Likumprojekts

Latvijas Žurnālistu savienības izstrādāts

Par žurnālistu tiesisko aizsardzību

Par Latvijas Kriminālkodeksa 183 3 . pantu:"Draudi vai vardarbība pret žurnālistu vai personu, kas pilda žunālistu pienākumus"

Par draudiem noslepkavot, nodarīt miesas bojājumus, izrēķināties ar ģimeni, iznīcināt žunālista vai viņa ģimenei piederošo mantu, ja šādi draudi izteikti jebkurā veidā, lai žurnālists izbeigtu vai pārtrauktu savu profesionālo darbību, vai grozītu iegūtās informācijas saturu draudētāja vai trešo personu interesēs, kā arī par draudiem sakarā ar noziegumu atklāšanu un noziedzības apkarošanu —

soda ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par viegla miesas bojājuma nodarīšanu žurnālistam vai personai, kas pilda žurnālista pienākumus, par viņa piekaušanu, ievērojama kaitējuma nodarīšanu žurnālista vai viņa ģimenei piederošai mantai nolūkā panākt savāktās informācijas iznīcināšanu, grozīšanu vai nepublicēšanu —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par vidēja miesas bojājuma nodarīšanu žurnālistam vai personai, kas pilda žurnālista pienākumus, vai viņa mantas daļēju iznīcināšanu ar nolūku iznīcināt vai grozīt savākto informāciju par izdarītajiem noziegumiem, līdzdalību noziegumos un citiem ar noziedzību saistošiem apstākļiem —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Par smaga miesas bojājuma nodarīšanu žurnālistam vai personai, kas pilda žurnālista pienākumus, viņa vai tā ģimenei piederošās mantas pilnīgu iznīcināšanu, par reāliem draudiem žurnālista ģimenei ar nolūku iznīcināt savākto informāciju un citus materiālus par izdarītiem noziegumiem vai to gatavošanu un ar tiem saistītiem apstākļiem —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Noziegumi, kuri vērsti pret žurnālistu vai personu, kas pilda žurnālista pienākumus, saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 125. pantu /Nelikumīga brīvības atņemšana/, 127. pantu /Neslavas celšana/, 128. pantu /Goda aizskaršana/, 104. pantu /Novešana līdz pašnāvībai/, 105. pantu /Ar nodomu nodarīts smags miesas bojājums/, 98. pantu /Slepkavība ar nodomu/, 99. pantu /Slepkavība ar nodomu pastiprinošos apstākļos/, 139. pantu /Zādzība/, 140. pantu /Atklāta zādzība/, 141. pantu /Laupīšana/, 143. pantu /Izspiešana/, 205. pantu /Draudi izdarīt slepkavību/, 173. pantu /Apzināti nepatiess ziņojums/, 168. pantu /Personas saukšana pie kriminālatbildības, ziņot, ka tā nav vainīga/, 169. pantu /Nelikumīga sprieduma vai lēmuma taisīšana/, 170. pantu /Apzināti nelikumīga apcietināšana/, 171. pantu /Apzināti nelikumīga aizturēšana un piespiedu atvešana/, 172. pantu /Piespiešana dot liecību/, izskatāmi pēc kopības, atbilstoši Latvijas Kriminālkodeksa 39. un 40. pantiem.

Ar žurnālista vai personas, kas pilda žurnālista pienākumus, mantu saprot viņa un viņa ģimenes privātīpašumu un to īpašumu, ar kura palīdzību žurnālists veic savus profesionālos pienākumus, kā arī darba rīkus /foto, kino, video, audio un citu tehniku un aparatūru/.

Par likumprojektu

Pēdējos gados žurnālista profesija kļuvusi par vienu no bīstamākajām ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Lūk, nepilns šī gada cietušo žurnālistu saraksts: Valdis Francs ("Dienas" reportieris), Juris Paiders ("Dienas Biznesa" galvenais redaktors), Uldis Rudaks ("Dienas" reportieris), Voldemārs Krustiņš ("Lauku Avīzes" galvenais redaktors), Indulis Vīksna (NTV—5 operators, noslepkavots), Igors Meirāns (r/a "Labvakar" operators noslepkavots), Andrejs Voroncovs ("SM — Sevodņa" nodaļas vadītājs), Dzintars Zaļūksnis ("Neatkarīgās Cīņas" komentētājs), Andris Jakubāns ("Neatkarīgās Cīņas" galvenais redaktors) un citi.

Tas ir plašai auditorijai zināms, bet cik gan tādu gadījumu, kuros žurnālists vai persona, kas profesionāli darbojas žurnālistikā, tiek šantažēts un iebaidīts, ietekmēts ar dažādiem safabricētiem līdzekļiem. Vai maz tādu kuriozu, kad žurnālistus neielaiž telpās vai izraida no tām, kurās notiek sabiedrisko vai politisko organizāciju saieti? Vai kāds ir reģistrējis tos konfliktus, kad atņem, aiztur vai sabojā ierakstošo tehniku?

Tuvojas 6. Saeimas vēlēšanas. Nav noslēpums, ka mūsu valstī būt deputātam ir ne tikai goda lieta, bet arī starta laukums biznesa pasaulē. Protams, to visu izgaismo žurnālisti un publicisti, tāpēc nereti tos neieredz un pat ienīst.

Sabiedrisko attiecību kroplīgās izpausmes un greizās tikumiskās orientācijas, spēkā esošo likumu neievērošanu, pārkāpšanu un ignorēšanu daudzviet atklāj, pateicoties žurnālistiem. Tādēļ "āķīgi un rokoši" žurnālisti kļūst nemīlami un pat bīstami augošajam visatļautības monstram.

Mēs atceramies Gvido Zvaigzni, Vītu Liņģi, Vladislavu Listjevu un paturam prātā, ka žurnālista darbs nav mazāk bīstams kā policistam, zemessargam vai prokuratūras darbiniekam, kurus ar likumu aizsargā valsts.

Domāju, ka tieši Latvijā, ņemot vērā sabiedrisko attiecību attīstības pretrunīgos un asos virzienus, ir tā samilzuši apstākļi, ka augstākajā likumdevējā būtu izskatāms jautājums "Par papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Saeimā strādā gan juristi, gan profesionāli žurnālisti, kuri, jādomā, nenoliegs problēmas nopietnību un tās akūtas risināšanas nepieciešamību.

Jurists, LŽS biedrs,

Antons Drēbnieks

Šis projekts par nepieciešamo Latvijas Kriminālkodeksa papildinājumu ar 1833. pantu "Draudi vai vardarbība pret žurnālistu vai personu, kas pilda žurnālista pienākumus", ko sadarbībā ar juristiem izstrādājusi un akceptējusi un Saeimai iesniegusi Latvijas Žurnālistu savienības valde, acīm redzami prasa nopietnu un atkārtotu iedziļināšanos un iejūtu no valsts likumdevēju puses.

Traģiskā statistika pasaulē (1994. gadā tika nogalināti 115 žurnālisti — rekordskaitlis; līdz šim vislielākais bojā gājušo žurnālistu skaits reģistrēts 1991. gadā — 84), kā arī notikumi Viļņā, Maskavā, arī Rīgā (1994. gadā gājuši bojā divi, bet piekauti, aplaupīti desmit žurnālisti), liecina, ka pienācis pēdējais laiks pastiprināt kriminālatbildību.

Arī Starptautiskā Žurnālistu federācija, kuras locekle kopš 1992. gada ir LŽS, Amsterdamā nodibinājusi Žurnālistu aizsardzības dienestu (Journalists Safety Service), kas aicina "... valdības neizlikties neredzam pieaugošo žurnālistu upuru skaitu. Tām jāsaprot, ka žurnālistu aizsardzības jautājums kļūst arvien aktuālāks. Informācijas brīvība nav otršķirīgs jautājums, jo demokrātija nepastāv bez preses brīvības."

Valdes priekšsēdētāja L.Azovska

Valdes sekretārs L.Pāvils