Izglītības un zinātnes ministra Jāņa Vaivada paziņojums presei

Kopš 1993.gada augusta manis vadītā ministrija ir darījusi visu, lai izstrādātu un īstenotu reformas izglītībā un zinātnē. Galvenās mūsu darbā ir bijušas rūpes par izglītības un zinātnes strukturālu un tiesisku sakārtošanu un to finansiālu nodrošināšanu. Liela uzmanība tika veltīta šo nozaru attīstības perspektīvai — latviskās izglītības iegūšanas nodrošināšanai visā valsts teritorijā, mācību satura pilnveidei, mācību grāmatu, programmu un standartu sagatavošanai un izdošanai, skolotāju tālākizglītošanai, jaunu zinātnes finansēšanas prioritāšu un principu ieviešanai. Tas kopumā neapšaubāmi devis pozitīvus rezultātus.

Aizvadītā gada laikā ne tikai deklaratīvi, bet praktiski tikusi apliecināta izglītības prioritāte. Tas atspoguļojas gan 1995.gada izglītības un zinātnes budžetā, gan tajā praktiskajā darbā, kas jau paveikts. Domājot par perspektīvu, sagatavoti un valdībai apstiprināšanai iesniegti tādi nozīmīgi programmatiski dokumenti kā izglītības koncepcija, jaunā izglītības likuma projekts, augstskolu likuma projekts, nacionālā izglītības un zinātnes programma, jaunās skolotāju tālākizglītošanas sistēmas projekts u.c. Tā visa īstenošanā neapšaubāmi izšķirošais ir un paliek finansu resursi, ko ne izglītība, ne zinātne pagaidām pati nenopelna.

Jāteic, ka, sākot darbu pie minētām reformām, bija skaidrs, ka viena no galvenajām būs pedagoģisko un zinātnisko darbinieku atalgojuma problēma. Pēdējā pusgadā īpaši aktuāls kļuvis tieši šis jautājums. Kaut gan kopš pagājušā gada septembra skolotāju vidējā alga pieaugusi aptuveni par 40 procentiem, tā, šķietami pārsniedzot pieaugumu citās nozarēs, joprojām kopumā būtiski atpaliek.

Visu mācību gadu algu jautājums ir bijis pedagogu sabiedrības uzmanības centrā. Tas mēģināts risināt sarunu ceļā. Ir pieļautas arī kļūdas, piedzīvots galējais līdzeklis, proti, streiks. Cenšoties izpildīt streika rezultātā panāktās vienošanās, ministrija mēģināja konstruktīvi sadarboties gan ar LIZDA, gan citām pedagogus pārstāvošām institūcijām. Taču no atsevišķu organizāciju puses esam nepārtraukti saņēmuši jaunus interpretējumus, arvien jaunas pretenzijas, nevēlēšanos izprast situāciju un reālās iespējas.

Uzskatu, ka pašreizējie ministrijas izstrādātās algu reformas pamatprincipi ir mērķtiecīgi un pareizi, tie ir akceptēti pedagogu sabiedrībā. Turpmāk jāmeklē iespējas tos pilnībā īstenot un attīstīt. Diemžēl šajā situācijā daudziem rūp nevis problēmas risinājums, bet tīri politisks ieguvums, šim nolūkam izmantojot visdažādākās metodes.

Arī piedāvātā 1996.gada budžeta koncepcija, lai gan ir relatīvi labvēlīgāka izglītībai, neliecina par iespējām būtiski pavirzīt uz priekšu skolotāju algu problēmas risinājumu.

Šajos apstākļos, kad nopietni izglītības un zinātnes izdzīvošanas un attīstības jautājumi draud kļūt par politisku spekulāciju objektu, uzskatu par neiespējamu turpināt savu darbu kā izglītības un zinātnes ministrs, tādēļ vakar, 8.maijā, Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam esmu iesniedzis lūgumu atbrīvot mani no ministra amata.

Ministrs J.Vaivads

1995.gada 9.maijā