ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā otrdien, 9.maijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.1995., Nr. 70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27125
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimā otrdien, 9.maijā
| 9.30 | Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēde. |
| Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likumprojekts. | |
| Priekšlikumu izskatīšana. | |
| 10.00 | Sociālo un darba lietu komisijas sēde. |
| Par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". | |
| 1. Priekšlikumi Reliģisko organizāciju likuma projekta 3.lasījumam. | |
| 2. Organizācijas "Glābiet bērnus", Nacionālo Daugavas Vanagu, | |
| Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas | |
| iesniegumi. | |
| 10.00 | Juridiskās komisijas sēde. |
| Likumprojekts "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju | |
| privatizāciju". | |
| 10.00 | Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas |
| komisijas sēde. | |
| Par situāciju valsts budžeta ieņēmumu izpildē. | |
| Ziņo finansu ministrs A.Piebalgs. | |
| 10.00 | Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. |
| 1. Deputātu E.Kides, J.Jurkāna, O.Brūvera u.c. iesniegtā likumprojekta | |
| "Grozījumi likumā "Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas | |
| kārtību"" izskatīšana. | |
| Uzaicināti: G.Šica - Finansu ministrijas Sociālās apdrošināšanas | |
| un sociālās nodrošināšanas nodaļa, | |
| L.Velde - Labklājības ministrijas Pensiju nodaļa. | |
| 2. Priekšlikumu izskatīšana likumprojektam "Grozījumi likumā | |
| "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" Uzaicināti: A.Kodoliņš un | |
| D.Robežniece, Finansu ministrija. | |
| 10.00 | Cilvēktiesību komisijas sēde. |
| 1.Priekšlikumi Reliģisko organizāciju likuma projekta 3.lasījumam. | |
| 2. Organizācijas "Glābiet bērnus", Nacionālo Daugavas Vanagu, | |
| Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegumi. | |
| 10.00 | Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. |
| 1. Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri". | |
| 2. Likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu". | |
| 10.00 | Aizsardzības un Iekšlietu komisijas sēde. |
| Valsts prezidenta iesniegtā priekšlikuma par grozījumiem | |
| kriminālkodeksā, kas vērsti uz noziedzības izskaušanu Latvijas | |
| armijā, izskatīšana. | |
| 11.00 | Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. |
| Priekšlikumu izskatīšana likumprojekta "Grozījumi likumā "Par | |
| miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu | |
| izmantošanu medicīnā"" 2.lasījumam. Uzaicināti: P.Apinis, veselības | |
| aizsardzības valsts ministrs, S.Roga, Medicīnas aprūpes un | |
| darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājas | |
| vietniece, A.Duntavs, Rīgas fondu biržas viceprezidents. | |
| 13.00 | Nacionālā bloka Sekretariāta sēde. |
| 14.00 | Izmeklēšanas komisijas sēde, lai izmeklētu cēloņus, kuri radījuši |
| finansu krīzi vairākās LR komercbankās un līdz ar to apdraud valsts | |
| finansu sistēmas stabilitāti. | |
| Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Ērika Zvejnieka | |
| ziņojums. | |
| 14.00 | Pilsonības likuma izpildes komisija. |
| 15.00 | Saimnieciskās komisijas sēde. |
| 1. Jautājums par frakcijām nepiederošo deputātu darba telpām. | |
| 2. Par Jēkaba ielas autostāvvietu. | |
| 16.00 | Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde |
| Finansu ministra padomnieka A.Platača ziņojums. |
Saeimas ziņu dienests
Latvijas ceļi kā fiziska kategorija
Par melno segumu saglabāšanu
Spēkā esošie melno segumu starpremontu termiņi, to salīdzinājums ar ārvalstu normām un līdzšinējā pieredze Latvijā apliecina, ka zemāk uzrādīto starpremonta termiņu nodrošināšanu var uzskatīt par optimālu segumu saglabāšanas stratēģiju:
- ik pēc 5-7 gadiem jāatjauno nodilumkārta (virsmas apstrāde);
- ik pēc 10-14 gadiem jāuzklāj jauna virskārta vai jāveic vecā seguma pārstrāde ar kādu no remiksa paņēmieniem.
Šo stratēģiju ietekmē vesela rinda faktoru, no kuriem galvenie ir:
- ceļa konstrukcijas neatbilstība satiksmes slodzēm;
- līdzekļu trūkums segumu saglabāšanai;
- nekvalitatīvi veikti ceļa būvdarbi;
- nepietiekoša ūdensatvades sistēmas uzturēšana u.c.
Minēto faktoru rezultātā lielā ceļu tīkla daļā segumi ir daudz ātrāk nolietojušies par savulaik plānoto. Autoceļu direkcijas aprēķini liecina, ka šodien Latvijā vairāk kā puse no visiem melnajiem segumiem ir vecāki par 11 gadiem. Melno segumu atjaunošana pašos veiksmīgākajos gados Latvijā tika veikta ne vairāk par 300 km pie vajadzības ne mazāk par 700 km gadā. Tas nozīmē, ka puse melno segumu Latvijā atrodas t.s. segumu atjaunošanas kritiskajā fāzē (skat. pielikumu).
Budžeta pieauguma prognoze nerada ne mazākās šaubas, ka daļa no melno segumu tīkla tuvākajos gados nonāks praktiski nelietojamā stāvoklī. Tātad sabiedrībai nāksies ciest ievērojamus zaudējumus ne tikai katra ceļa lietotāja personā, kuri nevarēs izmantot vai izmantos ierobežoti sabojātos ceļu posmus. Seguma atjaunošana, pārsniedzot atjaunošanas kritisko fāzi, izmaksās vismaz 2-3 reizes dārgāk par optimālās stratēģijas īstenošanu…
Ceļš, atšķirībā no citām būvēm, kuras cieš galvenokārt no laika apstākļiem, bez tam ir pakļauts ļoti intensīvai un smagai slodzei. Līdz sabrukšanai ceļš ir spējīgs izturēt limitētu slogošanas reižu skaitu noteiktos mitruma apstākļos. Noveco arī būvmateriāli, kas izmantoti ceļa būvniecībai.
Kā to ir aprēķinājuši teorētiķi un kā rāda praktiskā pieredze, asfaltbetona segums 10-12 gadu vecumā sāk uzrādīt šim vecumam visas raksturīgās pazīmes, kuru cēloņi minēti iepriekš. Segums vispirms ir par dažiem centimetriem nodilis, kļuvis plānāks, tajā parādās plaisas. Plaisās, iekļūstot tur ūdenim, automašīnu riteņi rada hidraulisku triecienu, kas sagrauj segumu. Sevišķi strauji bedrītes veidojas pavasaros un rudeņos, kad riteņiem palīgā ierodas sals. Tālāk slodzes un laika apstākļu ietekmē sākas seguma un pamatu strauja un neprognozējama sabrukšana.
No tā jāsecina, ka asfaltbetona jeb melnā sega jāatjauno ik pēc noteikta laika. Teorētiski šis starpremonta termiņš ir noteikts 11 gadi, taču, kā mēs redzam praksē, melnās segas reizēm sabrūk ātrāk un reizēm bez remonta kalpo divtik. Liela nozīme šeit ir būvdarbu kvalitātei.
Latvijā katru gadu uz valsts autoceļiem vajadzētu atjaunot melno segumu virskārtu apmēram 700 km kopgarumā. Faktiski iepriekšējos gados neveiktie darbi uzkrājās kā remonta deficīts un tos vajadzētu izpildīt nākošajā gadā. Naudas trūkuma dēļ tas netika izdarīts, un šodienas iespējas ir vēl mazākas.
Tabulā parādīts, kā uz valsts ceļiem pieaudzis melno segumu remonta deficīts piecu gadu laikā:
| Gads | 1990. | 1991. | 1992. | 1993. | 1994. |
| Normatīvais un nepieciešamais | 681 | 696 | 709 | 710 | 712 |
| remonta apjoms gadā | |||||
| Remonta deficīts gada sākumā km | 681 | 1140 | 1582 | 2253 | 2940 |
| Atremontēts (vai plān.) km | 237 | 267 | 39 | 15 | 8 |
| Deficīts gada beigās km | 444 | 873 | 1543 | 2238 | 2938 |
Kā redzam tabulā, no 1990. gada uzkrājušies 2938 km neatremontētu melno segumu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā remonta deficītu, kas izveidojās vēl līdz 1990. gadam, puse melno segumu uz valsts ceļiem savu darbaspējīgo mūžu ir nokalpojusi un prasa nekavējošu remontu. Visi šie segumi ir vecāki par 11 gadiem, taču ievērojama daļa no tiem ir vecāki par 15-16 gadiem.
Valsts autoceļu melno segumu stāvoklis 1994.gada rudenī. Kopsavilkums
| Seguma | Melno segu | T.sk. galv. | % no kop. | ||
| stāvoklis | garums km | a/c | 1.šķiras a/c | 2.šķiras a/c | garuma |
| Ļoti labā | 471,806 | 221,898 | 130,667 | 119,241 | 5,9% |
| Labā | 3175,048 | 646,931 | 1628,550 | 899,567 | 39,9% |
| Apmierinošā | 2694,523 | 529,181 | 1380,515 | 784,827 | 33,8% |
| Sliktā | 1270,606 | 239,577 | 580,649 | 450,380 | 15,9% |
| Ļoti sliktā | 355,510 | 33,467 | 165,966 | 156,077 | 4,5% |
| Kopā | 7967,493 | 1671,054 | 3886,347 | 2410,092 | 100% |
* autoceļiem ar dalītām brauktuvēm, katru brauktuvi vērtē kā atsevišķu autoceļu
Melno segumu atjaunošanas programma 1995.gadam Sastādīta
1995.gada 25.janvārī
| Būvob- | Objek- | Autoceļš | Kilometri | Remontposma | Rajons |
| jekta nr. | ta nr. | garums | |||
| I. | 1. | A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas rob. (Ainaži) | 3,000-4,205 | 1,205 | Rīgas |
| 2. | A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas rob. (Ainaži) | 9,950-11,000 | 1,050 | Rīgas | |
| 3. | A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas rob. (Ainaži) | 22,000-23,700 | 1,700 | Rīgas | |
| 4. | A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne) | 0,000-1,000 | 1,000 | Rīgas | |
| Kopā par I. būvobjektu | 4,955 | ||||
| II. | 1. | A1 Rīga (Baltezers) - Igaunijas rob. (Ainaži) | 33,000-37,253 | 4,253 | Rīgas |
| III. | 1. | A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas rob. (Veclaicene) | 56,000-57,060 | 1,060 | Rīgas |
| 2. | A3 Inčukalns - Valmiera - Igaunijas r. (Valka) | 20,300-26,895 | 6,595 | Rīgas | |
| Kopā par III. būvobjektu | 7,655 | ||||
| IV. | 1. | A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) | 6,000-9,600 | 3,600 | Rīgas |
| 2. | A8 Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Eleja) | 12,000-14,000 | 2,000 | Rīgas | |
| Kopā par IV. būvobjektu | 5,600 | ||||
| V. | 1. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 17,400-19,600 | 2,200 | Rīgas |
| 1. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 64,000-65,800 | 1,800 | Ogres | |
| VI. | 2. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 67,700-69,000 | 1,300 | Ogres |
| 3. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 72,300-73,840 | 1,540 | Ogres | |
| 4. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 78,100-78,660 | 0,560 | Aizkraukles | |
| Kopā ar VI. būvobjektu | 5,200 | ||||
| VII. | 1. | A6 Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkr. robeža | 116,000-117,400 | 1,400 | Aizkraukles |
| VIII. | 1. | A8 Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Eleja) | 29,086-30,226 | 1,140 | Jelgavas |
| 2. | P97 Jelgava - Dobele | 12,888-14,618 | 1,730 | Jelgavas | |
| Kopā par VIII. būvobjektu | 2,870 | ||||
| IX. | 1. | A9 Rīga (Skulte) - Liepāja | 50,160-51,010 | 0,850 | Tukuma |
| 2. | A9 Rīga (Skulte) - Liepāja | 58,940 - 59,935 | 0,995 | Tukuma | |
| Kopā par IX. būvobjektu | 1,845 | ||||
| X. | 1. | A9 Rīga (Skulte) - Liepāja | 122,660-124,912 | 2,252 | Saldus |
| 2. | A9 Rīga (Skulte) - Liepāja | 133,170-135,700 | 2,530 | Kuldīgas | |
| Kopā par X. būvobjektu | 4,782 | ||||
| XI. | 1. | A10 Rīga - Ventspils | 44,000-45,920 | 1,920 | Tukuma |
| XII. | 2. | A10 Rīga - Ventspils | 80,600-83,550 | 2,950 | Tukuma |
| 3. | A10 Rīga - Ventspils | 83,550-86,900 | 3,350 | Tukuma | |
| Kopā par XII. būvobjektu | 6,300 | ||||
| XIII. | 1. | A10 Rīga - Ventspils | 156,300-157,900 | 1,600 | Ventspils |
| 2. | A10 Rīga - Ventspils | 160,700-165.140 | 4,440 | Ventspils | |
| Kopā par XIII. būvobjektu | 6,000 | ||||
| XIV. | 1. | A13 Kriev.r. - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas r. | 114,900-119,000 | 4,100 | Daugavpils |
| XV. | 1. | A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) | 66,750-70,200 | 3,450 | Bauska |
| 2. | A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) | 71,200-71,600 | 0,400 | Bauska | |
| 3. | A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) | 72,500-73,500 | 1,000 | Bauska | |
| 4. | A7 Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle) | 74,700-76,350 | 1,650 | Bauska | |
| Kopā par XV. būvobjektu | 6,500 | ||||
| Pavisam kopā par 1995. gadu | 65,620 |
* Autoceļam A8 Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Eleja) paredzēts atjaunot segumu tikai labās puses brauktuvei
Ceļu Uzturēšanas daļas galvenais speciālists J.Kastanovskis