Mēs esam atnākuši pie Mātes Latvijas, lai pieminētu un aizlūgtu. Lai pieminētu tos, kas krituši. Lai lūgtu par savu nākotni

Latvijā vakar, 8.maijā, atzīmēja Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Rīgā Brāļu kapos no rīta notika ekumenisks dievkalpojums, ko vadīja Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, Latvijas Pareizticīgās baznīcas arhibīskaps Aleksandrs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Jānis Eisāns. Pie Mūžīgās uguns ziedu vainagus nolika Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Ministru prezidents Māris Gailis, Rīgas pašvaldību vadītāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, Valsts prezidents teica:

Mēs esam atnākuši pie Mātes Latvijas, lai pieminētu un aizlūgtu. Lai pieminētu visus tos, kas krituši par savas tautas un valsts brīvību, par visu cilvēku brīvību. Lai lūgtu par savu nākotni.

Katra dzimta glabā un tur svētu savu kritušo un nomocīto tuvinieku piemiņu. Vizdziļākās skumjas un vislielākā godbijība tiek apliecināta tiem, kas gājuši bojā, ieroci nenesot: bērniem, sievietēm, sirmgalvjiem. Nejaušiem kara upuriem, ķīlniekiem, koncentrācijas nometņu ieslodzītājiem. Viņu likteņos kara necilvēcība izpaužas visskaudrāk.

Šajās dienās Otrā pasaules kara beigu 50.gadskārtu un kara upurus piemin visā pasaulē. Piedaloties piemiņas pasākumos Londonā, Guntis Ulmanis kopā ar daudzu pasaules valstu vadītājiem parakstījās uz olīvkoka lapas, tādējādi apliecinot savu svētāko vēlēšanos, lai nekad vairs nebūtu karu, lai cilvēki spētu un gribētu dzīvot savai nākotnei un mieram.

Pieminot abās frontes pusēs kritušos karavīrus, Valsts prezidents izteica vēlējumies, lai Latvijas dēliem nekad vairs nebūtu jācīnās svešās armijās un svešās zemēs un lai Latvijas zemi nekad vairs nemīdītu kara zābaks.

Guntis Ulmanis, Anatolijs Gorbunovs un Māris Gailis nolika vainagus arī vācu karagūstekņu un padomju karavīru atdusas vietās un ebreju kapos.

Valsts prezidents vakar, 8.maijā, piedalījās Latviešu strēlnieku apvienības sanāksmē Rīgas Latviešu biedrības namā.

Guntis Ulmanis atgādināja, ka Otrajā pasaules karā latviešiem gan nācies karot dažādās armijās un cīnīties citam pret citu, taču ikviens ir paturējis sirdī un prātā domu, ka aizstāv savu Latviju. Prezidents ar dziļu cieņu pieminēja tos, kas gājuši bojā vai smagi cietuši kara laikā. Guntis Ulmanis atcerējās Lielbritānijas karalienes Londonā izteikto domu, ka plašais bruņotais konflikts pasaulē beidzās pirms 50 gadiem, bet tas konflikts, ko sauca par auksto karu, vairs nepastāv kopš tā visai nesenā laika, kad sagruva viens no pasaules lielākajiem ļaunumiem — padomju komunistiskais režīms. Tikai tad pasaulei radās iespēja ticēt nākotnei bez kara un veidot šādu nākotni.

Prezidents uzsvēra nepieciešamību atjaunot vienotību Latvijā, un panākt visu triju Baltijas valstu ciešu sadarbību. Guntis Ulmanis pateicās LSA par varonību karā un atbildību vēstures priekšā.

Vakar Valsts prezidents kopā ar ebreju sinagogas darbiniekiem un Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Tovu Herclu novērtēja aizvadītās nedēļas nogalē notikušā sprādziena postījumus.

Paldies dievam, tie nav lieli un to novēršana neprasīs daudz līdzekļu. Latvijas prezidents un Izraēlas vēstniece ir pārliecināti, ka šī būtībā politiskā diversija nepasliktinās abu valstu attiecības, jo Latvijā nav vērojams antisemītisks noskaņojums.

Pēc tam Valsts prezidents Guntis Ulmanis Kara muzejā iepazinās ar izstādi "Otrais pasaules karš — atcere un brīdinājums" ( skat.7.lpp. ).

Atklāšanas ceremoniju ievadīja aktiera Harija Liepiņa tēlainie ievadvārdi. Ekspozīciju veido lielākoties dokumentālas fotogrāfijas.

Guntis Ulmanis teica, ka šajās dienās Parīzē un Londonā viņam radusies pārliecība, ka vairāk jārunā par to, kas būs, taču šādas izstādes ir kā labas zāles, kas, dziedējot kara brūces, tomēr neļauj aizmirst, kāpēc šīs brūces radušās.

Valsts prezidenta Kanceleja

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"