Iezīmējas Latvijas rūpniecības stratēģija un perspektīva

Ekonomikas ministrijas preses konferencē

Vakar, 9.maijā, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar rūpniecības politikas koncepcijas galīgo variantu. Preses konferencē piedalījās ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā Raimonds Jonītis un Rūpniecības politikas departamenta direktors Egils Tīkmanis.

Pirmo reizi ar rūpniecības attīstības stratēģiju plašāka sabiedrība tika iepazīstināta 11.martā notikušajā rūpniecības uzņēmumu vadītāju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju konferencē. Pēc tās ievēroti daudzi ierosinājumi un papildinājumi un izstrādāts galīgais projekta variants. Tas nav paredzēts konkrētam periodam, bet gan veidots tā, ka, laikam ritot un apstākļiem mainoties, koncepciju būtu iespējams papildināt un labot.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais "Koncepcija valsts stratēģijai rūpniecībā" galīgais variants, ko drīzumā izskatīs Ministru kabinetā, ir "Latvijas Vēstneša" rīcībā un tuvākajā laikā tiks publicēts. Kā izteicās ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, dokumenta galīgais variants kalpos valsts rūpniecības uzņēmumu vadītājiem līdz brīdim, kad jaunā koncepcija iegūs apstiprinājumu Saeimā. Runājot par jaunā dokumenta galīgā varianta izstrādāšanu, Jānis Zvanītājs teica:

— Rūpniecība Latvijā ir bijusi, ir un būs arī turpmāk. Tāpēc ir nepieciešama valdības ieinteresētība šīs nozares attīstībā, vajadzīga programma, kas sekmētu rūpniecības attīstību.

Aizvadītajā laikā ir veikts diezgan liels darbs — izveidots Rūpniecības politikas departaments, kas ar nelieliem spēkiem ir radījis šī dokumenta pirmuzmetumu, kuru apsprieda konferencē. Un tālākās sekas bija tās, ka rūpniecības problēmām pievērsās gan politiķi, izveidojot jaunus ministru amatus, gan esošie un bijušie nozaru vadītāji ministrijās. Rezultātā tapa šis dokuments. Turpmāk šī koncepcija ir jāīsteno. Sākot šo darbu, galvenā ideja bija pievērst valdības un sabiedrības uzmanību pastāvošajām problēmām un izstrādāt tos pamatmetus, kas noteiks, kā jāstrādā turpmāk. Pieļauju, ka laikā, kas atlicis mūsu valdībai līdz jaunajām vēlēšanām, mēs nepaspēsim visu iecerēto paveikt.

Sīkāk par koncepcijas galīgo variantu pastāstīja Egils Tīkmanis. Kā atzīmēja runātājs, patlaban rūpniecības lejupslīdes process apstājies un atsevišķās nozarēs vērojams rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums; reālu ekonomikas stabilizāciju varēs sagaidīt tikai pēc tam, kad valdība apstiprinās prioritāro attīstības virzienu realizācijas mehānismu. Egils Tīkmanis uzsvēra, ka, ņemot vērā rūpniecības īpatsvaru tautsaimniecībā, ir radusies nepieciešamība izstrādāt "Rūpniecības valsts nacionālo programmu", kas veicams ciešā sasaistē ar citām nacionālajām un valsts programmām.

Par projektu "Koncepcija valsts stratēģijai rūpniecībā" departamenta direktors Egils Tīkmanis teica:

— Es domāju, ka šai koncepcijai jābūt par pamatu rūpniecības attīstībai Latvijā, ka tajā ietvertie nosacījumi dos stabilitāti rūpniecības uzņēmumu darbībai, jo rūpnieki zinās nosacījumus, pēc kuriem strādāt, un orientierus, kuri jāsasniedz pēc mēneša vai gada. Koncepcija būs rūpniecisko uzņēmumu darbības pamats.

Rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs Raimonds Jonītis savā runā pieskārās ārējā tirgus problēmām, respektīvi, mūsu rūpniecības uzņēmumu ražoto preču noieta tirgum, kas risināms starpvalstu sarunās un līgumos. Par nule izstrādāto koncepcijas galīgo variantu viņš teica:

— Tas liks gan mūsu ministrijai, gan citām ministrijām ievērot šo izstrādāto stratēģiju. Viens no pamatnosacījumiem ir valsts palīdzība noieta tirgus meklēšanā un organizēšanā, reālas samaksas saņemšanā no ārvalstīm. Valsts rūpniecības uzņēmumu vadībai nebūt nav jāmeklē konkrēts pircējs un tirgus, tas ir valsts diplomātiskā korpusa uzdevums.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" žurnālista jautājumu par problēmām, kas rodas starp valsti un pašvaldībām, privatizējot pašvaldības teritorijās esošos valsts uzņēmumus, par šī procesa lēno gaitu, Raimonds Jonītis atbildēja:

— Pašvaldību un valsts attiecības privatizācijas procesā visvairāk skar sadzīves pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas un citu sociālo objektu privatizāciju. Tur valda liela nesakārtotība likumdošanā. Šie objekti reāli ir pašvaldību īpašums, bet, lai noslēgtu pirkšanas un pārdošanas līgumu, jābūt pilnīgai pārliecībai, ka nav vēl cita īpašuma tiesību pretendenta uz šiem īpašumiem. Taču šī noskaidrošana prasa ārkārtīgi daudz laika.

Preses konferences noslēgumā ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs sacīja, ka šajā koncepcijā ir fiksēts lielāko rūpniecības nozaru stāvoklis, kā arī perspektīvas, ja šī programma tiks realizēta.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors