Informācija

Par Saeimas Prezidija 24. aprīļa sēdi

1. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja sešus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs, pievienojot savu atzinumu par to tālākvirzīšanu, ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 27. aprīļa sēdes darba kārtību.

3. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1995. gada martā.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 15. pantu, Saeimas Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēdes kavējumu par neattaisnotu un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par 30. marta sēdi šādiem deputātiem: A.Bartaševicam, M.Bekasovam, F.Stroganovam.

4. Prezidijs pieņēma zināšanai SIA "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas informāciju par to, ka sakarā ar komisijas sekretāra G.Bērziņa atbrīvošanu no darba komisijā par minētās komisijas sekretāru ir ievēlēts M.Ā.Kalniņš.

5. Pieņēma zināšanai deputāta J.Sinkas ziņojumu Eiropas Padomes asamblejas Zinātnes un tehnoloģijas komisijas sēdē Parīzē 1995. gada 20. martā, kā arī ziņojumu Lauksaimniecības un lauku attīstības komisijas sēdē Parīzē 1995. gada 11. aprīlī.

6. Izskatīja Saimnieciskās komisijas lēmumu par līdzekļu piešķiršanu no Saeimas rezerves fonda plenārsēžu translācijai Latvijas radio 2. programmā.

Prezidijs uzdeva Saeimas Kancelejai noslēgt līgumu ar Latvijas radio.

7. Izskatīja Ainas Dārznieces iesniegumu dzīvokļa jautājumā.

Prezidijs nolēma nosūtīt minēto iesniegumu izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

8. Izskatīja deputāta O.Grīga iesniegumu un attaisnoja kavējumu Saeimas 27. aprīļa sēdē.

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Deputātu steidzams pieprasījums

Dokuments nr.447

Par izglītības prioritāti un pedagogu darba samaksu

Saeimas Prezidijam

Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam kā steidzamu šo pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram, Ministru prezidenta biedram J.Vaivadam

Izvērtējot Ministru kabineta noteikumus nr.51 "Par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" un Izglītības un zinātnes ministrijas instrukciju par darba samaksas kārtību, nākas konstatēt, ka valdība nav izpildījusi savas 1994. gada 13. decembra saistības (prot. nr.63, 20 §) nodrošināt pedagoģisko darbinieku darba samaksas palielināšanu vidēji par 16 procentiem, sākot ar 1995. gada 1. martu. Aprēķini rāda, ka jaunā vidējā likme atbilst tikai 12,8 procentu lielam pieaugumam attiecībā pret decembri un saistību izpildei valsts budžetā pietrūkst aptuveni 1,6 miljoni latu, turklāt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Izglītības un zinātnes ministrija nemaz nav prasījusi šos līdzekļus iedalīt. Ievērojamai daļai pedagoģisko darbinieku garantētās pamata amatalgas ir zemākas, nekā tās bija līdz 1995. gada 1. martam (augstākā —Ls 62, – salīdzinājumā ar Ls 65,15 līdz 1. martam, zemākā — Ls 39,– salīdzinājumā ar Ls 41,30). Turklāt izglītības un zinātnes ministrs ir maldinājis sabiedrību, apgalvodams, ka jautājums par jaunajām darba samaksas likmēm ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, lai gan Ministru kabineta akceptētās algu likmes reāli ir zemākas par tām, par kurām iepriekš bija panākta vienošanās darba grupā ar arodbiedrības pārstāvju piedalīšanos. Tas, ka pedagogu amatalga ir par 10 — 35 latiem zemāka nekā budžeta iestādēs strādājošo vidējā darba alga (72 lati), rāda, ka valdības reālā rīcība gan pedagogu darba apmaksā, gan dotāciju izdalīšanā skolu celtniecībai, gan mācību grāmatu un mācību līdzekļu nodrošinājumā un citos jautājumos ir pilnīgā pretrunā ar deklarēto izglītības prioritāti.

Joprojām nav pieņemts Ministru kabineta lēmums, kas ļautu izglītības iestādēs deficītās specialitātēs strādājošiem pedagoģiskajiem darbiniekiem pensionāriem saņemt pilnu darba algu un pensiju. Lēni tiek risināts jautājums par skolotāju tālākizglītības atbalsta fonda izveidošanu un citi ar izglītības sistēmas uzlabošanu saistītie jautājumi.

Vienlaikus gadu no gada palielinās ierēdņu skaits (šobrīd — vairāk nekā 330) Izglītības un zinātnes ministrijā, tas pārsniedz citu nelielo Eiropas valstu izglītības pārvaldes darbinieku skaitu, turklāt, kā parāda nekvalitatīvā algu reformas sagatavošana, liela daļa šo ierēdņu pilnīgi nevēlas izprast pedagogu sociālo stāvokli un vienaldzīgi izturas pret to, ka pakāpeniski degradējas skolēnu zināšanu līmenis, tūkstošiem skolēnu neapmeklē skolu, veidojas nākamā analfabētu paaudze. Tas nekavē ministrijas vadību un ministru J.Vaivadu personīgi trūcīgo budžetu līdzekļu apstākļos piešķirt ministrijas ierēdņiem prēmijas, kuru apmērs pārsniedz ierindas skolotāju vairāku mēnešu darba samaksu.

Pieprasām paskaidrot, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos.

Saeimas deputāti: M.Grīnblats , J.Straume , A. Pētersons , O. Grīgs , A. Prēdele ,

V.P.Karnups , A.Lambergs , I.Kalniņš , U.Lakševics , I.Dāliņš

1995. gada 26. aprīlī

Deputātu jautājums

Dokuments nr.446

No kādiem līdzekļiem tiek uzturēti nelegālie bēgļi

Saeimas Prezidijam

Mēs, apakšā parakstījušies Saeimas deputāti, iesniedzam šo jautājumu Ministru prezidentam M.Gailim

No jūsu masu informācijas līdzekļos izplatītās informācijas izriet, ka viena nelegālā bēgļa uzturēšana Latvijas valstij izmaksā četrus latus dienā un šādu bēgļu skaits šobrīd pārsniedz simtu. Tas nozīmē, ka bēgļu uzturēšana izmaksā vairāk nekā 12 000 latu mēnesī. Tā kā 1995. gada valsts budžetā līdzekļi šādām vajadzībām nav paredzēti, lūdzam paskaidrot, no kādiem līdzekļiem tiek finansēta bēgļu uzturēšana.

Saeimas deputāti: M.Grīnblats , A.Pētersons , J .Straume , U.Lakševics , I.Dāliņš

1995. gada 26. aprīlī

Ministru prezidenta atbilde

Dokuments nr.395a

Par valsts pilnvarniekiem

Latvijas Republikas Saeimai

Valsts īpašuma fonds sniedz sekojošu informāciju par valsts pilnvarniekiem:

Valsts īpašuma fonds valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu līdz 1995. gada 25. aprīlim ir noslēdzis ar valsts pilnvarniekiem 195 darba līgumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem Privatizācijas aģentūrai līdz 25.04.1995. nodoti 58 darba līgumi ar valsts pilnvarniekiem.

Valsts īpašuma fonda valsts pilnvarnieku saraksts 1995. gada 28. aprīlī tiks iesniegts publicēšanai "Latvijas Vēstnesī", sarakstā norādot valsts pilnvarnieku vārdus, uzvārdus un uzņēmējsabiedrības, kurās tie iecelti.

Visu valsts pilnvarnieku sarakstu, kuri, sākot ar 1992. gadu, valsts interešu aizstāvēšanai iecelti valsts akciju sabiedrībās un citās statūtsabiedrībās ar valsts kapitāla daļu, Valsts īpašuma fonds nevar publicēt sakarā ar to, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 14. marta rīkojuma nr.117 "Par valsts īpašuma objektu nodošanu Valsts īpašuma fondam" izpilde ir uzsākta un rīkojumā minētos valsts īpašuma objektus Valsts īpašuma fonds vēl valdījumā nav pārņēmis.

1995. gada 26. aprīlī Ministru prezidents M.Gailis

Saeimas ziņas

Par Latvijas radio un televīzijas tiesisko statusu

Izskatot Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto likumprojektu par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien izvērtēja likumprojektu valsts pārvaldes skatījumā, jo šajā likumprojektā ir nodaļa, kas reglamentē nacionālās Radio un televīzijas padomes darbību. Konceptuāli komisija atbalstīja šādas padomes kā patstāvīgas valsts institūcijas izveidošanu. Komisija atbalstīja, ka šīs institūcijas locekļi jāievēl Saeimai un ierosināja saīsināt padomes locekļu pilnvaru laiku no sešiem gadiem uz trijiem gadiem, tajā pašā laikā komisija neatbalstīja likumprojekta 1.lasījumā ielikto rotācijas principu.

Attiecībā uz Latvijas radio un televīzijas tiesisko statusu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt būtisku precizējumu, proti, noteikt, ka Latvijas radio un televīzija ir veidojamas kā valsts akciju sabiedrības ar 100% valsts kapitālu un nav privatizējamas ne pa daļām, ne kopumā. Likumprojekta 1.lasījumā šis statuss nebija skaidri noteikts – vai radio un televīzija ir valsts uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai sabiedriska organizācija, bet tas lielā mērā nosaka šo organizāciju uzbūvi. Deputāti vienojās arī par Radio un televīzijas padomes pilnvaru ierobežošanu gan attiecībā uz sabiedrisko radio un televīziju, gan privāto masu mēdiju darbību, izņemot likuma paredzētajā kārtībā.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Turpinot "Lattelekom" darbības izmeklēšanu

Pirmdien, 24.aprīlī, akciju sabiedrības "Lattelekom" izveidošanas un darbības izvērtēšanai izveidotās Saeimas Izmeklēšanas komisijas sēdē deputāti uzklausīja ZA Ekonomikas institūta direktoru profesoru P.Guļānu, kurš novērtēja telekomunikāciju modernizācijas projektu kā Latvijai neizdevīgu, jo izmaksas varētu būt augstākas nekā daudzās citās valstīs. Tostarp izteica viedokli, ka izmaksas nepamatoti pieaug, jo projekta vadība ir pieaicināta no ārzemēm, kaut arī Latvijā telekomunikāciju jomā ir daudz labu speciālistu. Runājot par tarifiem, P.Guļāns atzīmēja, ka tiem būtu jāsamazinās, jo lata kurss attiecībā pret dolāru kāpj. Pašreizējā situācijā speciālistiem būtu jāizstrādā plāns, kā padarīt rekonstrukcijas projektu pieņemamu Latvijas iespējām un vajadzībām.

"Lattelekom" prezidents G.Strautmanis atbildēja, ka daudzi P.Guļāna pārmetumi ir jau atspēkoti, bet, tā kā nav vienota viedokļa, tad ir nepieciešams neitrāls eksperts. Savukārt "Lattelekom" izpilddirektors G.Džefrijs uzsvēra, ka projektā investējamie 160 miljoni dolāru Latvijai nozīmē bezprocentu aizdevumu, bet visu risku uzņemas investētājs. Kā kompensācija par šo risku ir prasība iekļaut projekta vadības komandā speciālistus no Rietumiem.

Deputāti uzklausīja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu V.Kulbergu, kurš atzīmēja, ka tautsaimnieku skatījumā telekomunikāciju modernizācija ir jāturpina pēc iespējas intensīvi, trūkumus novēršot darba gaitā.

Juris Zalāns, Saeimas ziņu dienests