Saeimas komisijās

Dokumenti ar nr.494

Pilsonības likuma izpildes komisijā

Par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu

par īpašiem nopelniem

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas

sēdes protokola nr.18

Piedalās: I.Grava - Kreituse, J.Jurkāns, Dz.Ābiķis, J.Kokins, A.Prēdele, E.Berklavs, L.Laviņa, D.Stalts, J.Straume, E.Kide;

Izskata: komisijas slēgtajā daļā - Vladimira Januškeviča, Igora Vasiļjeva un Grigorija Orļikova kandidatūras pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lēmums: Vladimira Januškeviča, Igora Vasiļjeva un Grigorija Orļikova kandidatūras ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzītas izskatīšanai Saeimas sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs J.Kokins

1995.gada 9.maijā (12.maijā) Komisijas konsultante Z.Buša

5.Saeimai

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vladimiru Januškeviču - ārstu.

Deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs, A.Ameriks, L.Kuprijanova, J.Lucāns, E.Kide,

1995.gada 24.februārī I.Folkmane, (nesalasāms), A.Čepānis, I.Kreituse

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Januškevičs, esmu dzimis 1940.gada 4.janvārī Baltkrievijā - Vitebskas apgabala Braslavas pilsētā kalpotāju ģimenē. Pēc nacionalitātes esmu baltkrievs. Tēvs - Juliāns Januškevičs ir dzimis 1907.gadā Rīgā, kur nodzīvoja līdz 1920.gadam.

1958.gadā pēc Braslavas vidusskolas beigšanas iestājos Vitebskas medicīnas institūtā, kuru beidzu 1964.gadā. No 1964. līdz 1967.gadam strādāju Mogiļevas apgabala rajona slimnīcā par ķirurgu. 1967.gadā tiku uzaicināts uz Latvijas strādāt Daugavpils onkoloģiskajā dispanserā, kur nostrādāju vienpadsmit gadus. No 1971.gada biju ķirurģiskās nodaļas vadītājs. 1974.gadā, par bāzi ņemot darbu dispanserā, izstrādāju un arī aizstāvēju medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju. 1978.gadā tiku pārcelts uz Rīgu par Republikas onkoloģiskā centra galvenā ārsta vietnieku medicīnas jautājumos. Par piedalīšanos "Gaiļezera" slimnīcas jaunā onkoloģiskā centra celtniecībā, par iekārtošanu un darba organizēšana tajā man tika piešķirta Ministru padomes Republikas valsts prēmija. No 1990.gada līdz šim laikam esmu onkoloģiskā centra galvenais ķirurgs un vadu ķirurģisko nodaļu. No 1992.gada esmu habilitēts medicīnas doktors.

27 dzīves gadi Latvijā ir ziedoti vienai no grūtākajām medicīnas nozarēm - onkoloģiskajai ķirurģijai. Pa šo laiku ir veiktas tikai grūtas operācijas vien vairāk kā 4 tūkstoši, ieviestas daudzas mūsdienīgas diagnostikas un ārstniecības metodes, kuru rezultāti ir apkopoti 62 zinātniskās publikācijās. Manā vadībā ir aizstāvēta viena un izpildīti divi disertācijas darbi. Esmu starptautisku salidojumu, simpoziju un konferenču dalībnieks par onkoloģiskiem jautājumiem.

Esmu precējies: sieva - ārste pediatre. Bērni: meita - ārste ginekoloģe - onkoloģe, dēls - Medicīnas akadēmijas students.

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību.

V.Januškevičs

5.Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Igoru Vasiļjevu - tēlnieku.

Deputāti: J.Jurkāns, A.Ameriks, J.Urbanovičs, L.Kuprijanova, I.Bukovskis

1995.gada 12.aprīlī

Autobiogrāfija

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību.

Esmu Latvijas pilsones tēlnieces Olgas Vasiļjevas - Penerdži mazdēls. Olga Penerdži dzīvoja Latvijā no 1927.gada līdz savai nāvei 1982.gadā. Mana māte, Olgas Penerdži meita Irina Vasiļjeva, bija politiski represēta, tāpēc mūsu ģimenei savienoties bija iespējams tikai pēc Staļina nāves. 1953.gadā mēs pārbraucām uz Rīgu pie vecmāmiņas.

Esmu dzimis 1940.g. Maskavā, 1961.g. beidzu Latvijas Mākslas akadēmiju. Esmu Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, kur pasniedzu tēlniecību no 1961.gada līdz šai dienai. Savā radošā darbībā es pārstāvu Latvijas kultūru kā Latvijas Republikā, tā ārpus tās robežām. 1983.gadā manu darbu izstādes notika Indijas lielākajās pilsētās un noslēdzās ar vizīti pie Indiras Gandijas, kura izteica man savu pateicību kā Latvijas kultūras pārstāvim. Pašreiz, sākot ar 1991.gadu, manas personālizstādes notiek vairākās ASV universitātēs un kultūras centros, kur es arī pārstāvu Latvijas kultūru. Uz pašreizējo momentu esmu vienīgais Latvijas tēlnieks, kurš uzstādīja ASV veselu rindu monumentālo skulptūru. Katras skulptūras pamatā ir novietota bronzas tāfele ar uzrakstu "Tēlnieks Vasiļjevs. Latvija".

Domāju, ka ar savu darbību zināmā mērā esmu veicinājis mūsu valsts kultūras prestiža nostiprināšanu ārzemēs. Mani darbi atrodas vairākos Latvijas un ārzemju muzejos. Es esmu Pēterbaznīcā uzstādītās monumentālās Kristus statujas autors. Par godu Romas pāvesta vizītei Latvijā esmu Aglonā uzstādījis Baltijā lielāko statuju "Kristus Svētītājs" un statuju "Marija ar bērnu".

Strādājot vairāk nekā 30 gadus Mākslas akadēmijā, es brīvi pārvaldu latviešu valodu un uzskatu sevi par Latvijas kultūras pārstāvi.

Ar patiesu cieņu, - tēlnieks I.Vasiļjevs

5.Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā ārstu - zinātnieku Grigoriju Orļikovu.

Deputāti: E.Kide, V.Bresis, L.Stašs, I.Folkmane, K.Jurkovskis

1995.gada 20.martā

Autobiogrāfija

Es, Grigorijs Orļikovs, esmu dzimis 1940.g. 24.augustā Kijevā (Ukrainā). Mana māte Zara Roitmane ir no Rietumukrainas, pēc specialitātes inženiere. Viņa nomira 1966.g. Rīgā un apglabāta 1. Meža kapos. Tēvs Aleksandrs Orļikovs dzimis Kijevā, strādāja par inženieri un pēc kara bija ievietots filtrācijas nometnē. 1947.gadā tika izsūtīts uz Latviju, Jelgavas rajonu, kur pārbrauca arī mūsu ģimene. Tēvs nomira 1981.g. un apglabāts 1. Meža kapos Rīgā. Man ir vēl jaunākais brālis un māsa, kuri dzīvo Rīgā.

1957.gadā absolvēju Rīgas 23.vidusskolu un līdz 1963.g. studēju Rīgas Medicīnas institūtā. Pēc beigšanas saskaņā ar sadales norīkojumu 3 gadus strādāju Kazahstanā. 1966.g. iestājos RMI aspirantūrā, kuru beidzu 1969.g. Tajā pašā gadā aizstāvēju kandidāta disertāciju un paliku strādāt institūtā par asistentu, pēc tam par docentu un no 1987.g. - par katedras profesoru. Habilitēta doktora disertāciju aizstāvēju 1986.g.

Esmu precējies 1967.g. Sieva Margarita - mājsaimniece, dēls Aleksejs,- dzimis 1969.g., absolvējis 1993.g. LMA, specialitāte ārsts - dermatologs.

Esmu 112 zinātnisko darbu un 1 monogrāfijas autors, piedalījos otrās monogrāfijas uzrakstīšanā. Pašreiz strādāju pie iekšķīgo slimību mācību grāmatas. Esmu publicējis 3 metodiskās brošūras, 15 racionalizācijas priekšlikumus un 2 izgudrojuma autortiesības. Daudzkārt piedalījos ar referātiem republikas un starptautiskās konferencēs un kongresos.

Esmu Ārstu biedrības, gastroenterologu un profpatologu asociācijas biedrs. Strādāju Valsts Republikas P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā no 1966.g., kopš 1992.g. esmu profesionālās un radiācijas patoloģijas nodaļas vadītājs.

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību.

G.Orļikovs

Informācija

Par Saeimas Prezidija 10.maija sēdi

1. Saeimas Prezidijs pieņēma zināšanai informāciju par to, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 186.pantu Saeimā izveidota Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija šādā sastāvā: A.Čepānis, Ē.Kaža, I.Kreituse un A.Kreituss. Frakcijas priekšsēdētājs - A.Kreituss.

Sakarā ar Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas izveidošanu Saeimas Prezidijs nolēma atcelt Saeimas Prezidija 1995.gada 2.maija lēmumu, ar kuru līdz 1995.gada 15.maijam tika atlikta Saeimas Prezidija 1995.gada 26.aprīļa lēmuma "Par Demokrātiskās partijas frakciju" 2., 3. un 4.punkta izpilde. Prezidijs nolēma atcelt Saeimas Prezidija 1995.gada 26.aprīļa lēmuma "Par Demokrātiskās partijas frakciju" 2., 3. un 4.punktu. Uzdeva Saeimas Kancelejai darba attiecības ar Demokrātiskās partijas frakcijas bijušajiem darbiniekiem kārtot atbilstoši Saeimas Kārtības rullim un Darba likumu kodeksa noteikumiem.

Saeimas kancelejai kopā ar Demokrātiskās partijas frakcijas vadību, darbiniekiem un Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas vadītāju 10 dienu laikā jāveic Demokrātiskās partijas frakcijas lietošanā nodotā autotransporta un materiālo vērtību nodošana Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas lietošanā. Nodošanas un pieņemšanas akts jāiesniedz Saeimas Finansu nodaļai. Demokrātiskās partijas frakcijas dokumentārie materiāli līdz 1995.gada 22.maijam nododami Saeimas arhīvā.

Nolēma Saeimas Prezidija 1995.gada 10.janvāra lēmuma "Par štatu sarakstu 1995.gadam" 1.pielikuma sadaļā "Frakciju darbinieki" aizstāt abreviatūru "DP" ar abreviatūru "DPS".

2. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1995.gada aprīlī.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 15.pantu, Saeimas Prezidijs nolēma attaisnot Saeimas sēžu kavējumus šādiem deputātiem: 1) par 5. un 6.aprīļa sēdi - E.Inkēnam, E.Kidem, A.Pētersonam; 2) par 7.aprīļa sēdi - V.Puriņai, A.Seilei; 3) par 12.aprīļa sēdi - O.Kehrim; 4) par 26.aprīļa sēdi - V.Krištopanam, A.Stankēvičai; 5) par 27.aprīļa sēdi - O.Kehrim, A.Prēdelei.

Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēžu kavējumus par neattaisnotiem un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par katru sēdi šādiem deputātiem: 1) par 7.aprīļa sēdi - O.Kostandam; 2) par 12.aprīļa sēdi - O.Kostandam, J.Zīgeristam; 3) par 26.aprīļa sēdi - O.Kostandam, U.Osim, J.Zīgeristam.

3. Piešķīra komandējumu deputātiem I.Daudišam, A.Amerikam, A.Līgotnim un Ziemeļatlantijas asamblejas delegācijas sekretārei I.Ziemelei laikā no 25.maija līdz 30.maijam uz Ziemeļatlantijas asamblejas pavasara sesiju Budapeštā (Ungārija).

Saeimas sekretāra biedre I.Folkmane

Saeimā otrdien, 16.maijā

Saeimas ziņu dienests

Likumprojekts

Dokuments nr.497

Ievērojot pašvaldību ierosinājumus,

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegts (12.05.1995.)

Saeimas izskatīšanai

Par namīpašumu denacionalizāciju

Izdarīt likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr., Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9., 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

"3.pants. Pamats izskatīt jautājumu par namīpašuma denacionalizāciju ir bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku pieteikums.

Pieteikumam jāpievieno īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai Valsts vēstures arhīva izziņa par īpašumtiesībām namīpašuma nacionalizācijas brīdī, bet bijušo īpašnieku mantiniekiem - arī dokumenti, kas apliecina īpašnieka miršanas faktu (miršanas apliecība vai izziņa, ka īpašnieks kritis karā vai gājis bojā represijās), un citi dokumenti, kuri dod pamatu atzīt tiesības uz mantojumu (dzimšanas apliecība, laulības apliecība, testaments un citi dokumenti).

Pieteikums jāiesniedz rajona padomei vai pilsētas domei pēc namīpašuma atrašanās vietas līdz 1994.gada 1.jūnijam, bet pārējie dokumenti - ne vēlāk kā līdz 1996.gada 1.jūnijam."

2. 6. pantā:

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Ja īpašuma tiesību atjaunošanai nepieciešamie dokumenti nav iesniegti šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, pilsētas dome vai rajona padome pieņem lēmumu par pieteikuma noraidīšanu.";

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

3. Papildināt likumu ar jaunu 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašuma atdošanu natūrā, nav to pārņēmuši, attiecīgā pašvaldība turpina namīpašumu pārvaldīt un var tajā iemitināt jaunus īrniekus (nomniekus), kā arī izdarīt nepieciešamos remontus namīpašuma uzturēšanai ar tiesībām prasīt izdevumu atlīdzību no īpašnieka."

4. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

"Pārejas noteikums

Ministru kabinets nodrošina, ka Valsts arhīvi līdz 1996.gada 1.aprīlim izsniedz nepieciešamās izziņas personām, kuras iesniegušas pieteikumu par namīpašuma denacionalizāciju."