• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tiesībām zvejot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.04.1995., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27071

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Saeimas priekšsēdētāja - Austrālijas vēstnieks

Vēl šajā numurā

27.04.1995., Nr. 65

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tiesībām zvejot

Normunds Riekstiņš, Valsts zivsaimniecības pārvaldes direktora vietnieks —   speciāli "Latvijas Vēstnesim", izsludināmā Zvejniecības likuma sakarā

Latvijas brīvvalsts laikā bija spēkā Zvejniecības likums, bet tajā iestrādātās normas tagad novecojušas. Tāpēc šo likumu koriģēt nebija lietderīgi.

Vienīgi atjaunotajā Civillikumā ir dažas ar zvejniecību saistītas normas — īpašuma tiesības uz ūdeņiem un zvejas tiesības.

Tālāk tur minēts, ka visu pārējo regulē Zvejniecības likums. Balstoties uz šo Civillikuma normu, izstrādājām Zvejniecības likumu. Tajā noteiktas ar zvejniecību saistītās normas — īpašuma tiesības uz dabā esošajiem zivju krājumiem pieder valstij. Ja privātpersona vai kāda cita firma izaudzējusi zivis, tad tās pieder šim audzētājam.

 

Zivju ieguve

Zvejniecības likumā noteikts, ka šie zivju resursi var tikt iegūti, kas tos pārzin un kādas zvejas tiesību jomā ir atšķirības starp publiskajiem un privātajiem ūdeņiem. Civillikumā minēta vēl trešā kategorija — ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij. Minētie ūdeņi var būt privātīpašumā, bet zvejas tiesības šeit pieder valstij. Tātad šajā normā ūdeņu sadalījums ir pēc zvejas tiesībām. Atsevišķs punkts regulē, kā šīs zvejas tiesības var nodot zvejniekiem. Fiksēta ir saistība starp ausgtāko zivsaimniecības institūciju un pašvaldību. Paredzēts, ka pašvaldībām var nodot gan zivju resursu pārzināšanu, gan zvejas tiesību apsaimniekošanu.

Šo Zvejniecības likumu var uzskatīt par jumta likumu. Pamatojoties uz likumu, izstrādājām normatīvos dokumentus, kuri paredzēs, kā tiks iznomātas un izmantotas zvejas tiesības. Sagatavots projekts Ministru kabineta noteikumiem "Par ūdentilpju un zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību". Paredzēts, piemēram, kā Valsts zivsaimniecības pārvalde, kas ir atbildīga par zivju resursu pārzināšanu, nodod pašvaldībai zivju resursus, un kā pašvaldība iznomā zvejas tiesības. Noteikta kārtība, kā var pieteikties uz zvejas tiesībām, kā tās tiek nomātas un izmantotas. Ja daudz zvejnieku vēlas zvejot vienā vietā, kur zvejas iespējas ir ierobežotas, tad zvejas tiesības tiks izsolītas. Augstākminētie normatīvie dokumenti ir sagatavošanas stadijā.

 

Prioritātes

zvejas tiesību iegūšanā

Ūdenstilpju nomā ir noteiktas prasības un tiesības, kas attiecas uz nomnieku, kā arī iznomātāju. Priekšrocība zvejot paredzēta zvejniekiem, bet nevis tādiem cilvēkiem, kuri spēj vairāk samaksāt, tādējādi nobīdot malā zvejniekus. Tikai tad, kad nav zvejnieku, kuri vēlētos konkrētā vietā zvejot, var pieteikties citi zvejas tiesību nomas pretendenti.

Kā noteikt, kurš ir zvejnieks? Zvejas uzņēmumi, arī zivju pārstrādes uzņēmumi ir reģistrēti kā šajā profesijā strādājoši. Grūtāk ir noteikt individuālos zvejniekus. Piekrastes rajonos tomēr pašvaldības pazīst savus cilvēkus un zina, kuram cilvēkam vajadzētu dot priekšroku, ja tam zvejniecība ir vienīgais vai galvenais peļņas avots.

Paredzēts, ka arī privāto ūdeņu īpašnieki varēs iznomāt vai nodot savas zvejas tiesības, ja tās pieder viņam, un pats nevēlas zvejot.

 

Tauvas josla

Civillikumā ir nedaudz skarta tāda norma kā tauvas josla. Zvejniecības likumā dots plašāks skaidrojums — tā ir josla, kas nepieciešama zvejas un kuģošanas vajadzībām ūdens piekrastē. Likumā, salīdzinājumā ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem, ir nelielas izmaiņas. Galvenokārt tās saistītas ar zemes īpašnieka tiesībām, sašaurinot iespējas, kādas bija zvejniekiem un šīs joslas izmantošanā ar zveju saistītajām vajadzībām. Ar šo normu ir noteikts, cik plašā piekrastes joslā zvejnieks var strādāt. Likums paredz tikai speciāli noteiktās vietās vilkt laivas krastā, izkraut zivis. Šīs vietas ir saskaņojamas ar vides aizsardzības institūcijām un zemes īpašnieku. Tauvas joslas platums privātajiem ūdeņiem ir četri metri, publiskajiem un ūdeņiem, kur zvejas tiesības pieder valstij, — 10 metri, un jūras piekrastē — 20 metri.

 

Zveja

Tālākās likuma sadaļas nosaka, kādas ir iespējas pievērsties amatieru zvejai — makšķerēšanai un rūpnieciskajai zvejai. Tajos ūdeņos, kur zvejas tiesības pieder valstij, ar makšķerēšanu ir tiesības nodarboties jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju ir tiem, kuri no valsts iznomājuši šīs tiesības, saņēmuši zvejas licences. Priekšroka paredzēta zvejniekiem.

Licenču izsniegšanu un zvejas kontroli veic vides valsts inspekcijas un reģionālās vides aizsardzības komitejas, pamatojoties uz Valsts zivsaimniecības pārvaldes noteiktajiem limitiem uz zvejas rīkiem vai nozvejas apjomu. Šīs institūcijas kontrolē, lai zvejnieki ievērotu licencēs noteiktos zvejas limitus.

Likumā noteikts sadalījums, kā valsts struktūras apsaimnieko zivju resursus. Valsts zivsaimniecības pārvalde pāzina resursus, limitus, kvotas, kas tiek noteiktas šiem zvejniekiem. Pārvalde iznomā zvejas tiesības un nosaka, kādas tiesības izmanto un var iznomāt pašvaldības, kādus resursus tās pārzina.

Likumā apkopotas tiesiskās normas. Ja zvejas vai zvejas rīku limiti ir nepietiekami, pieļaujama izsole. Tālākie Zvejniecības likuma panti attiecas uz zvejniecības ierobežojumiem. Zveju regulējošos jautājumus risina Zivsaimniecības pētniecības institūts.

Viena likuma sadaļa veltīta zivju resursu aizsardzībai, kas ir vides aizsardzības institūciju ziņā. Atsevišķi izdalīta zivju audzēšana, ar ko jāsaskaņo vēlme audzēt jaunas zivju sugas. Nomnieku pienākums ir uzraudzīt zivju resursu saglabāšanu. Ja tiek pārkāptas regulējošās normas, jāatbild likumā paredzētajā kārtībā.

Par zvejas tiesībām jāmaksā. Šo kārtību nosaka Ministru kabinets. Patlaban tiek izstrādāta zvejas tiesību kārtība, paredzēta attiecīga maksa par šīm tiesībām.

 

Zivju fonds

Zvejniecības likums paredz izveidot Zivju fondu, lai nodrošinātu zivju resursu atražošanu, aizsardzību un izpēti. Fonda darbība sekmēs dažādu zivsaimniecības projektu izpildi Latvijā, noteikt, kā palielināt, aizsargāt un pētīt zivju resursus. Fonds sniegs materiālu atbalstu šo darbu veikšanai.

Paredzēts, ka Zivju fondu veidos dažādi maksājumi, arī no starptautiskajām organizācijām, no zivju resursiem radītajiem zaudējumiem, soda naudas procentiem, kāda daļa tiks iegūta arī no maksas par zvejas tiesībām. Zivju fondu vadīs koleģiāla institūcija — tās valde, ieinteresēto organizāciju un valsts iestāžu darbinieki. Arī Zivju fonda nolikums patlaban tiek sagatavots.

Zvejniecības likums nosaka vispārējās tiesiskās attiecības zvejniecībā. Tālāko darbību — zvejas tiesību normas kārtību, to izmantošanu, kā arī zvejas procesu — regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!