Tautu kopību nosaka nevis tuvums pasaules kartē, bet gan kopīgās vērtības un mērķi

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna Portugāles prezidenta Mario Soareša rīkotajās svinīgajās vakariņās Lisabonā pirmdien, 15.maijā

Augsti godātais prezidenta kungs!

Cienījamā Soarešas kundze!

Dāmas un kungi!

Es un mana kundze visas Latvijas delegācijas vārdā vēlamies Jums pateikties par laipno ielūgumu apmeklēt Portugāli.

Atļaujiet man izteikt Latvijas delegācijas aizkustinājumu un pateicību par viesmīlīgo uzņemšanu, ar kādu mūs sagaidīja Portugāle un tās cilvēki.

Šodien mums bija iespēja pārliecināties, cik labus pamatus mūsu valstu un tautu tālākai sadarbībai ielikusi Soareša kunga un kundzes vizīte Rīgā pērn. Kā pieaugušas mūsu tautu savstarpējās simpātijas. Kā nostiprinājusies abpusējā izpratne un kopības izjūta.

Mēs atkal pārliecinājāmies, ka tautu kopību nosaka nevis to tuvums pasaules kartē, bet gan to kopīgās vērtības un kopīgie mērķi. Ir pamats uzskatīt, ka mēs esam cieši un uzticami sabiedrotie kopīgajā cīņā par labklājību un stabilitāti.

Latvija un Portugāle ir skaudri izbaudījušas diktatūras gadus. Mēs esam vienlīdz smagi strādājuši, lai nodrošinātu savām tautām cienīgu dzīvi. Mēs esam allaž atbalstījuši demokrātiju un brīvību it visur pasaulē.

Šīs kopīgās vērtības mūs tuvina un apvieno. Mūsu draudzība un simpātijas savukārt palīdz vienot mūsu kontinentu. Raugoties vienam uz otru, mēs raugāmies uz Eiropu. Mūsu skatieni ir vērsti uz kopīgiem mērķiem un kopīgiem ideāliem.

Tuvinoties tās tautām, Eiropa kļūst mazāka. Līdz ar to palielinās mūsu kopīgā un katra individuālā atbildība par mūsu kontinenta šodienu un rītdienu.

Mūsu savstarpējā saistība un atkarība kļūst arvien ciešāka. Taču tas mums paver iespēju vēl labāk iepazīt un bagātināt vienam otru. Tikai vienota Eiropa var būt nākotnes Eiropa. Un mūsu kopīgās interesēs ir strādāt, lai tā arī būtu.

Prezidenta kungs, Soarešas kundze!

Es domāju, ka Latvija un Portugāle rāda labu paraugu šādai kopdarbībai Eiropas rītdienas vārdā. Mēs allaž esam augstu vērtējuši Portugāles atbalstu mūsu neatkarībai.

Latviju interesē jūsu pieredze demokrātisko reformu jautājumos. Mēs varam no jums mācīties, kā pārkārtot savu saimniecību atbilstoši Eiropas Savienības līmenim.

Mūsu senči jau sen novērtēja iespējas, ko paver mūsu valstu izdevīgais stāvoklis, mūsu tautu prasmīgās rokas un asais prāts. Jau 1644.gadā starp Portugāli un Kurzemes hercogisti tika noslēgts tirdzniecības līgums. Šodien šīs sadarbības iespējas kļuvušas daudz plašākas. Mums atliek sākt tās izmantot. Rūpīgi būtu jāsāk strādāt pie līgumu bāzes izveidošanas mūsu attiecībām.

Pasaules tirgū mēs nekad neesam bijuši un nebūsim konkurenti. Mūsu saimniecības struktūras ir pārāk atšķirīgas. Mēs varam vienīgi viens otru atbalstīt un papildināt. Tas ir vēl viens pastāvīgs pozitīvs mūsu attiecības veidojošs lielums. Tās ir iespējas, ko nedrīkst neizmantot.

Pasaules tautas ir pārāk daudz cietušas no savas nespējas izmantot vēsturiskas iespējas. Mēs varam būt priecīgi par to, ka Eiropas lielvalstis piecdesmit gadus savas problēmas ir pratušas risināt politiskiem līdzekļiem. Taču nedrīkst aizmirst, ka šis miers tika saglabāts uz daudzu tautu valstiskuma un neatkarības rēķina. Un tomēr aukstā kara beigas ir mūsu kopīga uzvara.

Bet ir jābūt pietiekami tālredzīgiem, lai izmantotu iespējas, ko paver šis laiks. Tas ir jāizmanto, lai konsolidētu Eiropas tautas mūsu kontinenta miera un labklājības vārdā. Ir jāizmanto visas iespējas, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.

Katras valsts tiesībām patstāvīgi izvēlēties savus draugus un sabiedrotos ir jāuzvar atsevišķu valstu vēlmes uzspiest citiem savu interešu un ietekmes sfēras. Šādas ambīcijas mūsu gadsimtā jau izraisījušas divus pasaules karus. Starptautisko tiesību normām ir vienlīdz jāattiecas gan uz lielām, gan mazām valstīm. Gan uz stiprām, gan uz vājākām. Mums jāizslēdz vardarbība no problēmu risināšanas līdzekļu kataloga.

Tikai brīva izvēle ir patiesa izvēle. Tikai mērķu un interešu kopība ir patiesa kopība.

Šis laiks ir izaicinājumu laiks. Mēs ieejam jaunā tehnoloģijas, komunikāciju un informātikas laikmetā. Bet vai šis laiks iezīmēs jaunu kvalitāti arī valstu un cilvēku attiecībās? Tas būs atkarīgs no tā, cik labi mēs spēsim apzināties savstarpējo atbildību par Eiropas likteni. No tā, cik patiesi mēs izjutīsim Bosnijas tautas sāpes. Cik dziļi mēs spēsim izprast savas nākotnes virzību.

Eiropas nākotne ir nesaraujami saistīta ar katras valsts labklājību un stabilitāti. Jo labāk mēs dzīvosim, jo stabilāki mēs būsim. Tāpēc visu Eiropas valstu interesēs ir radīt pēc iespējas vairāk savstarpējo draudzības un sadarbības pavedienu. Lai tie mūs tuvina un savieno.

Atļaujiet man vēlreiz savā, manas kundzes un Latvijas delegācijas vārdā pateikties Portugāles prezidentam, Soarešas kundzei, Portugāles valdībai un Portugāles tautai par viesmīlību un draudzību. Par viņu nemainīgo atbalstu Latvijai.

Es uzsaucu tostu uz prezidenta un Saoreša kundzes veselību!

Uz Portugāles labklājību!

Uz mieru un labklājību Eiropā un pasaulē!