Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.476)

(1995.gada 5.maija redakcija)

Korupcijas novēršanas likums

Likumprojekts izstrādāts un apspriests Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, piedaloties Valsts reformu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, VID un Kriminoloģisko pētījumu centra pārstāvjiem

I. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) novērst valsts amatpersonas nokļūšanu nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī;

2) nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā;

3) nepieļaut valsts amatpersonas kukuļņemšanu un ieņemamā amata izmantošanu savtīgos nolūkos.

2.pants. Korupcijas jēdziens

Korupcija ir valsts amatpersonas pārkāpumi, kas izpaužas kā:

1) tās atrašanās nelikumīgā ietekmčjamā (korumpētā) stāvoklī un šajā likumā noteikto darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšana;

2) pilnvaru realizēšana interešu konflikta situācijā;

3) kukuļņemšana vai ieņemamā amata izmantošana savtīgos nolūkos.

3.pants. Nelikumīgs ietekmējams (korumpēts) stāvoklis un interešu konflikta situācija

(1) Nelikumīgs ietekmējams (korumpēts) stāvoklis ir tāds stāvoklis, kad valsts amatpersona pārkāpj šajā likumā noteiktos darba tiesisko attiecību, uzņēmējdarbības vai ienākumu gūšanas ierobežojumus.

(2) Interešu konflikta situācija ir tāda situācija, kad valsts amatpersonai ir jārealizē savas pilnvaras jautājumā, kurā līdztekus tās kā valsts amatpersonas interesēm vienlaikus pastāv arī šīs amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses.

4.pants. Likuma subjekti

Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī — šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz to radiniekiem un uz bijušajām valsts amatpersonām.

5.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Saeimas deputāti;

2) Ministru kabineta locekļi, valsts ministri un parlamentārie sekretāri;

3) tiesneši, prokurori un policisti;

4) civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti, kuri ir tiesīgi pieņemt lēmumus;

5) Saeimas ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas, kā arī Ministru kabineta ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

6) valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) direktori (vadītāji) un viņu vietnieki;

7) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju deputāti un pašvaldību revīzijas komisiju locekļi;

8) pilsētu domju, rajonu padomju, pagastu padomju ievēlētas, ieceltas vai apstiprinātas amatpersonas;

9) Valsts kontroles amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus;

10) valsts pārvaldes sistēmā un pašvaldībās izveidoto koleģiālo lēmējinstitūciju locekļi, ja attiecīgā lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumus;

11) citi valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) strādājošie, kuri ir tiesīgi sagatavot vai pieņemt lēmumus vai kuriem ir finansu rīkotāju tiesības.

(2) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras loceklis ir attiecīgā amatpersona.

 

II. Vispārīgie ierobežojumi

6.pants. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:

1) saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot gadījumus kas paredzēti šā panta 4.punktā;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi, vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

(2) Radinieki šā likuma izpratnē ir: laulātais, brāļi, māsas, vecāki un bērni.

(3) Materiālās intereses šā likuma izpratnē ir jebkāda veida ienākumi, ko gūst attiecīgā valsts amatpersona, kā arī tai piederošās mantas vērtības palielināšanās.

7.pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu

Realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersonai, izņemot likumos, Ministru kabineta noteikumos vai citos normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, lai tās pieņemtu lēmumu, kas attiecas uz kādām citām personām.

8.pants. Uzraudzības, kontroles, izziņas, izmeklēšanas un sodīšanas funkciju ierobežošana

Valsts amatpersona, kurai saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai citiem normatīvajiem aktiem ir pienākums veikt uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu, uzlikt sodu vai izšķirt strīdu, nav tiesīga to veikt attiecībā uz:

1) saviem radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmčt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 4.punktā;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

9.pants. Aizliegums būt par pārstāvi

Valsts amatpersona nedrīkst būt par valsts institūcijas pārstāvi:

1) ja šī amatpersona vai tās radinieki ir materiāli ieinteresēti izskatāmajā lietā vai arī ja šīs amatpersonas vai tās radinieku intereses ir pretējas tās valsts institūcijas interesēm, kuru šī amatpersona pārstāv;

2) attiecībās ar tādām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 3.punktā;

3) attiecībās ar tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām vai bankām, kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.

10.pants. Aizliegums izmantot dienesta informāciju

Valsts amatpersonai ir aizliegts izmantot savās vai citu personu materiālajās interesēs informāciju, kas saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem atzīta par publiski nepieejamu.

11.pants. Aizliegums būt materiāli ieinteresētam līgumos

Valsts amatpersona nedrīkst sagatavot vai arī valsts institūcijas vārdā slēgt līgumus, kuros tā vai tās radinieki ir materiāli ieinteresēti, izņemot gadījumus, kad līgums ticis noslēgts publiskas izsoles vai konkursa rezultātā un šī amatpersona šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi par savu ieinteresētību.

12.pants. Algota darba pildīšanas ierobežojumi

Valsts amatpersona drīkst saņemt samaksu tikai par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Papildus šai darba samaksai valsts amatpersona drīkst saņemt atlīdzību tikai par mācībspēka darbu valsts vai pašvaldību izglītības un zinātnes iestādēs. Citās izglītības un zinātnes institūcijās atlīdzību par mācībspēka darbu valsts amatpersona drīkst saņemt, ja šī atlīdzība nepārsniedz konkrčtajā izglītības vai zinātnes institūcijā visiem mācībspēkiem noteikto vienoto darba samaksas likmi (tarifus).

13.pants. Aizliegums pieņemt dāvanas vai citus materiālus labumus

(1) Valsts amatpersona nedrīkst pieņemt dāvanas vai citus materiālus labumus no fiziskās vai juridiskās personas, attiecībā uz kuru šī amatpersona ir pieņēmusi vai gatavojas pieņemt lēmumu, veic uzraudzību, kontroli, izziņu, izmeklēšanu vai uzliek sodu. Šādos gadījumos dāvana ir jānoraida un jāatdod dāvinātājam. Vienlaikus par dāvanas piedāvājumu (arī gadījumos, kad nav iespējams dāvanu atdot dāvinātājam) ir nekavējoties rakstveidā jāziņo augstākai valsts amatpersonai, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā lemj par šīs dāvanas izmantošanu.

(2) Valsts amatpersona, kas pēc ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā ir saņčmusi dāvanu vai citus materiālus labumus, vairs nav tiesīga pieņemt lēmumu, veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai izmeklēšanu attiecībā uz dāvinātāju, kā arī sodīt to.

(3) Jebkura dāvana, ko valsts amatpersona ir saņēmusi kā diplomātisko dāvanu vai sakarā ar oficiālu notikumu (valsts svētkiem, nozīmīgu notikumu attiecīgās institūcijas darbībā), ir valsts īpašums, un šai amatpersonai ir pienākums to nodot valstij. Ja dāvana ir individuāli lietojams priekšmets, par to rakstveidā jāpaziņo tās institūcijas vadītājam, kuru dāvanas saņēmējs pārstāvējis, dāvanu saņemot, un tā var palikt dāvanas saņēmēja lietošanā, ja pret to neiebilst augstāka valsts amatpersona un ja dāvanas saņēmējs to ir izpircis. Dāvanu izmantošanas un izpirkšanas noteikumus reglamentē Ministru kabinets.

(4) Par jebkuru dāvanu, kuras vērtība pārsniedz 50 latus un kuru ir saņēmusi valsts amatpersona, izņemot dāvanas, kas saņemtas no radiniekiem vai šā panta pirmajā daļā minētajām personām, valsts amatpersonai triju dienu laikā rakstveidā ir jāziņo augstākai valsts amatpersonai.

14.pants. Reklamēšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts nodarboties ar jebkāda veida reklāmu vai izmantot savu vārdu reklamēšanai, izņemot gadījumus, kad tas ietilpst valsts amatpersonas darba vai amata pienākumos.

(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda subjektīva pozitīva vai negatīva vērtējuma paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku atklātās sapulcēs, kā arī šāda vērtējuma publicēšana masu informācijas līdzekļos, ja šī amatpersona par reklamēšanu ir saņēmusi atlīdzību.

15.pants. Ierobežojumi, kas valsts amatpersonām jāievēro pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanās

(1) Personai, kura ir ieņēmusi kādu no šā likuma 4.pantā minētajiem amatiem, trīs gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt amata pienākumus, ir aizliegts saņemt darba algu vai jebkāda cita veida ienākumus (izņemot ienākumus, ko tā gūst no šā likuma 6.panta pirmās daļas 2.punkta minētā kapitāla), dāvanas vai citus meteriālus labumus, aizdevumus un kredītus no fiziskajām vai juridiskajām personām, attiecībā uz kurām tā kā valsts amatpersona ir pieņēmusi lēmumu vai arī kā koleģiālas lēmējinstitūcijas locekle ir piedalījusies lēmuma pieņemšanā.

(2) Persona, kura ir ieņēmusi kādu no šā likuma 4.pantā minētajiem amatiem, trīs gadus pēc tam, kad tā beigusi pildīt amata pienākumus, nedrīkst iegādāties kapitāla daļas no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdroēināšanas sabiedrībām vai bankām vai arī kļūt par to pārvaldes vai revīzijas institūciju locekli, ja tā kā valsts amatpersona ir pieņēmusi lēmumu vai kā koleģiālas lēmējinstitūcijas locekle ir piedalījusies tāda lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz šo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku.

16.pants. Pienākums pārtraukt nelikumīgu ietekmējamu (korumpētu) stāvokli

Valsts amatpersonai 24 stundu laikā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par tās iecelšanu vai apstiprināšanu amatā vai arī likumā noteiktajā kārtībā publicēta oficiāla informācija par tās ievēlēšanu amatā, ir pienākums ziņot augstākai valsts amatpersonai par savu atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī, tas ir, tādā stāvoklī, kas ir pretrunā ar šā likuma II un III nodaļas noteikumiem, kā arī pienākums mēneša laikā pārtraukt atrašanos nelikumīgā ietekmējamā (korumpētā) stāvoklī.

17.pants. Pienākums ziņot par interešu konflikta situāciju

Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai nekavējoties jāpārtrauc interešu konflikta situācija un par to rakstveidā jāziņo augstākai valsts amatpersonai, kuras pakļautībā ir šī amatpersona.

 

III. Īpašie noteikumi attiecībā uz atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām

18.pants. Papildnoteikumi attiecībā uz Saeimas deputātiem

Saeimas deputātu pienākumu pildīšanu drīkst savienot arī ar Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amata pildīšanu.

19.pants. Papildnoteikumi, attiecībā uz Ministru prezidentu, ministriem, valsts ministriem un parlmentārajiem sekretāriem

(1) Ministru prezidenta, ministra, valsts ministra un parlamentārā sekretāra amata pildīšanu var savienot arī ar Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

(2) Ministru prezidents, ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un viņu radinieki nedrīkst būt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), apdrošināšanas sabiedrību vai banku pārvaldes vai revīzijas institūcijas locekļi. kā arī saņemt no minētajām institūcijām jebkāda cita veida ienākumus, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apdrošināšanas sabiedrība vai banka saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantčtus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(3) Ministru prezidentam, ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un viņu radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), apdrošināšanas sabiedrībās vai bankās, kas saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(4) Personām, kas pildījušas Ministru prezidenta, ministru un valsts ministru pienākumus, ir jāievēro šā panta otrās un trešās daļas noteikumi arī trīs gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

20.pants. Papildnoteikumi attiecībā uz pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, deputātiem, revīzijas komisiju locekļiem un pašvaldību izpilddirektoriem

(1) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju deputāti, šo pašvaldību revīzijas komisijas locekļi un izpilddirektori, kā arī viņu radinieki nedrīkst būt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), banku vai apdrošināšanas sabiedrību pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kā arī saņemt no minētajām institūcijām atalgojumu vai jebkāda cita veida ienākumus, ja attiecīgais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), banka vai apdrošināšanas sabiedrība saņem pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām valsts amatpersonām un to radiniekiem nedrīkst piederēt kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), bankās un aodrošināšanas sabiedrībās, kuras saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek saņemti publiskas izsoles vai konkursa rezultātā.

(3) Uz republikas pilsētu domju un rajonu padomju deputātiem, kā arī šo pašvaldību revīzijas komisiju locekļiem neattiecas šā likuma 12.panta noteikumi.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi jāievēro arī trīs gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

 

IV. Valsts amatpersonu deklarācijas

21.pants. Valsts amatpersonu deklarāciju veidi

Lai varētu kontrolēt, kā valsts amatpersonas un to radinieki ievēro šā likuma noteikumus, attiecīgajām amatpersonām ir pienākums šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam šādas deklarācijas:

1) valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz, stājoties amatā;

2) ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas;

3) valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus;

4) valsts amatpersonu deklarācijas izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm.

22.pants. Valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz stājoties amatā

(1) valsts amatpersonai, stājoties amatā, deklarācija jāiesniedz mēneša laikā no dienas, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgās personas iecelšanu amatā vai likumā noteiktajā kārtībā ir publicēta oficiāla informācija par attiecīgās personas iecelšanu amatā.

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, stājoties amatā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā jānorāda:

1) nekustamie īpašumi, kas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā reģistrēti uz deklarācijas iesniedzēja vārda;

2) autotransporta līdzekļi, traktori, kuģi, kuteri, jahtas, lidmašīnas un helikopteri, kā arī citi valsts institūcijās reģistrējamie transportlīdzekļi, kas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēti uz deklarācijas iesniedzēja vārda;

3) nekustamie īpašumi un šā panta otrās daļas 2.punktā norādītie kustamie īpašumi, kurus deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām, vai nomā no citām personām;

4) visi ienākumu avoti (arī saņemtās dividendes) un visi ienākumi (to apmēri), kādus deklarācijas iesniedzējs saņēmis pedējā gada laikā;

5) kādu citu algotu darbu deklarācijas iesniedzējs strādā;

6) deklarācijas iesniedzēja saņemtie kredīti un citas parādsaistības un to apmēri;

7) visi dāvinātāji, no kuriem pēdējā gada laikā deklarācijas iesniedzējs ir saņēmis dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 50 latus;

8) deklarācijas iesniedzčja izsniegtie aizdevumi un to apmēri;

9) deklarācijas iesniedzējam piederošā kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), apdrošināšanas sabiedrībās un bankās;

10) deklarācijas iesniedzēja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi;

11) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), apdrošināšanas sabiedrības un bankas, kur deklarācijas iesniedzējs ieņem amatus pārvaldes un revīzijas institucijās;

12) deklarācijas iesniedzēja radinieku vārdi, uzvārdi, radniecības pakāpes un dzīvesvietas adreses.

(3) Deklarācijā sniedzamas ziņas par Latvijā un citās valstīs deklarācijas iesniedzējam piederošajiem kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem un kapitāla daļām, saņemtajiem ienākumiem, kredītiem un aizdevumiem, nomāto kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī algoto darbu un ieņemamiem amatiem.

(4) Ja valsts amatpersona, kas ir iesniegusi šajā pantā paredzēto deklarāciju, tiek pārcelta vai ievēlēta citā valsts amatā, tā deklarāciju atkārtoti neiesniedz.

23.pants. Ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas

(1) Valsts amatpersonas ik gadu tādos pašos termiņos, kādos tiek iesniegtas vispārējās ienākumu deklarācijas, iesniedz ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas.

(2) Ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijās jānorāda šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

24.pants. Valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus

(1) Valsts amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt amata pienākumus, jāiesniedz, ja pārskata periods, uz kuru neattiecas šā likuma 22.pantā paredzētā deklarācija, ir garāks par trim mēnešiem. Šis noteikums neattiecas uz tām valsts amatpersonām, kurām ir pienākums iesniegt šā likuma 25.pantā minēto deklarāciju.

(2) Valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus, jānorāda šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā deklarācija iesniedzama ne vēlāk kā valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas pēdējā dienā.

25.pants. Valsts amatpersonu deklarācijas, kuras iesniedz pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas

(1) Saeimas deputāti, Ministru prezidents, ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri un pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, ja viņi attiecīgā amata pienākumus ir pildījuši ilgāk par trim mēnešiem, valsts amatpersonu deklarācijas iesniedz arī pēc tam, kad viņi beiguši pildīt šos pienākumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās deklarācijas par pirmo gadu, kas seko pēc amata pildīšanas izbeigšanās, iesniedz ne vēlāk kā 15. mēnesī, par otro gadu — ne vēlāk kā 27. mēnesī, bet par trešo gadu — ne vēlāk kā 39. mēnesī pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas.

(3) Šā panta pirmajā daļā minčtajā deklarācijā jānorāda šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

26.pants. Valsts amatpersonu radinieku deklarācijas

(1) Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc tam, kad ir saņēmis valsts amatpersonas šā likuma 22., 23., 24., panta kārtībā iesniegtās deklarācijas, rakstveidā informē visus attiecīgās amatpersonas radiniekus par viņu pienākumu iesniegt deklarācijas. Minētajām personām vienlaikus tiek nosūtītas arī deklarāciju veidlapas un to aizpildīšanas instrukcija.

(2) Valsts amatpersonas radiniekiem ir pienākums ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta paziņojuma saņemšanas, aizpildīt deklarācijas un iesniegt tās Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Valsts amatpersonu radinieku deklarācijā jānorāda šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas.

(4) Par to, lai uz valsts amatpersonu radiniekiem attiecinātie ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi tiktu ievēroti un šā panta noteikumi izpildīti, atbild attiecīgais valsts amatpersonas radinieks.

27.pants. Valsts amatpersonu deklarācijas Izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienestam pēc iekšlietu ministra, ģenerālprokurora vai viņu pilnvarotu amatpersonu ierosinājuma jāpieprasa valsts amatpersonu deklarācijas no šā likuma 4.pantā minētajām amatpersonām gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajās deklarācijās jānorāda šā likuma 22.panta otrajā un trešajā daļā prasītās ziņas, un tās iesniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam desmit dienu laikā no pieprasījuma dienas.

28.pants. Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība

(1) Jebkuras valsts amatpersonas deklarācijas ir publiski pieejamas.

(2) Publiska pieejamība šā likuma izpratnē ir masu informācijas līdzekļu žurnālistu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarācijām, kā arī publicēt tajās ietvertās ziņas. Turklāt ar Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, pašvaldību domju (padomju) deputātu un pašvaldību izpilddirektoru deklarācijām var iepazīties arī jebkurš Latvijas iedzīvotājs.

 

V. Šā likuma izpildes kontrole

29.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi šā likuma izpildes kontrolē

Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums kontrolēt šā likuma noteikumu izpildi. Šai nolūkā Valsts ieņēmumu dienests pārbauda:

1) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki likumā noteiktajā termiņā ir iesnieguši deklarācijas;

2) vai visas valsts amatpersonas un to radinieki ir pilnībā aizpildījuši deklarācijas;

3) šā likuma 30. panta noteiktajā kārtībā — vai valsts amatpersonu un to radinieku deklarācijās ietvertās ziņas atbilst patiesībai un vai valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši Ķajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

30. pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienestam, kontrolējot, kā tiek ievēroti ar interešu konfliktu saistītie ierobežojumi, ir tiesības izprasīt un saņemt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), apdrošināšanas sabiedrībām un bankām.

31. pants. Ar interešu konfliktu saistīto ierobežojumu ievērošanas kontroles kārtība

(1) Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude, vai visās Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, parlamentāro sekretāru, republikas pilsētu domju deputātu un viņu radinieku deklarācijās ietvertās ziņas atbilst patiesībai un vai šīs valsts amatpersonas un to radinieki nav pārkāpuši šajā likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

(2) Attiecībā uz pārējām valsts amatpersonām un to radiniekiem pārbaude tiek veikta ik gadu, pārbaudot ne mazāk kā piecus procentus no katras amatpersonu grupas pēc Valsts ienēmumu dienesta noteiktās metodikas.

32.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākums uzlikt administratīvos sodus un nodot materiālus izziņas iestādei

(1) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka ir pārkāpti šā likuma noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, tā pienākums ir uzlikt vainīgajai valsts amatpersonai vai tās radiniekiem administratīvo sodu.

(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka valsts amatpersona atkārtoti ir pārkāpusi šā likuma noteikumus, par kuru pārkāpšanu paredzēta kriminālatbildība, tā pienākums ir izdarīt izziņu vai nodot to citai izziņas iestādei pēc piekritības.

33. pants. Nobeiguma noteikumi

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz Saeimai rakstveida pārskatu par to, kā valsts amatpersonas ievēro šā likuma noteikumus.