Valdības 16.maija sēdē

Vakar kārtējā sēdē valdība akceptēja likuma "Par valsts obligāto dienestu" pārstrādāto projektu. Likumprojekts nosaka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ierindas sastāva komplektēšanas principus, obligātā valsts dienesta izpildes kārtību, iesaucamo un karavīru pienākumus un tiesības. Paredzēts, ka valsts obligātajam valsts dienestam tiks pakļauti visi Latvijas Republikas pilsoņi — vīrieši vecumā no 19 līdz 40 gadiem.

Saskaņā ar likumprojektu aktīvā dienesta ilgums ir 12 mēneši. Personām, kuras pēc savas reliģiskās pārliecības vai pacifistiskajiem uzskatiem nevar pildīt aktīvo karadienestu, ir iespēja izpildīt alternatīvo valsts dienestu, kura ilgums ir 18 mēneši. Iesaucamo uzskaiti, sagatavošanu un norīkošanu dienestā, kā arī rezerves karavīru un rezervistu uzskaiti un norīkošanu uz apmācībām veic valsts dienesta teritoriālās pārvaldes. Nākamo karavīru veselības stāvokļa pārbaudi un sadali turpmāk veiks viena institūcija — Iesaukšanas centrs. Ja iesaucamo skaits pārsniegs Aizsardzības ministrijas vajadzības, tiks rīkota izloze, pēc kuras daļu no iesaucamajiem iekļaus rezervē.

Aktīvajā dienestā neiesauks karadienestam nederīgos veselības stāvokļa dēļ, valstī oficiāli reģistrēto reliģisko konfesiju garīdzniekus, apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus, valstī akreditēto augstskolu dienas nodaļu studentus līdz mācību iestādes beigšanai, personas, kuras mācās vispārējās un speciālās vidējās izglītības mācību iestādēs, zemniekus, kuru saimniecībās saražotais produkcijas apjoms gadā pārsniedz 120 valdības oficiāli noteiktos iztikas minimumus, par kriminālnoziegumiem notiesātos, kā arī citas kategorijas.

Likumprojekts paredz obligātajā dienestā iesauktajiem karavīriem tiesības uz noteikta apmēra atlaišanas pabalsta saņemšanu un darba vietas saglabāšanu pēc dienesta, dienesta laikā — tiesības uz atvaļinājumu līdz 10 kalendāra dienām, pēc dienesta — priekšrocības, iestājoties mācību iestādēs vai stājoties civildienesta amatos. Likuma īstenošana neprasīs papildlīdzekļus no valsts budžeta.

Ministru kabinets apstiprināja jaunus pasta pakalpojumu tarifus. Sākot ar šā gada 1.jūniju, vienkāršas vēstules nosūtīšana iekšzemē, kā arī uz Lietuvu un Igauniju maksās 8 santīmus, uz Eiropas valstīm — 16 santīmus, bet uz pārējām valstīm — 24 santīmus. Pārējo pasta pakalpojumu tarifi tiks paaugstināti apmēram par 50 procentiem.

Valdība akceptēja grozījumus likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību", kas paredz Valsts proves uzraudzības inspekcijas darbiniekiem atbilstoši likumam "Par valsts proves uzraudzību" tiesības apturēt uzņēmumu, iestāžu un organizāciju operācijas ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem.

Iesniegšanai Saeimā akceptēts likumprojekts "Par zemes dzīlēm", kurš regulē zemes resursu izmantošanu un aizsardzību.

Apstiprināti grozījumi MK noteikumos par valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanu. Turpmāk, lai pagarinātu valsts garantēta aizdevuma atmaksas termiņu, būs nepieciešams Ministru kabineta akcepts.

Valdība pieņēma Kultūras ekspertu padomes priekšlikumus speciālā kultūras budžeta sadalījumam. Valdības rīkojums nosaka, ka 60 procenti budžetā ienākušo līdzekļu izmantojami kultūras iestādēm un struktūrvienībām, 22 procenti — kultūras mantojuma saglabāšanai, 13,7 procenti — kultūras un mākslas izglītībai, 4,3 procenti — iespieddarbiem. Tika pieņemti arī ekspertu priekšlikumi par īpaša budžeta sadalīšanu budžeta vajadzībām.

Valdība izdevusi rīkojumu, kas nosaka Salaspils zinātniski pētnieciskā atomreaktora likvidācijas kārtību.

Parakstīšanai tika akceptēta Latvijas un Lielbritānijas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem.

Vēl MK akceptēja parakstīšanai Latvijas Republikas un Vācijas valdību nolīgumu par sadarbību finansu jomā, saskaņā ar kuru Vācijas valdība Vācijas investīciju un attīstības sabiedrībai piešķir piecus miljonus Vācijas marku, tādējādi nodrošinot šai sabiedrībai iespēju iegādāties Latvijas Investīciju bankas (LIB) akcijas par 1,6 milj. marku, kā arī piešķirt LIB 3,4 milj. Vācijas marku lielo aizdevumu. Parakstīt līgumu valdība pilnvarojusi finansu ministru A.Piebalgu.

Valdības preses centrs