībā, sniedzot nepilnīgu informāciju sabiedrībai un valdības institūcijām par tarifu "caurspīdīgumu" jautājumiem un "Latvenergo" reālo finansiāli ekonomisko stāvokli;

3) vienpersoniskā pārvaldes stilā daudzu uzņēmuma "Latvenergo" pārvaldes jautājumu izlemšanā, piemēram, par mazuta iegādi, par energosistēmas finansiālo budžetu;

4) neiecietīgā un nekorektā attieksmē pret "Latvenergo" padomi un tās priekšsēdētāju, kā arī neatbilstošas informācijas apzinātā izsniegšanā par svarīgiem projekta risinājumiem, piemēram, par "Latvenergo" rekapitalizāciju;

5) neracionālā resursu ieguldīšanā mazefektīvos pasākumos kopuzņēmumu veidošanā, piemēram, Finansu norēķinu centra izveidošana;

6) neracionālā valsts resursu izmantošanā sociālās labklājības līmeņa celšanai (vieglo importa automobiļu iegāde par 1 367 769 latiem, atpūtas centru izveidošana, mēbeļu un kosmētisko remontu plaša veikšana, finansiālā atbalsta sniegšanas vienpersoniska izpilde, bezprocentu aizdevumu izsniegšana);

7) tehniski ekonomisko energosistēmas rādītāju krasa pasliktināšanās pēdējā laikā.

Valsts kontroles ieteikums "Latvenergo" padomei bija izskatīt jautājumu par prezidenta Gunāra Koemeca atbilstību ieņemamajam amatam. Padome šo jautājumu savā sēdē pēc būtības neizskatīja un neizvirzīja šā jautājuma apspriešanu "Latvenergo" akcionāru pilnsapulcē, tādējādi netika respektēti Valsts kontroles pārbaudes rezultāti.

Analizējot Valsts kontroles rezultātus, padome darbojās haotiski — vairāki padomes locekļi krasi mainīja savus secinājumus, pakļaujoties tiešam "Latvenergo" darbinieku iespaidam, atsevišķi padomes locekļi nespēja, ņemot vērā zināmās pretrunas starp akciju sabiedrību "Latvenergo" un visas sabiedrības interesēm, principiāli un valstiski izskatīt tautsaimnieciski svarīgus jautājumus.

Valdības pienākums — īstenot valsts un patērētāju interešu aizstāvību, to interešu aizstāvību, kurām jābūt, kuras ir un būs prioritāras.

Valdība šobrīd vēršas pret interešu konflikta situācijām, pret korupciju un cenšas sakārtot ekonomiskās un saimnieciskās attiecības.

Energosektors visu Latvijas tautsaimniecību ietekmē tieši. Valsts akciju sabiedrība "Latvenergo" ir monopoluzņēmums, kura darbība ietekmē arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju, jo viņi ik dienas izmanto šī uzņēmuma sniegtos pakalpojumus. Tāpēc šajā nozarē atklātībai un savstarpējo attiecību kultūrai, šo attiecību sakārtošanai ir vislielākā nozīme.

Pašreiz ir izveidota jauna "Latvenergo" padome, kura īsā laikā jau ir pieņēmusi šādus lēmumus:

1) lēmums par Finansu norēķinu centra likvidāciju;

2) lēmums par kopuzņēmumu izveidošanu ar "Preussen Electra" un Vācijas valdību par vēja ģeneratoru izmantošanu.

Minētais liecina par to, ka valdības veiktie pasākumi ir veicinājuši stabilitāti enerģētikā.

1995. gada 4. aprīlī Ar cieņu, — Ministru prezidents Māris Gailis

Frakcijas steidzams pieprasījums

Dokuments nr.390

Par lauku darbu kreditēšanu

Ministru prezidentam Mārim Gailim

Finansu ministram Andrim Piebalgam

Tuvojoties 1995.gada lauksaimniecības darbu sezonai un pirmām kārtām pavasara sējai, atkārtoti lūdzam paziņot, kādi pasākumi tiek veikti, lai radītu iespējas lauksaimniekiem kredītu formā saņemt nepieciešamos līdzekļus lauku darbu veikšanai (degvielas, sēklas, minerālmēslu iegādei). Ja ir izveidota šāda kreditēšanas programma, tad lūdzam darīt to zināmu, minot, kādi vēl resursi bez esošās "Laukkredīta" daļas tiek piesaistīti, kāds ir kreditēšanas mehānisms, nosacījumi un kredīta procentu lielums, kā arī reālie kredītu saņemšanas termiņi un kredīta minimālais apjoms.

Latvijas valsts likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam" 1,35 milj. latu no valstī iekasētā apgrozījuma nodokļa bija paredzēti cukurbiešu un cukura nozarei. Līdzekļu izlietošanu atbilstoši nolikumam organizē Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fonds.

1994.gadā šajā fondā tika ieskaitīti 490 000 latu. Gada nogalē zemkopības ministrs Ā.Ūdris un finansu ministrs A.Piebalgs savstarpēji vienojās, ka 1994.gada budžeta parāds lauksaimniecībai, tajā skaitā arī cukurbiešu nozarei, tiks atdots 1995.gada sākumā. Šajā laikā ļoti aktuāla bija cukurfabriku norēķināšanās ar zemniekiem par 1994.gada cukurbiešu ražu, un Finansu ministrija ieskaitīja fondā 500 000 latu, ko nekavējoties izlietoja norēķiniem ar zemniekiem.

Tātad no 1994.gada valsts budžeta cukurbiešu nozarei tika atvēlēti līdzekļi 73% apjomā:

Ls 490 000 — 1994.gadā,

Ls 500 000 — 1995.gada janvārī.

Nozare nav saņēmusi arī likumā "Par cukuru" paredzēto un oficiāli iekasēto ievedmuitu par balto cukuru, kas veido:

Ls 33 000 — 1993.gadā,

Ls 70 000 — 1994.gadā.

Arī 1995.gada valsts budžetā cukurbiešu un cukura nozarei paredzēti 1,35 milj.latu jeb aptuveni Ls 330 000 ceturksnī. Zemkopības ministrijai 1995.gadā valsts budžetā ir paredzētas subsīdijas atsevišķu lauksaimniecības nozaru stimulēšanai. Subsīdijas cukurbiešu nozarei paredzēts izmaksāt no Cukura ražošanas veicināšanas fonda līdzekļiem, tātad atsevišķi šai nozarei līdzekļus ministrija neparedz. Kopējā subsīdiju summa no Cukura fonda ir 400 000 latu, palīdzība tehnikas iegādei — Ls 180 000.

Lūdzam atbildi, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu.

Saeimas deputāti: A.Rozentāls, O.Grīgs, J.Kokins, M.Ā.Kalniņš,

V.Novakšānovs, Z.Tomiņš, U.Lakševics, O.Resnais, P.Putniņš, A.Rugāte

1995.gada 5.aprīlī

Deputātu jautājumi

Dokuments nr. 391

Par cilvēka audu un orgānu izmantošanu

Labklājības ministrijas veselības valsts ministram P.Apiņa kungam

Jau trīs gadus Latvijas Republikā darbojas likums "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Latvijas mediķi sekmīgi iesaistījušies donoru audu un orgānu iegūšanā un izmantošanā medicīnas vajadzībām. Tā kā šī medicīnas joma ir tikai un vienīgi valsts pārziņā un kontrolē, lūdzam sniegt informāciju par sekojošo:

1. Cik pacientiem Latvijas Republikā no 1994. gada 1. janvāra līdz šim laikam veikta transplantācija vai radikāla ārstēšana, izmantojot mirušu cilvēku audus un orgānus?

2. Kurām Latvijas Republikas ārstniecības iestādēm un uz kādu normatīvo aktu pamata atļauts veikt transplantāciju vai ārstēšanu, izmantojot mirušu cilvēku audus vai orgānus?

3. Cik lielas ir minēto ārstēšanas metožu pielietošanas izmaksas? Kādā apmērā tās tiek finansētas no valsts budžeta?

Deputāti: J.Kušnere, L.Laviņa, D.Stalts, A.Bartaševičs, A.Prēdele

1995. gada 30. martā

Dokuments nr.393

Par situāciju Valsts vēstures arhīvā, Valsts Zemes dienestā, Zemesgrāmatu reģistrā un ar to saistītām problēmām

Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam

Tieslietu ministram R.Apsīša kungam

Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti savā izbraukuma sēdē iepazinās ar Latvijas Valsts vēstures arhīva darbu un nosūtīja atklātu vēstuli masu informācijas līdzekļiem.

Deputāti pieprasa veikt steidzamus pasākumus sakarā ar Valsts vēstures arhīva darba uzlabošanu un nepieciešamo materiāli tehnisko nodrošinājumu dokumentu plūsmas un izziņu iesniegšanas, pārsūtīšanas, kā arī pieprasīšanas kārtības racionalizēšanai, uzlabojot atbildīgo institūcijas darbu.

Savstarpēji saistītās, bet līdz šim no valdības puses nekoordinēti darbojošās institūcijas – Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Zemesgrāmata, Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija – nav veikušas efektīvus pasākumus savstarpējai sadarbībai, kas paātrinātu un uzlabotu denacionalizēto īpašumu atgūšanas un nostiprināšanas procesu. Nav pārdomāta valdības plāna sadarbībai arī ar vietējām zemes komisijām.

Sakrājušās desmitiem tūkstošu neizskatītu lietu, kuru izskatīšana var vilkties vēl gadiem ilgi, kavējot saimniecisko attīstību un radot iedzīvotājos sašutumu par valsts institūciju ignoranci, un diskreditējot valdību kopumā. Tā, piemēram, Preiļu rajonā no 12 000 potenciālo zemes īpašnieku Zemesgrāmatā ir reģistrēti tikai ap 350.

Valsts vēstures arhīva plānotā pieteikumu pieņemšanas pārtraukšana var izsaukt asu iedzīvotāju protestu un nopietni destabilizēt iesākto denacionalizācijas procesu un zemes reformu. Viens no faktoriem, ka radusies šāda situācija, ir nesavlaicīga arhīva izziņu saņemšana.

Zemnieku savienības frakcijas deputāti pieprasa steidzamu valdības rīcību šo problēmu risināšanā un cer, ka tuvākajā laikā deputātiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem tiks paskaidrota pasākumu programma situācijas radikālai uzlabošanai.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad Valsts vēstures arhīvam tiks piešķirti līdzekļi budžetā paredzētajā apjomā?

2. Kādi pasākumi tiek plānoti šo institūciju darba uzlabošanai?

Saeimas deputāti: A.Rozentāls, M.Ā.Kalniņš, J.Kokins, G.Bērziņš, P.Putniņš

1995. gada 5. aprīlī