Ministru kabineta noteikumi Nr.724

Rīgā 2014.gada 25.novembrī (prot. Nr.65 25.§)

Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 8.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodes;

1.2. kārtību, kādā ierobežo piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanos.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. smakas vienība (ou_E) – smakojošas vielas daudzums, kas, iesmidzināts vienā kubikmetrā neitrālas gāzes, standarta apstākļos izraisa fizioloģisku reakciju ožas orgānos vismaz pusei smakas vērtētāju grupas dalībnieku;

2.2. smakas vērtētāju grupa – personu grupa, kas izveidota saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minēto bāzes (references) metodi;

2.3. smakas koncentrācija – smakas vienību (ou_E) skaits vienā kubikmetrā gāzes standarta apstākļos (gāze 293 °K temperatūrā, ja spiediens ir 101,3 kPa);

2.4. smakas mērķlielums – gaisa kvalitātes normatīvs smakām ārtelpu gaisā troposfērā (neietverot darba vidi), kas rada vai var radīt pastāvīgus vai periodiskus smakas traucējumus un ko izsaka ar smakas koncentrāciju (ou_E/m³) standarta apstākļos kā vidējo smakas koncentrāciju stundā;

2.5. smakas uztveres slieksnis – tāda smakojošas vielas koncentrācija, ja vismaz puse smakas vērtētāju grupas dalībnieku (saskaņā ar šo noteikumu 5. punktā minētās bāzes (references) metodes nosacījumiem) apstiprina smakas esību, un tā ir 1 ou_E/m³;

2.6. traucējoša smaka – tāda smaka, kas rada negatīvu iedarbību uz cilvēka labsajūtu. Traucējošas smakas slieksnis ir augstāks par smakas uztveres slieksni un var pārsniegt mērķlielumu vai būt mazāks par to atkarībā no smakojošas vielas, kas ir galvenais smakas cēlonis, smakas biežuma, intensitātes, ilguma, hedoniskā toņa (pretīguma) un vietas rakstura.

3. Atbilstību smakas mērķlielumam nodrošina:

3.1. šādās vispārīgajos teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumos minētajās funkcionālajās zonās, kas noteiktas ar teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu:

3.1.1. savrupmāju apbūves teritorija;

3.1.2. mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija;

3.1.3. daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija;

3.1.4. publiskās apbūves teritorija;

3.1.5. jauktas centra apbūves teritorija;

3.1.6. dabas un apstādījumu teritorija;

3.2. zemes vienībās vai zemes vienību daļās, kuru pašreizējais izmantošanas veids ir publiskā apbūve, dzīvojamā apbūve vai labiekārtota publiskā ārtelpa, neatkarīgi no teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktā funkcionālā zonējuma (izņemot gadījumu, ja tā ir savrupa apbūve lauku teritorijā, kas atrodas paša operatora īpašumā).

4. Noteikumu prasības neattiecas uz mobilajiem piesārņojuma avotiem.

II. Smakas koncentrācijas novērtēšanas metodes

5. Smakas koncentrācijas mērījumiem par bāzes (references) metodi izmanto standartā LVS EN 13725:2004 "Gaisa kvalitāte. Smakas koncentrācijas noteikšana ar dinamisko olfaktometriju" minēto metodi vai citu līdzvērtīgu vai labāku metodi.

6. Smaku koncentrācijas mērījumus ar šo noteikumu 5. punktā minēto metodi atļauts veikt laboratorijām, kas ir akreditētas atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības".

7. Smakas koncentrācijas novērtēšanai izmanto piesārņojošo vielu izkliedes datorprogrammas, kas atbilst kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par stacionāru emisijas avotu limita projektu izstrādi un kas nodrošina iespēju veikt aprēķinus, kuru rezultāti ir salīdzināmi ar smakas mērķlielumu. Modelēšanas procesā aprēķināto smaku koncentrāciju salīdzina ar šo noteikumu 8. punktā minēto smakas mērķlielumu.

III. Prasības un nosacījumi piesārņojošajām darbībām, kuru veikšana izraisa traucējošu smaku, un šo darbību kontroles kārtība

8. Smakas mērķlielums, kuru nosaka stundas periodam, ir 5 ou_E/m³. Veicot piesārņojošas darbības, kuras izraisa traucējošu smaku, smakas mērķlielumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā 168 stundas kalendāra gadā.

9. Ja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības rezultātā piesārņojošo vielu emisija izraisa vai var izraisīt traucējošu smaku, operators izstrādā smaku emisijas limita projektu, ievērojot normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi minētos nosacījumus, ciktāl šie normatīvie akti nav pretrunā ar šiem noteikumiem, kā arī novērtē kopējo ietekmi, ņemot vērā blakus esošu operatoru radīto smaku emisiju.

10. Operators šo noteikumu 9. punktā minēto emisijas limita projektu pievieno iesniegumam A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai vai pārskatīšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

11. Lai ierobežotu piesārņojošās darbības radīto smaku izplatīšanos, atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) nosacījumos Valsts vides dienests nosaka emisijas avotiem smaku emisijas limitus, kas aprēķināti, ievērojot šo noteikumu 8. punktā noteikto smakas mērķlielumu.

12. A vai B kategorijas piesārņojošās darbības operators ir atbildīgs par smakas koncentrācijas novērtēšanu piesārņojošās darbības veikšanas laikā, ja par tā darbību iepriekšējā gada laikā saņemtas vismaz trīs šo noteikumu 21. punktā minētās pamatotās sūdzības. Šādā gadījumā operators veic smaku koncentrācijas un emisijas plūsmas ātruma mērījumus emisijas avotā iekārtas optimālas darbības režīmā ne retāk kā reizi sešos mēnešos, izmantojot šo noteikumu 5. punktā minēto metodi, un salīdzina iegūtos rezultātus ar atļaujā noteiktajiem smaku emisijas limitiem.

13. Šo noteikumu 12. punktā minēto mērījumu rezultātus operators iesniedz Valsts vides dienestā, ievērojot atļaujā noteikto termiņu.

14. Ja iekārtā ir emisijas avots, kas atbilstoši tehniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem ir aprīkots ar vairākām emisijas izplūdes vietām (piemēram, dzīvnieku novietne ar vairākām ventilācijas izplūdes vietām), veicot šo noteikumu 12. punktā minētos mērījumus, var izvēlēties vienu reprezentatīvu emisijas izplūdes vietu, kas raksturo kopējā emisijas avota radīto ietekmi.

15. Ja saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu iesniegtie mērījumu rezultāti neuzrāda smaku emisijas limita projektā norādīto lielumu pārsniegumu un iepriekšējā gada laikā nav saņemtas šo noteikumu 21. punktā minētās pamatotās sūdzības par traucējošu smaku, Valsts vides dienests pieņem lēmumu, ar kuru atļauj operatoram turpmāk neveikt šo noteikumu 12. punktā minētos mērījumus.

16. Ja pēc šo noteikumu 15. punktā minētā lēmuma pieņemšanas saņemtas šo noteikumu 21. punktā minētās pamatotās sūdzības vai arī Valsts vides dienests konstatē, ka tiek pārkāpti atļaujā noteiktie smaku emisijas limiti, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par šo noteikumu 12. punktā minēto mērījumu veikšanu.

17. Ja saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu iesniegtie mērījumu rezultāti pārsniedz emisijas limita projektā norādītos lielumus, Valsts vides dienests uzdod operatoram veikt atkārtotu emisijas limita projekta izstrādi atbilstoši atļaujā izvirzītajiem nosacījumiem vai pieņem lēmumu par pasākumu plāna izstrādi traucējošas smakas samazināšanai atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajiem nosacījumiem.

18. Ja saņemtas sūdzības par traucējošu smaku, Valsts vides dienests veic pārbaudi un novērtē smakas radītos traucējumus, kā arī fiksē novērojumus protokolā šo noteikumu 19. punktā noteiktajā kārtībā. Valsts vides dienests informē attiecīgo pašvaldību par veiktās pārbaudes rezultātiem.

19. Valsts vides dienests nosaka kārtību, kādā tiek veikta sūdzību pārbaude, kā arī smaku pārbaudes protokola formu un protokolā iekļaujamo informāciju.

20. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests noslēdz starpresoru vienošanos vai sadarbības līgumu ar atbilstošām institūcijām, lai ārpus Valsts vides dienesta darba laika nodrošinātu šo noteikumu 18. punktā minēto prasību izpildi.

21. Sūdzība par traucējošu smaku uzskatāma par pamatotu, ja traucējošas smakas esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti protokolā.

22. Ja, ierodoties izsaukuma vietā, Valsts vides dienests konstatē traucējošu smaku, tas veic šādas darbības:

22.1. fiksē informāciju par sūdzības iesniedzēju;

22.2. identificē smaku emisijas avotu iespējamo izvietojumu un informē operatoru par sūdzībām un traucējošas smakas esību, kā arī par iespēju piedalīties turpmākajā kontroles procesā;

22.3. pieprasa operatoram sniegt paskaidrojumus par konstatēto traucējošo smaku atbilstoši šo noteikumu 23. punktā minētajiem norādījumiem;

22.4. iepazīstas ar operatora veiktajām darbībām un fiksē informāciju šo noteikumu 18. punktā minētajā protokolā;

22.5. noskaidro, vai traucējošā smaka radusies iekārtas normālas darbības laikā un vai nav novērojamas atkāpes no normālas iekārtas darbības un atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanas;

22.6. ja pārbaudes laikā konstatēta traucējoša smaka, Valsts vides dienests, ja nepieciešams, uzdod operatoram noteiktā termiņā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, veikt smaku koncentrācijas mērījumus smakas emisijas avotā, kā arī veikt smakas koncentrācijas izkliedes modelēšanu.

23. Ja sūdzība par traucējošu smaku ir pamatota, operators sniedz Valsts vides dienestam šādu informāciju:

23.1. datums, laiks, kad saņemta sūdzība, sūdzībā minētais smakas radīto traucējumu ilgums;

23.2. objekts un objekta atrašanās vietas adrese;

23.3. novērotie laikapstākļi;

23.4. identificētais traucējošās smakas avots;

23.5. informācija par iespējamajiem traucējošās smakas iemesliem;

23.6. iekārtā veiktās darbības brīdī, kad konstatēta traucējoša smaka (piemēram, ostas termināļos – informācija par produktiem, kas pārkrauti sūdzības saņemšanas laikā);

23.7. ja atbilstoši šo noteikumu 22.6. apakšpunktam operatoram ir uzdots veikt papildu mērījumus un modelēšanu, operators nedēļas laikā pēc attiecīgo rezultātu saņemšanas tos iesniedz Valsts vides dienestā.

24. Ieinteresētās personas ir tiesīgas pieprasīt operatoram informāciju par traucējošas smakas iemesliem un prognozēto traucējumu ilgumu. Sniedzot atbildi, operators, ja nepieciešams, iesaista arī Valsts vides dienestu un pašvaldību.

IV. Prasības piesārņojošo darbību izraisīto traucējošo smaku ierobežošanai

25. Valsts vides dienests sagatavo lēmumu par pasākumu plāna izstrādi traucējošas smakas samazināšanai vai novēršanai:

25.1. ja šo noteikumu 13. punktā un 23.7. apakšpunktā minētie mērījumu un modelēšanas rezultāti apstiprina, ka tiek vai var tikt pārsniegts smakas mērķlielums;

25.2. ja operators radījis traucējošu smaku 20 atsevišķās diennaktīs kalendāra gada laikā un šo faktu pamato saņemtās sūdzības un šo noteikumu 18. punktā minētajā protokolā fiksētie novērojumi.

26. Šo noteikumu 25. punktā minēto lēmumu Valsts vides dienests nosūta operatoram, kura piesārņojošās darbības rezultātā ir pārsniegts vai var tikt pārsniegts smakas mērķlielums vai ir radīta traucējoša smaka atbilstoši šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, vietējai pašvaldībai, Veselības inspekcijai un citām ieinteresētajām institūcijām un organizācijām, kā arī ievieto šo lēmumu Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē.

27. Mēneša laikā pēc šo noteikumu 26. punktā minētā lēmuma paziņošanas operators sagatavo pasākumu plānu smaku traucējumu samazināšanai vai novēršanai (turpmāk – pasākumu plāns) un tā izpildes laika grafiku un iesniedz Valsts vides dienestā. Pasākumu plānā ietver tehniskos un organizatoriskos paņēmienus, kas novērš smakas rašanos avotā vai maksimāli samazina ietekmes ilgumu.

28. Valsts vides dienests iesniegto pasākumu plānu nosūta pašvaldībai, Veselības inspekcijai un citām ieinteresētajām institūcijām un organizācijām, kuras skar veiktā piesārņojošā darbība.

29. Pašvaldība, Veselības inspekcija un citas ieinteresētās institūcijas un organizācijas divu nedēļu laikā pēc pasākumu plāna saņemšanas izvērtē operatora sagatavoto pasākumu plānu un sniedz argumentētus un ar faktiem pamatotus priekšlikumus Valsts vides dienestam.

30. Valsts vides dienests izvērtē pasākumu plānu, pašvaldības un citu kompetento institūciju iesniegtos priekšlikumus un triju nedēļu laikā pēc pasākumu plāna saņemšanas to saskaņo vai nosūta operatoram precizēšanai, norādot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus.

31. Pēc šo noteikumu 30. punktā minētā pasākumu plāna saskaņošanas operators veic noteiktos pasākumus traucējošas smakas samazināšanai vai novēršanai saskaņā ar apstiprināto pasākumu plāna izpildes laika grafiku.

32. Saskaņoto pasākumu plānu un tā izpildes laika grafiku Valsts vides dienests ievieto savā tīmekļa vietnē.

33. Operators atbilstoši pasākumu plānā noteiktajai kārtībai informē Valsts vides dienestu par pasākumu plāna izpildi.

34. Ja smakas mērķlielums ir vai var tikt pārsniegts vairāku operatoru radīto smaku emisiju kopējas ietekmes rezultātā, Valsts vides dienests ar lēmumu uzdod tiem izstrādāt kopīgu pasākumu plānu un sadarboties tā īstenošanā.

35. Šo noteikumu 34. punktā minētajā pasākumu plānā ietver šādas ziņas:

35.1. vispārīgā informācija:

35.1.1. atļautais teritorijas izmantošanas veids;

35.1.2. smakas izplatība (km²) un traucējošai smakai pakļauto iedzīvotāju skaits;

35.2. par pasākumu plāna izstrādi un īstenošanu atbildīgā komersanta (vai citas personas) nosaukums, operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, adrese un tālruņa numurs;

35.3. informācija par traucējošo smaku un tās avotiem:

35.3.1. galveno gaisu piesārņojošo vielu emisijas avotu (kas izraisa smakas) saraksts un ģeogrāfiskās koordinātas (informāciju norāda vienā vai vairākās kartēs);

35.3.2. informācija par smaku koncentrācijas izkliedi (informāciju norāda vienā vai vairākās kartēs);

35.3.3. to vietu ģeogrāfiskās koordinātas, par kurām tiek iesniegtas sūdzības saistībā ar traucējošu smaku (informāciju norāda vienā vai vairākās kartēs);

35.4. situācijas analīze:

35.4.1. informācija par faktoriem, kas rada smakas mērķlieluma pārsniegšanu un traucējošu smaku;

35.4.2. informācija par veiktajiem un iespējamiem pasākumiem traucējošas smakas samazināšanai vai novēršanai;

35.5. pasākumi, kas plānoti traucējošas smakas samazināšanai vai novēršanai:

35.5.1. pasākumu saraksts un apraksts;

35.5.2. pasākumu īstenošanas laika grafiks;

35.5.3. prognozētie termiņi, kādos, veicot plānotos pasākumus, novērsīs traucējošo smaku un nodrošinās smakas mērķlieluma ievērošanu;

35.5.4. smaku koncentrāciju novērtēšana (mērījumi), lai nodrošinātu pasākumu plāna izpildes kontroli;

35.6. kārtība, kādā operators Valsts vides dienestam sniedz pārskatu par pasākumu plāna izpildi;

35.7. publikācijas, dokumenti un cita informācija, kas izmantota pasākumu plānā iekļautās informācijas nodrošināšanai.

36. Ja operatori nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu kopīgu pasākumu plānu, jebkurš no tiem var vērsties pie Valsts vides dienesta kā vidutāja. Šādā gadījumā Valsts vides dienests sasauc sanāksmi, piedaloties pusēm un pieaicinot arī pašvaldību un citas iesaistītās institūcijas un organizācijas, lai vienotos par kopīgu pasākumu plānu.

37. Ja operatori mēneša laikā pēc šo noteikumu 36. punktā minētās sanāksmes sasaukšanas nevar savstarpēji vienoties par turpmāk veicamajiem pasākumiem un iesniegt Valsts vides dienestā kopīgu pasākumu plānu, Valsts vides dienests var tiem uzdot izstrādāt katram savu individuālo pasākumu plānu.

38. Veicot C kategorijas piesārņojošās darbības vai piesārņojošas darbības, kuras saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" netiek klasificētas kā A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības (tai skaitā saimnieciskā darbība, kas saistīta ar naftas produktu, ķīmisko vielu un maisījumu, kā arī atkritumu pārvadājumiem) un kuru dēļ radusies piesārņojošo vielu emisija gaisā var izraisīt smakas koncentrāciju, kas pārsniedz noteikto smakas mērķlielumu, vai operatora veiktā darbība rada traucējošu smaku atbilstoši šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, operatora pienākums ir nodrošināt smakas mērķlieluma ievērošanu un smakas radīto traucējumu samazināšanu vai novēršanu.

39. Lai novērstu šo noteikumu 38. punktā minēto smakas radīto traucējumu rašanos, Valsts vides dienests tehniskajos noteikumos (paredzētai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums) vai atsevišķā lēmumā nosaka operatoram saistošas prasības smaku radīto traucējumu samazināšanai vai novēršanai.

40. Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm, operators kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedē jebkurā nedēļas dienā, izņemot svētdienas un valsts noteiktās svētku dienas, kā arī ievēro noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem noteiktās prasības. Šādā gadījumā uz operatoru neattiecas šo noteikumu III un IV nodaļā noteiktie nosacījumi un prasības.

41. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi.

V. Noslēguma jautājumi

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 626 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 123. nr.; 2007. 108. nr.).

43. Attiecībā uz esošām piesārņojošajām darbībām, kurām atļauja ir saņemta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, šo noteikumu 8. punktā noteikto mērķlielumu piemēro no 2016. gada 1. janvāra, bet attiecībā uz esošām lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares piesārņojošajām darbībām – no 2018. gada 1. janvāra. Līdz minētajiem datumiem smakas mērķlielums ir 10 ou_E/m³ un to nedrīkst pārsniegt vairāk par 168 stundām gadā – jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kas ir pieejama fiziskām personām, kā arī jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kurā izvietotas pastāvīgas dzīvesvietas.

44. Attiecībā uz esošām piesārņojošām darbībām, kurām atļauja ir saņemta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, šo noteikumu 12. punktu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

45. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares esošas piesārņojošas darbības operators, kurš atļauju piesārņojošas darbības veikšanai ir saņēmis līdz šo noteikumu spēkā stāšanās datumam, var lūgt Valsts vides dienestu atlikt šo noteikumu 8. punktā noteiktā mērķlieluma nodrošināšanu līdz 2022. gada 1. decembrim. Tādā gadījumā operators iesniedz iesniegumu par A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas pārskatīšanu, ietverot tajā informāciju, kas pierāda, ka smaku radīto traucējumu samazināšanai nepieciešamo tehnoloģiju ieviešanu nav tehniski un ekonomiski iespējams veikt līdz 2018. gada 1. janvārim, un informāciju par to, kādā termiņā atbilstība šo noteikumu 8. punktā noteiktajam mērķlielumam tiks nodrošināta.

46. Valsts vides dienests izvērtē saskaņā ar šo noteikumu 45. punktu iesniegto informāciju un pieņem lēmumu par to, vai garāka mērķlieluma nodrošināšanas termiņa noteikšana ir pamatota. Pārejas periodā, kas nedrīkst būt ilgāks par 2022. gada 1. decembri, smakas mērķlielums ir 7 ou_E/m³ un to nedrīkst pārsniegt vairāk par 168 stundām gadā – jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kas ir pieejama fiziskām personām, kā arī jebkurā vietā ārpus iekārtas un iekārtas teritorijas, kurā izvietotas pastāvīgas dzīvesvietas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards