Ministru kabineta noteikumi Nr.727

Rīgā 2014.gada 25.novembrī (prot. Nr.65 41.§)

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā īsteno Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – fonds) darbības programmu "Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšana vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas periodā" (turpmāk – darbības programma), tai skaitā nosaka:

1.1. personas, kurām ir tiesības uz pārtikas un pamata materiālās palīdzības saņemšanu un dalību papildpasākumos (turpmāk – atbalsts);

1.2. prasības pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču saturam, kvalitātei, piegādei, uzglabāšanai un izdalīšanai;

1.3. partnerorganizāciju atlases organizēšanas un partnerorganizāciju pretendentu vērtēšanas kārtību;

1.4. ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu (turpmāk – atbalstāmā darbība) saturu, to noslēgšanas, grozījumu izdarīšanas un izbeigšanas kārtību;

1.5. izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.6. kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus fonda ieviešanai.

2. Fonda kopējais attiecināmais finansējums ir 48 264 082 euro, tai skaitā fonda finansējums 41 024 469 euro un valsts budžeta finansējums 7 239 613 euro.

3. Tiesības saņemt fonda finansējumu ir:

3.1. finansējuma saņēmējam preču un pamata materiālās palīdzības iegādes un transportēšanas nodrošināšanai;

3.2. partnerorganizācijai, ar kuru sadarbības iestāde ir noslēgusi līgumu vai vienošanos saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteikto kārtību, šādām atbalstāmām darbībām:

3.2.1. ar pārtikas palīdzības sniegšanu, tai skaitā pārtikas preču un gatavo maltīšu uzglabāšanu un izdalīšanu, saistītā procesa administrēšanai;

3.2.2. ar pamata materiālās palīdzības sniegšanu, tai skaitā higiēnas un saimniecības preču un individuālo mācību piederumu uzglabāšanu un izdalīšanu, saistītā procesa administrēšanai;

3.2.3. šo noteikumu V nodaļā minēto papildpasākumu īstenošanai;

3.3. Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 4. pantā minētajām institūcijām fonda vadības un kontroles nodrošināšanai.

4. Tiesības saņemt pārtikas preces un piedalīties papildpasākumos ir ģimenei vai atsevišķi dzīvojošai personai (turpmāk – ģimene (persona)), kura atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

4.1. ģimene (persona), kurai pašvaldības sociālais dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošo personu atzīšanu par trūcīgu izsniedzis rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas personas statusam;

4.2. ģimene (persona), kurai pašvaldības sociālais dienests izsniedzis rakstisku izziņu, kas apliecina, ka ģimene (persona) ir nonākusi ārkārtas vai krīzes situācijā, un kas izsniegta sakarā ar to, ka ģimenei (personai) piešķirts normatīvajos aktos par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību minētais vienreizējais pabalsts ārkārtas situācijā. Pašvaldības sociālais dienests izziņā norāda katra ģimenes locekļa (personas) dzimšanas datumu un izziņas izsniegšanas datumu un numuru.

5. Tiesības saņemt higiēnas un saimniecības preces ir šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei, ja tās sastāvā ir vismaz viens ģimenes loceklis, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu.

6. Tiesības saņemt individuālos mācību piederumus ir šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei, kuras sastāvā ir vismaz viens ģimenes loceklis vecumā no pieciem līdz 16 gadiem.

7. Šo noteikumu 4. punktā minētajai ģimenei (personai) pašvaldības sociālajā dienestā un partnerorganizācijā ir tiesības saņemt informāciju par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču veidiem un izdales vietām.

8. Finansējuma saņēmējs nodrošina pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču iegādi, veicot pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču piegādātāju (turpmāk – piegādātājs) atlasi ne retāk kā reizi trijos gados.

9. Pārtikas un pamata materiālās palīdzības preces iedala šādos komplektos (turpmāk – komplekts):

9.1. pārtikas preces;

9.2. skolas soma;

9.3. citi individuālie mācību piederumi;

9.4. higiēnas un saimniecības preces.

10. Sadarbības iestāde nosaka komplekta saturu un daudzumu atbilstoši vadošās iestādes veiktajam situācijas izvērtējumam, ņemot vērā, ka šo noteikumu 9.2, 9.3. un 9.4. apakšpunktā minētajā komplektā iekļauj visas preces, kas norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā. Šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajā komplektā, sākot ar 2016. gadu, iekļauj vismaz šādas pārtikas produktu grupas:

10.1. graudaugi un citi cieti saturoši produkti, tai skaitā milti, makaroni, putraimi un to izstrādājumi – kopā ne mazāk par 3,3 kg;

10.2. piena produkti – kopā ne mazāk par 0,4 kg;

10.3. gaļas produkti – ne mazāk par 0,25 kg;

10.4. eļļas produkti – ne mazāk par 0,5 kg;

10.5. olu pulveris – ne vairāk par 0,3 kg;

10.6. cukurs – 0,25 kg.

11. Finansējuma saņēmējs piegādātājam izvirza vismaz šādas vispārīgas prasības:

11.1. nodrošināt iepirkuma nolikumā noteiktā satura un daudzuma pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču (turpmāk – preces) ražošanu vai iepirkšanu, iepakošanu, komplektēšanu un piegādi visā Latvijā;

11.2. nodrošināt preču atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām preču drošuma, kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām;

11.3. nodrošināt, ka izdalīšanai paredzētās preces tiek iepakotas komplektā atbilstoši šo noteikumu 10. punktam;

11.4. nodrošināt preču marķēšanu valsts valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem par preču marķēšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības likumam;

11.5. uz katras preču komplekta vienības iepakojuma, izņemot individuālos mācību piederumus un skolas somas, nodrošināt skaidri salasāmu uzrakstu "Bezmaksas" un fonda vizuālās identitātes apliecinājumu atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtajā līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajām prasībām;

11.6. nodrošināt preču un preču komplekta vienības iepakojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par preču iepakojuma materiālu, tai skaitā atbilstību videi draudzīgam iepakojumam vai iepakojumam, kura lielākā daļa ir otrreiz pārstrādājama, vai iepakojumam, ko preču piegādātājs pieņem atkārtotai izmantošanai;

11.7. piecu dienu laikā pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma saņemšanas, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos nodrošināt preču transportēšanu uz partnerorganizāciju noliktavu faktiskajām adresēm atbilstoši partnerorganizācijas pieprasījumam;

11.8. izmantot videi draudzīgu preču piegādes veidu, lai piegādes laikā nodrošinātu samazinātu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm un veicinātu ceļa infrastruktūras slodzes samazināšanu.

12. Finansējuma saņēmējs pārtikas preču piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

12.1. nodrošināt, ka pēc piegādes izdales vietā pārtikas produkta realizācijas termiņš ir vismaz:

12.1.1. pieci mēneši – graudaugiem un citiem cieti saturošiem produktiem;

12.1.2.  12 mēneši – gaļas produktiem;

12.1.3.  12 mēneši – olu pulverim;

12.1.4. trīs mēneši – piena produktiem;

12.1.5. deviņi mēneši – eļļai;

12.2. nodrošināt pārtikas preču kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām;

12.3. atbilstoši iespējām un pieejamībai izmantot pārtikas produktus, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu prasībām;

12.4. nodrošināt, ka pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nesastāv no tiem un nav ražoti no šādiem organismiem;

12.5. nodrošināt, ka pārtikas produkti pirms un pēc to iesaiņošanas komplektos tiek uzglabāti telpās, kas atbilst normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā.

13. Finansējuma saņēmējs higiēnas un saimniecības preču piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

13.1. nodrošināt atbilstību preču lietošanai mājas apstākļos;

13.2. nodrošināt preču drošumu un kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām.

14. Finansējuma saņēmējs individuālo mācību piederumu piegādātājam izvirza šādas papildu specifiskās prasības:

14.1. nodrošināt preču drošumu un kvalitāti atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām prasībām;

14.2. nodrošināt, ka šo noteikumu 9.2. un 9.3. apakšpunktā minētie komplekti ir ar vienādu materiālo vērtību;

14.3. nodrošināt, ka šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētie citi individuālie mācību piederumi, kuri atbilstoši Izglītības likumam jāsagādā izglītojamo vecākiem, atbilst likumā noteiktajām prasībām.

15. Pārtikas un veterinārais dienests veic pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma kontroli, paņemot partiju reprezentējošu paraugu un nosūtot laboratoriskai pārbaudei valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

16. Izdevumus, kas saistīti ar pārtikas produktu kontroli un paraugu ņemšanu, sedz piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

17. Izdevumus, kas saistīti ar laboratorisko pārbaudi un testēšanas pārskata sagatavošanu, sedz piegādātājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par institūta valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros veikto darbību cenrādi.

18. Ja partiju reprezentējošais paraugs neatbilst normatīvo aktu prasībām pārtikas aprites jomā, Pārtikas un veterinārais dienests, ņemot nākamo partiju reprezentējošu paraugu nosūtīšanai uz laboratorisko pārbaudi, attiecīgo pārtikas produktu partiju aiztur piegādātāja noliktavā līdz laboratoriskās pārbaudes un testēšanas pārskata saņemšanai.

19. Ja partiju reprezentējošā parauga laboratoriskās testēšanas rezultāti, par kuriem institūts ir informējis Pārtikas un veterināro dienestu, liecina, ka pārtika rada vai var radīt tiešu vai netiešu apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai:

19.1. piegādātājs nekavējoties novērš pārtikas radīto apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (turpmāk – Regula Nr. 178/2002), 19. pantam;

19.2. Pārtikas un veterinārais dienests informē sabiedrību atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 50. pantam.

20. Finansējuma saņēmējam reizi gadā, par to divus mēnešus iepriekš informējot piegādātāju, atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajam situācijas izvērtējumam ir tiesības:

20.1. veikt sākotnējo pārtikas preču papildināšanu vai aizstāšanu ar citām šo noteikumu 1. pielikumā minētajām enerģētiski līdzvērtīgām pārtikas precēm atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.2. veikt individuālo mācību piederumu papildināšanu vai aizstāšanu ar citiem šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem līdzvērtīgiem individuāliem mācību piederumiem atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.3. veikt higiēnas un saimniecības preču papildināšanu vai aizstāšanu ar citām šo noteikumu 3. pielikumā minētajām nepieciešamajām pamata materiālās palīdzības precēm atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem kritērijiem;

20.4. samazināt vai palielināt izdalāmo pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu skaitu atbilstoši atbalsta saņēmēju skaita izmaiņām.

21. Partnerorganizācija izdala pārtiku un pamata materiālās palīdzības komplektus un īsteno papildpasākumus:

21.1. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu uzglabāšanas noliktavā;

21.2. partnerorganizācijas juridiskajā vai faktiskajā adresē;

21.3. citā telpā, par kuras izmantošanu noslēgts nomas vai patapinājuma līgums;

21.4. personas dzīvesvietā.

22. Ja partnerorganizācija pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši līgumam piedāvā zupas virtuves pakalpojumu, persona var izvēlēties visus pārtikas komplektus vai daļu no tiem aizstāt ar gatavu silta ēdiena maltīti (turpmāk – maltīte), ņemot vērā, ka:

22.1. viens pārtikas komplekts ir līdzvērtīgs 15 maltītēm;

22.2. par maltīti uzskatāma ēdienreize neatkarīgi no laika, kad tā tiek ieturēta.

23. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas preces un maltītes uzglabā un izdala vietā, kas ir iekļauta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, vai vietā, kurā ir nodrošināta higiēnas prasību ievērošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – Regula Nr. 852/2004) II pielikuma III nodaļas 1. punktam un VIII nodaļai, izņemot šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minēto gadījumu. Minēto prasību ievērošanu izvērtē Pārtikas un veterinārais dienests.

24. Partnerorganizācija izdalei paredzētos pamata materiālās palīdzības komplektus uzglabā telpās, kurās:

24.1. saskaņā ar preču un pakalpojumu drošumu regulējošo normatīvo aktu prasībām ir ievērota laba higiēnas prakse un aizsardzība pret ārēju piesārņojuma avotu, piemēram, kaitēkļiem, kā arī aizsardzība pret piesārņojuma tālāku izplatību;

24.2. komplekti ir novietoti tā, lai izvairītos no to piesārņojuma riska.

25. Partnerorganizācija ir materiāli atbildīga par tās telpās esošo pārtikas un pamata materiālo preču drošību un tādu pasākumu veikšanu, lai nepieļautu mantisku zaudējumu rašanos. Ja ir radušies zaudējumi, partnerorganizācija tos atlīdzina sadarbības iestādei saskaņā ar noslēgto līgumu vai vienošanos, izņemot zaudējumus, kas radušies nepārvaramas varas radītu apstākļu dēļ.

26. Partnerorganizācija nodrošina pārtikas preču komplektu fizisku nodalīšanu no pamata materiālās palīdzības preču komplektiem, kā arī higiēnas un saimniecības preču komplektu fizisku nodalīšanu no individuālo mācību piederumu komplektiem.

27. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplekti līdz izdalīšanai netiek bojāti, izjaukti vai sadalīti pa daļām.

28. Partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplekti tiek izsniegti vienai no šo noteikumu 4. punktā minētajā izziņā norādītajām pilngadīgajām personām atbilstoši šādiem nosacījumiem:

28.1. katrai šo noteikumu 4. punktā minētajā izziņā norādītajai personai tiek nodrošināts ne vairāk kā viens pārtikas preču komplekts kalendāra mēneša laikā un ne vairāk kā:

28.1.1. divi komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz trijiem mēnešiem;

28.1.2. četri komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz sešiem mēnešiem;

28.1.3. divi komplekti triju mēnešu laikā no šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās izziņas izsniegšanas dienas;

28.2. katram šo noteikumu 5. punktā minētās ģimenes loceklim, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, tiek nodrošināts ne vairāk kā viens higiēnas un saimniecības preču komplekts kalendāra mēneša laikā un ne vairāk kā:

28.2.1. viens komplekts šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz trijiem mēnešiem;

28.2.2. divi komplekti šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētās izziņas derīguma termiņa laikā, ja izziņa izsniegta uz sešiem mēnešiem;

28.2.3. viens komplekts triju mēnešu laikā no šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētās izziņas izsniegšanas dienas;

28.3. katram šo noteikumu 6. punktā minētās ģimenes loceklim, kurš ir vecumā no pieciem līdz 16 gadiem, tiek nodrošināts viens no šo noteikumu 9.2. un 9.3. apakšpunktā minēto komplektu veidiem tā kalendāra gada laikā, kurā ir izsniegta šo noteikumu 4. punktā minētā izziņa.

29. Izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus, partnerorganizācija:

29.1. izdara atzīmi uz šo noteikumu 4. punktā minētās izziņas, norādot:

29.1.1. izsniegto komplektu veidu un skaitu;

29.1.2. izsniegšanas datumu;

29.1.3. tā partnerorganizācijas pārstāvja vārdu un uzvārdu, kurš komplektu izsniedzis un apliecinājis to ar parakstu;

29.2. veic izdalīto pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu uzskaiti atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem.

30. Izsniedzot personai maltītes atbilstoši šo noteikumu 22. punktam, partnerorganizācija nodrošina to uzskaiti atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma vai vienošanās nosacījumiem.

31. Partnerorganizācija nodrošina, ka papildpasākumi mazina personu sociālo atstumtību, kā arī veicina šo personu patstāvību savu sociālo problēmu vai ārkārtas situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā.

32. Izsniedzot pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektu, partnerorganizācija izvērtē ģimenes (personas) vajadzības un piedāvā tai iespēju brīvprātīgi piedalīties šādos papildpasākumos:

32.1. informatīvi pasākumi par papildu iespējām saņemt atbalstu ikdienas problēmu risināšanai vai ārkārtas situācijās, par nodarbinātības iespējām, izglītības iespējām, sabiedrības veselības veicināšanu, sportu, brīvā laika pavadīšanu, par Eiropas Sociālā fonda vai citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros pieejamiem pakalpojumiem un citiem līdzīgiem pasākumiem;

32.2. individuāls un grupu darbs ar personu vai personu grupām, nodrošinot starpinstitucionālu sadarbību, atsevišķu speciālistu profesionālās konsultācijas un atbalsta grupas vai pašpalīdzības grupas sociālo problēmu risināšanā;

32.3. neformāli izglītojoši pasākumi praktisku sadzīves iemaņu attīstībai, tai skaitā ēst gatavošanā, veļas mazgāšanā, mājas uzkopšanā, mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un darba meklēšanā.

33. Ja partnerorganizācija ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, tā nesaņem fonda finansējumu par tādu papildpasākumu īstenošanu, kas tai jānodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem un kas tiek finansēti no publiskā finansējuma līdzekļiem, tai skaitā ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

34. Partnerorganizāciju atlasi veic sadarbības iestāde saskaņā ar partnerorganizāciju atlases nolikumu, kā arī šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem.

35. Partnerorganizāciju atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde.

36. Sadarbības iestāde līdz 2014. gada 31. decembrim izsludina sākotnējo partnerorganizāciju atlasi, lai nodrošinātu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu visā Latvijas teritorijā. Turpmākās atlases organizē ne retāk kā reizi trijos gados.

37. Sadarbības iestāde ir tiesīga organizēt atlasi arī par atsevišķu pārtikas vai pamata materiālās palīdzības veidu nodrošināšanu atsevišķās teritorijās, ja:

37.1. partnerorganizācijas pretendents (turpmāk – pretendents) atbilstoši iesniegumam nenodrošina pārtikas un pamata materiālās palīdzības izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu visā valsts teritorijā;

37.2. kāda partnerorganizācija pārtrauc dalību vai arī tā tiek izslēgta no dalības, jo nav pildījusi īstenošanas nosacījumus;

37.3. šo noteikumu 46. punktā minētie pretendenti neveido apvienību.

38. Sadarbības iestāde iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis":

38.1. paziņojumu par partnerorganizāciju atlases izsludināšanu, iesniegumu pieņemšanas termiņu un norādi uz sadarbības iestādes tīmekļa vietni www.sif.lv (turpmāk – vietne www.sif.lv), kurā publicēts partnerorganizācijas atlases nolikums, – ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms pretendenta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām;

38.2. paziņojumu par partnerorganizāciju atlases termiņa pagarināšanu, tās pārtraukšanu vai izbeigšanu.

39. Sadarbības iestāde katrā plānošanas reģionā rīko bezmaksas informatīvos seminārus un konsultācijas pretendentiem par atlases nolikumā izvirzītajiem nosacījumiem.

40. Pretendents var uzdot jautājumus par partnerorganizāciju atlasi un iesnieguma sagatavošanu, nosūtot tos sadarbības iestādei pa pastu, faksu vai elektronisko pastu uz atlases paziņojumā norādīto adresi ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot atsauci uz izsludināto atlasi.

41. Sadarbības iestāde atbildi uz jautājumu sniedz triju darbdienu laikā pēc jautājuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Sadarbības iestāde biežāk uzdotos jautājumus un atbildes publicē tīmekļa vietnē www.sif.lv.

42. Lai iegūtu tiesības būt par partnerorganizāciju, pretendents iesniedz sadarbības iestādē iesniegumu atbilstoši tīmekļa vietnē www.sif.lv ievietotajam iesnieguma veidlapas paraugam un pievieno atlases nolikumā noteiktos dokumentus, ja tas spēj nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu pilnībā vai daļēji vismaz vienā administratīvajā teritorijā vai Rīgas pilsētas teritoriālajā vienībā.

43. Partnerorganizāciju atlasē ir tiesības piedalīties arī pretendentu apvienībai, ja tā atbilst šādām prasībām:

43.1. katrs partnerorganizācijas apvienības pretendents atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kopīgajiem atbilstības kritērijiem. Visi partnerorganizācijas apvienības dalībnieki kopā nodrošina atbilstību šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem specifiskajiem un kvalitātes kritērijiem;

43.2. partnerorganizācijas apvienības pretendenti noslēdz vienošanos, kurā tiek iekļauta vismaz šāda informācija:

43.2.1. apvienības paraksttiesīgā persona;

43.2.2. apvienības pretendentu tiesības, pienākumi, atbildība, tai skaitā administratīvā un finansiālā, un sadarbības principi;

43.2.3. atbalsta sadalījums pa veidiem teritoriālā griezumā atbilstoši partnerorganizāciju atbildības sadalījumam;

43.2.4. sadarbības principi, kas ietver atbalsta plānošanu, nodrošināšanu un uzskaiti, finansējuma sadalījumu starp pretendentiem, piedāvājumu par nepieciešamo pārskatu sagatavošanas kārtību un iesniegšanu sadarbības iestādē.

44. Lai veiktu partnerorganizāciju atlasi, sadarbības iestāde izveido un vada partnerorganizāciju atlases komisiju (turpmāk – komisija).

45. Ja vairāku vērtēšanas kritērijiem atbilstošu pretendentu piedāvājums nodrošināt pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izsniegšanu un papildpasākumu īstenošanu pārsniedz kādā administratīvajā teritorijā vai Rīgas pilsētas teritoriālajā vienībā nepieciešamo atbalsta intensitāti, tiesības kļūt par partnerorganizāciju iegūst pretendents, kurš saņēmis augstāko punktu skaitu.

46. Ja šo noteikumu 45. punktā minētais pretendents nenodrošina attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai Rīgas pilsētas teritoriālajā vienībā personām nepieciešamo atbalsta intensitāti vai ja divi vai vairāki pretendenti saņēmuši vienādu punktu skaitu, sadarbības iestāde aicina pretendentus uz pārrunām par apvienības veidošanu atbilstoši šo noteikumu 43. punktam.

47. Pretendents 10 darbdienu laikā pēc sadarbības iestādes pieņemtā lēmuma par tiesību piešķiršanu pretendentam būt par partnerorganizāciju:

47.1. informē sadarbības iestādi par:

47.1.1. pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču uzglabāšanas un izdales vietu adresēm;

47.1.2. prognozēto atbalstāmo personu skaitu sadalījumā pa administratīvajām teritorijām un atbalsta veidiem saskaņā ar pašvaldības sociālā dienesta datiem;

47.2. iesniedz Pārtikas un veterinārā dienesta apliecinājumu, ka pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdales vietā ir nodrošināta higiēnas prasību ievērošana atbilstoši Regulas Nr. 852/2004 II pielikuma III nodaļas 1. punktam un VIII nodaļai, ja izdales vieta nav reģistrēta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā.

48. Sadarbības iestāde līgumu vai vienošanos ar partnerorganizāciju slēdz pēc šo noteikumu 47. punktā minēto nosacījumu izpildes.

49. Līgums vai vienošanās nosaka tiesiskās attiecības starp sadarbības iestādi un partnerorganizāciju par pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču izdalīšanu un papildpasākumu īstenošanu (turpmāk – līgums vai vienošanās).

50. Līgumu vai vienošanos slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem.

51. Līgumā vai vienošanās dokumentā sadarbības iestāde iekļauj vismaz šādu informāciju:

51.1. informāciju par līdzējiem;

51.2. līguma vai vienošanās priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības;

51.3. finansējuma saņemšanas un izmaksas kārtību;

51.4. maksājumu atlikšanas, to apmēra samazināšanas vai maksājumu apturēšanas noteikumus;

51.5. līguma vai vienošanās izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

51.6. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus;

51.7. partnerorganizāciju apvienības savstarpējas sadarbības principus, ja līgumu vai vienošanos slēdz apvienība;

51.8. partnerorganizācijas pārskatu iesniegšanas kārtību;

51.9. līgumslēdzēju pušu konfidencialitātes saistības un publicitātes noteikumus;

51.10. partnerorganizācijas darbības uzraudzības kārtību;

51.11. līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma vai vienošanās neizpildi;

51.12. noteikumus attiecībā uz nepārvaramu varu;

51.13. kārtību, kādā izdarāmi grozījumi līgumā vai vienošanās dokumentā, un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma vai vienošanās;

51.14. pretenziju izteikšanas un strīdu izskatīšanas kārtību.

52. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma vai vienošanās šādā gadījumā:

52.1. partnerorganizācija nepilda līguma vai vienošanās nosacījumus par fonda īstenošanu;

52.2. citos gadījumos, kurus nosaka līgums vai vienošanās par fonda īstenošanu.

53. Fonda pasākumu īstenošanai ir šādas tiešās attiecināmās izmaksas:

53.1. finansējuma saņēmēja norēķini ar piegādātāju par atbilstoši piegādes līgumam uz partnerorganizāciju noliktavām nogādāto pārtiku vai pamata materiālās palīdzības precēm;

53.2. pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā;

53.3. tehniskās palīdzības izmaksas, nepārsniedzot 5 % no šo noteikumu 2. punktā minētā kopējā attiecināmā finansējuma:

53.3.1. atlīdzība (darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi). Atlīdzības izmaksas ir attiecināmas pilna vai nepilna darba laika nodarbinātajiem, iekļaujot izmaksas arī par uzņēmuma līgumiem;

53.3.2. ārvalstu un iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas (dienas nauda, naktsmītnes un transporta izdevumi);

53.3.3. sakaru un pasta sakaru pakalpojumu izmaksas, tai skaitā datubāzu un specifisko informatīvo materiālu izmantošanas, abonēšanas un ieguves izmaksas;

53.3.4. tulkošanas pakalpojumu izmaksas;

53.3.5. telpu apsaimniekošanas līguma ietvaros veiktās izmaksas, kā arī izmaksas par telpu uzkopšanu un apsardzes pakalpojumiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

53.3.6. fonda izvērtēšanas pakalpojumu izmaksas (tikai Labklājības ministrijai kā fonda vadošai iestādei);

53.3.7. citi pakalpojumi, piemēram, ar fonda aktivitātēm saistītu dokumentu, tai skaitā pētījumu, koncepciju, stratēģiju, izstrādes nodrošināšana, ja pirms izdevumu rašanās tie ir saskaņoti ar vadošo iestādi;

53.3.8. normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas;

53.3.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši ar sadarbības iestādi noslēgtajā līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajām publicitātes un vizuālās identitātes nodrošināšanas prasībām;

53.3.10. telpu īres un nomas izmaksas;

53.3.11. informācijas sistēmas izstrādes, ieviešanas, uzturēšanas un sasaistes nodrošināšanas izdevumi;

53.3.12. vadošās iestādes un sadarbības iestādes organizēto konferenču, semināru, apmācību, komiteju, darba grupu un citu pasākumu izdevumi, tostarp telpu un biroja tehnikas noma, ēdināšanas izdevumi (paredzot ne vairāk kā deviņus euro dienā vienam attiecīgā pasākuma dalībniekam), kancelejas preces, kopēšanas un izdrukas izmaksas, lektoru izmaksas, tulkošanas izmaksas un citas ar pasākuma organizēšanu saistītās izmaksas;

53.3.13. transporta izmaksas (izmaksas par degvielu, transportlīdzekļa nomu, transporta pakalpojumu pirkšanu, sabiedriskā transporta izmantošanu);

53.3.14. mācību izdevumi (semināri, konferences, pieredzes apmaiņas un citi mācību pasākumi), tai skaitā dalības maksa, ja pēc mācībām ir iegūts mācības apliecinošs dokuments;

53.3.15. biroja un kancelejas preču izmaksas, bet ne vairāk kā 256 euro par vienu pilnu amata slodzi gadā. Nepilnai amata slodzei izmaksas attiecināmas proporcionāli;

53.3.16. iekārtu un inventāra izmaksas (vērtībā līdz 213 euro par vienību);

53.3.17. datortehnikas, sakaru un citas biroja tehnikas iegādes izmaksas (kapitālās iegādes), nepārsniedzot 1 500 euro uz vienu amata vietu plānošanas periodā.

54. Netiešās attiecināmās izmaksas ir sadarbības iestādes veiktie maksājumi partnerorganizācijām:

54.1.  5 % apmērā no personām izdalīto pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības preču vērtības par to uzglabāšanas un izdalīšanas administrēšanu;

54.2.  5 % apmērā no personām izdalītās pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības preču vērtības par šo noteikumu 32. punktā minēto papildpasākumu īstenošanu.

55. Neattiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja organizētā iepirkuma administrēšanas izmaksas 62 742 euro apmērā, un tās finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

56. Izmaksas, kuras vienlaikus tiek segtas no diviem vai vairākiem publiskā finansējuma avotiem, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ir neatbilstošas un netiek segtas no fonda līdzekļiem.

57. Sadarbības iestāde līgumā vai vienošanās dokumentā nosaka netiešo attiecināmo izmaksu piemērošanas kārtību, paredzot, ka:

57.1. reizi ceturksnī pēc partnerorganizācijas sniegtā pārskata par izdalītās pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču komplektu skaitu veic šo noteikumu 54.1. apakšpunktā minēto maksājumu, kura apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:

NI = 5 % x (n1 x P1 + n2 x P2 + n3 x P3), kur

NI – partnerorganizācijai izmaksājamā summa;

n1 – izdalīto pārtikas palīdzības preču komplektu skaits;

P1 – pārtikas palīdzības preču komplekta vērtība;

n2 – izdalīto higiēnas preču komplektu skaits;

P2 – higiēnas preču komplekta vērtība;

n3 – izdalīto individuālo mācību piederumu komplektu skaits;

P3 – individuālo mācību piederumu komplekta vērtība;

57.2. sadarbības iestāde reizi ceturksnī veic šo noteikumu 54.2. apakšpunktā minēto maksājumu, kura apmēru nosaka, izmantojot šo noteikumu 57.1. apakšpunktā norādīto formulu, ja partnerorganizācija pārskata periodā ir veikusi un īstenojusi vismaz vienu no šo noteikumu 32. punktā minētajiem papildpasākumiem.

58. Finanšu līdzekļus, kas paredzēti fonda atbalsta īstenošanai, valsts budžetā plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši šo noteikumu 2. un 55. punktā minētajam fonda finansējumam un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummai.

59. Valsts budžeta līdzekļus fonda atbalsta īstenošanai plāno un valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavo šo noteikumu 60. punktā minētās atbildīgās institūcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem.

60. Par valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma iesniegšanu Finanšu ministrijā ir atbildīgi:

60.1. Sabiedrības integrācijas fonds kā sadarbības iestāde un finansējuma saņēmējs – par nepieciešamo finansējumu:

60.1.1. iepirkumu administrēšanai;

60.1.2. preču piegādei;

60.1.3. vienkāršoto izmaksu piemērošanai partnerorganizācijām;

60.1.4. funkciju nodrošināšanai;

60.2. Labklājības ministrija kā vadošā un sertifikācijas iestāde – par funkciju nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu;

60.3. Finanšu ministrija kā revīzijas iestāde – par funkciju nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.

61. Ja kārtējā gadā nav pietiekams finansējums atbalsta īstenošanai, fonda vadībā iesaistītās institūcijas priekšlikumus apropriācijas pārdalei no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" (turpmāk – 80.00.00 programma) sagatavo un iesniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem par 80.00.00 programmā plānoto līdzekļu pārdales kārtību Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

62. Sadarbības iestāde, finansējuma saņēmējs un revīzijas iestāde pirms valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma iesniegšanas Finanšu ministrijā to saskaņo ar vadošo iestādi, pievienojot pieprasījumam rakstisku saskaņojumu.

63. Fonda vadībā iesaistītās iestādes pēc pieprasījuma sniedz vadošajai iestādei prognozes par nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā kārtējā gada budžeta sagatavošanas laika grafiku.

64. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumus Nr. 1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 204. nr.; 2011, 95., 189. nr.; 2012, 57., 102. nr.; 2013, 12., 134. nr.).

65. Pārtikas preču komplektā 2015. gadā iekļauj šādas pārtikas preces šādā daudzumā:

65.1. pilnpiena pulveris – 0,4 kg;

65.2. auzu pārslas – 0,5 kg;

65.3. griķi – 0,4 kg;

65.4. manna – 0,5 kg;

65.5. rīsi – 0,4 kg;

65.6. makaroni – 1 kg;

65.7. kviešu milti (augstākā labuma) – 0,5 kg;

65.8. rapšu eļļa – 0,5 l;

65.9. cukurs – 0,25 kg;

65.10. sautēta cūkgaļa – 0,25 kg.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727

II. Četrgraudu pārslu¹ ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Makaronu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

1.1. makaronu ražošanā izmantotie milti atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļā noteiktajai mikotoksīnu maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai;

1.2. citas ražošanā izmantotās sastāvdaļas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām pārtikas nekaitīguma un kvalitātes prasībām.

2. Makaronu ražošanas procesa kritērijs – makaroni tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju.

3. No kviešu miltiem izgatavoto makaronu izstrādājumu organoleptiskie rādītāji:

4. Makaronu izstrādājumu fizikāli ķīmiskie rādītāji:

IV. Pankūku miltu sausā maisījuma² ražošanas un kvalitātes kritēriji

1. Putraimu ražošanā izmantoto izejvielu kritēriji ir šādi:

1.1. putraimu ražošanā izmanto miežus vai kviešus;

1.2. putraimu ražošanā izmantotā labība atbilst 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006 1. pielikuma 2. sadaļā noteiktajām maksimāli pieļaujamajām mikotoksīnu normām.

2. Putraimu ražošanas procesa kritērijs – putraimi tiek ražoti saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un tehnoloģisko instrukciju.

3. Miežu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

4. Kviešu putraimu kvalitātes kritēriji ir šādi:

Manna atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļas 2.1.11. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

Griķi atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļas 2.1.11. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

1. Sautētas cūkgaļas vai liellopu gaļas (turpmāk – gaļa) ražošanas kritēriji:

1.1. gaļa atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 3. un 5. sadaļā noteiktajiem kritērijiem un Eiropas Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulas (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem 1. pielikuma 2. nodaļas 2.1. sadaļas 2.1.8. apakšpunktā minētajam;

1.2. pārtikas piedevas, kas ietilpst produkta sastāvā, atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām prasībām, kā arī normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikas produktiem, kuros izmantotas pārtikas piedevas;

1.3. sautēta gaļa atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu XI nodaļā minētajām prasībām.

2. Sautētas gaļas ražošanas procesa kritērijs – sautēta gaļa ražota saskaņā ar ražotāja deklarētajām prasībām un ražotāja apstiprināto receptūru un tehnoloģisko instrukciju, iepakojuma veids – divdaļīga metāla kārba, ar viegli atveramu vāku, neto masa – 250 g, uzglabāšanas režīms no 0 līdz +25 ºC.

3. Sautētas gaļas organoleptiskie rādītāji:

Rīsi atbilst Eiropas Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos, pielikuma 2. sadaļā noteiktajiem kritērijiem.

Cukurs ir attīrīta un kristalizēta saharoze, kurai ir šādas īpašības saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 8. jūlija noteikumiem Nr. 377 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības dažādu veidu cukuriem".

Piezīmes.

¹ Auzu, kviešu, miežu un rudzu pārslas ar minimālo rudzu pārslu procentuālo sastāvu produktā 50 %.

² Sausā maisījuma sastāvā ietilpst galvenokārt kviešu milti un vēl vismaz trīs komponenti (sausais vājpiena pulveris, olu pulveris, sāls (ne vairāk kā 1,25 g uz 100 g), cukurs (ne vairāk kā 20 g uz 100 g) un citas sastāvdaļas nelielā daudzumā), un tas ir gatavs pankūku izgatavošanai bez papildu sastāvdaļu pievienošanas, izņemot ūdeni vai pienu, kas nepieciešams mīklas iegūšanai.

³ Gaļa – ne mazāk kā 65 %, dzīvnieku izcelsmes tauki – ne vairāk kā 33 %, sāls – ne vairāk kā 2 %, sojas piejaukums produkta sastāvā nav pieļaujams, ražošanas procesā nav pieļaujams izmantot mehāniski atdalītu gaļu, produkta ražošanas procesā kā izejvielu nedrīkst izmantot dzīvnieku izcelsmes subproduktus.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727

Piezīme.* Jānodrošina ārējā izskata daudzveidība.

Saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu pēc veiktā izvērtējuma ir pieļaujama citu individuālo mācību piederumu iekļaušana komplektā, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727

1. Ziepju, matu šampūna, zobu pastas ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem.

2. Ziepju, matu šampūna, zobu pastas ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos kosmētikas līdzekļu jomā.

Zobu birstes kvalitātes kritēriji ir šādi:

1. Veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļu ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem.

2. Veļas mazgāšanas un trauku mazgāšanas līdzekļu ražošanā un izplatīšanā ievērotas prasības, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos mazgāšanas līdzekļu jomā.

Saskaņā ar šo noteikumu 20. punktu pēc veiktā izvērtējuma ir pieļaujama citu higiēnas un saimniecības preču iekļaušana komplektā, ja tās atbilst šo noteikumu un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 25.novembra
noteikumiem Nr.727

Fonds – Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām.

PO – partnerorganizāciju atlases pretendents (tai skaitā pretendentu apvienība).

Likums – Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums.

Iesniegums – PO iesniegums un tam pievienotie dokumenti.

P – precizējamais kritērijs. Ja konstatēta kritērija neatbilstība, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu, ka PO lēmumā noteiktajā laikā un kārtībā nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam.

N – neprecizējamais kritērijs. Ja konstatēta kritērija neatbilstība, sadarbības iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma noraidīšanu.

Piezīmes.

¹ Ja PO ir apvienība, pēc kopīgiem kritērijiem vērtē katru apvienības dalībnieku.

² Ja PO ir apvienība, pēc specifiskajiem atbilstības kritērijiem vērtē visus apvienības dalībniekus kopā.

³ Ja PO ir apvienība, pēc kvalitātes kritērijiem vērtē visu apvienības dalībnieku kopējo pieredzi un teritoriālo pārklājumu, punktus nesummējot.

Labklājības ministrs Uldis Augulis