Mūsu zemkopības attīstības aspekti

Irina Pilvere, Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore

Latvijas laukos dzīvo 31 procents iedzīvotāju. Lauksaimniecībā ir nodarbināti 17 procenti darbspējīgo iedzīvotāju, un tā 1993. gadā deva 40 procentus no nacionālā kopprodukta, ieskaitot lauksaimniecības produktus pārstrādājošās rūpniecības nozares, kuru produkcija veido iedzīvotāju ikdienas patēriņa lielāko daļu. Tajā pašā laikā 64 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita ir tieši lauku rajonos.

Pašreiz lauksaimniecība pēc nozīmes ir otrā tautsaimniecības nozare Latvijā. Par ekonomisko un finansiālo krīzi šajā nozarē liecina ražošanas samazināšanās pēdējos piecos gados. Ja 1990. gadā ražoja 452,7 tūkst. t gaļas, 1693,2 tūkst. t piena, 818,9 milj. gab. olu, tad 1994. gadā šie rādītāji attiecīgi bija 191 tūkst. t gaļas (42,2 procenti) 1000,0 tūkst. t piena (59,1 procents), 360 milj. gab. olu (44 procenti). Redzams, ka vidēji ražošana galvenajos lauksaimniecības sektoros ir samazinājusies uz pusi salīdzinājumā ar 1990. gadu.

1994. gadā privātajā sektorā ir saražots 62,8 procenti gaļas produktu, 76,8 procenti piena produktu, 30,6 procenti olu un 72 procenti graudaugu no kopējās saražotās produkcijas. Arī privātais sektors piena un olu ražošanu palielinājis. Tas gan vairāk būtu izskaidrojams ar saimniecību skaita pieaugumu Latvijā, īstenojot likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju". 1994. gada beigās bija 64264 zemnieku saimniecības, kuras apstrādāja 43,4 procentus no lauksaimniecības uzņēmumu lietošanā esošās kopējās zemes, un tas ir 803,0 tūkst. ha, tajā skaitā aramzeme — 587,o tūkst., ha. Latvijas lauksaimniecības attīstības koncepcijas galvenie virzieni:

— jaunu darba vietu radīšana laukos,

— ienākumu izlīdzināšana lauksaimniecībā ar citās nozarēs strādājošajiem;

— tirgus aizsardzības un atbalsta politikas palielināšana.

Lauksaimniecības politika nākotnē būs cieši saistīta ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, kā arī saskaņota ar Pasaules tirdzniecības organizācijā (WTO) panāktajām vienošanām. Nedrīkstam arī aizmirst Baltijas reģiona īpašo vietu starp Austrumeiropu un Rietumeiropu.

Pašlaik ne Latvijai, ne Eiropas Savienībai nav iespējams noteikt laiku, kad tieši Latvija iestāsies Eiropas Savienībā un kurā reformas stadijā atradīsies Eiropas kopējā lauksaimniecības politika. Latvijas un Eiropas Savienības tirdzniecību ar lauksaimniecības produkciju regulē Brīvās tirdzniecības līgums. Jāpiebilst, ka Brīvās tirdzniecības līgums par lauksaimniecības produkciju ir noslēgts arī ar Norvēģiju un Šveici. Sagatavošanā ir Brīvās tirdzniecības līgums ar Poliju, Islandi. Baltijas reģionā vēl nav panākta savstarpējā vienošanās par Brīvās tirdzniecības līgumu Igaunijas īpašās nostājas dēļ, bet cerams, ka jaunā Igaunijas valdība tuvākajā laikā to mainīs. Vienlaicīgi notiek sarunas ar GATT/WTO, kuru sarežģītākais jautājums ir ražošanas un eksporta subsidēšana, cenu atbalsts. Runājot par tirgus aizsardzības pasākumiem, esam izlēmuši balstīties uz likumu "Par muitas tarifiem", kas ir stājies pēkā 1994. gada 1. decembrī. Šajā likumā ir diferencētas ievedmuitas tarifu likmes:

ar Brīvās tirdzniecības līguma valstīm;

ar valstīm, ar kurām vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā;

ar valstīm, ar kurām nav noslēgti starpvalstu līgumi.

Atkarībā no Latvijas iekšējā tirgus nodrošinājuma ar lauksaimniecības produktiem paredzēti trīs līmeņu ievedmuitas tarifi, kas izteikti gan procentos, gan latos.

Pirmais līmenis — samazinātā tarifa likme noteikta izejvielām un tādai lauksaimniecības produkcijai, ko Latvijā neražo.

Otrais līmenis — vispārējā tarifa likme (15 līdz 20%), tā attiecas uz lauksaimniecības precēm, kuras valstī ražo nepietiekami.

Trešais līmenis — paaugstinātā likme — vairāk attiecas uz pārstrādāto lauksaimniecības produkciju, ko ražo Latvijā un kam ir nepieciešama tirgus aizsardzība.

Specifiskā tarifu likme, kas noteikta latos, un to piemēro graudaugiem, to izstrādājumiem, cukuram, alkoholam.

Saskaņā ar likumu "Par muitas tarifiem" ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi:

1. "Par importa tarifa kvotām" — tas nozīmē, ka atbilstoši starptautiskajiem līgumiem var ievest zināmu preču daudzumu ar samazinātu muitas tarifu likmi.

2. "Par preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanu pārstādei".

3. "Latvijā ievesto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi". Tie paredz, ka reizi ceturksnī apkopo un analizē informāciju par produkcijas ražošanu Latvijā, kā arī importa eksporta plūsmu.

4. "Par muitas vērtības noteikšanu ievedamajām un izvedamajām precēm vai citiem priekšmetiem".

Arī Latvijas Republikas — Eiropas Savienības Brīvās tirdzniecības līgumā ir noteiktas muitas tarifu likmes, kuras paredzēts samazināt līdz 2000. gadam vidēji par 20 procentiem.

Jāpiebilst, ka Brīvās tirdzniecības līgums ir viena no sastāvdaļām aprīlī parafētajā Asociācijas līgumā starp Latviju un Eiropas Savienību.

Latvijas tirgus kontrolei un aizsardzībai pastāv arī papildu aizsardzība — graudu, cukura, tabakas un alkohola importa licencēšanā. Īpaša nozīme ir graudu licencēšanai, veidojot valsts rezerves fondu. Savukārt cukura licencēšana svarīga tāpēc, lai sakārtotu vietējo tirgu un aizsargātu cukura rūpniecību.

Kā vienu no valsts politikas atbalsta pasākumiem lauksaimniecībai var minēt garantēto cenu noteikšanu pārtikas graudiem 1995. gadam. Tos apstiprinājusi Valsts labības biroja padome, izvērtējot tirgus situāciju, graudu cenu patlaban, iespējamās izmaksas graudu ražošanā.

1995. gadā noteiktas šādas graudu iepirkuma cenas:

—pārtikas kviešiem — Ls 71 par tonnu jeb 141 USD par tonnu;

— pārtikas rudziem — Ls 55 par tonnu jeb 110 USD par tonnu.

Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas par pasaules cenām (Financial Time 07.04.1995.) kviešiem tā ir 169 USD par tonnu.

Tikai jāpiebilst, ka garantētās graudu iepirkuma cenas paredzētas tikai valsts labības rezervē iepērkamajam graudu daudzumam. Izpārdodot esošo valsts rezervi, kuru izveidoja 1992. gadā, iegūti apmēram 1,8 miljoni latu, tātad par garantētajām cenām varēs iepirkt 30 000 tonnas graudu. Tas ir tikai trīs procenti no graudu kopražas un četri procenti no graudu kopējās vērtības.

Latvijas lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam paredzētas subsīdijas. Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 1994. gadam" Zemkopības ministrijai bija paredzētas subsīdijas — 6,6 miljonu latu apmērā. Šī subsīdiju piešķiršana bija saistīta ar apgrozījuma nodokļa vienotās likmes noteikšanu pārtikas precēm ar 1.jūniju. Tā kā valdības paredzētā subsīdiju summa bija 1,1 miljons latu mēnesī, tad 1995. gadā valsts budžeta projektā šim mērķim paredzēti 13,2 miljoni latu. Jāpiebilst, ka 1994. gada subsīdiju apjoms bija 5,81 USD uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienību — 800 USD, ASV — 150 USD, Kanādu — 175 USD uz katru hektāru.

Saskaitot visus finansējuma avotus — gan budžeta asignējumus, gan Cukura ražošanas veicināšanas fonda līdzekļus, gan Labības reģionālās izlīdzināšanas fonda līdzekļus, kopējais valsts atbalsts lauksaimniecībai ir gandrīz 20 miljoni latu jeb 11 USD uz katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Lai sasniegtu Eiropas Savienības līmeni, tad lauksaimniecībai vien ir vajadzīgs pusotrkārtīgs visas valsts budžets. Tā kā uz šādu summu lauksaimnieki nekad nevarēs cerēt, tad jāīsteno pakāpeniski valsts atbalsta politika gan subsīdiju ziņā, gan citu maksājumu palielināšanā salīdzinājumā ar 1995. gadu.

Izvērtējot kopumā mūsu valsts subsīdiju politiku, jāatzīst, ka 82 procenti no to kopējā apjoma pēc GATT/WTO klasifikācijas ir tā saucamās "zaļās kastes" subsīdijas, kuras tiešā veidā neietekmē produkcijas cenas.

14 procenti ir tā saucamās "dzeltenās kastes" subsīdijas, tā ir piemaksa pie produkcijas cenas un faktiski izkropļo tirgus konkurenci. Taču jāatzīst, ka šo subsīdiju apjoms naudas izteiksmē ir tik minimāls, ka tas nepārsniedz piecus procentus no attiecīgā produkta tirgus vērtības. Četri procenti no kopējā apjoma ir eksporta subsīdijas. Ar tām ir vislielākās problēmas un būtu nepieciešams tās samazināt. Eksporta subsīdijas piešķirtas tādām pārtikas precēm kā sviests, siers, rudzi, sausais piens, piena konservi. Salīdzinājumā ar 1994. gadu to apjoms samazināts uz pusi. 1995. gadā subsīdijas paredzētas pētniecības institūtu, selekcijas staciju un Latvijas Lauksaimniecības universitātes atbalstam, lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu pārbaudei un uzlabošanai, cukurbiešu audzēšanas konsultēšanai, infrastruktūras attīstībai laukos, labības ražošanas veicināšanai, govkopības, cūkkopības, zirgkopības, biškopības, aitkopības selekcijas attīstībai, šķirnes ganāmpulku uzlabošanai un citiem mērķiem. No šīm subsīdijām visvairāk piešķirts sociālajai programmai laukos un lielopu ganāmpulka struktūras uzlabošanai un saglabāšanai.

Asociācijas līgums ar Eiropas Savienību paredz Latvijas tuvināšanos ES, savstarpēji kooperējoties. Pārejas laiks paredzēts līdz 1999. gada 31. decembrim. Iespējams, ka tuvāko gadu laikā ES kopējā lauksaimniecības politika tiks radikāli mainīta. Gaidāms, ka administratīvā iejaukšanās ES lauksaimniecības tirgū pakāpeniski būs ierobežota ar tirgus stabilitātes nodrošināšanu, mainot maksājumu struktūru un izmantojot citus kritērijus subsīdiju sadalē. Tāda izvēle stimulētu ES lauksaimniecības sektora attīstību, ļautu tam konkurēt pasaules tirgū bez cenu subsīdijām.