Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.32

Daugavpilī 2014.gada 11.decembrī (prot. Nr.27, 11.§)

Apstiprināti ar Daugavpils pilsētas domes
2014.gada 11.decembra lēmumu Nr.591

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
7.panta ceturto daļu

Saistošie noteikumi apstiprina Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis

Apstiprināti
ar Daugavpils pilsētas domes
2014.gada 11.decembra
saistošajiem noteikumiem Nr.32

1. Ūdenstilpes raksturojums

Lielais Stropu ezers (ūdenstilpes kods 43332) atrodas Daugavpils pilsētas teritorijā (26° 35' 49" / 55° 54' 49").

Saskaņā ar Civillikuma I Pielikumu Lielais Stropu ezers pieder pie publiskajiem ūdeņiem.

Ezera ūdens virsmas platība ir 418 ha (V/U "Meliorprojekts" 1999.gada dati), maksimālais dziļums – 6,3 m, vidējais – 3,5 m (Valsts meliorācijas projektēšanas institūta 1972.gada dati).

Lielais Stropu ezers ir caurtekošs. Tajā ietek kanāls no Mazā Stropu ezera, kā arī vēl trīs nelielas ūdensteces. No ezera iztek Strope, kas ietek Līksnā. Tālākā notece caur Daugavu uz Rīgas jūras līci.

Ezera grunts pārsvarā smilšaina un dūņaina, vietām nedaudz akmeņaina.

Virsūdens aizaugums, ko veido niedres, meldri, grīšļi, kosas un citi ūdensaugi, novērtēts ap 10% no ezera ūdens virsmas platības.

Lielais Stropu ezers pieder pie eitrofa tipa ezeriem, kam raksturīga augsta potenciālā zivju produktivitāte.

Ezera krastmala apaugusi ar kokiem un krūmiem, tālāk mežs vietām – pļavas. Ap ezeru ir privātmāju rajoni, atpūtas bāzes, mazdārziņu kooperatīvs un slimnīca. Kopumā ezera ūdens kvalitāte atbilst zivsaimniecības vajadzībām.

Lielajam Stropu ezeram aizsargjoslas platums noteikts saskaņā ar Daugavpils teritorijas plānojumu 2006. – 2018.gadam.

Saskaņā ar Zvejniecības likumu, ap ezera krastu noteikta 10 m plata tauvas josla, ko zvejnieki un makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar krastu, bet citām ar zvejniecību saistītām vajadzībām to var izmantot pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku.

2. Ihtiofauna

No 03. līdz 04.06.2014. Lielajā Stropu ezerā tika veikta kontrolzveja, izmantojot tīklus ar linuma acu izmēru 8, 12, 13, 14, 15, 18, 20, 25, 27, 30, 33, 35, 40, 45, 50, 60 un 70 mm, mazuļu vadu (linuma acu izmērs āmī – 5 mm) un vēžu murdus.

2014.gada kontrolzvejā Lielajā Stropu ezerā tika konstatētas 12 zivju sugas: līdaka Esox lucius, plaudis Abramis brama, plicis Blicca bjoerkna, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, līnis Tinca tinca, karūsa Carassius carassius, vīķe Albumus albumus, ausleja Leucaspius delineatus, zandarts Sander lucioperca, asaris Perca fluviatilis un ķīsis Gymnocephalus cernua, kā arī šaurspīļu vēzis Astacus leptodactylus.

Ar 8 – 18 mm tīkliem noķertas 6 sugu zivis, no kurām pēc skaita: raudas – 52%, asari – 24%, pliči – 10%, plauži – 7%, vīķes – 4% un auslejas – 3%.

Ar 20 – 35 mm tīkliem noķertas 6 sugu zivis, no kurām pēc skaita: raudas – 49%, plauži – 32%, asari – 11%, ruduļi – 4%, pliči – 3% un līdakas – 1%.

Ar 40 – 70 mm tīkliem noķertas 7 sugu zivis, no kurām pēc skaita: līņi – 51%, plauži – 31%, līdakas – 8%, raudas – 4%, karūsas – 2%, zandarti – 2% un asari – 2%, kā arī šaurspīļu vēzis.

Ar mazuļu vadu noķertas 7 sugu zivis: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, vīķe un ausleja.

Ar vēžu murdiem vēži netika noķerti.

Ihtiofaunas pētījumi ezerā veikti arī iepriekš. Astoņdesmitajos gados zivju aizsardzības inspekcijas darbinieki Lielajā Stropu konstatējuši 3 zivju sugas: plaudis, rauda un asaris.

Iekšējo ūdeņu problēmu laboratorijas 1996. gadā veiktajā kontrolzvejā konstatētas 15 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, karpa, salate, zandarts, asaris, ķīsis, vēdzele, akmeņgrauzis un deviņadatu stagars.

Pēc piecdesmito gadu datiem ezerā bijušas sastopamas 11 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, vīķe, asaris, ķīsis un vēdzele, kā arī vēži.

Nozvejas statistikā no 1951. gada līdz 2004. gadam pieminētas 14 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, karpa, ālants, zandarts, asaris, ķīsis, vēdzele un zutis.

Lielajā Stropu ezerā ielaisti sekojošu zivju sugu kāpuri un mazuļi: līdakas (1966., 1974. – 1976., 1978.), plauži (1939., 1963., 1967.), līņi (1978.), karūsas (1960., 1969.), sudrabkarūsas (1978.), karpas (1956. – 1961.), zandarti (1957., 1962.), asari (1978.), zuši (1960.), nelmas (1957., 1958.), peledes (1961.), sīgas (1957.) un repši (1959., 1960., 1968.), kā arī platspīļu vēži (1952., 1954.).

3. Ezera līdzšinējā zivsaimnieciskā izmantošana

Lielais Stropu ezers apzvejots no 1951.gada līdz 2004.gadam. No 1971.gada līdz 1990.gadam ezers bija nodots lietošanā Daugavpils pilsētai ūdens apgādei. No 1951.gada līdz 1988.gadam ezeru apzvejoja valsts zivsaimniecība, bet no 2002.gada līdz 2004.gadam – individuālie zvejnieki.

Oficiāli reģistrētā nozveja piecdesmitajos gados svārstījusies no 2082 kg līdz 12301 kg (vidēji – 6786 kg) gadā (1.tab.) ar vidējo produktivitāti 16,2 kg no hektāra (2. tab.). Sešdesmitajos gados nozveja bijusi ievērojami zemāka – no 1303 kg līdz 5442 kg (vidēji – 2543 kg) gadā vai 6,1 kg/ha, septiņdesmitajos gados – no 1064 kg līdz 3106 kg (vidēji – 1764 kg) gadā vai 4,2 kg/ha, astoņdesmitajos gados – no 426 kg līdz 2145 kg (vidēji – 1175 kg) gadā vai 2,8 kg/ha, 1992. gadā – 369 kg vai 0,9 kg/ha, un no 2002.gada līdz 2004.gadam – no 77 kg līdz 556 kg (vidēji – 322 kg) gadā vai 0,8 kg/ha. Nozvejas svārstības galvenokārt skaidrojamas ar izmaiņām zvejas intensitātē.

4. Zivju krājumu raksturojums

No 1951.gada līdz 2004.gadam vidējā zivsaimnieciskā produktivitāte bijusi samērā augsta – 8,0 kg/ha. Nozvejas pamatmasu veidoja raudas un plauži. Abām minētajām sugām šajos gados vidējā produktivitāte ir attiecīgi 2,7 kg/ha un 1,4 kg/ha, atsevišķos gados sasniedzot: raudām – 9,6 kg/ha un plaužiem – 7,8 kg/ha. Ievērojami mazāk nozvejotas līdakas – vidējā produktivitāte ir 0,7 kg/ha, vienā gadā sasniedzot – 1,9 kg/ha. Pārējo sugu zivis tika nozvejotas neregulāri vai ļoti maz.

2014.gada kontrolzvejā ar 20 – 35 mm tīkliem noķertas 6 sugu zivis, no kurām pēc masas: raudas – 60%, līdakas – 14%, plauži – 12%, asari – 9%, ruduļi – 3% un pliči – 2%. Ar 40 – 70 mm tīkliem noķertas 7 sugu zivis, no kurām pēc masas: līņi – 55%, plauži – 26%, līdakas – 11%, zandarti – 4%, raudas – 2%, karūsas – 1% un asari – 1%.

Kopumā, spriežot pēc kontrolzvejas rezultātiem, Lielā Stropu ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas, līņi, plauži un asari, mazāk ir ruduļu, pliču, karūsu un zandartu. Kontrolzvejā uz 15 m garu tīklu ar linuma acu izmēru 20 – 35 mm vidēji noķerts 2,7 kg zivju, bet uz 30 m garu 40 – 70 mm tīklu – 2,3 kg, kas ir vidējs rezultāts Latvijas ezeriem vasaras sezonā un vidējs arī atbilstoša tipa ezeriem.

5. Iespējamā ezera zivsaimnieciskā izmantošana

Zivis tiek zvejotas un makšķerētas, izmantojot to pašatražošanos. Zivju ielaišana netiek veikta. Nozvejas pamatmasu veidos raudas, līņi, plauži un asari. Ezera ikgadējā potenciālā galveno "rūpniecisko" zivju sugu kopējā nozveja, ieskaitot rūpniecisko zveju, makšķerēšanu, kā arī citas iespējamās nereģistrētās nozvejas, varētu būt ap 50 kg/ha, kas pie ezera laukuma 418 ha dod ap 21 t gadā.

5.2. Zivju krājumu mākslīga papildināšana

• Gadījumā, ja līdakas tiek intensīvi zvejotas un/vai makšķerētas, var veikt to kāpuru (ap 500 gab./ha jeb 200 tūkst. gab. gadā) vai mazuļu (ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā) ielaišanu uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību – aptuveni 400 ha.

• Iespējama arī zandartu šīgadeņu ielaišana ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību – aptuveni 400 ha.

• Iespējams veikt zušu mazuļu ("stiklveida zušu") ielaišanu ap 100 gab./ha jeb 40 tūkst. gab. gadā vai paaudzētus zušu mazuļus 20 gab./ha jeb 8 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību – aptuveni 400 ha.

• Ezerā iespējams ielaist arī divvasaru karpas ap 50 gab./ha jeb 20 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību – aptuveni 400 ha. Mazāka izmēra karpu ielaišana būs samērā neefektīva, jo tās labāk par vietējām zivīm pieejamas līdakām.

• Iespējama arī dažāda vecuma sudrabkarūsu ielaišana līdz 100 gab./ha jeb ap 40 tūkst. gab. gadā uz izmantojamo platību – aptuveni 400 ha.

6. Ezera zivsaimnieciskās izmantošanas noteikumi

6.1.1. Zivju zveja veicama, ievērojot rūpnieciskās zvejas noteikumus iekšējos ūdeņos.

6.1.2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1374 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" Lielajā Stropu ezerā noteikts tīklu limits – 75 m. Katrus 25 m no tīklu kopgaruma var aizstāt ar 1 murdu un kopumā lietot līdz 3 murdiem, proporcionāli samazinot tīklu limitu. Pašvaldība reizi gadā līdz 1.jūlijam var iesniegt "BIOR" priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām.

6.2. Amatierzveja – makšķerēšana

6.2.1. Makšķerēšana veicama, ievērojot vispārējos makšķerēšanas noteikumus.

6.2.2. Lai regulētu makšķernieku skaitu, ietekmi uz vidi, limitētu zivju krājumu izmantošanu un iegūtu papildus līdzekļus zivju krājumu papildināšanas pasākumu veikšanai, ezerā vai tā daļā var organizēt licencēto makšķerēšanu.

6.2.3. Licencēto makšķerēšanu organizē, saņemot pašvaldības pilnvarojumu, un, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumu Nr.574 "Licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtība" prasības, noteiktā kārtībā izstrādājot licencētās makšķerēšanas nolikumu, kurā var tikt paredzētas atkāpes no vispārējiem makšķerēšanas noteikumiem, ja:

– tiek nodrošināta regulāra zivju krājumu papildināšana makšķernieku vajadzībām, ielaižot zivis, kas ir galvenie makšķerēšanas objekti (līdakas, zandarti, karpas u.c.);

– noteikta atbildīgā pašvaldības vai Valsts vides dienesta pilnvarota persona, kas piedalās vides un zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumos;

– tiek veikti Daugavpils reģionālās vides pārvaldes ieteikti pasākumi ezera ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai vai saglabāšanai;

– makšķerniekiem tiek sniegti noteikti pakalpojumi, kas var ietvert makšķerēšanas vietu aprīkošanu un sakopšanu, laivu bāzu un atpūtas vietu izmantošanas iespējas, laivu un makšķerēšanas rīku īri, konsultācijas par makšķerēšanas vietām u.c.

6.3. Zivju krājumu pavairošana un papildus aizsardzība

• Lai pastiprinātu zvejas kontroli un apkarotu iespējamo maluzvejniecību Lielajā Stropu ezerā, zivju krājumu aizsardzībā būtu vēlams iesaistīt pašvaldības pilnvarotas personas.

• Tā kā Lielajā Stropu ezerā ir pietiekami labi apstākļi zivju nārstam un attīstībai, tad nav nepieciešams veikt zivju dzīvotņu un nārsta vietu uzlabošanas pasākumus.

1. tabula

Zivju rūpnieciskā nozveja Lielajā Stropu ezerā 1951. – 2004. gadā (kg)

2. tabula

Lielā Stropu ezera zivju rūpnieciskā produktivitāte 1951. – 2004. gadā (kg/ha)*

* – produktivitāte zemāka par 0,1 kg/ha nav norādīta

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis

Daugavpils pilsētas domes 2014.gada 11.decembra saistošo noteikumu Nr.32 "Saistošie noteikumi par Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem"
paskaidrojuma raksts

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis