Lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva...

Anna Seile, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Zemes īpašnieku un nomnieku attiecības un perspektīvas

Zemes reforma lauku apvidos bija viens no pašiem pirmajiem īpašuma privatizācijas priekšvēstnešiem. Toreiz, 1990.gada nogalē, likās neiespējami zemi, kas kopš 1940.gada 21.jūlija bija kļuvusi par visas valsts īpašumu, atdot bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Zemi apsaimniekoja kolhozi, kaut arī radās pirmās vēsmas par to pārveidošanu paju sabiedrībās vai sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Vajadzēja atrast saimnieku gan zemes gabaliem, gan tehnikai, gan ēkām. Latvieši zināja, ka kopus cūka ilgi nebarosies, ja pietrūks Krievijā ražotais "kombi — rausis". Tādos apstākļos radās pirmais kompromisiem pārbagātais agrārās reformas modelis un tam sekojošie likumi "Par zemes reformu lauku apvidos" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".

Galvenais princips: kam ēka, tam pienākas zemes gabaliņš ēkas uzturēšanai. Pārējā platība — bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Likās taisnīgi un godīgi, tomēr dzīvē ne vienmēr notiek tā, kā iecerēts. Gan zemes jaunieguvējam, gan īpašuma tiesību atjaunotājam gribējās nokost lielāku kumosu, labāko tīrumiņu un leknāko pļaviņu gluži kā Ķenča un Pāvula laikos. Šķiet, ka mērnieciņu cienīgtēvi ir saņēmuši arī pa "spainītim sviesta", un šos konfliktus risina Centrālā zemes komisija vai tiesa.

Šoreiz gribu runāt tieši par zemes īpašnieku un lietotāju attiecībām un iespējamiem risinājumiem. Praksē ir izgaismojušās vairākas raksturīgas konfliktsituācijas.

Zemi lieto paju sabiedrība

Zemes īpašnieks ir atguvis zemi, bet to lieto paju sabiedrība līdz līgumā paredzētajam termiņam (1996. vai 1997.gadam).

Nomas maksa šādos gadījumos ir ārkārtīgi zema: 50 procentus no zemes nodokļa saņem zemes īpašnieks. Tāpēc īpašnieks vēlas ātrāk pārtraukt līgumattiecības, cerot zemi pārdod vai izdevīgāk iznomāt. Tomēr citi nomāt gribētāji parasti nerodas, izņemot to pašu vārgi elpojošo paju sabiedrību. Šajā gadījumā ne sabiedrība ir ieinteresēta intensīvi ielabot zemi, ne īpašnieks turpināt līgumattiecības. Risinājumi var būt vairāki:

— īpašnieks pats uzsāk apstrādāt zemi un ražot;

— īpašnieks pārdod zemi paju sabiedrībai (par naudu);

— īpašnieks cenšas formāli saglabāt īpašuma tiesības, turpinot neizdevīgās nomas attiecības, ar nolūku saglabāt zemes īpašumu nākamajām paaudzēm;

— zemes īpašnieks var iesaistīties uzņēmējsabiedrībā, ieguldot zemes lietošanas tiesības.

Īpašnieks ir atguvis zemi, bet uz tās ir labi iekopti augļu un sakņu dārzi vai ganības. Vienam žēl projām iet, otram žēl šeit palikt — saka tautasdziesma. Arī šajā situācijā varētu zemi iepirkt lietotājs, ja zemes īpašnieks jau tam piekristu, samaksājot naudā. Taču nevienam maksāt negribas, jo naudas tā ir maz. Ja varētu zemi izpirkt par sertifikātiem, tad cita lieta. Bet īpašniekam sertifikāti nav vajadzīgi! Tad nu cits nekas neatliek, kā ganības un sakņu dārzus pieprasīt kādā tālākā gabalā, projām no daudzdzīvokļu mājas.

Līdz 1996.gadam zemi lietošanā var piešķirt no pašvaldības teritorijā esošajām nepieprasītajām zemēm. Ja dārzu un ganību lietotājs nespēj samaksāt, tad ir iespējams noslēgt abpusēju līgumu par samaksāšanu ilgākā periodā un noteiktos termiņos.

Zeme reģistrēta Zemesgrāmatā

Ja zemes īpašnieks ir reģistrējis savu īpašumu Zemesgrāmatā, tad nomas maksas lielums ir nosakāms, abpusēji vienojoties, izņemot jau pieminēto pirmo gadījumu, kad noslēgts un pašvaldībā reģistrēts līgums par zemes nomu ar juridisko personu. Ja zemes noma netiek maksāta, atttiecības kārtojamas ar tiesas palīdzību.

Kāda ir reālā nomas maksa? Protams, nomas maksa ir ļoti atkarīga no zemes gabala atrašanās — tā tuvuma apdzīvotajām vietām, ceļiem, atpūtas objektiem. Zināma atkarība ir arī no zemes izmantošanas veida: par zemes iznomāšanu degvielas uzpildes stacijām, tirdzniecības vietām, firmu ražošanas telpām — nomas maksa tuvinās pilsētu zemes nomas likmēm: pieci līdz septiņi procenti par kvadrātmetru no zemes tirgus vērtības.

Pilsētu zeme

Pilsētu zemes reforma tās sākuma posmā risinājās daudz labvēlīgāk bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem. Tomēr līdz ar Ministru kabineta noteikumu nr.220 stāšanos spēkā atšķirība starp pilsētu un lauku zemes likumiem saruka līdz minimumam: arī pilsētās zemes īpašnieki saņem privatizācijas sertifikātus un nevis naudu. Arī jaunie zemes ieguvēji zemi iepērk par sertifikātiem. Tomēr šajā likumā ir dažas nepilnības, kuras pēdējos mēnešos radījušas satraukumu daudzos pilsētu namīpašniekos: zemes lietotājiem zeme bija jāpieprasa līdz 1992.gada 20.jūnijam. Tikai šiem pieprasītājiem ir iespējams zemi privatizēt par sertifikātiem. Šo termiņu nokavējušām personām zeme no īpašniekiem ir jāizpērk par naudu. Parasti šie "kavētāji" ir gados veci cilvēki, kuri nav laikus iepazinušies ar likuma nosacījumiem.

Ja sabiedrības neapmierinātība pieaugs, ir iespējami likuma labojumi; Valsts zemes dienesta speciālisti jau strādā šajā jomā.

Pilsētu teritorijās mazdārziņiem un dārzkopības sabiedrībām piešķirto zemju lietotāji nevar iegūt zemi īpašumā, ja minētie objekti atrodas uz citu īpašnieku — fizisko personu — zemes. Ir konstatēti vairāki fakti, kad zemes īpašnieki aizliedz turpmāko zemes izmantošanu, pieprasot nesamaksājami augstas nomas maksas. Visbiežāk tas ir gadījumos, kad nomas jautājumus kārto starpnieki.

Tāpēc ir iesniegti priekšlikumi grozīt likuma "Par atjaunotā LR 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" noteikumus, dodot tiesības zemes reformas laikā iepriekš minētajos gadījumos Ministru kabinetam noteikt nomas maksimālos apmērus.

Latvijā individuālā izmantošanā ir nodoti 2,2 milj. ha vai trešā daļa no LR zemes fonda (pēc VZD datiem). 252 tūkstoši hektāru ir personīgo palīgsaimniecību lietošanā — t.i., bez zemes īpašuma tiesību iegūšanas. Līdz zemes reformas pirmās kārtas beigām vēlams lauku apvidos dot iespēju personām, kuras grib pašvaldībai vai valstij piederošās zemes privatizēt, iegūt to īpašumā, izpērkot par sertifikātiem.

Lai arī šie zemes lietotāji jūtas kā saimnieki un zemes īpašnieki!

Katram zemes gabalam jāatrod saimnieks!