Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.475)

Saeimas Cilvēktiesību komisijas iesniegts (1995. gada 5. maijā)

Saeimas izskatīšanai

Par Valsts Cilvēktiesību biroju

1. pants Biroja mērķi un juridiskais statuss

(1) Valsts Cilvēktiesību birojs (turmāk tekstā: Birojs) ir neatkarīga institūcija, kuras mērķis ir veicināt cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību (turpmāk tekstā: cilvēktiesību) ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesību normām, Satversmei un 1991. gada 10. decembra Konstitucionālajam likumam par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem.

(2) Birojs ir valsts civiliestāde ar savu budžetu, kura darbojas saskaņā ar šo likumu un administratīvi — finansiāli atrodas tieslietu ministra pārraudzībā. Tieslietu ministrs nedrīkst ietekmēt Biroja neatkarību. Birojs ir juridiska persona.

2. pants Biroja direktors

(1) Biroju vada direktors. Direktora statuss un amatalga tiek pielīdzināti Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusam un amatalgai.

(2) Direktoru uz pieciem gadiem pēc Ministru kabineta ierosinājuma apstiprina Saeima. Šī perioda laikā direktors nevar tikt arbrīvots vai atlaists no amata, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī panta 3. un 4. daļā.

(3) Biroja direktoru atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) sakarā ar ievēlēšanu politiskas partijas vadībā vai revīzijas struktūrā;

4) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt direktora darbu.

(4) Biroja direktoru atlaiž no amata:

1) ja direktors ir notiesāts un spriedums ir stājies spēkā;

2) par tīšu likuma pārkāpumu, kas saistīts ar Biroja darbu un izraisījis būtiskas sekas;

3) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Biroja direktora statusu.

(5) Šī panta 3. daļas gadījumos direktoru pēc Ministru kabineta priekšlikuma atbrīvo no amata Saeima ar vienkāršu balsu vairākumu, bet 4. daļas gadījumā — ar 2/3 balsu vairākumu.

3. pants Biroja uzdevumi

Biroja uzdevumi ir:

1) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par cilvēktiesībām, veicināt šo tiesību izpratni un atzīšanu;

2) sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par Latvijas tiesību normās paredzētajām iedzīvotāju tiesībām, garantijām un pienākumiem;

3) izskatīt jebkuru individuālu sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumu;

4) pēc savas iniciatīvas noskaidrot iespējamus cilvēktiesību pārkāpuma faktus;

5) veikt cilvēktiesību faktiskās situācijas izpēti, it īpaši jomās, kas skar sabiedrības mazaizsargāto grupu (bērnu, personu ar fiziskām, intelektuālām vai psihiskām novirzēm un citu grupu) intereses;

6) veikt pētījumus un izstrādāt programmas, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī koordinēt šādas programmas, kuras Ministru kabineta uzdevumā gatavo citas iestādes, organizācijas un darba grupas;

7) ne retāk kā reizi gadā sniegt ziņojumus Saeimai un Ministru kabinetam ar ieteikumiem par Latvijas tiesību normu pilnveidošanu un citiem pasākumiem ar mērķi novērst cilvēktiesību pārkāpumus un veicināt šo tiesību ievērošanu, lai realizētu nacionālajā likumdošanā noteiktās cilvēktiesības, kā arī pildīt Latvijas saistības attiecībā uz starptautisko tiesību normām;

8) rīkot atklātas sēdes cilvēktiesību situācijas atsvišķās jomās izskatīšanai un izvērtēšanai.

4. pants Biroja konsultatīvās padomes un darba grupas

(1) Pie Biroja var tik veidotas konsultatīvas padomes pastāvīgu jautājumu risināšanai un darba grupas atsevišķu projektu izstrādāšanai. Konsultatīvo padomju un darba grupu locekļi var būt arī privātas personas un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

(2) Konsultatīvo padomju nolikumus apstiprina Biroja direktors. Viņš arī ieceļ un atceļ Konsultatīvo padomju un darba grupu locekļus. Konsultatīvo padomju konkrētos uzdevumus nosaka attiecīgā padome, saskaņojot ar Biroja direktoru, bet darba grupu konkrētos uzdevumus — Biroja direktors.

5. pants Priekšlikumi pārkāpumu novēršanai

Birojam ir tiesības sniegt priešlikumus un ierosinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai. Attiecīgajai personai vai institūcijai ir jāsniedz Birojam rakstveida atbilde viena mēneša laikā.

6. pants Individuālo sūdzību pieņemšana un izskatīšana

(1) Birojs pieņem un izskata jebkura indivīda mutisku vai rakstisku sūdzību par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Mutiska sūdzība tiek rakstveidā protokolēta, sūdzības iesniedzējs protokolu paraksta. Ja sūdzība iesniegta par faktu, kas noticis pirms vairāk nekā 12 mēnešiem, Birojam ir tiesības šo sūdzību neizskatīt.

(2) Birojam ir tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlēties sūdzības izskatīšanas metodi.

(3) Ja sūdzība ir iesniegta anonīmi un tajā minēti fakti, kas liecina par būtisku cilvēktiesību pārkāpumu un ir pamats uzskatīt, ka anonimitāte ir pamatota, Birojam šī sūdzība ir jāizskata.

(4) Birojam ir tiesības neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai liecinieku, ja tas nepieciešams indivīda tiesību aizstāvībai.

(5) Birojam ir tiesības nodot sūdzību tālāk izskatīšanai tai institūcijai vai iestādei, kuras kompetencē ir novērst attiecīgo cilvēktiesību pārkāpumu. Birojs var no tās pieprasīt informāciju par izskatīšanas gaitu. Par pieņemto lēmumu šai iestādei vai institūcijai Birojs obligāti ir rakstiski jāinformē.

(6) Biroja direktors var izdot instrukciju, kurā tuvāk regulēta šajā likumā noteiktā individuālo sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas kārtība.

7. pants Strīda izšķiršana samierināšanās ceļā

(1) Birojs ir tiesīgs izskatīt un izšķirt individuālus strīdus cilvēktiesību jomā samierināšanās ceļā.

(2) Pusei, kura tiek apsūdzēta cilvēktiesību pārkāpumā, ir pienākums sadarboties ar Biroju strīda izskatīšanas procesā.

(3) Birojs rada pusēm vienādus apstākļus pamatot savu viedokli.

(4) Strīda izšķiršana notiek pēc Biroja direktora lēmuma atkarībā no strīda sarežģītības vienpersonīgi vai koleģiāli.

(5) Strīda izskatīšanas procesā visām pusēm ir pienākums ievērot konfidencialitāti.

(6) Samierinošs lēmums ir saistošs visām strīdā iesaistītajām pusēm.

8. pants Lēmuma pieņemšana

Ja nav iespējams panākt strīda atrisinājumu samierināšanās ceļā, Birojam ir tiesības, pastāvošās likumdošanas ietvaros, ievērojot attiecīgā gadījuma specifiku, pieņemt savu lēmumu. Tas rakstiski tiek paziņots pusēm un tam ir rekomendējošs raksturs.

9. pants Faktu konstatēšana

Birojs, izskatot sūdzību un pieņemot lēmumu, balstās uz pušu paskaidrojumiem, liecinieku liecībām, lietpratēju atzinumiem un jebkuru citu informāciju, kuru tas uzskata par svarīgu strīda sekmīgai atrisināšanai.

10. pants Tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes un prasīt paskaidrojumu no jebkuras fiziskas personas vai privātas juridiskas personas, kurai var būt zināma informācija, kas attiecas uz izskatāmo cilvēktiesību pārkāpumu.

(2) Jebkurai personai pēc Biroja uzaicinājuma ir pienākums ierasties noteiktā laikā, sniegt nepieciešamo paskaidrojumu un atbildēt uz jautājumiem par izskatāmā cilvēktiesību pārkāpuma apstākļiem. Biroja pieprasīto paskaidrojumu ir jāsniedz Biroja noteiktajā termiņā. Gadījumā, ja personai nav iespējams ierasties vai sniegt paskaidrojumu, par to jāpaziņo Birojam, norādot iemeslus. Darba devējam, tajā skaitā valsts un pašvaldības institūcijām, nav tiesības aizkavēt uzaicinātās personas ierašanos Birojā.

(3) Birojam ir tiesības pieprasīt paskaidrojumu par neieradušās personas atrašanās vietu un iemesliem, kādēļ tā nav pēc uzaicinājuma ieradusies Birojā.

(4) Par informācijas vai paskaidrojuma nesniegšanu, kā arī par neattaisnotu neierašanos pēc Biroja uzaicinājuma tas ir tiesīgs uzlikt naudas sodu. Fiziskai personai var uzlikt naudas sodu līdz 1000 (viens tūkstotis) latiem, bet juridiskai personai — līdz 10 000 (desmit tūkstoši) latiem. Lēmumu par naudas soda uzlikšanu var pārsūdzēt tiesā.

(5) Nevienam nav tiesību aizkavēt Biroju tā uzdevumu pildīšanā, kā arī sodīt, aizturēt, vajāt, fiziski vai citādi aizkavēt jebkuru personu, par to, ka tā sadarbojas ar Biroju vai izpilda Biroja norādījumus vai lēmumus. Par šī punkta noteikumu neievērošanu pārkāpējs var tikt saukts pie atbildības saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

(6) Biroja lēmums par naudas sodu tiek izpildīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.