Saeimā otrdien, 9.maijā

Saeimas ziņu dienests

Latvijas ceļi kā fiziska kategorija

Par melno segumu saglabāšanu

Spēkā esošie melno segumu starpremontu termiņi, to salīdzinājums ar ārvalstu normām un līdzšinējā pieredze Latvijā apliecina, ka zemāk uzrādīto starpremonta termiņu nodrošināšanu var uzskatīt par optimālu segumu saglabāšanas stratēģiju:

- ik pēc 5-7 gadiem jāatjauno nodilumkārta (virsmas apstrāde);

- ik pēc 10-14 gadiem jāuzklāj jauna virskārta vai jāveic vecā seguma pārstrāde ar kādu no remiksa paņēmieniem.

Šo stratēģiju ietekmē vesela rinda faktoru, no kuriem galvenie ir:

- ceļa konstrukcijas neatbilstība satiksmes slodzēm;

- līdzekļu trūkums segumu saglabāšanai;

- nekvalitatīvi veikti ceļa būvdarbi;

- nepietiekoša ūdensatvades sistēmas uzturēšana u.c.

Minēto faktoru rezultātā lielā ceļu tīkla daļā segumi ir daudz ātrāk nolietojušies par savulaik plānoto. Autoceļu direkcijas aprēķini liecina, ka šodien Latvijā vairāk kā puse no visiem melnajiem segumiem ir vecāki par 11 gadiem. Melno segumu atjaunošana pašos veiksmīgākajos gados Latvijā tika veikta ne vairāk par 300 km pie vajadzības ne mazāk par 700 km gadā. Tas nozīmē, ka puse melno segumu Latvijā atrodas t.s. segumu atjaunošanas kritiskajā fāzē (skat. pielikumu).

Budžeta pieauguma prognoze nerada ne mazākās šaubas, ka daļa no melno segumu tīkla tuvākajos gados nonāks praktiski nelietojamā stāvoklī. Tātad sabiedrībai nāksies ciest ievērojamus zaudējumus ne tikai katra ceļa lietotāja personā, kuri nevarēs izmantot vai izmantos ierobežoti sabojātos ceļu posmus. Seguma atjaunošana, pārsniedzot atjaunošanas kritisko fāzi, izmaksās vismaz 2-3 reizes dārgāk par optimālās stratēģijas īstenošanu…

Ceļš, atšķirībā no citām būvēm, kuras cieš galvenokārt no laika apstākļiem, bez tam ir pakļauts ļoti intensīvai un smagai slodzei. Līdz sabrukšanai ceļš ir spējīgs izturēt limitētu slogošanas reižu skaitu noteiktos mitruma apstākļos. Noveco arī būvmateriāli, kas izmantoti ceļa būvniecībai.

Kā to ir aprēķinājuši teorētiķi un kā rāda praktiskā pieredze, asfaltbetona segums 10-12 gadu vecumā sāk uzrādīt šim vecumam visas raksturīgās pazīmes, kuru cēloņi minēti iepriekš. Segums vispirms ir par dažiem centimetriem nodilis, kļuvis plānāks, tajā parādās plaisas. Plaisās, iekļūstot tur ūdenim, automašīnu riteņi rada hidraulisku triecienu, kas sagrauj segumu. Sevišķi strauji bedrītes veidojas pavasaros un rudeņos, kad riteņiem palīgā ierodas sals. Tālāk slodzes un laika apstākļu ietekmē sākas seguma un pamatu strauja un neprognozējama sabrukšana.

No tā jāsecina, ka asfaltbetona jeb melnā sega jāatjauno ik pēc noteikta laika. Teorētiski šis starpremonta termiņš ir noteikts 11 gadi, taču, kā mēs redzam praksē, melnās segas reizēm sabrūk ātrāk un reizēm bez remonta kalpo divtik. Liela nozīme šeit ir būvdarbu kvalitātei.

Latvijā katru gadu uz valsts autoceļiem vajadzētu atjaunot melno segumu virskārtu apmēram 700 km kopgarumā. Faktiski iepriekšējos gados neveiktie darbi uzkrājās kā remonta deficīts un tos vajadzētu izpildīt nākošajā gadā. Naudas trūkuma dēļ tas netika izdarīts, un šodienas iespējas ir vēl mazākas.

Tabulā parādīts, kā uz valsts ceļiem pieaudzis melno segumu remonta deficīts piecu gadu laikā:

Kā redzam tabulā, no 1990. gada uzkrājušies 2938 km neatremontētu melno segumu. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā remonta deficītu, kas izveidojās vēl līdz 1990. gadam, puse melno segumu uz valsts ceļiem savu darbaspējīgo mūžu ir nokalpojusi un prasa nekavējošu remontu. Visi šie segumi ir vecāki par 11 gadiem, taču ievērojama daļa no tiem ir vecāki par 15-16 gadiem.

Valsts autoceļu melno segumu stāvoklis 1994.gada rudenī. Kopsavilkums

* autoceļiem ar dalītām brauktuvēm, katru brauktuvi vērtē kā atsevišķu autoceļu

Melno segumu atjaunošanas programma 1995.gadam Sastādīta

1995.gada 25.janvārī

* Autoceļam A8 Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Eleja) paredzēts atjaunot segumu tikai labās puses brauktuvei

Ceļu Uzturēšanas daļas galvenais speciālists J.Kastanovskis