Rīgā 2014.gada 23.decembrī (prot. Nr.72 16.§)

Izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma
4.panta otro daļu un 5.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus;

1.2. kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – komisija) veic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi un nosaka prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu.

2. Lai veiktu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, persona iesniedz komisijā:

2.1. iesniegumu;

2.2. ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta (turpmāk – ārsts) sagatavotu individuālo rehabilitācijas plānu;

2.3. darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta.

3. Lai veiktu invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, persona iesniedz komisijā:

3.1. iesniegumu;

3.2. nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju");

3.3. funkcionālo spēju pašnovērtējumu, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma (1. pielikums);

3.4. pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītu personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu (2. pielikums), ja ekspertīze jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai;

3.5. darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta;

3.6. citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei.

4. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus persona var iesniegt:

4.1. personīgi;

4.2. nosūtot pa pastu;

4.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

4.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus.

5. Šo noteikumu 2. un 3. punktā minētos dokumentus, informējot par to personu, komisijai var iesniegt arī personas ārsts:

5.1. personīgi;

5.2. nosūtot pa pastu;

5.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

5.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus.

6. Ja prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzei komisijai ir nepieciešama papildu informācija par personu, komisija šīs ziņas iegūst vienotajā veselības nozares informācijas sistēmā, pieprasa tās no pašas personas, personas ārsta, darba devēja, izglītības iestādes, valsts vai pašvaldību institūcijas.

7. Ja atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam nepieciešams veikt personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu, pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai ergoterapeits pēc komisijas pieprasījuma veic to un aizpilda personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu.

8. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi veic komisijas ārsts eksperts (turpmāk – ārsts eksperts) bez personas klātbūtnes.

9. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, ārsts eksperts novērtē personai diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus. Novērtējumu un savus secinājumus ārsts eksperts apraksta ekspertīzes aktā komisijas valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma).

10. Komisijas amatpersona, pamatojoties uz šo noteikumu 9. punktā minēto ekspertīzes aktu un šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes noteikšanu un tās termiņu, kā arī apstiprina ārsta izstrādāto individuālo rehabilitācijas plānu.

11. Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms ekspertīzes veikšanas dienas, tai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti.

12. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi var veikt pirms šo noteikumu 11. punktā minētā termiņa, ja personai veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi vai ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi.

13. Personai, kurai noteikta invaliditāte vai darbspēju zaudējums, ir tiesības lūgt veikt atkārtotu invaliditātes un darbspēju ekspertīzi jebkurā laikā, ja personas funkcionālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un ir uzskatāms par stabilu.

14. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzi veic ārsts eksperts bez personas klātbūtnes.

15. Ja komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, personas veselības un funkcionālo spēju novērtēšanu veic personas klātbūtnē:

15.1. komisijas nodaļā;

15.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā.

16. Ja veselības un funkcionālo spēju novērtēšanai nepieciešama personas klātbūtne, komisija sazinās ar personu un uzaicina to uz novērtēšanu vai saskaņo novērtēšanas laiku personas atrašanās vietā.

17. Veicot invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi, ārsts eksperts:

17.1. izvērtē šo noteikumu 3. punktā minētos dokumentus;

17.2. novērtē personas veselības traucējumus un to smagumu, kā arī personas funkcionālās spējas un to ierobežojumu atbilstoši šo noteikumu 4. vai 5. pielikumā minētajiem kritērijiem, bet, ja ekspertīze tiek veikta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai slimību, kura saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu – atbilstoši šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kritērijiem;

17.3. pārbauda personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, ja ekspertīze tiek veikta, lai noteiktu medicīniskās indikācijas īpašai kopšanai, un, ja nepieciešams, pieprasa pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam vai ergoterapeitam precizēt atbildes uz anketas jautājumiem, ja tās ir neskaidras vai pretrunīgas;

17.4. ieraksta personas veselības un funkcionālo spēju novērtējumu un secinājumus ekspertīzes aktā informācijas sistēmā.

18. Pamatojoties uz šo noteikumu 17.4. apakšpunktā minēto ekspertīzes aktu, komisijas amatpersona pieņem lēmumu un nosaka:

18.1. bērniem līdz 18 gadu vecumam – invaliditāti saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kritērijiem un invaliditātes termiņu;

18.2. personai no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai – invaliditātes grupu un darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu;

18.3. personām pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas – invaliditātes grupu saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu;

18.4. personām no 18 gadu vecuma – invaliditātes grupu un/vai darbspēju zaudējumu procentos saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā minētajiem kritērijiem, ja ekspertīze veikta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vai slimību, kura saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, kā arī invaliditātes cēloni un termiņu.

19. Ja invaliditāte vai darbspēju zaudējums ir noteikts personai pēc 18 gadu vecuma, lēmumā tiek norādīts invaliditātes cēlonis – "slimība", izņemot:

19.1. "slimība no bērnības" – pamatojoties uz medicīniskiem vai citiem dokumentiem, kuri bija vai varēja būt par pamatu invaliditātes noteikšanai bērnam līdz 18 gadu vecumam saskaņā ar kritērijiem, kādi attiecīgajā laika periodā normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai;

19.2. "nelaimes gadījums darbā" – pamatojoties uz aktu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

19.3. "arodslimība" – pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

19.4. "slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā" –pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinumu;

19.5. "slimība vai sakropļojums, kas saistīts ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes izsniegto izziņu par slimību vai traumu un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegto izziņu par piedalīšanos seku novēršanā;

19.6. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus, vai slimība, kas iegūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus" – pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu;

19.7. "slimība vai ievainojums, kas iegūts karadienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, pildot dienesta pienākumus" – pamatojoties uz personas rīcībā esošo kara medicīnas dokumentu oriģināliem vai atvasinājumiem, kas apliecināti normatīvajos aktos par publisko dokumentu legalizāciju noteiktajā kārtībā;

19.8. "savainojums vai veselības traucējums, kas saistīts ar civilā eksperta piedalīšanos starptautiskajā misijā" – pamatojoties uz tās institūcijas izsniegtu izziņu par personas dalību starptautiskajā misijā, kura nosūtījusi attiecīgo civilo ekspertu, un ārstniecības iestādes izsniegtu izziņu par ievainojumu, sakropļojumu, kontūziju vai slimību;

19.9. "ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas saistīts ar Valsts prezidenta, Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, parlamentārā sekretāra, ierēdņa vai cita valsts institūcijā nodarbinātā darba (dienesta) pienākumu pildīšanu komandējuma laikā starptautisko operāciju rajonā" – pamatojoties uz ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtu izziņu par ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju).

20. Invaliditāti un darbspēju zaudējumu nosaka uz šādu termiņu:

20.1. personai līdz 18 gadu vecumam:

20.1.1. uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem;

20.1.2. uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi;

20.2. personai no 18 gadu vecuma:

20.2.1. uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem;

20.2.2. bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu), ja personai:

20.2.2.1. konstatēti šo noteikumu 7. pielikumā minētie anatomiskie defekti vai veselības traucējumi;

20.2.2.2. ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā piecus gadus.

21. Vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas komisijas amatpersona sniedz:

21.1. atzinumus:

21.1.1. par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.2. par īpašas kopšanas nepieciešamību:

21.1.2.1. personai līdz 18 gadu vecumam – atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļā minētajiem kritērijiem;

21.1.2.2. personai no 18 gadu vecuma – atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem;

21.1.3. par normatīvajos aktos noteiktajiem atvieglojumiem naturalizācijas procedūras uzsākšanai Latvijas pilsonības iegūšanai;

21.1.4. par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, ja darbnespēja ir nepārtraukta, bet ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem;

21.1.5. par asistenta pakalpojuma nepieciešamību;

21.2. ieteikumus:

21.2.1. profesionālās piemērotības un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai;

21.2.2. sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu iekļaušanai individuālajā rehabilitācijas plānā personai ar prognozējamu invaliditāti.

22. Lēmumu, atzinumu un ieteikumus komisija personai paziņo atbilstoši Paziņošanas likumam.

23. Ja invaliditātes vai darbspēju ekspertīze tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai divpusējiem starpvalstu līgumiem par sadarbību sociālās drošības jomā:

23.1. komisija izvērtē no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) vai ārvalsts kompetentās institūcijas saņemtos dokumentus un nosaka personai invaliditāti un darbspēju zaudējuma pakāpi saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem kritērijiem. Nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējuma termiņu, tiek ņemts vērā ārvalstī noteiktais termiņš, bet, ja saņemtajos dokumentos tas nav norādīts, termiņš tiek noteikts saskaņā ar šiem noteikumiem;

23.2. lēmumu par noteikto invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi komisija nosūta aģentūrai.

24. Ja tas nepieciešams bērna vecākam vai aizbildnim, pieprasot vecuma pensiju uz atvieglotiem noteikumiem sakarā ar bērna invalīda aprūpi, un ārstu konsultatīvā komisija vai ārstējošais ārsts līdz 2003. gada 31. decembrim bērnam līdz 16 gadu vecumam vai komisija bērnam no 16 gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam nebija noteikusi invaliditāti:

24.1. ieinteresētā persona iesniegumu, kā arī medicīnisko dokumentāciju par aprūpējamās personas veselības stāvokli līdz 18 gadu vecumam, ja tāda ir personas rīcībā, iesniedz komisijā:

24.1.1. personīgi;

24.1.2. nosūtot pa pastu;

24.1.3. elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu;

24.1.4. elektroniski, vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizpildot speciālu tiešsaistes formu, izmantojot portālā pieejamos personas identifikācijas līdzekļus;

24.2. komisija izvērtē iesniegto medicīnisko dokumentāciju un, ja nepieciešams, pieprasa no ārstniecības iestādēm papildu informāciju;

24.3. komisija sniedz atzinumu par personas līdz 18 gadu vecumam veselības stāvokļa atbilstību invaliditātes noteikšanas kritērijiem, kādi normatīvajos aktos bija paredzēti invaliditātes noteikšanai personas aprūpes laikā:

24.3.1. no 1979. gada 14. decembra līdz 1990. gada 16. septembrim – atbilstoši PSRS Veselības aizsardzības ministrijas 1979. gada 14. decembra pavēlei Nr. 1265 "Par kārtību, kādā izsniedz medicīnisko slēdzienu par bērniem invalīdiem no bērnības līdz 16 gadu vecumam";

24.3.2. no 1990. gada 17. septembra līdz 1999. gada 26. decembrim – atbilstoši Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrijas 1990. gada 17. septembra pavēlei Nr. 214 "Par palīdzību bērniem invalīdiem";

24.3.3. no 1999. gada 27. decembra līdz 2003. gada 31. decembrim – atbilstoši Labklājības ministrijas 1999. gada 27. decembra rīkojumam Nr. 424 "Par medicīniskām indikācijām invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam".

25. Lai nodrošinātu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma procentuālā apmēra vienlīdzīgu noteikšanu, komisija izdod iekšējo normatīvo aktu šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. pielikumā minēto kritēriju piemērošanai.

26. Personām, kuras iesniegumu prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzes veikšanai iesniegušas līdz 2014. gada 31. decembrim, invaliditātes un darbspēju ekspertīze tiek veikta atbilstoši noteikumiem par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību, kas bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.

27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 28. decembra noteikumus Nr. 1209 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 3. nr.; 2012, 117. nr.; 2013, 80. nr.).

28. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Labklājības ministrs Uldis Augulis

1.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Invaliditātes un/vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija lūdz Jūs aizpildīt šo anketu. Izmantojiet anketas aizpildīšanas metodiskos norādījumus.

I. Personas informācija

2. Personas kods -

3. Tālrunis ___________________

6. Ja anketas 5. punktā minētajā darbavietā (profesijā) strādājat mazāk par trijiem gadiem vai nestrādājat nemaz, norādiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo triju gadu laikā esat strādājis(-usi)

II. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa

Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar x.

Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu.

Apliecinājums

Apliecinu, ka anketā sniegtā informācija ir pareiza.

Datums	. .	Paraksts** ________________________
	(diena, mēnesis, gads)

Persona, kura aizpildījusi anketu*:

Datums	. .	Paraksts** ________________________
	(diena, mēnesis, gads)

Piezīmes.

1. * Ja anketu aizpildījusi cita persona, norāda informāciju par šo personu.

2. ** Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas
metodiskie norādījumi

Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.

Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.

Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām:

1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;

2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;

3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;

4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;

5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;

6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;

7. jautājumā – attiecību uzturēšanu ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās;

8. jautājumā – kontaktu veidošanu un uzturēšanu, vēlamā rezultāta sasniegšana (piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu);

9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;

10. jautājumā – spēju piecelties no krēsla vai tualetes poda (tas nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas);

11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;

12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti (piemēram, depresija, trauksme);

13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;

14. jautājumā – spēju nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;

15. jautājumā – drēbju izņemšanu no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana (piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana);

16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;

17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;

18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;

19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

2.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

2. Personas kods -

4.1. atbalsta personas pieejamība
nav nepieciešama atbalsta persona	ir nepieciešama un ir pieejama atbalsta persona (norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju – adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi) __________________________________ __________________________________________________________ __________________________________________________________ ir nepieciešama, bet nav pieejama atbalsta persona

4.2. mājokļa veids, kurā dzīvo
dzīvoklis/istaba (atrodas ēkas .... stāvā)	privātmāja vai viensēta		dzīvo sociālās aprūpes iestādē			cits________
4.3. mājoklim tuvākā apkārtne
attālums līdz ģimenes ārstam	mazāk par 500 m	500–3000 m			vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz ģimenes ārstam
kājām	ar sabiedrisko transportu			ar automašīnu			cits _______
attālums līdz veikalam	mazāk par 500 m	500–3000 m			vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz veikalam
kājām	ar sabiedrisko transportu			ar automašīnu			cits _______
attālums līdz pastam, bankai	mazāk par 500 m	500–3000 m			vairāk par 3000 m
veids, kā nokļūst līdz pastam, bankai
kājām	ar sabiedrisko transportu			ar automašīnu			cits _____
attālums līdz sabiedriskajam transportam	mazāk par 500 m	500–3000 m			vairāk par 3000 m
5. Pārvietošanās ārpus telpām – pa līdzenu ceļu sausā laikā pārvietojas bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi patstāvīgi, bet ar grūtībām vajadzīga palīdzība jāizmanto palīglīdzekļi (spieķis, kruķi, ratiņkrēsls)

* Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 31. marta noteikumu Nr. 279 "Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem" 2. pielikumam

6.1. Ēšana	Punkti
nespēj pats veikt šo darbību	0
nepieciešama palīdzība	1
neatkarīgs	2
Komentāri

6.2. Pārvietošanās	Punkti
sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru	0
pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt	1
pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība	2
neatkarīgs	3
Komentāri

6.3. Kustīgums (staigāšana vai ratiņkrēsla lietošana)	Punkti
nekustīgs	0
nepieciešama liela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu	1
nepieciešama neliela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu	2
neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai var lietot jebkādas palīgierīces (piemēram, spieķi, riteņkrēslu)	3
Komentāri

6.4. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi	Punkti
nespēj pārvietoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu)	0
nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem	1
neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai izmanto citus alternatīvus augstuma pārvarēšanas ceļus	2
Komentāri

6.5. Ģērbšanās	Punkti
atkarīgs	0
nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats	1
neatkarīgs vai lieto pielāgotu apģērbu ar aizdari vai bez tās	2
Komentāri

6.6. Rūpes par izskatu	Punkti
nepieciešama palīdzība personiskajā higiēnā	0
patstāvīgi skujas un/vai apkopj seju	1
Komentāri

6.7. Mazgāšanās	Punkti
atkarīgs	0
neatkarīgs	1
Komentāri

6.8. Vēdera izeja	Punkti
nespēj kontrolēt izvadi (vai nepieciešama klizma) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams))	0
reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)	1
kontrolē izvadi (paškontrole)	2
Komentāri

6.9. Urinācija	Punkti
nespēj kontrolēt izvadi (nepieciešama katetrizācija) (nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams))	0
reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)	1
kontrolē izvadi	2
Komentāri

6.10. Tualetes lietošana	Punkti
atkarīgs	0
nepieciešama neliela palīdzība	1
neatkarīgs	2
Komentāri
Punkti kopā

7.1. Ēdiena gatavošana

gatavo pilnīgi patstāvīgi

patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

ēdienu nevar pagatavot

7.2. Mājokļa uzkopšana

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

mājokli nevar uzkopt

7.3. Veļas mazgāšana

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

veļu nevar izmazgāt

7.4. Citas ar mājsaimniecību saistītas darbības (ūdens un malkas ienešana, krāsns kurināšana, sniega tīrīšana, dārza apkopšana, mājdzīvnieku apkopšana)

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

mājsaimniecību uzturošas aktivitātes nevar veikt

7.5. Iepirkšanās (ieskaitot nokļūšanu veikalā)

veic pilnīgi patstāvīgi

veic patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga palīdzība

iepirkšanos nevar veikt

8.1. Transportlīdzekļa vadīšana (ja ir prasmes vadīt transportlīdzekli)

var vadīt bez problēmām

var vadīt īpaši pielāgotu transportlīdzekli

transportlīdzekli nespēj vadīt

8.2. Sabiedriskā transporta izmantošana

izmanto bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi

izmanto patstāvīgi, bet ar grūtībām

vajadzīga neliela palīdzība

sabiedriskā transporta līdzekļus nevar izmantot

8.3. Atpūta un vaļasprieki

var nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem

nevar pilnībā atpūsties un nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku

nevar nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem

8.4. Cik lielā mērā klienta funkcionālie ierobežojumi traucē saskarsmei ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem?

netraucē nemaz

mazliet traucē

traucē diezgan nopietni

sociālās aktivitātes nav iespējamas

iespējamas tikai neklātienes sociālās aktivitātes (telefons, internets)

Galvenie secinājumi un ieteikumi

Ar parakstu apliecinu sniegto ziņu patiesumu

Pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka
vai ergoterapeita vārds, uzvārds _________________________________________________

Paraksts* _____________________________

Vieta, datums _________________________

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

3.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Prognozējamu invaliditāti nosaka, ja apstiprinās visi šādi kritēriji:

1. Pārejoša darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas, ko apliecina ārstējošā ārsta izsniegtie dokumenti.

2. Personai ir būtiski slimības vai traumas radīti funkcionēšanas ierobežojumi, kuri vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.

3. Ārstējošā ārsta sagatavotajā individuālajā rehabilitācijas plāna projektā ir norādīti:

3.1. veiktie ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumi hronoloģiskā secībā;

3.2. paredzētie ārstēšanas pasākumi;

3.3. pamatojums turpmākās medicīniskās rehabilitācijas nepieciešamībai;

3.4. ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas laikposmi un termiņi;

3.5. ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumu prognozējamie rezultāti.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

4.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

I. Kritēriji invaliditātes noteikšanai

II. Kritēriji atzinuma sniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību

Labklājības ministrs Uldis Augulis

5.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

I. Veselības traucējumu novērtēšanas tabula

II. Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula

Piezīmes.

1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), ārsts eksperts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.

2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.

3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:

3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;

3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma 3. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;

3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma 2. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;

3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma 1. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

6.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Piezīmes.

¹ Darbspēju zaudējuma procentuālais apmērs noteiktu veselības traucējumu gadījumos ir orientējošs, un tā galīgā pakāpe ir atkarīga no tā, vai personai ir arī citi nozīmīgi veselības traucējumi, no to ietekmes uz ikdienas dzīves aktivitātēm, kā arī no personas vecuma, izglītības, darba pieredzes, darba attiecībām, konkurētspējas darba tirgū un darba prognozes.

Ja darbspēju zaudējums ir robežās 25–59 %, tiek noteikta 3. invaliditātes grupa, ja robežās 60–79 %, tiek noteikta 2. invaliditātes grupa, ja robežās 80–100 %, tiek noteikta 1. invaliditātes grupa.

1.tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Piezīme. * Praktisks aklums ir redzes asums 0,04 un mazāk ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5º no fiksācijas punkta.

2.tabula

Darbspēju zaudējums (procentos) traumas gadījumā atkarībā no redzes asuma samazinājuma

Piezīme. ** Koriģētais redzes asums līdz traumai – redzes asums, kas ir pēdējais dokumentētais redzes asums pirms traumas. Ja redzes asumu pirms traumas nav iespējams dokumentāri pierādīt, tiek pieņemts, ka koriģētais redzes asums pirms traumas ir bijis 1,0.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

7.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas trūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. četru pirkstu trūkums pamatlocītavas līmenī (izņemot pirmo);

1.3. trīs blakus esošo pirkstu trūkums (ieskaitot pirmo) vai minēto pirkstu locītavu ankiloze;

1.4. pirmā un otrā pirksta vai divu citu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu trūkums;

1.5. abu plaukstu pirmo pirkstu trūkums.

2. Apakšējā ekstremitāte:

2.1. kājas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;

2.2. abu pēdu amputācija Lisfranka locītavas līmenī.

3. Mugurkaula kifoskolioze IV pakāpē.

4. Vienas acs vai abu acu trūkums vai pilnīgs vai praktisks aklums vienā acī vai abās acīs (smags redzes orgāna anatomisko struktūru bojājums ar redzes asumu, mazāku par 0,05, ar maksimālu korekciju vai redzeslauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

5. Kurlmēmums vai abpusējs kurlums (V pakāpes vājdzirdība).

6. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

7. Gastrektomija.

8. Pulmonektomija.

9. Sirds vārstuļu protēze.

10. Aortas vai aortas bifurkācijas sintētiska protēze.

11. Muguras smadzeņu šķērsbojājums jebkurā līmenī.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

8.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

Personai ar I invaliditātes grupu nepieciešama īpaša kopšana, ja tai:

1) nepieciešama 24 stundu palīdzība vai uzraudzība garīgo spēju ierobežojuma dēļ;

2) pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums atbilstoši šo noteikumu 2. pielikuma 6. punktam ir zemāks par 7 punktiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis

9.pielikums
Ministru kabineta
2014.gada 23.decembra
noteikumiem Nr.805

1. Vienas kājas amputācijas stumbrs augšstilba līmenī vai abu kāju amputācijas stumbri (neatkarīgi no protezēšanas iespējām).

2. Neprotezējams vienas kājas amputācijas stumbrs apakšstilba distālā trešdaļā vai augstākā līmenī vai vienas pēdas amputācijas stumbrs (pēc Pirogova vai Šopara), ko apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums.

3. Neprotezējami abu pēdu amputācijas stumbri (pēc Lisfranka) un augstākā līmenī (apstiprina protēžortopēda medicīniskais atzinums).

4. Vienas kājas saīsinājums, ne mazāks par 7 cm, ja ir protēžortopēda medicīniskais atzinums par nespēju nēsāt ortopēdiskos apavus.

5. Vienas kājas dziļa parēze (plēģija).

6. Hemiplēģija vai izteikta hemiparēze.

7. Abu kāju mērena vai izteikta parēze (paraparēze).

8. Kāju obliterējoša artēriju slimība ar dekompensētu asinsriti vienā kājā.

9. Abu gūžu vai abu ceļu locītavu vai gūžas vai ceļa locītavas smaga osteoartoze.

10. Abu pēdu locītavu izteikta kontraktūra vai ankiloze funkcionāli neizdevīgā stāvoklī.

11. Stāvoklis pēc apakšējo ekstremitāšu lielo locītavu (gūžas, ceļa) endoprotezēšanas, ja saglabājas izteikti funkciju traucējumi.

12. Izteikta smadzenīšu ataksija vai izteikti ekstrapiramidāli traucējumi.

13. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē ar dziļiem ādas trofikas traucējumiem.

14. Nieru mazspēja, ja nepieciešama hemodialīze.

15. Ļaundabīgie audzēji 4. stadijā ar izteikti nelabvēlīgu prognozi, ja klients saņem simptomātisku terapiju.

16. Sirds mazspēja 4. pakāpē ar ascītu un anasarku.

17. Ģenētiskas slimības ar izteiktiem kustību un gaitas traucējumiem.

18. Šajā pielikumā neminētas citas slimības, kuras rada izteiktus kustību un gaitas traucējumus.

Labklājības ministrs Uldis Augulis