Kultūras ministrijas rīkojumi: Šajā laidienā 5 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Kultūras ministrijas rīkojums Nr.5.1-1-318
Rīgā 2014.gada 17.decembrī
Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"
Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu
Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:
1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par kapiteļu (2) un kapiteļa ar bāzi (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:
1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2014. gada 7. oktobra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/17;
1.2. informācija par Objektu nosaukumu;
1.3. informācija par Objektu atrašanās vietu;
1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;
1.5. Objektu apraksts;
1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;
1.7. ziņas par Objektu īpašnieku;
1.8. pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.
2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieki saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu ar 2014. gada 21. oktobra ierakstītām vēstulēm Nr.04-06.2/2591 un Nr.04-06.2/2592 informēti par ierosinājumu, un 2014. gada 5. novembra un 2014. gada 24. novembra vēstulēs pauduši piekrišanu noteikt Objektiem valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu.
3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1. punktu Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut šādus objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19. gadsimtam ieskaitot).
4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1. punktā noteiktajiem kritērijiem.
4.1. Kapiteļi (2) ir mākslinieciski augstvērtīgi dekoratīvās akmens tēlniecības paraugi. Tie ir nozīmīgi kā ievērojamā klasicisma laikmeta arhitekta K.Hāberlanda veidotās ēkas fasādes apdares detaļas, kas labi raksturo sava laikmeta stilistiskās tendences un dod svarīgu liecību par vietējo akmens apstrādes tradīciju augsto kvalitāti. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls dekoratīvās akmens tēlniecības priekšmetu kopums, materiāls, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.
4.2. Kapitelis ar bāzi ir dekoratīvās akmens tēlniecības paraugs, kas ir nozīmīgs kā ievērojamā klasicisma laikmeta arhitekta K.Hāberlanda veidotās ēkas fasādes apdares detaļa, kas labi raksturo sava laikmeta stilistiskās tendences. Vienlaicīgi tas dod svarīgu liecību par vietējo akmens apstrādes tradīciju augsto kvalitāti. Objekta saglabājamās vērtības: oriģināls dekoratīvās akmens tēlniecības priekšmets, materiāls, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums.
5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:
izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojuma Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu" 2. punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:
9027 |
Valsts nozīmes |
Māksla |
Kapiteļi (2) |
Ap 1802. |
|
9028 |
Valsts nozīmes |
Māksla |
Kapitelis ar bāzi |
Ap 1802. |
6. Nepublicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādi par Objektu atrašanās vietu.
7. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 8.1. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.
8. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV–1007).
Kultūras ministre D.Melbārde