Valsts prezidents un Latvijas delegācija draudzīgajā Portugālē
Pirmdien, 15.maijā
(skat. arī "LV" nr.74. 16.maijā)
Vizītes turpinājumā 15.maijā Latvijas delegāciju ļoti sirsnīgi uzņēma Portugāles parlamenta prezidents un tajā pārstāvēto partiju vadītāji. Tā bija iepazīšanās vizīte. Mājas saimnieki atgādināja, ka Portugāles parlaments un valdība nekad nav atzinuši Baltijas valstu inkorporāciju Padomju Savienības sastāvā un tagad ļoti priecājas par atmodas procesa rezultātiem un patstāvīgo gaitu uz tirgus ekonomiku. Tika izteikta pārliecība, ka nebūs nekādu šķēršļu, lai Latvija drīz vien varētu parakstīt asociatīvo līgumu ar ES. Guntis Ulmanis informēja Portugāles parlamenta vadītājus un locekļus, kāds bijis mūsu valsts attīstības ceļš piecos neatkarības gados, kas sasniegts likumdošanā un pārejā uz tirgus ekonomiku.
Šīs Latvijas prezidenta vizītes laikā Lisabonā notiek Rietumeiropas ūnijas Ministru padomes sēde, kurā mūsu valsti pārstāv ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Rietumeiropas ūnija ir militāra organizācija, kuras darbības mērķis ir arī kopējas armijas veidošana. Šobrīd šajā Eiropas bataljonā, kā to varētu saukt, ar saviem karavīriem piedalās jau Francija, Spānija, Vācija un Beļģija. Kā atzīmēja Latvijas vēstniece Portugālē Aina Nagobada–Ābola, tur arī mēs varētu piedalīties ar saviem spēkiem.
Latvijas Valsts prezidenta kundzei kopā ar Portugāles prezidenta kundzi ir sava programma. Viņas Lisabonā apmeklēja armēņu izceļotāja Galbenkjana fonda bērnu cerebrālās paralīzes rehabilitācijas centru. Viešņām parādīja mācību klases un pastāstīja, kā centrs sadarbojas ar vecākiem, mācot viņus ar slimajiem bērniem strādāt mājās.
M.Soarešs ar kundzi Latvijas Valsts prezidentu un kundzi uzņēma savā rezidencē Belemas pilī. Prezidenti plaši pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un visu Baltijas valstu attiecības ar to lielo kaimiņvalsti Krieviju, kam ir gan ekonomiskas, gan politiskas problēmas, kuru tālāko risinājumu šobrīd diemžēl neviens nevar paredzēt.
Ceļā uz Eiropas Savienību Latvijai, Igaunijai un Lietuvai jācenšas nostiprināt savas saites ar visām ES valstīm, jo katrai no tām būs veto tiesības, kad tiks lemts par uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Latvijas prezidents un delegācija 16.maijā tiksies ar Portugāles premjerministru, bet prezidentu kundzes apmeklēs Lisabonas mākslas muzeju.
Otrdien, 16. maijā
Lai Latvija iekļautos Eiropas saimnieciskajās un drošības institūcijās, Latvijai nozīmīgs ir katras valsts atbalsts. Pērnā gada oktobrī Portugāles prezidenta vizītes laikā Rīgā aizsāktie kontakti augstākajā līmenī ir guvuši zināmu atbalsi Dienvideiropas zemēs. Latvijas vārdu pazīstamāku darījusi un palīdzējusi labāk izprast mūsu centienus arī šī Latvijas Valsts prezidenta divu dienu vizīte Lisabonā, kurā Gunti Ulmani pavada ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš, Tautas saskaņas frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns, meža valsts ministrs Arvīds Ozols un citi delegācijas locekļi.
Par to, ka Latvija iet savu demokrātijas un tirgus ekonomikas veidošanas ceļu, par mūsu attiecībām ar kaimiņvalstīm, par rūpēm, kas saistītas ar mūsu valsts tālāko attīstību un drošību, tika runāts, tiekoties ar Portugāles premjerministru A.Kavako Silvu un ar Lisabonas mēru Horhi Sampaijo.
Politiķu aprindās pēdējā laikā dzirdētas skeptiskas balsis attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanu ziemeļu virzienā. Ir arī bažas par lielvalstu vadītāju domu apmaiņu sakarā ar NATO paplašināšanas jautājumiem. Portugāle kā Eiropas Savienības un NATO dibinātāja un dalībvalsts var palīdzēt citām pasaules valstīm saprast, kāpēc Latvija, Lietuva un Igaunija tiecas ātrāk iekļauties Eiropas kolektīvās drošības struktūrās.
Sarunu gaitā Portugāles prezidents izteicās, ka Baltijai ir svarīgi nostiprināt stabilitāti savā reģionā. Eiropas Savienībai jābūt stipru valstu savienībai. Mūsu centienos nozīmīgs solis uz priekšu būs asociatīvo līgumu parakstīšana ar Eiropas Savienību. Panākumus šajā procesā novēlēja gan Mario Soarešs un A.Kavako Silva, gan Portugāles parlamenta locekļi.
Saruna parlamentā nostiprināja pārliecību, ka Rietumeiropa ir patiesi ieinteresēta Baltijas valstu liktenī. Abu valstu parlamentu pārstāvji runāja par nepieciešamību attīstīt savstarpējus kontaktus. Tie varētu noderēt arī šoruden paredzētajās parlamenta vēlēšanās Latvijā un Portugālē.
Par Baltijas centieniem izkopt sadarbību ar Rietumeiropas valstīm tika runāts ar premjerministru A.Kavako Silvu.
Kā izteicās premjerministrs, Latvijas Valsts prezidenta vizīte Portugālē ir īpaši nozīmīga. Interesi par mūsu valsti apliecina arī tikšanās dalībnieku visai plašās zināšanas par Latvijas vēsturi, ekonomiku un politisko situāciju. Premjers izteica gatavību visiem spēkiem atbalstīt reformas. Viņš uzsvēra, ka šī vizīte, kaut arī nav parakstīti nekādi līgumi, tomēr ir rezultatīva, jo tās laikā atsevišķās interešu grupās pārrunāti un konkretizēti sadarbības mērķi un virzieni.
Prezidents Guntis Ulmanis sarunā ar Silvas kundzi pārrunāja arī latviešu, portugāļu un pasaules kultūras mijiedarbību un abu valstu kultūras kontaktu attīstības iespējas.
Uzrunājot Lisabonas mēru Horhi Sampaijo, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izteicās, ka Rīgai varētu lieti noderēt Portugāles galvaspilsētas pieredze, ko tā guvusi, pērngad būdama Eiropas kultūras galvaspilsēta. Kā zināms, Rīga uz šo godu pretendē 2001. gadā. Šajā sakarā Guntis Ulmanis uzskata, ka tuvākajā laikā jātiekas Lisabonas un Rīgas mēriem.
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu savā rezidencē Kelužas pilī Lisabonas pievārtē rīkoja pieņemšanu, uz kuru bija ielūgts Portugāles prezidents un premjerministrs kopā ar kundzēm, kā arī citas oficiālas personas.
Šodien, 17. maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas delegācija atgriežas Rīgā.
Valsts prezidenta Kanceleja