Par Latvijas transporta nākotni

Satiksmes ministrijā sākusies Latvijas transporta attīstības

nacionālās programmas izstrādāšana. Šodien —

izklāsta veidā par šīs programmas koncepciju.

Lai pilnīgi apmierinātu tautas saimniecības un cilvēku pastāvīgi pieaugošo pieprasījumu pēc kvantitatīviem un kvalitatīviem pārvadājumiem, kas ietver drošību, garantijas un pieņemamas izmaksas, jānodrošina transporta sistēmas plānveidīga attīstība.

Plašas iespējas transporta attīstībai dod Latvijas ģeogrāfiski izdevīgais stāvoklis Eiropā un atrašanās vieta pie Baltijas jūras. Transports arī turpmāk būs viens no nozīmīgākajiem valsts iekšzemes kopprodukta palielināšanas avotiem. Latvijas kā tranzītvalsts un transporta plūsmu krustpunktu atrašanās vieta dod iespēju attīstīt tranzīta ekonomiku, kā arī ar to saistīto transporta, finansu un sakaru sfēru. Starptautiskie darījumi un ar tiem saistītās transporta funkcijas būs Latvijas starptautisko pārvadājumu un transporta koridoru attīstības potenciāls.

Latvijas iekļaušanās Eiropas un pasaules ekonomiskajā sistēmā, cilvēku, kravu un informācijas plūsma uz Latviju, no tās un caur Latviju, mūsu valsts transporta kooperēšanās ar kaimiņu valstu transportu un integrēšanās Transeiropas transporta sistēmā lielā mērā veicinās transporta attīstību. Svarīga loma te būs arī tūrismam.

Lielas transporta attīstības iespējas Latvijai dos sakari starp rietumiem un Latvijas robežvalstīm: Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju. Tādēļ sevišķi svarīga ir Latvijas jūras ostu, Rīgas starptautiskās lidostas, dzelzceļa un autoceļu attīstība, satiksmes tīklu un transporta veidu sasaiste.

Starptautisko transporta līgumu, brīvās tirdzniecības līguma un Eiropas enerģētikas hartas nolīguma parakstīšana arī rada jaunus transporta attīstības apstākļus un iespējas.

Kravu un pasažieru pārvadāšanas funcija vienmēr būs transporta pamatfunkcija. Nepieciešamība nodrošināt tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem vietējā un starptautiskā līmenī rada vajadzību izveidot drošu, ekoloģiski nekaitīgu un pieejamu transporta sistēmu valstī. Nākotnes iespēju analīze rāda, ka Latvijas ekonomiskais pamats ir daudznozaru tautsaimniecība, bet kā viena no galvenajām prioritātēm ir jānosaka transporta nozares attīstība.

Lai risinātu transporta problēmas, pagājušajā gadā tika izstrādātas nozaru (autoceļu, autotransporta, jūras transporta, dzelzceļa transporta, gaisa transporta, ceļu satiksmes drošības) attīstības valsts programmas. Ņemot par pamatu tajās fiksētās realitātes un tendences, republikas Satiksmes ministrijā patlaban tiek izstrādāta transporta attīstības nacionālā programma. Tas ir valdības veicamo pasākumu kopums transporta jomā, kuru realizācija ir nozīmīga un būtiski nepieciešama Latvijas sabiedrības labklājības un tautas saimniecības attīstībai kopumā. Programma tiek izstrādāta 15 gadu periodam — līdz 2010. gadam.

Protams, vispirms jāapzinās situācija un jāraksturo vismaz galvenās problēmas. Transporta nozarē strādā apmēram 90 tūkstoši cilvēku. Pašlaik praktiski nav iespējams iedomāties kādu tautsaimniecības nozari, arī sociālo sfēru, bez saistības ar transporta pakalpojumiem. Kravu pārvadājumi galvenajos transporta veidos 1994. gadā bija 44,9 miljoni tonnu, kas salīdzinājumā ar 1993. gadu ir 89,7 procenti. Par 11,3 procentiem pieaugusi kravu apgrozība. Nosūtīto un saņemto kravu apjoms Latvijas jūras ostās 1994. gadā bija 35,1 milj. tonnu, kas ir 127 procenti salīdzinājumā ar 1993. gadu. Taču kravu pārvadājumu zināmas stabilizācijas un pat pieauguma tendences tiek nodrošinātas galvenokārt uz veco rezervju, pastiprinātas noslogotības, kvalitātes un komforta pazemināšanās un citu faktoru rēķina. Īpaši tas attiecas uz dzelzceļu un autotransportu.

1994. gadā visos transporta veidos tika pārvadāti 469,7 milj. cilvēku, kas salīdzinājumā ar 1993. gadu veido 98,7 procentus. Pasažieru pārvadājumu apjomu spēcīgi ietekmē cilvēku maksātspēja, tarifu maiņas, komforts un citi faktori.

Transporta infrastruktūra, transporta līdzekļi un pārvadāšanas process pārsvarā ir novecojis un neatbilst pasaulē pieņemtajiem kvalitātes un komforta standartiem, kas rada pamatotas mūsu republikas iedzīvotāju pretenzijas, kā arī rada grūtības iekļauties Eiropas un pasaules transporta sistēmā. Eiropā un it sevišķi Baltijas reģionā ir saasinājusies konkurence transporta tirgū. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta pārvadājumiem. Lai stāvokli uzlabotu, tiek realizētas politiska, ekonomiska un likumdošanas rakstura aktivitātes. Sākusies valsts garantētu ārvalstu kredītu piešķiršana transporta infrastruktūras attīstībai republikā. No mūsu valsts budžeta transporta minimālo vajadzību apmierināšanai var tikt izdalīta tikai neliela daļa (1994. gadā — trīs procenti). Kā pirmo lielāko ārvalstu investīciju projektu Latvijas infrastruktūras attīstībā jāatzīmē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīts 12,1 milj. USD apmērā Rīgas starptautiskās lidostas skejceļa atjaunošanai un skrejceļa gaismas iekārtu nomaiņai. Ir parakstīts līgums ar ERAB par kredīta piešķiršanu 10,4 miljonu ASV dolāru apjomā valsts autoceļu asfalta seguma rehabilitācijai. Tiek strādāts ārvalstu investīciju piesaistīšanā projektiem ostu un dzelzceļa attīstībai.

Ja nolietotās transporta infrastruktūras uzturēšanā un pat attīstībā vērojama pozitīva virzība, tad nolietotā un novecojušā transporta līdzekļu atjaunošanā un uzlabošanā progress nav jūtams. Transporta līdzekļu parks arvien vairāk nolietojas, kļūst ekoloģiski bīstamāks un tuvojas krīzes situācijai. Praktiski nav iespēju to nomainīt ar moderniem un ekoloģiski tīriem transporta līdzekļiem.

Transporta sistēmas darbības analīze rāda, ka transportam vajag attīstīties tādos tempos, kas apsteidz tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzības pēc pārvadājumiem un tādējādi stimulē to pieauguma tempus, ekonomisko rādītāju uzlabošanos, kravu un iedzīvotāju mobilitātes palielināšanos, preču apmaiņas veicināšanu. Ja transportam ir tādi paši attīstības tempi kā tā apkalpošanā esošajām tautsaimniecības nozarēm un iedzīvotāju vajadzībām pēc pārvadājumiem, tad sakarā ar transporta resursu lielo nolietojumu un rezervju trūkumu neizbēgami ir sarežģīti periodi transporta un ar to saistīto uzņēmumu darbā. Savukārt transportam atpaliekot no tautsaimniecības un iedzīvotāju vajadzībām un nodrošinot pārvadājumus uz to kvalitātes pazemināšanas rēķina, tiek izraisīta iedzīvotāju mobilitātes pazemināšanās, bet iekšpilsētu pārvadājumos – pasažieru brīvā laika samazināšanās un transporta "noguruma" parādīšanās. Transporta resursu noteikta neliela rezerve ir viens no pašiem lietderīgākajiem rezervju veidiem, bet tās trūkums var pārvērst transportu no spēcīga tautsaimniecības un sabiedrības labklājības attīstības veicināšanas faktora par vienu no pašiem nopietnākajiem šīs attīstības bremzējošiem faktoriem.

Kā jau pieminēju, Latvijā diemžēl ir sācies labi attīstītās transporta infrastruktūras sabrukuma process. Lai to apturētu un izvairītos no daudz lielākām izmaksām nākotnē, nepieciešamas investīcijas. Tādējādi būtu iespējams uzturēt un attīstīt transporta infrastruktūru atbilstoši noteiktiem kvalitātes standartiem.

Pasažieru apkalpošanas un komforta līmenis pārvadāšanas procesā joprojām ir zems. Faktiski sabiedriskais transports ir nonācis kritiskā stāvoklī. Jāatrisina arī jautājums par valsts (pašvaldību) dotāciju piešķiršanu pasažieru pārvadājumiem. Jāveido atsevišķu transporta veidu kooperācija un koordinācija. Savukārt kravu pārvadājumos jāattīsta veselīga konkurence starp transporta veidiem. Te nepieciešami ekonomiska, tehniska, organizatoriska un institucionāla rakstura pasākumi.

Lai attīstītu starptautiskos pārvadājumus, jāatrisina muitas un robežšķērsošanas jautājumi. Jāizstrādā starptautisko pārvadājumu attīstības pasākumi, īpaši uzsverot tranzīta pārvadājumus. Jāplāno transporta koridorus veidojošo sastāvdaļu harmoniska attīstība.

Ja nesenajā pagātnē noteicošais faktors bija atsevišķu transporta veidu optimizācija, tad tagad sākusies satiksmes tīklu un transporta veidu sasaistīšana, kombinēšana valsts ietvaros, kā arī kooperēšanās ar kaimiņu valstīm un integrēšanās Transeiropas transporta sistēmā. Šāda veida transporta attīstības kompleksā plānošana ievēro katra atsevišķa transporta veida priekšrocības, veidojot pāreju no viena transporta veida uz otru. Te svarīgi izstrādāt pasākumus satiksmes tīklu un transporta veidu sasaistīšanā. Jāizplāno arī kravu staciju, kravu sadales centru, noliktavu saimniecības attīstības un savstarpējās sadarbības, kā arī loģistikas izmantošanas pasākumi.

Svarīga apakšprogramma ir satiksmes drošības paaugstināšana, kuras priekšnosacījums ir satiksmes negadījumu izraisīšanas cēloņu likvidācija. Jāpilnveido arī glābšanas dienesta darbība.

Transporta attīstības nacionālajā programmā tiks iekļauti arī jautājumi par transporta ekoloģiju un bīstamo kravu pārvadāšanu, transporta statistiku un informācijas infrastruktūru, likumdošanu un institucionālajiem noteikumiem, izglītību un zinātni.

Latvijas deviņdesmito gadu transporta politiku noteicoši ietekmē politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Eiropā: PSRS sabrukums un tās atstātais mantojums, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana un Austrumeiropas atvēršana Rietumiem. Šo izmaiņu rezultātu Latvijā strauji mainījās transporta plūsmas un pārvadājumu struktūra. Šīs situācijas radītās problēmas nav iespējams risināt ar regulēšanas politikas novecojušo mehānismu palīdzību.

Pēteris Romāns,

Dr. oec., Satiksmes ministrijas

Stratēģiskās plānošanas departamenta nodaļas vadītājs,

Aivars Čukurs,

ministrijas Preses un informācijas nodaļas vecākais referents