Pieredze no Zviedrijas un tepat — no mūsmājām

Spraiga aizvadītā nedēļa bija Valsts zemes dienesta rajonu un pilsētu nodaļu vadītājiem. Viņi tikko bija atgriezušies no profesionālajām mācībām Zviedrijā, iegūstot sertifikātu, un tagad pulcējās seminārā Kadastra centrā, Rīgā. Nodarbību programma bija piesātināta. To dalībnieki iepazinās ar kadastra sistēmas izveidi Latvijā, mērniecības iestāžu centrālā līmeņa un reģionālo nodaļu sadarbību, datorizētas kadastra reģistra sistēmas ieviešanu Latvijā un tās darbību Zviedrijā. Izbraukuma nodarbībā Talsos bija iespējams iepazīties ar kolēģu darbu kadastra izveidē un sadarbībā ar Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļu.

Pēdējā pusgadā īpaši daudz paveikuši Valmieras rajona Valsts zemes dienesta nodaļas darbinieki. Noslēguma nodarbībā Valmierā nodaļas vadītājs Dzintars Rācenis pastāstīja, kā izdevies iekārtot jaunas telpas; ar Dānijas kolēģu palīdzību sagādāta nepieciešamā tehnika, apmācīti cilvēki.

Valmieras rajonā no 11 000 zemes īpašniekiem saņemti 4935 iesniegumi īpašuma tiesību atjaunošanai, 1379 – zemes izpirkšanai un 1534 cilvēki vēlas saņemt kompensāciju. Līdz maijam 2113 reģistrēti pagaidu reģistrā, 865 – kadastra reģistrā, 711 – Zemesgrāmatā. Valmieras rajonā ir laba sadarbība ar Zemesgrāmatu nodaļu.

Patlaban vislielākās grūtības ir ar līdzekļiem, jo, lai veiktu zemes uzmērīšanu tiem cilvēkiem, kuri atbrīvoti no valsts nodevas, ar budžeta iedalīto nepietiek. Valmierā gan meklē iespējas veikt maksas pakalpojumus, bet sekmīgas zemes reformas īstenošanai, kā uzskata Dzintars Rācenis, nepieciešams kredīts. Vai nebūtu lietderīgi Pasaules bankas kredīta līdzekļus, kuri paredzēti lauksaimniecībai, kaut daļēji iedalīt arī zemes dienesta darba uzlabošanai?

Valmierieši iecerējuši veidot reģionālo mācību centru. Kolēģi no Cēsīm, Smiltenes, Valkas, Aizkraukles jau izrādījuši interesi, un šī iecere noteikti attaisnotos.

Lai uzlabotu zemes dienestu finansiālo stāvokli, izskanēja priekšlikums: to naudu, ko zemes īpašnieki maksā par robežu iemērīšanu, atstāt zemes ierīkotājiem darba uzlabošanai. Zemes īpašnieki un to mantinieki, kuri atbrīvoti no kancelejas nodevas maksāšanas, to labprāt darītu, ja valdība garantētu šo līdzekļu atmaksāšanu nākotnē.

Ļoti nevienāda situācija izveidojusies zemes ierīcības lietās Latvijā. Piemēram, Valkas rajonā kadastra reģistrā reģistrēti septiņi procenti no zemes īpašuma. Šeit nav īstas sadarbības ar pagastu pašvaldībām, kuru lēnās darbības dēļ kavējas kompensācijas aprēķināšana. Rēzeknes rajonā sakārtojams ir ģeodēziskais atbalsta tīkls. Kaut arī šeit ir saglabājusies tikai piektā daļa no atbalsta punktiem, tomēr pašvaldības uzskata, ka tām nav jāpalīdz.

Madonas rajonā kadastru reģistru veic manuāli, jūtams speciālistu trūkums. Lēni tempi ir īpašuma novērtēšanā. Nepieciešams mērķtiecīgi gatavot speciālistus. To pašu atzina arī Ludzas kolēģi, jo arī šeit nomaināmi vismaz pieci vai seši darbinieki. Kadastra reģistrā iekļauti tikai trīs procenti no zemes īpašuma, galvenā problēma – nekvalitatīvi sagatavotie lēmumi pagastos.

Viens no retajiem zemes dienestiem – Limbažu rajonā no pašvaldības saņēmis 1000 latus. Vislielākās grūtības šeit sagādā meža vērtēšana. Kurš dos atļauju sākt šo darbu – tā jautāja limbažnieki. Savukārt Gulbenes rajona meža taksators var jau sākt strādāt, turpināma meža karšu veidošana.

Daugavpils rajonā, kā uzskata paši speciālisti, vērojama atpalicība, jo maz uzmērītas zemes. Arī Zemesgrāmatā reģistrēta tikai puse no kadastra reģistrā reģistrētajiem īpašumiem. Daugavpilieši gaida aerofotografēšanu.

Kadastra centra speciālists Normunds Ābols pastāstīja un demonstrēja, kā top aerofotokarte, lai pēc tam to veidotu digitāli. Patlaban vislielākā problēma ir neskaidrības robežu jautājumā ar Baltkrieviju.

Strīdus ar pierobežniekiem kārto arī Daugavpils pilsētas Valsts zemes dienesta nodaļas darbinieki.

Cēsu rajonā pārsteigumu sagādāja "Lattelekom" uzņēmuma darbinieki, uzrokot ģeodēziskā atbalsta punktus. Kurš par to atjaunošanu maksās?

Alūksnieši uzskata, ka Zemes dienestam un Zemesgrāmatai ir jābūt vienotai lietvedībai, bet īpašuma vērtēšanas biroja darbiniekiem jābūt finansiālajā ziņā līdzīgiem ierobežojumiem, kā tas ir mērniekiem. Sekmīgu darbību traucē joprojām nesakārtotā likumdošana.

Salīdzinājumā ar pārējiem rajoniem un pilsētām izņēmuma situācijā ir Rīga. Šeit ģeodēziskais atbalsta tīkls nav saskaņots vienā sistēmā, tāpēc nereti uzmērītajiem īpašumiem veidojas kartē pārklājumi vai skrejgabali. Rīdzinieki kadastra reģistru veic digitāli un uzskata, ka tam ir jābūt vienotam visā valstī. Patlaban lielākā aizkavēšanās ir ar pilsētas zonējuma veidošanu. Nav pabeigtas izstrādāt un nav apstiprinātas vērtību zonas. Tāpēc aizkavējas labticīgo zemes ieguvēju īpašuma reģistrācija.

Visvairāk kadastra reģistrā – 19,8 procenti īpašumu ir Rīgas rajonā. Šeit ir liels darba apjoms, un problēmas sagādā saistīt zemes reģistrēšanu kopā ar ēku un būvju reģistru.

Kā uzskata Jūrmalas Valsts zemes dienesta darbinieki, tad par ģeodēziskā atbalsta tīkla veidošanu būtu jāatbild valstij. Kopš 1994.gada jūrmalnieki strādā datorizēti un šeit klientiem ir vismazāk problēmu.

Jūrmalas pilsētā augstu vērtē Zemes dienesta darbu. No 6418 iesniegumiem kadastra reģistrā ir iekļauti jau 1000 īpašumu un tikpat daudz ir samērīti.

Kursu noslēgumā Zviedrijas Nacionālās mērniecības "Swedesurvey AB" ārvalstu aģentūras galvenais mērnieks un kopprojekta ar Latviju vadītājs — Svens Arne Matsons aicināja klātesošos pievērst uzmanību galvenajiem mērķiem savā darbā. Kā vienu no patlaban aktuālākajiem viņš atzina nekustamā īpašuma vērtēšanu. Īpašumam jabūt vienotam — zemei un ēkām. Tāpat svarīga ir jauno speciālistu mācības programma, lai jaunajiem darbiniekiem būtu pieredze likumdošanā, vērtēšanā un citās nepieciešamajās jomās. Galvenais, ir jābūt nākotnes plāniem, un Zviedrijas kolēģi arī turpmāk atbalstīs šajā darbā.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe savā runā uzsvēra trīs tuvākos uzdevumus — ģeodēziskā tīkla veidošanu, nekustamā īpašuma vērtēšanu un kadastra reģistra pilnveidošanu. Uz finansējumu no valsts budžeta ir mazas cerības, tādēļ jāpaļaujas uz pašu spēkiem.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore