27. aprīļa sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.67., 68., 69.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

G.Bērziņš (LZS). Sākšu varbūt no tā, par ko runāja Emša kungs, par šīm netarifu regulēšanas metodēm lauksaimniecības produkcijai. Manuprāt, šinī likumā tiešām šīs netarifu metodes ir lietotas, bet es baidos, vai Saeimā šī importa regulēšana gūs atbalstu, jo atcerēsimies, cik smagi mums gāja ar muitas tarifiem un kāds bija atbalsts likumam par pārtiku. Mēs savējos ķidājam līdz pēdējam krekliņam, bet importu mēs nekontrolējam. Tirdzniecības kodekss tā arī stāv, rupji sakot, norakts. Manuprāt, pašreiz diemžēl Saeima pārsvarā, vismaz darbībā, ir strādājusi kā importa lobijs. Un arī šeit es baidos, ka šinī likumā paredzētā shēma daudziem šķiet nepieņemama, viņu uzņēmējdarbību ierobežojoša. Protams, ir pirmsvēlēšanu laiks. Mums gribētos neuzlikt nekādus nodokļus, esošos samazināt, palielināt pensijas, risināt ceļu problēmas un visas pārējās problēmas. Vai tas kopumā tomēr ir savienojams? Manuprāt, lai arī šinī likumā ir daudz nepilnību, visinteresantākā, protams, man šķita ministra Breša uzstāšanās, jo viņš varbūt stāstīja par saviem nepadarītajiem darbiem. Jo šis ir Ministru kabineta likumprojekts. Un Zemkopības ministrija ir savu slēdzienu devusi. Ja šodien viņš tās problēmas redz, kāpēc viņš nerisina tās savā tiešajā darbā? Protams, savs nepadarītais ir labāk zināms. Es ceru, ka mēs Saeimā arī tās dažas nepilnības, ko nav izdevies atrisināt, atrisināsim. Kas bija varbūt arī pamatotas.

Un, runājot, piemēram, par degvielu, savā laikā, kad bija akcīzes nodoklis, arī es iesniedzu šo priekšlikumu, jo uzskatu tiešām par būtiski svarīgu etilētas un neetilētas degvielas diferenciāciju, nodokļu diferenciāciju. Toreiz akcīzes nodoklī varbūt pamatoti tas tika noraidīts, bet tātad šo jautājumu ir iespējams risināt šinī likumā. Un te ir jautājums - vai mēs iesim tālāk uz kaut kādu sakārtotību, valstij attīstoties? Tomēr es gribu cerēt, ka arī Saeima citos likumos izdarīs pietiekami, lai valsts varētu sākt attīstīties, lai nacionālais kopprodukts attīstītos. Tad sevišķi šajos kaut kādos pirmajos attīstības posmos ir vērojama ievērojama resursu izsaimniekošana un vides piesārņošana. Manuprāt, jābūt šai sistēmai gatavai un jābūt, kas regulē šo te procesu.

Vēl jautājums par nodokļu palielināšanu uzņēmējiem ir, protams, būtisks. Bet tikai nevajag aizmirst arī tomēr, ka, skatot kopumā nodokļu paketi, daudz kur nodokļu slogs tika samazināts. Tika peļņas nodoklī ieviesta daudz civilizētāka aprēķināšanas formula, kas stimulē investīcijas, kas liedz varbūt patvaļīgu nodokļu iekasēšanu nepamatotos gadījumos, uz kaut kāda Finansu ministrijas rīkojuma pamata. Manuprāt, šo ceļu Saeima jau gāja, un nodokļu paketē šīs dažas normas ir ietvertas. Ja paskatīsieties, piemēram, tirdzniecībai nodokļu likme tika samazināta, un, manuprāt, arī pamatoti, jo diemžēl, redziet — arī lielās tirdzniecības firmas bankrotē pietiekami lielā skaitā, nav vairs šīs milzīgās peļņas. Palielinoties konkurencei, šīs superpeļņas tirdzniecībā nav. Bet ir jautājums, vai, piemēram uzņēmēji, tirgotāji no tā kļuvuši godīgāki, vai pareizi sapratuši to, ka, samazinot šos nodokļus, arī viņu darbībā šai legālajai biznesa daļai būtu jāsastāda varbūt lielāka daļa, viņiem jāiet uz šo legālo biznesu. Diemžēl mani vērojumi liecina, ka, tāpat kā visas šīs iespējas apiet nodokļus tika izmantotas pie šīs augstās likmes, tās tiek izmantotas arī pie šīs zemākās. Tāpēc, piemēram, tikai augsta vai zemākā nodokļu likme, protams, nenosaka to, cik godīgi maksā šie nodokļu maksātāji nodokļus. Tas ir saistīts gan ar maksāšanas pieredzi, gan ar valstisku attieksmi, katra pilsoņa un uzņēmēja apzinīgumu un atbildību pret valsti. Es domāju, ar nodokļu samazināšanu vien arī šī problēma kopumā netiek risināta.

Vēl viens jautājums, kas saistīts ar kaut kādu nodokļu sloga lielāku vai mazāku palielināšanu, neapšaubāmi ir arī tas, kāda ir iespēja šo nodokli iekasēt, kāds ir iekasēšanas mehānisms, vai šis varbūt labi domātais nodoklis veicina godīgu konkurenci, vai, tieši otrādi, dod atkal papildu peļņas iespējas negodīgai konkurencei. Diemžēl pēdējā laika prakse šinī jautājumā tomēr ir diezgan bēdīga, jo gan degvielas akcīzes iekasēšana, kas, manuprāt, ir apmēram 30 procentu līmenī, gan alkohola akcīzes iekasēšana, kas arī ir ļoti zemā līmenī, neļauj atzīt, ka šo grūtāk iekasējamo nodokļu veidu iekasēšana uzlabojas. Un tad šim nodoklim, piemēram, nodokļa likmes palielināšanai, ir tieši otrāds efekts. Un neapšaubāmi pie akcīzes nodokļa, manuprāt, ir viens ceļš tikai ejams. Ja tuvāko mēnešu laikā tiešām situāciju neizdodas uzlabot, tad ir ejams otrs ceļš. Tad ir ejams akcīzes nodokļa samazināšanas ceļš, lai ļautu godīgā konkurencē strādājošiem uzņēmējiem izdzīvot, godīgi strādāt, un pēc tam, kad tiks sakārtota sistēma, palielināta iekasēšanas bāze vismaz līdz 70 procentiem, varēs iet runa par šī nodokļa palielināšanu vismaz līdz iepriekšējam līmenim vai tālāk. Arī ar dabas resursu nodoklī šī problēma, manuprāt, ir ļoti aktuāla. Ja iekasēšana, šī bāze būs ap 50 procentiem, zem 50 procentiem, tad šim nodoklim arī no šī labi domātā mērķa,maz kas paliek pāri. Manuprāt, viņš strādā tieši otrādi - veicina negodīgu konkurenci. Un, manuprāt, šinī likumā šīs iekasēšanas kontrole un tā tālāk vēl pilnībā nav atrisināta. Bet, tā kā es arī pats strādāju Budžeta komisijā, es esmu redzējis ļoti daudzus likumus. Un daudzi no viņiem bija ievērojami, vairākas pakāpes vājāki, un mums tomēr, būtiski strādājot, izdevās viņus uzlabot un izveidot pietiekami pieņemamus. Manuprāt, kā izejas materiāls, lai turpinātu šo likumu uzlabot un izveidotu atbilstošu valsts interesēm, pirmajam lasījumam šis likumprojekts ir pieņemams.

Vēl par jautājumu, ka daļa šā nodokļa likmju, kā Emša kungs teica, paliek tādā pašā līmenī, kādā jau pašreiz tiek iekasētas, jo šis nodokļa veids arī pašreiz eksistē. Tanīs nodokļu veidos, kur likmes tiek palielinātas, manuprāt, ir ejams ļoti apdomīgs un pakāpenisks šī nodokļa piemērošanas mehānisms, jo, kā es teicu, pirmais un galvenais ir panākt šīs sistēmas darboties spēju, un tad varēs runāt par kaut kādu noteiktu nodokļa iekasēšanu.

Vēl viens būtisks jautājums - no kā mēs finansēsim šīs atveseļošanas programmas, atkritumu pārstrādes programmas? Protams, ir šis kopējais budžets. Bet tas ir pietiekami saspringts, un ļoti lielu daļu šinī budžetā aizņem sociālie maksājumi. Pāri par 110 miljoniem izglītībai, pensijām, pabalstiem. Vai tad tiešām mēs ņemsim naudu šīm programmām no šīm summām? Vai arī meklēsim un mēģināsim veidot mehānismu, lai varētu šo valsti sakārtot, atveseļot no šiem speciālajiem ieņēmumiem? Tāpēc, lai arī šeit ir daudz, pietiekami daudz nepilnību un daudz problēmu, es tomēr aicinu atbildīgi izšķirties un pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu kā pamatu akceptēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 64 deputāti.

Godātie deputāti! Es ceru, ka deputāts Bukovskis piedos man, es esmu pieteicis Pēteri Tabūnu, bet pēc reģistrācijas jūs bijāt, kuram bija jārunā. Bet, tā kā es esmu pieteicis Pēteri Tabūnu, tad, lūdzu, Pēterim Tabūnam vārds!

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie deputāti! Likumu par dabas resursu nodokli vajadzēja jau sen sagatavot, precīzi sagatavot, izstrādāt un pieņemt, par to nav šaubu. Es domāju, ka šis likums ir viens no tiem, kuru es vispirms gribētu atbalstīt, bet diemžēl ne velti šodien daudzas iebildes šeit skan no tribīnes sakarā ar šo nodokli. Un skan, lūk, kāpēc. Tāpēc, ka šī nodokļu nasta vienkāršam cilvēkam, maznodrošinātam cilvēkam, nemaz nerunāsim par pensionāru, ir vienkārši nepanesama.Un tāpēc šodien no deputātiem izskan šīs iebildes arī pret dabas resursu nodokli, lai gan tas palīdzētu saglabāt mūsu dabu, paglābt, jo glābjamā arī ir daudz, ja mēs pieminēsim kaut vai tikai to, ko atstājusi padomju armija simtos un tūkstošos hektāru platībā Latvijā, kur ir drausmīgs skats. Bet, lūk, šī nodokļu nasta, kura pienāk atkal un atkal, kļūst nepanesama, kļūst nesamaksājama, un tāpēc šodien skan šīs iebildes. Jo mēs dzirdam presē, radio, televīzijā un izjūtam katrs ik dienas, ka atkal draud jauni tarifu paaugstinājumi. Nupat ir ievēlēts jauns "Latvenergo" prezidents — Birkāna kungs, un viņš uzreiz sāk ar to, ka būs tarifu paaugstinājums. "Lattelekom" — arī ar tarifu paaugstinājumiem par ikdienas vienkāršajām sarunām. Draudi no visām pusēm. Dzīvokļu īre būšot četrreiz lielāka... Redziet, tiek uzspiestas pat kaut kādas aptieciņas traktoristiem, par kurām mēs runājām šorīt un kuras, protams, būtu vajadzīgas, bet ne jau tādā veidā uzspiežamas un ne arī tādā saturā. Un tā vēl un vēl.

Ne man jums atgādināt, jūs ļoti labi zināt šo nodokļu nastu. Bet mēs šodien no valdības puses dzirdam, ka iestājusies stabilitāte, iestājusies attīstība un augšupeja un gandrīz vai ļoti tuva laime. Diemžēl cilvēks, kurš saņem 20, 30, 50 un vēl vairāk latu, nejūt šo laimi un nejūt šīs laimes tuvošanos. Diemžēl.

Redziet, nelaime ir, lūk, kur! Par to es esmu no šīs Saeimas tribīnes runājis vismaz desmitiem reižu. Netiek domāts par to, lai valsts budžetā būtu līdzekļi, būtu nauda. Redziet, bēg jau, raujas uz amatiem un pēc tam bēg muitas priekšnieks, ieņēmumu nodaļas priekšnieks.... Kāpēc? Mēs zinām, ka pirmajā ceturksnī ir apmēram mīnus 40 miljoni budžetā, tas ir drausmīgs skaitlis. Mēs nobalsojām pērn, 1995. gada budžetu apstiprinot, par 14 miljoniem medicīnai, bet ko medicīnas darbinieki saka? Viņi saka, ka drīz vien, pēc dažiem mēnešiem, ja šie līdzekļi neienāks , bet tie neienāk, netiek iekasēti no šī akcīzes nodokļa par spirtu, par spirta tirdzniecību un ievešanu, tad viņi par katru apmeklējumu pieprasīs no ikviena cilvēka pietiekami nopietnu naudu, kuru vienkāršs cilvēks nespēs samaksāt un tātad nesaņems medicīnisko palīdzību. Es allaž un mēs, LNNK cilvēki, vienmēr esam atgādinājuši un norādījuši tās vietas, kur tad var paņemt naudu, un ne tikai mēs. Tad, kad apspriedām arī budžetu 1995. gadam... Un paskatieties par to pašu alkoholu, par tiem pašiem 14 miljoniem, kuri netiek ieņemti budžetā! Šodien "Neatkarīgajā Cīņā" Kiršteina kungs min skaitļus par to, ka "Turība", maksājot nodokļus budžetā, iemaksā gadā 25 miljonus latu. Bet šī tirdzniecība sastāda tikai 10 procentus no visa lielā spirta tirdzniecības apjoma. Tie pārējie 90 procenti tirgotāju budžetā iemaksā tikai 2 miljonus. Tātad garām budžetam iet gandrīz 240-250 miljoni. Tikai šeit. Lūk, par ko mēs uztraucamies. Ne jau par šo dabas resursu nodokli, kurš būtu vajadzīgs. Bet, kad vadzis ir pilns, tas lūst, un tas kuru katru brīdi var lūzt . Jo saprotiet, kāda šobrīd ir situācija ar cilvēku.! Čigāns arī reiz gribējis atradināt zirgu no ēšanas un pēc tam lielījies, ka viņš būtu atradinājis gan, ja zirgs vēl vienu dienu būtu izturējis un nebūtu nosprādzis. Tā ir arī ar nodokļiem. Nu cik tad var kraut virsū tam maksātnespējīgajam cilvēkam! Lūk, par ko ir jādomā!

Es aicinu jūs padomāt par to. Es domāju, ka šis likumprojekts "Par dabas resursu nodokli" tomēr pirmajā lasījumā būtu jāpieņem un pēc tam jāizdara būtiski labojumi otrajā un trešajā lasījumā, jāpastrādā ļoti nopietni. Bet vienlaicīgi es aicinātu, lūk, uz ko. Sapulcēties tuvākajā laikā uz vienu ārkārtas plenārsēdi, lai ļoti nopietni, detalizēti un precīzi parunātu par to, kā vairot ienākumus valsts budžetā, un tos, kuri to nedara, kuri taisni iztukšo šo valsts budžeta kasi, sauktu pie atbildības, konkrēti un precīzi jau runātu. Es aicinu par to padomāt un tuvākajā laikā izlemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bukovskis, lūdzu! Tautas saskaņas partijas frakcija.

I.Bukovskis (TSP). Cienījamais Prezidij, godātā Saeima! Es ļoti uzmanīgi paklausījos te valdības pārstāvjus, man ļoti patika daža terminoloģija, tāda kā rosināšanas ideja, kuru sapratīs visa Eiropa, un ka tā ir konsekventa līnija uz ieiešanu Eiropā. Tā kā es saprotu, ka kritizēt nevar, tad es varbūt ienestu konstruktīvu priekšlikumu rosināšanas idejai. Mums te ir dabas resursu nodoklis, es palasīju tos terminus. Ko tas nozīmē... nu, darbība vai bezdarbība, kas degradē vidi vai vēl kaut ko.

Tagad padomāsim visi, mēs visi elpojam. Sakiet — ko mēs ieelpojam? Skābekli. Bet ko mēs izelpojam? Kaut kādus draņķus. Es domāju, ka par to ir jāmaksā. Tā ir tīrā vides piesārņošana. Pie tam man ir priekšlikums, lai prezidents, prezididenta Kanceleja, ministri un deputāti elpo par brīvu, jo viņi elpo darba laikā tautas labā. Ierēdņiem jāsadala atlaides pa kategorijām. Pārējiem visiem - jāmaksā. Nu, apmēram mēs varam pateikt - vienu latu par gadu. Kādā veidā mēs to varētu iekasēt? Ļoti vienkārši. Pie dzimšanas apliecības izsniegšanas 16 latus - latu par gadu līdz pases izsniegšanai. Ja ne, dzīvo bez dokumentiem! Kad tev pasi izsniedz, tad nākošais - līdz 21 gadam. Cik tur mums sanāk - 5 gadi, līdz laikam, kad var balotēties Saeimā, un tad no deputātu kandidātiem, kas ir sarakstā, var uz to brīdi neņemt, bet, ja viņi netiek, tad iekasēt. Vienīgā problēma te būs ar lopiem - kā tos novērtēt. Es domāju, ka mums ir jāiztaisa speciāla veterinārinspekcija, kura novērtēs plaušu tilpumu govīm un pārējiem lopiem pēc šķirnēm, tāpēc ka var būt lielas govis un var būt mazas. Arī dažādu šķirņu cūkas atšķiras, tāpēc vajag dažādi vērtēt. Vienīgais, trusīšus varētu pielīdzināt ierēdņiem, bet es domāju, ka sakarā ar to, ka viņi ir lopi, viņiem jāatstāj cilvēka likme.

Liels paldies, ka jūs mani uzklausījāt, es visnotaļ to atbalstu, gan jau līdz otrajam lasījumam vēl kaut ko izdomāšu. (No zāles: "Jā, jā!")

Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu runāt par apspriežamo tēmu! Tālāk vārds deputātam Ērikam Kažam — otrreiz. Lūdzu!

Ē.Kaža (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es ļoti atbalstu Bukovska kungs uzstāšanos tāpēc, ka tas laikam ir pēdējais, līdz kam mēs varam nonākt, ja vērtēsim tālāk nodokļu sistēmu. Bet kas mani uztrauc atkal? Jā, patiešām šeit, zālē, ir diezgan maz uzņēmēju un diezgan maz cilvēku, kuri pelna naudu. Atvainojiet varbūt, bet vairākumā šeit ir cilvēki, kuri strādājuši budžeta iestādēs un kaut kā citādāk vērtē. Piemēram, no vienas puses, man patika Ābiķa kunga uzstāšanās. Diezgan emocionāla, varbūt man tas patīk. Bet kas būs, ja, piemēram, pēc pusgada tie paši skolotāji nāks un prasīs pacelt algas? Tāpēc, ka būs inflācija. Bet budžetā, galvenajā budzetā jau šodien naudas nav. Es saprotu, ka varbūt mēs, deputāti, saņemam diezgan normālu algu, ministri arī pietiekami lielu, bet tie paši skolotāji, pensionāri no budžeta saņem ļoti maz. Ja būs šī inflācija, par kuru, kā es saprotu, mūsu ministri arī piekrita, ka tā būs. Kaut es nevaru salīdzināt tos ciparus un nesaprotu, kuri bija tie ekonomisti, kas novērtēja, ka pārtikai būs paceltas cenas tikai par 0,9 procentiem, es normāli redzu, ka vidēji par 4 - 5 procentiem pārtikai un dzērieniem. Varbūt mēs vēl kaut ko ēdam? Tas nozīmē, ka tas ir par iepakojumu. Ja mēs runāsim par to, kā ieiet Eiropā ar mūsu ražotu preci, vajag arī padomāt, ka Eiropai vajadzīga normāli iepakota prece. Es neticu, ka, piemēram, mūsu sievietes vai zemnieki brauks ar kannām tirgot uz Vāciju. Tur noteikti mūsu pienu vai biezpienu nepirks tāpat no galda. Viņiem vajag iepakojumu. Tas nozīmē, ka mēs slēgsim, piemēram, ar šo iepakojumu šo ideju. Tas nozīmē, ka mēs to slēgsim precei kā tādai priekš eksporta. Tas nozīmē, ka mēs patērēsim to šeit. Tā ir tāda pati tendence.

Kā saprast tādu ideju kā attīstība ar videi draudzīgu preci? Kura tā ir? Es nezinu, kā labāk to pateikt? Bet, atvainojiet, tas nozīmē, ka pārtika nav videi draudzīga prece? Nav tā tāda, tāpēc to vajag aplikt ar nodokli. Un kurināt arī nevajag. Mēs tāpat varam dzīvot. Ko stimulēs, kādā veidā? Nu, nevajag kaut kādā veidā apmānīt tos klausītājus, kuri mūs klausās. Es nezinu, vai ir ļoti labi runāt, tāpat kā Bērziņa kungs, par kaut kādām teorijām — fiskālām vai nefiskālām, ka tuvākajā laikā mēs nedabūsim to labo ekonomiski attīstīto valsti. Bet mums vajag dzīvot šodien, un, piemēram, ja šīs likumprojekts būtu par to, ka cilvēkam, kurš piesārņo dabu, vajadzētu maksāt naudas sodu vai ko citu, es piekrītu. Bet ne par to, ka mēs patērējam pārtiku, vajag maksāt nodokļus. Tieši tāpēc es atbalstīju Bukovska uzstāšanos. Ne par to, ka mēs elpojam, vajag maksāt nodokļus. Ne par to, ka mēs dzīvojam, vajag maksāt nodokļus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai visi deputāti, kuri vēlējušies runāt, ir runājuši? Tad debates ir pabeigtas. Nav vairāk deputātu, kuri vēlas runāt. Lūdzu, referente Aija Poča!

A.Poča (LC). Savā galavārdā es gribu sākt ar tiem vārdiem, ar kuriem beidza Kažas kungs. Mēs nemaksājam nodokli par to, ka mēs dzīvojam, mēs nemaksājam šo nodokli par to, ka mēs elpojam, bet mums tas jāmaksā par to, lai mēs dzīvotu un lai mēs elpotu. Man bija ļoti interesanti noklausīties visas šīs debates, kas, no vienas puses, atkārtoja tās pašas, kas bija 1994.gada decembrī šeit, plenārsēdē. Man ir ārkārtīgi žēl, ka visaktīvāk šeit uzstājās deputāti no Tautsaimniecības un reģionālās politikas komisijas. Izskatot pirmo reizi pirmajā lasījumā konceptuāli šo likumprojektu, tieši no šīs komisijas saņēmām atzinumu. Mēs konceptuāli atbalstām šo likumprojektu bez nevienas iebildes. Bez neviena, teiksim, tāda argumenta, kas šajā likumprojektā nebūtu pienācīgs. Man jāatzīst, ka likumprojekts nav pilnīgs. Jāatzīst, ka pie tā būs ļoti daudz jāstrādā. Ir tiešām daudz jautājumu, kas ir saistīti ar lauksaimniecību. Par augsnes uzlabošanas resursiem, to pašu kūdru un kaļķi, kuru mēs izmantojam. Ir arī daudz citu jautājumu tiešām, ko šeit minēja,— par administrēšanu, par konkrētu nodokļa likmju piemērošanu. Bet mani pārsteidza, ka ļoti daudzkas tika izteikts sēdē šeit, Saeimā, kaut gan Saeimas stenogramma tika analizēta un tiešām jāatzīst, ka visi šie argumenti, kas toreiz tika izteikti, tie bija ņemti vērā un vairāk vai mazāk ievēroti.

Es, protams, saprotu, ka šis ir tāds laiks, ka katrs cenšas iegūt sev zināmu politisku kapitālu. Protams, katrs balsos šoreiz pēc sirdsapziņas, bet es uzskatu, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, jo tas nav saistīts tikai ar dabu, ar kaut kādu konkrētu resursu izmantošanu. Daba, cilvēks, vide un ražošana — tas ir viens vesels veselums un tur ir ļoti liela un cieša saistība. Un man ir tiešām ļoti grūti izvērtēt, kādu ietekmi atstās viens vai otrs process, un tamlīdzīgi.

Budžeta komisijas vairākuma vārdā, kur arī bija tiešām ļoti lielas diskusijas, es lūdzu akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad visi kopā strādāsim. Un, ja tas tiks izdarīts, es ļoti lūgtu visus šos jūsu argumentus tiešām izvērstā veidā iesniegt Budžeta komisijā, lai mums būtu materiāls, ar ko strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par dabas resursu nodokli" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Poča. Komisijas vārdā es lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta komisijā līdz 12.maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Viesturs Pauls Karnups, LNNK deputāts!

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu mēs izskatījām mūsu komisijā, un likumprojekts tika izskatīts arī Juridiskajā komisijā. Es pirmkārt nolasīšu Juridiskās komisijas atzinumu.

"Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", nolēma:

1) atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms;

2) aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūgt Valsts reformu ministrijas viedokli par iespēju pieļaut likumprojektā minētajām personām:

1) ieņemt atsevišķus ierēdņu amatus;

2) ieņemt atsevišķu kvalifikācijas kategoriju ierēdņu amatus;

3) ieņemt ierēdņu amatus īpašā likumā noteiktajā kārtībā."

Komisija uzaicināja Valsts reformu ministrijas pārstāvi, lai viņš sniegtu attiecīgo informāciju. Mēs uzzinājām, ka ir izdoti Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr.103 par kārtību, kādā ārvalstnieki un bezvalstnieki saņem atļaujas pretendēt uz valsts civildienesta ierēdņu amatiem. Ja mēs atceramies Civildienesta likumu, pārejas noteikumos bija minēts, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī, respektīvi, šā likuma noteikumu spēkā stāšanās brīdī, pilda amatus, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iekļauti valsts civildienesta ierēdņu sarakstā, pēc atestācijas var uz laiku atļaut pildīt ierēdņu amatus ierēdņu kandidātu statusā ne ilgāk par diviem gadiem.

Ministru kabinets, respektīvi, Valsts reformu ministrija Civildienesta pārvaldes personā, ir izstrādājusi šos noteikumus, kas nosaka kārtību, un arī izdevuši pēc šo noteikumu 4.daļas, kas skan: "Atļauju var piešķirt Valsts reformu ministrijas noteiktās kvotas ietvaros personu izcilas profesionālās sagatavotības gadījumā." Šīs kvotas Civildienesta pārvalde ir izsludinājusi katrā ministrijā. Varbūt deputātiem būtu interese dzirdēt, kādas ir šīs kvotas.

Civildienesta pārvalde Aizsardzības ministrijas sistēmā noteikusi kvotu pretendentiem — ārvalstniekiem un bezvalstniekiem — 21 persona, Ārlietu ministrijas sistēmā - 7, Ekonomikas ministrijā - 40, Finansu ministrijas sistēmā - 229, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestā - 200, Iekšlietu ministrijas sistēmā, Centrālajā aparātā, Pilsonības un imigrācijas departamentā - 52, Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā - 9, Labklājības ministrijā - 74, Satiksmes ministrijas sistēmā - 21. Tieslietu ministrijas sistēmā - 2, tai skaitā Valsts zemes dienestā - 2, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā - 28, Valsts reformu ministrijā - 2, Zemkopības ministrijā - 78, tai skaitā Valsts mežu dienestā - 8, bijušā īpašo uzdevumu ministra aparātā - 2, Valsts kancelejā - 15, Valsts kontrolē - 4.

Komisija šos datus pārskatīja. Pārskatīja arī noteikumus, kas bija izsludināti sakarā ar šo mūsu Civildienesta likumu, un vienbalsīgi nonāca pie slēdziena, ka šos grozījumus, šo likumprojektu vajag noraidīt, jo pastāv iespēja nepilsoņiem strādāt valsts dienestā, Valsts civildienestā nav vajadzības sašaurināt vai izmainīt 6.pantu — "Obligātās prasības attiecībā uz personām, kuras vēlas pretendēt uz ierēdņu amatu". Šeit var piebilst to argumentu, ko es minēju, kad šis likumprojekts tika nodots komisijai, proti, ka jebkuras valsts ierēdņu korpuss sastāv no pilsoņiem un tikai pilsoņiem, bet tas nenozīmē, ka nepilsonis, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, nevar strādāt civildienestā, taču viņš nestrādā kā ierēdnis, bet kā līgumdarbinieks.

V.P.Karnups. Viņam ir cits statuss. Protams, līdz tam laikam, kad viņš pēc savas vēlēšanās pats kļūst par pilsoni. Tāpēc es aicinu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā šo likumprojektu noraidīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai šis komisijas lēmums ir rakstiski iesniegts?

V.P.Karnups. Rakstiski viņš nav iesniegts, viņš ir daļa no komisijas ziņojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies!

V.P.Karnups. Bet ir Juridiskās komisijas rakstiskais atzinums šo likumprojektu neatbalstīt. Taču tas nav izplatīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt? Vai kāds vēlas runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 37, atturas - 11. Likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas ir noraidīts.

V.P.Karnups. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Čepānis (DP). Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, un es lūgtu Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsot par priekšlikumu izskatīt kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 5, atturas - 10. Pieņemts. Lūdzu, izskatām pirmajā lasījumā!

A.Čepānis. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina minētajā likumprojektā "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" izdarīt izmaiņas 19.panta trešajā daļā, kurā aizstāt vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "fizisko personu". Šo priekšlikumu atbalsta arī Saeimas Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, otro lasījumu.

A.Čepānis. Tātad ierosinājums arī otrajā lasījumā izdarīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ierosinātās un Juridiskās komisijas atbalstītās izmaiņas — minētā likumprojekta 19.panta trešajā daļā aizstāt vārdu "pilsoņu" ar vārdiem "Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu".

Sēdes vadītājs. Es saprotu pēc jūsu teiktā, jūs ierosināt izskatīt tūlīt otro lasījumu?

A.Čepānis. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam deputātam nav iebilžu? Nav. Lūdzu, tad balsojam par likumprojekta"Grozījumi likumā "Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 4. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums. Deputāts Uldis Lakševics - Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, Kristīgo demokrātu savienības deputāts!

U.Lakševics (KDS). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja deputātu Kides, Jurkāna, Brūvera, Kreituses un Panteļējeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Tas ir ziemas sesijā izskatāmais dokuments nr.235. Ja kādam deputātam minētais dokuments nav tik vienkārši atrodams, tad īsumā izklāstīšu likumprojekta būtību. Un tā ir šāda: no esošā likuma par aviāciju tiek piedāvāts izslēgt 35.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka gaisa kuģa apkalpē var iekļaut tikai Latvijas pilsoņus, un otro daļu — ka atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem pieļaujama ar Ministru kabineta atļauju.

Otrs ierosinājums ir izslēgt šī likumprojekta 79.pantā vārdus "Latvijas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājiem". Paskaidroju, ka šis pants nosaka personas, kurām izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šīs personas var būt pēc esošās likuma redakcijas Latvijas pilsoņi un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi.

Tagad nedaudz par kritērijiem, ar kādiem var vērtēt šo likumprojektu. Gribētos cerēt, ka tie nav tikai politiski motīvi, kas pamudināja likumprojekta iesniedzējus. No valsts viedokļa, no valsts atbildības viedokļa savu pilsoņu un iedzīvotāju priekšā lidojumu drošības nodrošināšana ir tas svarīgākais kritērijs. Un te daļēji ir jāpiekrīt deputāta Kides argumentam, ko viņš jau izteica, nododot šo likumprojektu komisijām, ka tādās transporta nozarēs kā aviācija un jūras transports, un uz to norāda arī ar kuģi "Estonia" notikusī traģēdija, lidojumu, tāpat arī kuģošanas drošību nosaka cilvēki, un galvenokārt tie ir profesionāļi. Un varbūt ne tikai pilsoņi un valsts patrioti. Jāsaka, ka svarīga ir ne tikai gaisa kuģu apkalpju profesionalitāte, bet arī aviokompānijas vadības, vadošā personāla profesionalitāte, jo no tās ir atkarīga lidojumu drošība. Un valstij ir atbildība par tās nodrošināšanu. Bet tā ir tikai jautājuma viena puse. Otra puse ir valsts un valsts interešu aizstāvība. Un to arī uzsvēra ministrs tajā pašā sēdē, ministrs, kas atbildīgs par šo transporta nozari,— Gūtmaņa kungs. Un, lūk, gaisa kuģis, kas atrodas ārzemēs un ir reģistrēts Latvijā, ir Latvijas teritorijas sastāvdaļa, un, ja tā, tad kuģa kapteinim — ļoti loģiski — jābūt mūsu valsts pilsonim. Un varu informēt, ka Latvijas Republikā ir tāda situācija, ka mums ir kuģu kapteiņu vairāk nekā iespēju lidot. Redziet, pamazām arī mūsu komisijā un man personīgi ir veidojusies jauna šī 35.panta redakcija, un nebūtu pareizi šo pantu svītrot vispār. Un vēl — lai šo lidojumu drošības principu nodrošinātu, parasti Rietumu valstīs aviokompāniju vadošo personālu, gaisa kuģu apkalpju personālu apstiprina civilās aviācijas administrācija. Un nebūt nav vajadzīga Ministru kabineta atļauja, tā nav Ministru kabineta funkcija, kā noteiks esošajā 35.panta redakcijā.

Bet tagad par 79.pantu. Par tām personām, arī uzņēmumiem, kam izsniedz gaisa kuģa ekspluatanta apliecību. Un šeit, manuprāt, problēma ir daudz dziļāka nekā vienkārša pilsoņu loka paplašināšana ar iedzīvotājiem, jo pēc iesniegtā likumprojekta var iznākt absurda situācija. Sanāk kopā Latvijas iedzīvotāji, bijušie militāristi, piemēram, nodibina aviokompāniju, apkalpē ir tikai iedzīvotāji, un kompānija darbojas ar Latvijas vārdu, bet bez valsts kontroles iespējām. Bet tieši lidojumu drošības dēļ līdztekus aviokompānijas tehniskajiem un operatīvajiem datiem, rādītājiem pastāvīgi ir jāuzrauga arī ekonomiskais stāvoklis, lai aviokompānijas darbību apstādinātu tajā brīdī, kad tās rīcībā nepietiek līdzekļu, un, atkārtoju, lai garantētu atkal to pašu lidojumu drošību. Un šajā pantā ir jāpastiprina — tas nav ne vecajā, ne jaunajā redakcijā — aviokompānijas nacionālās kontroles ideja. Jo mums, sekojot pasaules aviācijas pieredzei, ir jāapstiprina Latvijas puses kapitāla pārākums, lai efektīvāk varētu kontrolēt un nodrošināt lidojumu drošību. Vai tas būtu 51 procents vai 75 procenti kā Amerikas Savienotajās Valstīs, vai 2/3 kā daudzās Eiropas valstīs — tas vēl ir jāizspriež, un, protams, varam par to diskutēt. Jo saskaņā ar Čikāgas 1944.gada konvenciju, ko arī mūsu valsts respektē, nacionālā kontrole pār aviosabiedrību ir kritērijs, lai atļautu lidojumus, lai dotu lidojumu tiesības. Tas, protams, ir jāatspoguļo divpusējos starpvaldību līgumos aviācijas jomā.

Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, neskatoties uz pretenzijām pret esošo likumprojekta tekstu, tomēr aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu iesniegt priekšlikumus par esošo pantu sakārtošanu, jo jāatzīst, ka ar iesniegto likumprojektu ir radusies laba izdevība labāk sakārtot 35. un 79. panta redakcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam - deputāts Ameriks.

V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist referentam, ka šis likumprojekts ir tāds, kas būtu pamats taisīt grozījumus likumā "Par aviāciju". Es redzu, ka šī likumprojekta pamatā ir citas domas. Ir vienkāršs mēģinājums, kārtējais mēģinājums izspiest pilsoņus un iespiest nepilsoņus visās Latvijas valsts jomās. Ja mēs runājam par lidmašīnu jeb gaisa kuģu apkalpēm, es nevaru piekrist tam piemēram, ko minēja referents un kas bija saistīts ar prāmi "Estonia". Ja mēs runājam par profesionālitāti, profesionalitāte sākas kapteiņa kabinetā, to neizšķir ne apkalpojošie, ne tie, kas pienes kafiju vai tēju. Tur nav vajadzīga tāda atkāpe no šī panta noteikumiem, kas atļautu vārdus "Latvijas pilsoņi" mainīt ar Latvijas iedzīvotājiem. Cilvēku, pilsoņu, kas var strādāt kā gaisa kuģa apkalpe, Latvijā ir vairāk nekā darba. Es nedomāju, ka šeit mums vajag īpaši kaut ko mainīt. Ir iespēja atkal, ka nepilsoņi var strādāt, ja ir saņemts pamatots ierosinājums un to atļauj Ministru kabinets. Es domāju, tādā ziņā, ka, ja tiešām ir trūkums gaisa kuģu nesēju korpusā, kas pienes kafiju un tēju, ja Latvijas pilsoņi nepulcējas, nelaužas, lai tur strādātu, ir trūkums, var vienkārši saņemt šo atļauju no Ministru kabineta, jo ir pamatojums. Tāpat ar komandējošo struktūru. Un es domāju, ka tādā ziņā arī Latvijas valsts intereses ir aizsargātas, jo, kā ministrs iepriekšējo reizi minēja, Latvijas gaisa kuģi, respektīvi, gaisa kuģi, kas ir reģistrēti Latvijā, ir daļa no Latvijas teritorijas. Es nezinu, es esmu lidojis, braucis ar "Latavio", es atceros, kad strādāju Pilsonības un imigrācijas departamentā, kad mēs ievedām jaunus noteikumus, vajadzēja skaidrot, kas notiek, bet diemžēl šo apkalpi vajadzēja uzrunāt ne valsts valodā. Tādā ziņā es aicinātu Saeimu vienkārši nepieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

A.Ameriks (TSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs šodien pus dienu esam veltījuši tam, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko stāvokli, kurš ir pietiekoši tuvs krīzes stāvoklim. Ir pietiekoši daudz problēmu ar to, ka trūkst valsts kasē naudas. Ir dažādi ceļi, kā to iegūt,- paceļot nodokļus, pareizi tos iekasējot, izdomājot jaunus nodokļus, bet tas ir saprotams strīds, jo katram no mums varētu būt sava pieeja un sava sapratne par to, kādā veidā mūsu Latviju padarīt bagātāku, kā padarīt labklājību mūsu cilvēkiem augstāku. Taču mani uztrauc viena cita tendence, kas šobrīd, dienas otrajā pusē, tagad aizsākas, kad mēs atkal gribam dažus jautājumus politizēt. Mēs gribam politizēt to, kur politikas praktiski nav. Es saprotu, ka mēs varam strīdēties par to, kas, kur un kā var tikt ievēlēts, kāda varētu būt šī pieeja, kādā veidā kurš var dabūt pilsonību, bet, kad mēs runājam par profesionālām lietām, es teikšu, cienījamie kungi, ja notiek nelaime, tad man ir vienalga, vai notiek ugunsgrēks, un šo ugunsgrēku dzēš Latvijas pilsonis vai nepilsonis, ja man aptiekā ir vajadzīgas zāles — vai tās man izsniedz pilsonis vai nepilsonis, un šajā gadījumā vai vada šo transporta līdzekli pilsonis vai nepilsonis. Manā izpratnē ir viena lieta, kas varētu būt par pamatu tam, lai atļautu šiem cilvēkiem strādāt. Tā ir profesionalitāte. Lai šo profesionalitāti ieviestu, ir viena vienkārša lieta. Tā ir licence. Es apšaubu, vai šodien kurinātājs var mācīt bērnus, kaut gan varbūt, ka viņš to var darīt, bet viņam ir jāsaņem licence. Un šī licence ir apliecinājums viņa profesionālajām spējām atbildēt ne tikai par sevi, bet arī par saviem cilvēkiem, kuri ir viņa pakļautībā, lai kurā sfērā viņš strādātu.

Mēs aicinām runāt par to, ka, attīstot mūsu Latvijas ekonomiku, mums ir vajadzīga konkurence. Mums ir vajadzīga konkurence starp uzņēmumiem, starp uzņēmējsabiedrībām. Manā izpratnē mums ir vajadzīga arī konkurence profesionālā plānā, bet nevis politiskā. Šobrīd mums ir vajadzīgi profesionāli speciālisti visās nozarēs, vai tā ir aviācija, vai tā ir farmācija vai jebkura cita nozare. Mēs visi esam ieinteresēti tikai vienā jautājumā - lai šie cilvēki būtu profesionāļi. Es gribētu šobrīd aicināt jūs arī padomāt par to, ka, ieejot Eiropā un runājot par to, mums ir jāpiemērojas Eiropas standartiem. Tādā gadījumā es šobrīd gribētu aicināt padomāt par to, ka mums pastāv konstitucionālais likums, ka mums nepastāv šobrīd profesiju aizliegums. Es atceros, kādus divus mēnešus atpakaļ, varbūt mazāk, laikraksts "Nedēļa Tev" organizēja aptauju starp deputātiem, kurš no viņiem ir erudītāks Eiropas lietu zināšanā. Un, ja nemaldos, tad Karnupa kungs bijas viens no pašiem erudītākajiem, ieguva pirmo vietu, jo viņš bija tik tiešām atbildējis vispareizāk uz visiem jautājumiem un viņa zināšanas šajā jomā bija visaugstākās. Tad es arī gribētu aicināt padomāt par to, ka šobrīd mēs nevaram dubultstandartu pielietot tam, ka viens likums mums šobrīd liekas derīgs, otrs - nederīgs. Bet šie likumi, kas ir saistīti un arī nākošais - "Par farmaceitisko darbību"—, nonāk pretrunā ar to, ko mēs esam jau agrāk pieņēmuši. Es gribētu aicināt jūs vēlreiz tomēr izvērtēt to, ka šeit praktiski nav politikas. Šeit praktiski ir tas, ka mēs gribam Latvijas ekonomiku, Latvijas tautsaimniecību, visas Latvijas dzīves sfēras padarīt profesionālas, bet nevis politiskas. Ja šobrīd kādu uztrauc tik tiešām tas, vai zāles aptiekā var izdot tikai pilsoņi, vai ugunsgrēku var dzēst tikai pilsoņi, tad es uzskatu to par absurdu. Tas attiecas arī uz aviāciju. Tikpat labi tas var būt autobusa šoferis vai vilciena vadītājs, mēs prasām no viņa zināšanas un profesionalitāti, bet nevis partejisko piederību. Varbūt nākotnē arī tāda var tikt prasīta pēc dažu deputātu priekšlikumiem, bet šobrīd mēs neprasām politisko pārliecību, partijas piederību, mēs neprasām šobrīd to, kā cilvēks attiecas pret to vai citu jautājumu, mēs zinām, ka tas ir Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs. Jo reāli šobrīd situācija Latvijā ir tāda, ka daudzi cilvēki šeit ir dzimuši, uzauguši, ieguvuši izglītību. Un ar ko viņi ir sliktāki par citiem, kas ir absolūti tādā pašā līmenī ieguvuši izglītību? Tātad mēs radām atkal šo te mākslīgo konkurenci, nobloķējam konkurenci un neļaujam cilvēkiem praktiski attīstīt sevi un pierādīt savas spējas. Es aicinu balsot tomēr par šo likumu un atturēties šobrīd no šīs politiskās pieejas un cilvēku dalīšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNNK). Godājamie kolēģi deputāti! Godātais priekšsēdētāj! Es negatavojos uzstāties, bet pēc Amerika kunga runas es tomēr gribu ieviest nelielu juridisku precizējumu, kāpēc šis likumprojekts būtu noraidāms. Var, protams, runāt par profesionālajām spējām, bet labāk pacentīsimies, lai mūsu Latvijas Republikas pilsoņi būtu pietiekami profesionāli savu pienākumu veikšanai. Bet, kas attiecas uz gaisa kuģa kapteini un apkalpi, ir nianse, kas nepieļauj šajā amatā būt cilvēkam, kas nav valsts pilsonis. Un tā ir tā lieta, ka gaisa kuģa kapteinis tiešām pārstāv Latvijas teritoriju ārpusē, kad šis kuģis ir gaisā, un viņam piemīt valsts pārvaldes funkciju veikšana. Tajā skaitā gaisa kuģa kapteinis var reģistrēt bērna dzimšanu, kas notiek gaisa kuģī lidojuma laikā. Šo funkciju var veikt tikai valsts pilsonis. Ir pilnīgi izslēgts, ka to varētu veikt ļoti profesionāls nepilsonis, un tā tālāk. Konstitucionālais likums, uz ko šeit atsaucas, paredz, ka var būt atsevišķi ierobežojumi un tas pilnībā saskan arī ar visu starptautisko likumdošanu. Par gaisa kuģu kapteiņiem... Nerunāsim par jūras kuģu kapteiņiem, viņi pilda valsts pārvaldes funkcijas, kas viņiem ir uzliktas ar likumu. Un šīs funkcijas nevar veikt persona, kas nav valsts pilsonis. Es domāju, pieņemt šādu labojumu vienkārši būtu juridisks analfabētisms. Un, ja mēs par pamatu ņemam tikai un absolūti profesionalitāti, tad es ļoti pieņemu, ka, teiksim, mums gan parlamenta priekšsēdis, gan Valsts prezidents varētu būt citas valsts pilsonis, kurš tiešām varbūt ir profesionālāks savam amatam. Un tad, ja mēs tā iesim, tad būs pavisam droši. Izrakstīsim valsts prezidentu, teiksim, no Amerikas Savienotajām Valstīm vai no Islandes un ļoti profesionāli virzīsimies tālāk uz priekšu. Te ir runa par valsti. Un, ja runā vienkārši par profesionālo funkciju veikšanu, godājamie kolēģi, kas aizstāv šo likumprojektu, aizmirst, ka pastāv Latvijas valsts. Ka tā nav tikai lidmašīna ar Latvijas karodziņu uz astes zīmes, tā ir Latvijas valsts sastāvdaļa, kurā savas funkcijas arī veic Latvijas pilsoņi. Tāpēc es uzskatu, ka šis juridiskais analfabētisms, kas ir izskanējis šinī likumprojektā, ir pārāk spilgts un tiek aizstāts ar kaut kādu demagoģiju un pārējo. Es arī ļoti aicinātu godājamos kolēģus padomāt par visām šā likumprojekta sekām un nenoniecināt savu valsti un to, ka valsts viņas pilsoņiem uzliek ar likumu šos pienākumus. Aicinu kategoriski noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība! Pēc tam — Edvīns Kide.

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka nemaz nav tālu atpakaļ tā diena bijusi, kad vienā dienā uzreiz pirmajā lasījumā tika iesniegti kādi 12 likumprojekti. Vesela pakete. Labojumi. Pamatā to darīja Tautas saskaņas partija. Kāpēc to darīja, es toreiz jau izteicos. Šoreiz mēs atkal debatējam par atsevišķiem jautājumiem. Bija runa par civildienestu, tagad ir runa par aviāciju. Amerika kungs, es jums gribētu atgādināt, ka tā nav politizēšana, tā ir elementāra valsts rūpe par saviem pilsoņiem vispirms. To vajadzētu atšķirt. Ir pilsoņi un valsts pienākums pret pilsoņiem. Un pēc tam tikai pret sabraukušajiem, pret nepilsoņiem un kurdiem līdzīgiem bēgļiem. Drīz jūs sadomāsiet pielīdzināt arī viņus pilsoņiem un prasīt tieši tās pašas iespējas, kādas ir pilsoņiem. Es te šoreiz nešķiroju ne latviešus, ne krievus, ne ebrejus, ne citus. Pilsoņiem. Runa ir par pilsoņiem, Amerika kungs! Un nevajag jaukt dažādas lietas. Mēs ļoti labi zinām, kā Latvijā jūras lietas, kuģniecība, ostas padomju laikā bija tikai svešo rokās un tajās vēl palikušas šobrīd. Arī aviācija. Tur latvietis bija nevēlams, tur latvietis bija izraidāms, un tāpēc arī vēl šobrīd vismaz 95 procenti no kuģu kapteiņiem ir sveštautieši. Mēs ļoti labi zinām un es pats vēl pirms Saeimas laika esmu stāstījis par kuģniecības lietām, kas tur notiek. Tur patiešām cilvēki sabraukuši, tur ļoti viegli nepilsoņi varēja atrast darbu, viņi nebija pat pierakstīti Latvijā, skaitījās pieraksts kadru daļā. Tātad viņiem pat pieraksta Latvijā nav, bet viņi bija tie galvenie un ir vēl šobrīd diemžēl. Lūk, ir starpība, Amerika kungs! Vispirms nodrošināt pilsoņus ar darbu. Un beidzot arī padomāt par latvieti, lai viņš tiktu uz jūras un gaisā. Nevis norobežot ar šiem likumu labojumiem. Lūk, par ko ir jādomā!

Tāpēc es vēlreiz atgādinu, cienījamie kolēģi, vajag padomāt ne tikai par šo likumprojektu, bet arī par šiem pārējiem 12 un pēc tam sekojošajiem, kuri jau ir skatīti un kurus vēl skatīsim, un noraidīt tos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Tikko kā noklausījos Krastiņa kunga kā jurista slēdzienu, ka iesniegtais likumprojekts ir juridisks analfabētisms. Man priekšā ir Juridiskās komisijas slēdziens par šo likumprojektu, ko parakstījis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Un šis slēdziens ir, ka šis likuma labojums jeb likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms. Es domāju, ka juristam Krastiņa kungam vajadzēja, nu, saskaņoties ar Juridisko komisiju, jo es neticu, ka Juridiskā komisija paziņo analfabētismu, juridisku analfabētismu par konceptuāli pieņemamu, bet to atstāsim Juridiskajai komisijai un Krastiņa kungam.

Un tomēr. Šajā pašā komisijas priekšlikumā ir vērtīga piezīme, proti, precizēt terminu par gaisa kuģa apkalpi. Kas tad ir gaisa kuģa apkalpe? No Karnupa kunga es pamatā sapratu, ka uz jebkura kuģa vai gaisa kuģa pamatā visi strādā ar kafijas pienešanu. Nevis teiksim, ar maršrutu nospraušanu, nevis ar kuģa, kā saka, tehnisko apkalpošanu, bet pamatā ir darbs pienest kafiju vai konjaciņu. Domāju, tas ir pavisam cits.

Lūk, varētu uz otro lasījumu patiešām precizēt gaisa kuģa apkalpi, un, ja patiešām juristi saka, ka kuģa komandierim, gaisa kuģa komandierim, ir jābūt pilsonim, nu, tad neko darīt. Bet daudzie tehniskie darbinieki, kas nodrošina lidojuma drošību, tomēr būtu vērtējami pēc profesionalitātes. Un mūsu iesniegtais likumprojekts pamatā balstījās tikai uz prioritātes došanu profesionalitātei, jo arvien vairāk un vairāk ir gaisa kuģu avāriju, un katrreiz, paceļoties no lidlauka, kad mēs paceļam gaisā ne tikai savas valsts pilsoņus, bet arī citu valstu pilsoņus, kuru drošību garantē mūsu valsts un mūsu valsts kapteinis, jā, patiešām, Karnupa kungs, mums, mūsu valstij ir jānes atbildība arī par citu valstu pilsoņiem. Un kapteiņa politiskā pārliecība, pilsoniskais patriotisms —, nu tas ir labi , ka tas viss ir, — bet tas ir nepietiekami, mēs uzskatām, ka prioritāte šeit ir profesionalitātei, jo tā nodrošina drošību.

Un mēs gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Mēs tikko kā pieņēmām likumu par bezvalstnieku statusu mūsu valstī. Un atzīstam, teiksim, darba jomā, dažādās darba jomās viņu tiesības uz savu darbu, tiesības uz profesiju. Paklausoties Tabūna kungu un noklausoties Karnupa kungu, es saprotu, ka kontekstā šeit jūsu runās nav vis kuģa drošība vai profesionalitāte, bet gan pamatā tas, kā nodrošināt darbu pilsoņiem un nepilsoņiem. Tad tas, Tabūna kungs, jau smaržo pēc profesiju aizliegumiem. Un jūs tikko kā atgriezāties no Eiropas parlamenta, kur arī es biju un kur uzdeva mums jautājumus par to, kā mēs risinām šos pilsonības jautājumus un bezvalstnieku profesiju nodrošināšanas jautājumus... Un mums tur bija jāatbild. (No zāles deputāts P.Tabūns: "Un jūs neatbildējāt!") Mēs, Tabūna kungs, dzirdējām, ka 54 valodās tiek pieņemti likumi par Eiropu, un pieņems likumus arī par Latviju kādreiz, ja mēs tur visi ieiesim, un es ceru, ka mēs ieiesim tur, Eiropā. Pirmo soli mēs jau ar braucienu uz Eiroparlamentu izdarījām. Tur visu runāto tulko 11 valodās, un daudzu tautu cilvēki pieņem kopīgus likumus, un tur netiek dalītas tautas. Lūk, mēs nevaram sadalīt, kurš pienesīs kafiju vai nospraudīs gaisa kuģa maršrutu.

Es aicinu pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņemt, ņemt vērā Juridiskās komisijas pamatotās piezīmes un otrajā lasījumā viņas iestrādāt, ja tas ir nepieciešams,un šo likumprojektu pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, pēc tam - Igors Bukovskis.

Dz. Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu būt ļoti pragmatiskiem šinī jautājumā un te nebārstīties ar tādiem skaļiem epitetiem par kaut kādām briesmīgām traģēdijām un tamlīdzīgi. Bet situācija ir ļoti vienkārša. Pēc manā rīcībā esošās informācijas šobrīd Latvijā pilnīgi pietiek pilsoņu speciālistu, es atkārtoju, pilsoņu un reizē arī speciālistu, lai nokomplektētu šīs apkalpes. Un tas ir pirmais arguments.

Otrs arguments. Iedomāsimies situāciju, ka kompānijas privatizācijā vinnē, teiksim, zviedri. Zviedrijā ir ļoti liels bezdarbs, ir pilotu pārpalikums, un skaidrs, ka viņi būs ieinteresēti nomainīt mūsu pilsoņus ar saviem zviedru lidotājiem. Tā kā šobrīd mums nav speciālistu trūkums šajā valstij tik svarīgajā sfērā, es atkārtoju, speciālistu pilsoņu trūkums, tīri pragmatisku apsvērumu dēļ mēs varam ar mierīgu sirdi šo likumprojektu noraidīt.

Ja būtu situācija, ka pilsoņu speciālistu trūktu un draudētu, teiksim, avārijas briesmas, skaidrs, ka mēs, arī pragmatisku apsvērumu vadīti, varētu to pieņemt, bet šobrīd nav nekādas vajadzības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Igors Bukovskis, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

I.Bukovskis (TSP). Ja nebūtu izgājis Krastiņa kungs, es arī nebūtu izgājis, bet, ja runa iet par jurisprudenci, tad tomēr jārunā. Par jurisprudenci es varu pateikt kopumā. Kādi ir mūsu kadri valstī, jūs redzat pēc valsts budžeta pildīšanas un pēc mūsu ekonomikas. Ar kadriem mums viss ir skaidrs. Ja mēs pieejam tīri no egoistiskās valstiskās pozīcijas, nu, viss ir normāli, visi nepilsoņi pelna naudu, pārējie vada valsti. Tagad, ja mēs runājam no juridiskās pozīcijas un arī viennozīmīgi no egoistiskās pozīcijas, kas tad ir valsts interesēs? Mēs tagad, uz šo brīdi kaut kur ap 400 tūkstošiem darbaspējīgu un konkurētspējīgu cilvēku izslēdzam no valsts darba. Aptuveni tam pašam skaitam mēs iedosim atļauju apmēram kaut kad 2002. gadā, bet uz šo brīdi mēs nobremzējam viņu augšanas iespējas, mācīšanos un tā tālāk. Tā ka mēs paši šobrīd strādājam pret sevi. Pareizāk juridiski būtu, ja mēs piemērojam nevainības prezumpciju, atlikt visus tos ierobežojumus līdz naturalizācijas pabeigšanai. Tāpēc, ka cilvēks, kurš ir dzimis pēc tam, kad kāda valsts ir izdomājusi noziegumus pret citu valsti, nekādā veidā nevar atbildēt par šīs valsts noziegumiem, kuri izdarīti pirms viņa dzimšanas. Un galu galā mēs naturalizēsim to cilvēku un viņš stradās valsts labā, tikai viņš tāds vairs nebūs tāpēc, ka viņam tagad ir 18 gadi, viņš neiet ne mācīties šajās nozarēs, nekā. Un sakarā ar to vecie iznīks, nebūs konkurētspējas, un mēs tad arī tā vilksimies tālāk. Ja mēs atliktu visus ierobežojumus līdz naturalizācijas beigšanai, tad, kad atnāks laiks, kad mēs novērtēsim, ka naturalizācija beidzas,- 2001. gadā, es esmu ar mieru - visus nepilsoņus ārā, vēl bargāk. Visus ārā no visiem amatiem un tā tālāk. Bet, ja viņiem būs tā iespēja naturalizēties pēc diviem gadiem, tad kādas mums ir tiesības šodien atņemt viņiem tās tiesības, mēs paši zaudējam no tā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Es atvainojos, jā, Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Resnais (LZS). Priekšsēdētāj, kolēģi! Te saka, kāpēc nāk uz tribīni un runā. Es arī šoreiz nācu uz tribīni tāpēc, ka runāja Kides kungs. Visnotaļ atbalstu Andreja Krastiņa teikto un domāju, ka šinī jautājumā iepriekšējie runātāji tieši nerunāja no profesionālā viedokļa, bet runāja tīri politiski, zināmam iedzīvotāju slānim, vēlētāju nišai izpatīkot, nu jau galējā liberālismā. Manuprāt, eksistē jēdziens "valsts", tad eksistē jēdziens "tās robeža", eksistē karogs, kas to apzīmē, un uztur to valsts pilsoņi. Kuģis - gaisa vai jūras - ir valsts daļa, un reprezentē valsti ārzemēs. Un viņa komandierim ir jābūt obligāti republikas pilsonim, profesionālas nepieciešamības nav, īrēt nevajag. Ja mēs īrēsim, tad īrēsim ar visu lidmašīnu ārzemju apkalpi ar komandieri un viņu izmantosim. Ja mums ir lidmašīna, mums ir komandieris, mēs varam izskatīt jautājumu, cik cilvēkiem šajā lidmašīnā ir jābūt pilsoņiem. Manuprāt, ar vienu komandieri ir daudz par maz. Šeit vajadzētu skaitliski būt ne mazāk kā 51 procentam. Var būt citādi, bet valsti pārstāvēt ārzemēs var tikai tās pilsonis. Un atbildēt valsts priekšā var tikai tās pilsonis.

Es piekristu tam, ka to visu var ierakstīt otrajā lasījumā. Bet šoreiz es ļoti lūgtu noraidīt šo likumprojektu viena iemesla pēc. Šā likuma grozījumu iesniedzēji - Kide, Jurkāns un vēl citi - ir konkrēti uzrakstījuši, ko viņi grib grozīt. Viņi grib grozīt, strīpot vārdus no 79. panta "Latvijas pilsoņiem" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas iedzīvotājiem". Un citiem tagad lāpīt viņu piedāvājumu, manuprāt, nav vajadzīgs. Viņu piedāvājums nav pieņemams, to noraidām, un lai cienījamie deputāti iesniedz jaunu priekšlikumu, varbūt tādā garā, kādā viņi šodien uzstājās un teica, ka varbūt komandieris var būt un tā tālāk, un nosaka šo skaitlisko sastāvu, un tad mēs izskatīsim.

Nupat, vēl nesen mēs kopīgi iznācām no režīma, tomēr no spēcīgas valsts, stiprākas nekā mazā Latvija, kura neatļāva šajos amatos sēdēt ļoti daudziem saviem pilsoņiem, kur nu vēl sveštautiešiem. Ļoti daudzi iedzīvotāju slāņi nedrīkstēja būt kuģu komandieri un pat jūrnieki un lidotāji tikai tāpēc, ka režīms neuzticēja šiem cilvēkiem pārstāvēt valsti uz šā kuģa, uz šīs daļiņas ārzemēs. Tad šodien es neredzu iemeslu, kāpēc mums ir jāzaudē elementārā savas valsts pašcieņa. Es lūdzu noraidīt šo likumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Debates beidzam.

Vai referents vēlās runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts noraidīts.

Vēl ir 14 minūtes. Sākam izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Novakšānovs - komisijas vārdā, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Lūdzu, strādāsim ar ziemas sesijas dokumentu nr. 237 un arī dokumentu nr. 337. Man ir jāsaka, ka, lūk, šis dokuments "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" arī nāk no tikko kā noraidītā likumprojekta sērijas. Deputāti Kide, Jānis Jurkāns, Brūvers, Kreituss un Panteļējevs lūguši likumā "Par farmaceitisko darbību" izslēgt 61.pantā un 65.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsoņi" un aizstāt tos ar vārdiem "Latvijas Republikas iedzīvotāji". Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi atzinumu no Saeimas Juridiskās komisijas, ka likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms. Tautsaimniecības komisijā, šo likumprojektu un arī atzinumu apspriežot, notika debates, un komisija ar balsojumu 6:3 to lūdz virzīt pirmajam lasījumam. Es gribu teikt, ka, ja mēs tikko kā balsojām un tur, aviācijā, bija diezgan ierobežota pilsoņu iekļūšana mācībās, tad mūsu Rīgas Medicīnas institūts ir pietiekami uz šodienu sagatavojis Latvijas Republikas pilsoņus speciālistus, kas šodien strādā mūsu aptiekās, gan medicīnas, gan arī veterinārmedicīnas aptiekās par vadītājiem, un es uzskatu personīgi šoreiz, nevis kā referents, ka šo likumprojektu vajadzētu noraidīt. Bet tā ir mana personīgā doma. Kā referents komisijas vārdā es lūdzu izvēlēties ar balsojumu, un Tautsaimniecības komisija to virza pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Jūs izmantosit 10 minūtes? Lūdzu!

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Patiešām šis likumprojekts, kuru ir iesniegusi grupa deputātu,— "Grozījumi likumā "Par farmaceitisko darbību"" ir vairāk nekā būtisks un ļoti nopietns. Faktiski mēs runājam šobrīd it kā par izmaiņām, kuras tikai varētu noteikt, ka pilsoņus nomainīsim ar Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Un tad viss būs godīgi, un tad visiem būs darbs. Cienītie kolēģi, farmācija nav tā disciplīna, tāpat kā medicīna, kurā vieglprātīgi šādā veidā var izmainīt noteikumus.

Pirmkārt, es gribu teikt par pirmo. Tātad ievērojiet šā likuma 61.pantā ir noteikts, ka pieprasīt licenci farmaceitiskai darbībai... Tātad šī ir plaša lieta, farmaceitiskā darbība. Tā ir zāļu izplatīšana, tā ir zāļu ieteikšana, tā ir zāļu saņemšana un tā tālāk.

Tāpat 65. pantā. Veterināro zāļu izplatīšana. Cienītie kolēģi, visas šīs lietas ir saistītas ar ļoti precīzām zināšanām, un ne tikai. Tās ir saistītas ar to farmakopeju, kura ir pieņemta šajā valstī. Tāpēc par to ir jābūt pilnīgai atskaitei, pilnīgām zināšanām, un jebkura neprofesionālitāte var radīt šeit ļoti nevēlamas sekas un sarežģījumus.

Nākošais. Cienītie kolēģi, protams, šādai izplatīšanai ir nepieciešams arī viss tas, ko mēs runājam par valodas zināšanām. Un ne tikai valodas zināšana savā principā tā, kā tas prasīts pilsoņiem, tas ir, iedzīvotājiem, strādājot šādās vietās. Tā ir valodas zināšana augstākajā pakāpē. Jo sūdzības, kuras izsaka slimnieki, sūdzības vai prasības, kuras mēs dzirdam aptiekās, ir ļoti specifiskas, un tām ir vajadzīga laba valodas izpratne. Tas nenotiek. Tāpēc ļoti bieži tiek kļūdaini ieteiktas zāles.

Nākošais. Cienītie kolēģi, farmācijā ir apstiprināts zāļu saraksts. Farmācijā ir noteiktas zāles, kuras tiek iepirktas. Noteiktas zāles, kuras tiek atļauts Latvijā izmantot, un tā tālāk. Tas viss tiek mācīts institūtā mācību laikā. Pēc tam — kursos, pēc tam - kvalifikācijā. Cienītie kolēģi, tas ir viss saistīts ar tās valsts diplomu, kur šie cilvēki strādā. Šeit šobrīd mums nav nekādas uzskaites par to, no kurienes nāk šie cilvēki, ar kādiem diplomiem. Jūs zināt, ka ir ļoti daudz gadījumu tieši tiesās izskatīti, kad šie diplomi, es nezinu, kādā veidā iegūti — pirkti vai aizlienēti, vai nu graudā vai naudā, bet tie nav iegūti mācībās. Tie ir diplomēti cilvēki bez oficiāliem diplomiem. Tā ir ļoti sarežģīta lieta, un šobrīd grūti ir pateikt, kas to pārbauda un kas par to atskaitās. Tātad mēs šobrīd, teiksim, izmainot šo formulējumu ar "Latvijas Republikas iedzīvotāji", faktiski pakļaujam bezgala lielam riskam tos cilvēkus, kuri ir ieguvuši šos diplomus, es nezinu, kādā ceļā. Šis risks izplatās tālāk uz mūsu iedzīvotājiem.

Visbeidzot. Cienītie kolēģi! Medicīna un farmācija faktiski ir viena no valsts drošības disciplīnām. Šajās profesijās jebkurā valstī, lai jūs iegūtu tiesības darboties medicīnā vai farmācijā, jāiztur ļoti nopietna pārbaude, tas nav tik vienkārši. Līdz ar to šis ceļš varbūt mums ir vēl tālā nākotnē priekšā.

Un beidzot. Viens ir tas, ka Latvijas farmaceitiem ir ļoti augsts reitings. Un Latvijā farmaceiti ir pietiekamā skaitā. Ar pietiekami lieliem kontaktiem jebkurā pasaules malā. Tie ir cilvēki, kas atbild par tām zālēm, kas tiek lietotas mūsu valstī. Līdz ar to, cienītie kolēģi, es domāju, ka pašreizējā redakcija, kura ir attiecīgi likumā "Par farmaceitisko darbību", konkrēti 61. un 65.pantā, kur ir noteikts, ka Latvijas Republikas pilsoņi drīkst darboties, es domāju, ka tā ir patiešām norma, kura atbilst nepieciešamībai. Līdz ar to es gribu jūs lūgt izprast šo situāciju un noraidīt šos labojumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl debatēs pieteikušies deputāts Kiršteins, deputāts Kide un Andrejs Krastiņš, bet tagad lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies!

Lūdzu sekretāra biedri Irēnu Folkmani nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 27.aprīlī, sēdes trešajā reģistrācijā nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Inese Birzniece, Olafs Brūvers, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Oskars Grīgs, Andris Grots, Raimonds Jonītis, Jānis Jurkāns, Lainis Kamaldiņš, Ojārs Kehris... Lainis Kamaldiņš ir zālē... Uldis Osis, Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Aida Prēdele, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Anna Seile, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 4.maijā pulksten 12.00, veltīta Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 5.gadadienai, ja Prezidijs nepieņems par šo laiku vēl kādu citu lēmumu un nebūs kādi citi ierosinājumi. Paldies!