Par privatizācijas sertifikātu vērtību

Viktors Šadinovs, Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors — speciāli "Latvijas Vēstnesim", komentējot likumu "Par privatizācijas sertifikātiem"

Kompensācijas sertifikāti

Komentējot nesen Saeimā pieņemto jauno likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", it sevišķi tā 17.un 18. pantu, jāatzīmē, ka tajā ir trīs būtiskas izmaiņas, kompensācijas sertifikāti vērtīgāki, salīdzinot ar iepriekšējo likumu. Vispirms īpašuma kompensācijas sertifikātiem vairs nebūs nekādu priekšrocību. Bet to tirgus vērtība acīmredzot palielināsies.

Īpašuma kompensācijas sertifikāti (jebkura īpašuma — gan politiski represēto, gan zemes, gan citu) pārdošanas rezultātā nemainīs savu statusu. Kur vien tos uzskaitīs, tos fiksēs kā īpašuma kompensācijas sertifikātus. Tas ir tāpēc, ka likumos par zemes privatizāciju gan pilsētā, gan laukos ir paredzēts, ka juridiskās personas, pērkot zemi, var norēķināties tikai ar kompensācijas sertifikātiem.

Ja šie sertifikāti maina statusu, tad iznāk, ka tie it kā "pazūd". Īpašuma kompensācijas sertifikātu izsniegtais apjoms pagaidām nav sevišķi liels, bet, ja juridiskās personas pirks zemi, pieprasījums pēc īpašuma kompensācijas sertifikātiem palielināsies un jāpalielinās arī to vērtībai. Līdz ar to vairāk pirks tieši šos sertifikātus. Tāpēc patlaban īpašuma kompensācijas sertifikātu īpašniekiem nevajadzētu steigties ar to pārdošanu.

Aizliegta sertifikātu ieguldīšana statūtsabiedrību pamatkapitālā.

Tagad likums aizliedz sertifikātus ieguldīt statūtsabiedrību pamatkapitālā. Tie statūtsabiedrību dalībnieki, kuri grib palīdzēt savai sabiedrībai, saskaņā ar likumu ir tiesīgi vai nu nodot savus sertifikātus statūtsabiedrībai, lai tā tos izmantotu privatizācijā, vai arī pārdot tos sabiedrībai. Ja sertifikāti tiek nodoti savai sabiedrībai, lai tos izmantotu privatizācijā, tādā gadījumā pēc valsts vai pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas ir obligāta prasība — par šiem sertifikātiem privatizētā manta jāiegulda sabiedrības pamatkapitālā, tādējādi palielinot pamatkapitālu, lai katrs sertifikātu īpašnieks iegūtu nodoto sertifikātu nominālvērtībai atbilstošu kapitāla daļu un balsu skaitu.

Turpretī, ja dalībnieks sertifikātus ir pārdevis savai sabiedrībai, tad tie pāriet pircēja īpašumā, un kompensācija par tiem jau ir saņemta naudā.

Likuma pārejas noteikumos ir paredzēts, ja sertifikāti saskaņā ar iepriekšējo sertifikātu likumu jau ir ieguldīti statūtsabiedrības pamatkapitālā, tad šie sertifikāti ir jāizmanto valsts vai pašvaldības mantas privatizācijā gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās dienas. Ja šajā laikā tie netiks izmantoti privatizācijā, tad tie jāieskaita sabiedrības pamatkapitālā pēc tās dienas vidējās tirgus cenas, kāda bija ieguldīšanas brīdī.

Protams, atsevišķām sabiedrībām, kurām tās īpašums nesegs pamatkapitāla vērtību, būs likumā paredzētajā kārtībā pamatkapitāls jāsamazina.

Sertifikātu pircēji

Uzņēmumi un statūtsabiedrības turpmāk drīkstēs pirkt sertifikātus tāpat kā fiziskās personas, ja viņu pamatkapitālā valsts vai pašvaldību īpašums vai nu kopā vai atsevišķi nav lielāks par 25 procentiem un ja tās būs ieguvušas tiesības privatizēt. Tas nozīmē, piemēram, ja akciju sabiedrība ir uzvarējusi privatizācijas izsolē vai Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība pārdod tai uz nomaksu kādu objektu, vai vēl ar kādu citu privatizācijas paņēmienu tā ieguvusi tiesības privatizēt. Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība par to izdos dokumentu, un statūtsabiedrība varēs nopirkt sertifikātus ar starpnieka palīdzību un tieši no tirdzniecības konta pārskaitīt tos Privatizācijas aģentūras vai pašvaldības atvērtajā sertifikātu uzkrāšanas kontā. Līdz ar to vairs nav nepieciešama pamatkapitāla palielināšana, kāda bija paredzēta iepriekšējā likumā. Šādi rīkoties nav tiesību apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm, jo tās nerīkojas ar savu, bet klientu naudu, un tad klientu nauda būtu apdraudēta. Apdrošināšanas sabiedrībām un kredītiestādēm, ja tās dibinātas kā akciju sabiedrības, tikai vienā gadījumā ir atļauts šādā veidā pirkt sertifikātus, ja tiek privatizēta nekustamā manta (konkrēta māja vai kāds cits objekts), kuru šī sabiedrība vai kredītiestāde iegulda savā pamatkapitālā, kā to nosaka likums "Par akciju sabiedrībām". Šajā gadījumā jābūt attiecīgi Finansu ministrijas vai Latvijas Bankas atļaujai, un tā jāsaņem, iekams sabiedrība vai banka piedalās privatizācijā.

Dzīvokļu privatizācija

Likums "Par dzīvokļu privatizāciju" ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk. Labi, ka valdība ir izstrādājusi likumprojektu "Par dzīvokļu īpašumu". Tas noteiks, kā tālāk rīkoties ar privatizēto dzīvokli. Lai neiznāk tā, ka cilvēki privatizēs dzīvokli un nezinās, ko ar to iesākt. Cerams, ka likumi nāks secīgi, un domāju, ka Saeimai vajadzētu šī likuma pieņemšanu pasteidzināt. Dažos gadījumos cilvēki baidās privatizēt dzīvokli, jo nesaprot, kas būs tālāk. Dabūs viņš to dzīvokli, un tālāk? Ja izdosies ātri uzsākt dzīvokļu privatizāciju un zemes pārdošanu juridiskajām personām, tad sertifikātu cena noteikti celsies, sevišķi kompensācijas sertifikātu.

Privatizācijā iegūto

akciju tirgus

Sertifikātu vērtība varētu paaugstināties arī jūlijā, kad sāksies akciju un citu vērtspapīru otrreizējais (sekundārais) tirgus. Cilvēks tagad nopircis akciju un īsti nesaprot, ko tas dod. Vajag iesaistīties otrreizējā akciju tirgū. Es nopērku akciju par atlases cenu — Ls 2, tas nozīmē, ka par vienu sertifikātu publiskajā izsolē nopērku 14 akcijas. Es pārdodu šīs akcijas otrreizējā tirgū, fondu biržā par to nominālvērtību — Ls 14. Līdz ar to sertifikāta cena faktiski jau ir Ls 14. Atskaitot izdevumus, kas saistīti ar piedalīšanos publiskajā izsolē, jau vismaz Ls 10 kā minimums ir iegūti. Tas krietni atšķiras no tiem Ls 1,5 — 2,5, ko var iegūt pašlaik, pārdodot sertifikātus. Par iegūtajiem latiem var iepirkt sertifikātus, lai atkal piedalītos privatizācijā. Sertifikāts ar to brīdi, kad nokļuvis aģentūras un pašvaldības rokās, tiek dzēsts. Kas tad pirks šīs akcijas? Pirmām kārtām tās juridiskās personas, kas kļuvušas par akcionāriem, mēģinās palielināt savu daļu, un pircējs būs arī pats akciju sabiedrības kontrolpaketes īpašnieks.

— Vai nevar gadīties, ka kontrolpaketi nopērk kāds cits?

— Tas var notikt tikai tad, ja pats kontrolpaketes īpašnieks laiž savas akcijas tirgū. Bet pārdot kontrolpaketi nevar ātrāk, pirms par to nav samaksāts. Privatizācijas noteikumos paredzēts, ka bez Privatizācijas aģentūras atļaujas kontrolpaketi nevar pārdot. Kontrolpaketei jābūt nedalāmai, jo Privatizācijas aģentūrai kontrolpaketes pārdošanas gadījumā ir pirmpirkuma tiesības. Privatizācijas aģentūra jebkuru privatizēto objektu kontrolē ne mazāk kā trīs gadus. Likumā ir noteikts, ka aģentūrai pirmpirkuma tiesības saglabājas vismaz trīs gadus. Nesen bija tāds gadījums — vienas pārdotas degvielas uzpildes stacijas īpašnieks griezās pie mums ar lūgumu, ka vēlas pārdot to citam. Viņam vispirms vajadzēja sagatavot pirkuma līgumu un uzrādīt pārdošanas cenu. Tikai tad aģentūra lēma par savu pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tā būs jādara ikvienam, kurš vēlēsies pārdot privatizētu īpašumu trīs gadu laikā pēc tā privatizācijas.

Ja kāds vēlas pārdot tad, kad vēl nav samaksāts, tad par pārdošanu nevar būt runa. Ja kāds to izdarīs, tad aģentūra varēs anulēt pārdošanas līgumu un uzsākt privatizācijas procesu no jauna, piedāvājot šo objektu uz tiem pašiem noteikumiem citiem pircējiem. Svarīgi, vai tai brīdī, kad viņš vēlas pārdot, viņš ir īpašnieks vai nav. Ja nav īpašnieks, tad pārtraucam līgumus un pārdodam paši.

Zemes iegāde

Likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 30. pants paredz, ka Latvijā reģistrētās juridiskās personas ir tiesīgas pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, kā arī šo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi. Praktiski tas pats ir arī likumā, kas nosaka pilsētas zemes privatizācijas kārtību.

Likumā ir noteikts, ka juridiskās personas var privatizēt zemi, bet ir vairāki nosacījumi. Par zemes pircējiem var būt: Latvijā reģistrētās juridiskās personas, tai skaitā uzņēmējsabiedrības, kurām no apmaksātā pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Otra kategorija — Latvijā reģistrētās ārvalstu uzņēmējsabiedrības no valstīm, ar kurām Latvijas Republika noslēgusi starpvalstu līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību. Te gan ir viena problēma. Nav skaidrs, kādā veidā ārzemju uzņēmējsabiedrības tiek reģistrētas Latvijā. Zemi juridiskas personas līdz 1995. gada 31. decembrim var nopirkt tikai par kompensācijas sertifikātiem. Ar 1996. gadu — gan par kompensācijas sertifikātiem, gan par naudu. Likumā ir arī tāds noteikums, ka zemi juridiskajām personām var pārdot tikai izsolēs. Tas ir nonācis pilnīgā pretrunā ar privatizācijas likumu. Šā likuma 57. pants paredz, ka tas, kas ir nopircis uzņēmumu, tam ir pirmpirkuma tiesības uz zemi, kas atrodas zem uzņēmuma, ja tā tiek pārdota.

Piemēram, mēs esam privatizējuši kādu rūpnīcu, kura atrodas uz valsts zemes, valsts ir ar mieru pārdot, bet ir jābūt izsolei. Tad iznāk, ka pārkāpjam Civillikuma 968. pantu, kur teikts, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu, tātad zeme un būve ir viens vesels, nedalāms īpašums. Tad var iznākt, ka virszemes daļa pieder vienam, bet zeme — otram. Mēs tomēr mēģinām deputātus pārliecināt, ka šajā likumā nepieciešamas izmaiņas. Izsole var būt, bet tikai uz neapbūvētām zemēm.

Zemes tirgus vēl nav sācies, es vēl nezinu nevienu juridisku personu, kas būtu iegādājusies zemi. Ministru kabinets vēl nav noteicis zemes pārdošanas procesuālo pusi. Bez šiem noteikumiem ar vienu pašu likumu nekāds zemes tirgus nesanāks. Vēl nav skaidrības, kurš tad būs šis zemes pārdevējs, kura institūcija šo zemi pārdos. Privatizācijas aģentūrā domā ierosināt izmainīt mūsu privatizācijas likumu gadījumā, ja uzņēmuma privatizētājs atbilst tiem nosacījumiem, kas noteikti tām juridiskajām personām, kas vēlas pirkt zemi. Domāju, ka tādā gadījumā mēs varētu pārdot nekustamo īpašumu kā tādu: visu kopumā — gan zemi, gan ēkas. Skaidrs, ka tad objekta vērtība būs lielāka. Ja mēs pārdodam kopā, tad mēs varēsim attīstīt kompensācijas sertifikātu tirgu. Zemi, kura nodota jau privatizētajiem uzņēmumiem lietošanā, to arī mums vajadzētu atļaut pārdot. Jo cilvēks — īpašnieks pie mums jau ir bijis, viņš zina mūsu kārtību, nav vēlreiz jāapgūst nezināmais. Tas būtu vienkārši loģiski. Un tad lai valstij atliek izdomāt, kā pārdot neapbūvēto zemi, bet tādas jau nemaz daudz nav.

Tad vienu noteiktu daļu problēmu varam atrisināt, neveidojot jaunas institūcijas zemes pārdošanai.

Kopīgo ieguldījumu fondi

Jaunajā likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" ir radītas lielākas iespējas privatizācijā piedalīties kopīgo ieguldījumu fondiem. It sevišķi tas attiecas uz publiskajām akciju izsolēm. Kas drīkst piedalīties publiskajā akciju izsolē? Tās ir personas, kam sertifikāti jau ir — fiziskās personas un kopīgo ieguldījumu fondi. Juridisko personu iespēja piedalīties publiskajās akciju izsolēs zināmā mērā būs ierobežota? Tās, kurām ir uzkrāti sertifikāti, — varēs, bet tās, kurām tie beigušies, vairs nevarēs tieši iepirkt sertifikātus no starpnieka. Tas notiek tādēļ, ka publiskajā akciju izsolē ir nedaudz savādāks process. Vispirms personai, kas piedalās šajā akciju izsolē, sertifikātiem ir jau jābūt, jo sertifikātu kontus šajā gadījumā iesaldē. Šajā gadījumā juridiskās personas tiek it kā pastumtas malā. Publiskais piedāvājums vispirms ir domāts fiziskām personām un šādu fizisko personu apvienībai — kopīgo ieguldījumu fondam, kas nav juridiska persona.

Uzņēmumi un statūtsabiedrības var piedalīties publiskajās akciju izsolēs, ja to dalībnieki pārdod savas akcijas sabiedrībai. Tad akcijas uzņēmumam vai sabiedrībai legāli parādās pirms publiskās akciju pārdošanas.