11. maija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.73., 74.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nezinu, kas šodien noticis, ka mēs esam tik kašķīgi, kādi sen sen jau neesam bijuši. Nu, pie katra jautājuma mēs atrodam iespēju tā piesieties, ka labāk nevar. Godātie kolēģi, es neatkārtošu to, kas ir teikts par šīs institūcijas nepieciešamību. Šodien ļoti daudz skarbu vārdu ir minēts, un es mēģināšu iztikt bez tiem. Jā, Berklava kungs, es jums pilnīgi piekrītu un jūs apliecināsit, ka es visu laiku komisijā par to runāju, ka, ja šī institūcija būtu veidota tendenciozi uz nepilsoņu un tikai nepilsoņu interešu aizstāvēšanu, es kategoriski būtu pret šādu institūciju. Bet līdzšinējā prakse, nu, piekritīsit, godātais kolēģi, gan jūs, gan pārējie, ir tāda, ka arī latvieša viselementārākās tiesības ar līdzšinējām, ar visām pastāvošajām varas un tiesību aizsardzības struktūrām nevar tikt katrā gadījumā garantētas. Mums ir situācijas, kad darbojas valodu likums, bet latvietis nevar justies jebkurā situācijā aizstāvēts. Mums šobrīd kristīgie demokrāti iesniedza, manuprāt, ārkārtīgi motivētu pieprasījumu vai jautājumu, es neatceros, par viselementārāko cilvēktiesību pārkāpumiem, kad pseidoreliģiskās organizācijas klaji ielaužās cilvēku personīgajā dzīvē. Un es jums, Berklava kungs, paldies saku par to, ka jūs atbalstāt kaut kādu regulēšanu šajā sfērā. Acīmredzot tagadējā struktūra negarantē cilvēka brīvību un viņa tiesības, ja var ielauzties dzīvoklī, uzspiest savu uzskatu. (No zāles: "Kas ir pie varas tagad?") Un šāda institūcija var nest tikai labu. Protams, es piekrītu kolēģim Berklava kungam, ka tas no šī ierēdņa būs atkarīgs un šeit ir jāraugās, kas tur būs. Bet, ka šāda institūcija var tikai labu nest, man par to nav nekādu šaubu. Pat vairāk, tad, kad sāka diskutēt Cilvēktiesību komisijā, es pastāvēju uz to, ka šai institūcijai varētu būt, protams, negrozot Satversmi, varbūt pastarpinātā veidā pat likumdošanas iniciatīvas tiesības, lai arī likumdošanu saskaņotu ar konvencijām, īpaši tad, ja mēs tuvākā laikā, kā es paredzu, parakstīsim Eiropas Savienības Cilvēktiesību konvenciju. Acīmredzot šeit būs darba lauks, un kolēģi Cilvēktiesību komisijā ļoti labi zina, ka uz pieņemšanām nākošajiem cilvēkiem, kas mums rindā stāv otrdienās, lielākā nelaime ir pat tā, ka viņi nav informēti. Un mēs ar jums, Berklava kungs, Lucāna kungs un Birznieces kundze, sastopamies uz katra soļa ar to, ka cilvēki nezina savas tiesības un nezina, kur griezties. Acīmredzot Tēraudas kundzes viedoklis, piedodiet, tas nav tikai viņas, bet, nu, tas, par ko viņa runāja, šī projektā iestrādātā kompetence par informēšanu, ir nepieciešama. Acīmredzot ar avīzēm vai caur avīzēm cilvēki netiek pietiekoši informēti. (No zāles: "Ko advokāti darīs?")

Un, visbeidzot, šādas institūcijas pastāvēšana būtu ļoti nopietns arguments pret Krievijas klaji demagoģisko pozīciju, lielā mērā izskaidrotu arī starptautiskā līmenī, ka šeit ar cilvēktiesībām ir nesalīdzināmi labāk, lai gan problēmu ir daudz, nekā pašā Krievijā. Lūk, no visiem šiem aspektiem es piekrītu, ka projekts ir uzlabojams, es piekrītu, ka tur daudz kas ir pārveidojams, bet es ļoti gribētu, godātie kolēģi, lai nenoraidītu viņa izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Pēc tam Gundars Bērziņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Atļaujiet man izteikt savu personīgo viedokli par šo institūciju. Saskaņā ar piedāvātā likumprojekta 1.pantu Cilvēktiesību birojs būs institūcija, kas izvērtēs publisko un privāto tiesību subjektu darbības (rīcības) atbilstību starptautisko tiesību, cilvēktiesību normām. Tātad tā būs institūcija, kas izvērtēs rīcību atbilstoši starptautisko tiesību normām. Bet visu laiku debatētāji un arī prese, un arī iedzīvotāji runā par to, ka tiek pārkāpti mūsu pašu pieņemtie likumi, netiek pildīti likumi. Tātad galvenā bēda mūsu valstī ir tā, ka nevis tiek pārkāptas cilvēktiesības, bet daudzos un dažādos veidos tiek pārkāpti mūsu pašu pieņemtie likumi. Vai, ja mēs izveidosim šādu institūciju, stāvoklis uzlabosies? Es personīgi uzskatu, ka stāvoklis neuzlabosies, jo tiks izveidota institūcija, kura politiski izvērtēs, runās, nosodīs, vaidēs, audzinās. Ziniet, mēs savā komisijā esam ārkārtīgi daudz runājuši par to, ka jāaudzina ierēdņi, jāmāca viņi. Ziniet, kolēģi, bet es domāju, ka ir pienācis pēdējais brīdis sodīt likuma pārkāpējus. (No zāles: "Pareizi!") Pārāk daudz ir vērtētāju, runātāju, aicinātāju, muldētāju, bet nav neviena, kas konkrēti piespiestu pildīt likumus. Un sakiet, lūdzu, vai piedāvātā institūcija to paveiks? Manuprāt, ne, jo viņai nav dotas šādas tiesības. (Deputāts A.Kiršteins no zāles: ""Latvijas ceļš" nesaka taisnību!")

Godātie opozīcijas kolēģi! Tas, ka es tā uzstājos, nenozīmē, ka es principā iebilstu pret šo institūciju. (Sauciens no zāles: "Žēl!") Es iebilstu pret to, ka mēs radām kaut kādu ilūziju, ka ar šādu sešu vai desmit cilvēku veidojumu tiks atrisinātas visas tās daudzās problēmas. Ja jau cilvēktiesību ministrs mums ir, tātad ārkārtīgi respektabla institūcija, un cilvēktiesību ministrs acīmredzot nav atrisinājis šo problēmu, ka jāveido ir īpašs birojs. Man personīgi, godātie kolēģi, nav ilūzijas,ka, izveidojot šo institūciju, stāvoklis uzlabosies. Ir jāpieņem ilgi gaidītais likums "Par administratīvo procesu", kas dotu tiesības likumā paredzētajā kārtībā un termiņos pārsūdzēt amatpersonu un valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju nelikumīgus lēmumus, nevis griezties birojā, lai birojs sāktu audzināt viņus. Tagad jau arī griežas pie cilvēktiesību ministra, un ministrs sniedz intervijas, televīzijā uzstājas, bet rezultāta nav.

Godātie kolēģi! Mēs savā valstī ieviesīsim kārtību tikai tad, ja mēs nevis audzināsim vien, bet arī blakus audzināšanai sodīsim, piespiedīsim, atlaidīsim no amata. Tas ir vienīgais ceļš. Katrā ziņā, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, ja Saeima pieņems un nodos viņu komisijām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti rūpīgi izskatīs šo likumprojektu, novērsīs visas tās juridiskās kļūdas un pretrunas ar spēkā esošajiem likumiem. Bet katrā ziņā, ja tiks izveidota šāda institūcija, es personīgi iestāšos par to, lai tiek likvidēts cilvēktiesību valsts ministra amats, jo nav nepieciešama šāda funkciju dublēšana. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - Edvīns Kide.

G.Bērziņš (LZS). Manuprāt, šeit mūs arī audzināja par cilvēktiesībām, sakot, ka opozīcija nesaprotot, kas ir cilvēktiesības. Bet man ir jautājums valdošajai koalīcijai, kā viņa saprot šīs cilvēktiesības. Pensionāriem savas trūcīgās pensijas jau vairākkārtīgi ir jāgaida piecas, septiņas dienas. Tas skar gan pilsoņus, gan nepilsoņus, un šeit iznāk tā, ka valdošā koalīcija vairāk saka - klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem. Manuprāt, šīs tiesības tiek pārkāptas regulāri un sistemātiski. Un šobrīd ar šīm te izmaksām, ar šo nenormālo stāvokli, kad šīs paaugstinātās algas skolotājiem, "paaugstinātās" es lieku pēdiņās, pat tās nav iespējams saņemt. Skolotāji piecas, septiņas dienas gaida. Pensionāri savus trūcīgos latus gaida piecas, septiņas dienas un ne pirmo reizi jau. Vairākkārtīgi. Tas, ka budžets šobrīd ir tādā stāvoklī, kādā viņš nav bijis kopš 1990.gada, arī ir fakts. Valsts ierēdņu aparāts aug, kā te teica, ne tikai kvalitatīvi un algas tiek palielinātas. Tas kvantitatīvi palielinās, lavīnveidīgi, un pašvaldības saka,- tur jums rodas atkal vēl kaut kāda institūcija, kas mūs kontrolēs. Un, manuprāt, šajā saspringtajā budžeta stāvoklī nav pieļaujams radīt nepārdomātu institūciju un pārkāpt varbūt tās pašas tiesības kaut šo trūcīgo pensiju saņemt, vēl izšķiežot milzīgus līdzekļus šīs institūcijas radīšanai. Ja šī nauda tiek novirzīta, un tas varētu būt, likvidējot šo valsts ministra amatu ar savu aparātu, tiek veiktas šādas funkcijas, tas varētu būt risinājums. It kā papildus nauda netiek tērēta. Bet es kategoriski iebilstu pret to, ka tiek veidotas jaunas institūcijas, kas prasa pietiekami ievērojamus budžeta līdzekļus. Mēs nespējam ievērot šīs elementārās prasības un likumus. Un šo institūciju, kam būtu jāraugās, lai likumi tiktu ievēroti, jau ir vesels lērums. Tā ir ierēdņu pārvalde, kam ir jāraugās, Valsts kontrole, kam jāraugās, bet izrādās, ka virs Valsts kontroles vēl vajag kaut kādu pārraudzību, jo Valsts kontrole pati atļaujas trūcīgos budžeta apstākļos nepamatoti vadošiem darbiniekiem palielināt algas, kas pārsniedz prezidenta algu. Tātad vēl veidosim virs Valsts kontroles pārraudzību pār valsts kontroli, un tad būs viss kārtībā, vai vienkārši sāksim stingri ievērot likumus? Un tāpēc, ņemot vērā, kā es teicu, ka budžets ir tādā katastrofālā stāvoklī, kādā viņš nav bijis kopš 1990.gada, jādomā , kādā veidā ievērot šīs elementārās tiesības, lai samaksātu pensijas un algas. Un tikai tad var domāt par masveidīgu šādu institūciju radīšanu, pie kam šis termiņš, kādu šī institūcija darbojas, tiek ievēlēta, liek domāt, ka valdošā koalīcija vēl pēdējā brīdī grib nodrošināt saviem cilvēkiem pietiekami respektablas un paliekošas vietas. Tur nākošajai Saeimai būs grūti kaut ko izmainīt, ja būs pieci gadi. Tāpēc, nerunājot un necīnoties pret cilvēktiesībām, jo nav šaubu, ka tās jāaizsargā, es aicinu tomēr mēģināt elementāri izdarīt tā, lai strādātu kaut vai esošie likumi, lai mēs elementāri nepārkāptu simtiem tūkstošu trūcīgo cilvēku tiesības saņemt šos te trūcīgos pabalstus, un tad domātu par grandiozām, vērienīgām starptautiskām programmām. Tāpēc es arī aicinātu pašreiz tomēr likumprojektu neatbalstīt, jo, manuprāt, tā ir ļoti ievērojama budžeta izšķērdēšana, kas šobrīd ir absolūti nepamatota. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu! Pēc tam - Andrejs Panteļējevs.

E.Kide (TPA). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Noklausoties Gundara Bērziņa uzstāšanos, kura tikko kā izskanēja, un viņš runāja pa lielākai daļai pareizi, var pārliecināties, ka patiešām mums nav tiesiskas valsts, jo visa tā hierarhiskā ierēdņu institūciju uzbūve mums dod tikai beztiesisku stāvokli. Un, jo vairāk šo institūciju rodas, jo vairāk ir kam šos mūsu likumus pārkāpt. Mūsu likumi netiek izpildīti, un, ja Gundars Bērziņš teica, ka Valsts kontrole, kurai jākontrolē visaugstākajā līmenī šie likumi, nevar izpildīt un nepilda šos likumus, kur tad tālāk, no kā prasīt? Gundars Bērziņš teica tādus vārdus: "Darīsim visu, lai viss tas tiktu izpildīts, lai mums būtu tiesiska kārtība, mēģināsim!". Es domāju, ka ceļš tomēr ne uz kaut kādas institūcijas veidošanu, bet kaut kāds ceļš, lai pildītu šos likumus, kā teica Lagzdiņa kungs, lai sauktu pie administratīvās un varbūt pie kriminālās atbildības par likumu neizpildi, mums ir jāmeklē. Šodien mums valstī trūkst daudz kas cilvēkam. Ļoti daudz kas. Bet visvairāk mums trūkst tieši šīs tiesiskās aizsardzības. Cilvēks jūtas līdz bezgalībai neaizsargāts. Es Cēsu rajonā veselām paketēm saņemu sūdzības no saviem vēlētājiem par daždažādiem jautājumiem. Piemēram, viena sūdzība no pilsoņa Nazarova no Cēsīm ir tik bieza. "Cik reizes nav rakstīts Pilsonības un imigrācijas departamentam", viņš raksta, "cilvēktiesību valsts ministram, bet sešus mēnešus nesaņemu atbildi". Sešus mēnešus nesaņem atbildi no cilvēktiesību valsts ministra. Kur tad tālāk sūdzēties? Tātad jābūt ir kaut kādam tādam elementam, kurš ar visbargākajām prasībām var ierosināt, kā es saprotu, Lagzdiņa kungs teica, krimināllietas, administratīvos sodus, noņemšanu no darba un daudz ko citu, lai ierēdņi sāktu pakļauties un lai ierēdņi pildītu likumus. Es nekādi nesapratu šodien, kāpēc Nacionālais bloks uzsāka tādu uzbrukumu cilvēktiesībām. No rīta aizstāvēja tēzi par arodu (profesiju) aizliegumiem, sākot ar farmaceitiskās darbības likumu, tad noliedza Satversmes tiesu, kura patiešām varētu izšķirt, vai likums ir pareizi interpretēts vai nav pareizi interpretēts. Es domāju, tas ir apbrīnojami - noliegt Satversmes tiesu. Tā var būt konstitucionālā tiesa vai Satversmes tiesa, par to var spriest. (Starpsauciens no zāles: "Augstākā tiesa!") Tāda, kāda šodien mums ir Augstākā tiesa, ar tādām funkcijām, protams, ne. Es negribu te diskutēt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Godātie deputāti! Deputāt Kirštein, mums jau bija saruna ar jums par šo jautājumu. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Es atvainojos!")

E.Kide. Un pašlaik Nacionālais bloks nostājas vispār pret šādas cilvēktiesību institūcijas neklējumiem. Es nerunāju par saturu. Saturs patiešām var īstenībā neatbilst tiem mērķiem. Bet saturs ir jāmeklē, saturs ir jādod labojumos šai institūcijai, bet jādod ir institūcijai tāds spēks, ka tā var saukt pie atbildības šos mūsu likumu pārkāpējus. Man nācies ir saskarties pašlaik ar daudzām tādām sūdzībām, kad pēc lielas aprites no vienas institūcijas uz otru, kuras nesniedz cilvēkam palīdzību, cilvēks saka man: "Es rakstīšu Eiropas Padomei!" Viņš jau nesaprot, ka Brisele un Strasbūra nevar pagasta līmeņa ierēdņa problēmas atrisināt. Tās jāatrisina mums pašiem. Es arī neesmu jurists, lai varētu pateikt, kādam ir jābūt saturam un funkcijām šai institūcijai, bet meklējumiem mums ir jābūt, un es atbalstu deputāta Lagzdiņa ieteikumu pirmajā lasījumā, ne pirmajā lasījumā, nodot viņu komisijām, domāt par saturu, domāt par funkcijām un meklēt izeju no beztiesiskā stāvokļa mūsu pilsoņiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Vispirms es gribētu precizēt jautājumu par naudu, ko Kiršteina kungs regulāri ar divu minūšu aktivitāti izkliedza no savas vietas. Varbūt var mazliet izslēgt to aparātu, kas visu laiku tur darbojas, Aleksandr, tavā galvā un visu laiku liek atkārtot vienu un to pašu jautājumu...

Tātad par naudu. Te ir skaidri un gaiši pateikts, ka tas ir jau budžetā ierēķināts, jo tas saistās ar paralēlām reformām. Protams, cilvēktiesību valsts ministra postenis ar visu viņa aparātu tiek likvidēts. Kā jūs zināt, ar 1. jūliju tiek likvidēta arī Valsts reformu ministrija un vēl dažas institūcijas, kuru kompetence pāriet uz šo cilvēktiesību centru. Tā ka es domāju, ka kopējā summā tas būs pat ietaupījums, nevis zaudējums, jo Berklava kungs ļoti pareizi sākumā te uzstājās un teica, ka pašlaik ir ļoti daudz dažādu institūcija šajā ziņā. Un tieši tas, ka pastāv ļoti daudz dažādu institūciju, ir naudas tēriņš, nevis naudas ekonomija. Tas, kas piedāvāts tiek tagad no valdības puses, ir naudas ekonomija, mēģinot centralizēt visus šos jautājumus viena biroja paspārnē. Tas ir viens aspekts, kas attiecas uz ekonomiku.

Tālāk. Kas attiecas uz parlamentārās valsts tradīcijām un politiskās sistēmas tradīcijām. Mums tomēr tagad jāizšķiras, pa kuru ceļu mēs ejam un pie kādas valstu grupas mēs gribam piederēt. Ombudsmena tradīcija, kas lielā mērā tieši šinī gadījumā ir iestrādāta šajā likumā, ir tradīcija, kas raksturīga tieši Ziemeļeiropas valstīm. Cik es saprotu, tad mūsu pašreizējā politika ir tāda, ka Latvija nav vis Centrāleiropas vai Dienvideiropas valsts, nav arī attiecīga Urālu valsts, bet tieši pieder pie Ziemeļu valstu grupas ar tām tradīcijām, kas šeit pastāv, un es domāju, ka mums vajadzētu no šīm tradīcijām mācīties. Viena no šīm tradīcijām ir šādas institūcijas iedibināšana un funkcionēšana pie parlamentiem, kur tiešām cilvēku tiesības un indivīdu tiesības tiek vērtētas pietiekami augstu. Es saprotu, ka daudzos no mums vēl ir dzīvas tās boļševistiskās propagandas sekas, kura mācīja, ka cilvēku tiesības pēc idejas ir kaitīgas valstij, kaitīgas augstākajai idejai. Es domāju, ka mēs visi to atceramies no padomju un komunistu laikiem, kad tiešām cilvēku tiesību aizstāvji vienmēr tika pielīdzināti ienaidniekiem, tātad valsts grāvējiem, tautas ienaidniekiem. Bet es domāju, ka mums vajadzētu pārvarēt šo boļševistisko slimību un alerģiju pret vārdu "cilvēktiesības" un, tieši otrādi, atcerēties, ka cilvēktiesību kustības dalībnieki, patiesu cilvēktiesību kustības dalībnieki, no kuriem daži ir arī mūsu vidū šodien, bija vieni no tiem, kas aizsāka arī mūsu neatkarības kustību. Tie bija tie, kas, kā jūs atceraties, sākumā daudzi pulcējās zem Helsinku grupas nosaukuma, kas bija tieši saistīta ar cilvēktiesībām. Šodien mēs runājam par cilvēktiesībām kā par kaut ko tādu, kas imanenti vai a priori ir naidīgs nacionālajām idejām, naidīgs mūsu latviešu tautai un līdzīgi. Nē, es domāju, ir tieši otrādi. Cilvēktiesību ideja un filosofija, indivīda tiesību ideja un filosofija ir bijusi tā, kas savā laikā ir vadījusi mūs cīņā arī pret komunistisko režīmu, par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Tas ir noticis ne tikai šeit, bet noticis arī visur Austrumeiropā, un, man liekas, mums vajadzētu būt taisnīgiem pret to un nevis pieņemt pretējo.

Līdz ar to es gribētu šeit vienkārši pateikt, attiecībā uz finansiālajiem jautājumiem, ka, protams, valdība netaisās nekādus milzīgos budžetus tērēt, par ko te visu laiku tiek runāts. Runa ir par struktūras sakārtošanu, pat par iespējamu resursu ietaupīšanu, un, ja runā par filosofiju, tad tagad mums vienkārši ir jāizšķiras, uz ko mēs ejam. Vai mēs paliekam tādā albanizācijas posmā, kuru lielā mērā piedāvā šeit Berklava kungs un Kiršteina kungs, tādas īpatnējas valsts statusā, kas it kā ir neatkarīga nacionāla valsts, bet tajā pašā laikā neatbilst īsti tādiem starptautiskiem civilizētas valsts standartiem šodien Rietumeiropā, vai mēs tomēr pievienojamies tai pašai ziemeļvalstu saimei. Un pievienoties ziemeļvalstu saimei nozīmē arī ievērot un realizēt tās tradīcijas, kas šajās valstīs ir attīstītas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es aicinu tos kolēģus, kuri savus argumentus grib izteikt starpsaucienos un, tas tiešām ir pieļaujams un nav jātraucē tādas lietas, piestrādāt nedaudz pie intonācijas, lai tas neizskan kā jautājums, jo tas tiešām tad izprovocē runātāju uz atbildi, un tad savukārt sēdes vadītājam jāreaģē. Es domāju, ka tā ir viegli labojama lieta.

Vai deputāts Tabūns četras minūtes izmantos? Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK). Paldies! Pavisam īsi. Un es nemaz nebūšu agresīvs, par ko uztraucās Seiksta kungs. Un mēs, Nacionālā bloka cilvēki, nemaz neesam agresīvi... Jūs velti uztraucaties šodien par to. Un taisni otrādi, es atbalstu pat šī biroja radīšanu, bet ar vienu noteikumu. Un velti aplaudē Tupeša kungs, jo viņam būs jāzaudē amats. Lūk, tātad es atbalstu šī biroja radīšanu, ja likvidējam šo ministriju kopā ar ministru un visu aparātu. Viss kārtībā. Un nav ko... (Aplausi.) Lūdzu... un viss būs kārtībā. Man gan, protams, vairāk būtu iebildumi it īpaši pret Birznieces kundzes sacīto par šīs paraugvalsts radīšanu, paraugvalsts Latvijas radīšanu. Es saprotu, ka Birznieces kundzes sapratnē tā būtu kaut kāda līdzīga valsts, nu, Amerikai, šai lielvalstij, vai ne? Latvija būtu tāda maza internacionāla valstiņa, kur latvieši būtu tautas tērpos saģērbti un kaut kur Brīvdabas muzejā dzīvojoši. Es pret šādu paraugvalstiņu iebilstu, un tāpēc te varbūt pavīdēja viena otra deputāta agresivitāte, ko dažs ir pamanījis. Lūk, bet pret to skolu, kuru grib radīt Birznieces kundze un kurā viņa gribētu sūtīt mācīties šīs cilvēktiesības, es arī iebilstu, jo diemžēl ja būtu padzīvojusi Birznieces kundze šos 50 okupācijas gadus Latvijā, tad viņa domātu pavisam savādāk par šīm cilvēktiesībām. Absolūti savādāk! Un nerunātu par šo paraugvalsti Latviju, kurā visiem būtu vienādas tiesības.

Un vēl. Nevajadzētu radīt, lūk, šo biroju arī cita viena apstākļa dēļ, un nevajadzētu runāt, Tēraudas kundze, par šo samierināšanas funkciju. Mums jau ir viena samiernieku partija. Samiernieku partija ir saskaņas partija, tas ir viens un tas pats. Viņa jau ir, šī partija, kura mēģina radīt šo saskaņu starp okupantiem un okupētajiem, starp kolonizatoriem un tautu, kura ir okupēta un kolonizēta. Lūk, mums šādu samiernieku nevajag! Un šo samiernieku funkciju mums nevajag veikt, mums vajag aizstāvēt cilvēktiesības un it īpaši pilsoņa un latvieša tiesības. Es skaidri un gaiši to uzsveru. Un tāpēc, lūk, izvēlēsimies - vai nu likvidēsim šo ministriju un Tupeša kunga amatu ar visu to aparātu un radīsim šo biroju vai ne. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma pirmais runās Tupešu Jānis. Tagad pārtraukums pusstundu - līdz pulksten 15.30. (P ā r t r a u k u m s )

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām apspriest Saeimas Prezidija ziņojumu par likumprojektu "Par Valsts cilvēktiesību biroju". Vārds Tupešu Jānim - cilvēktiesību valsts ministram. Lūdzu!

J.Ā.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāj, godājamie deputāti un deputātes! Cilvēktiesības vēsturiski ir vienmēr bijušas jāizcīna, neviens tās nav devis. Tas arī pierādās šodien, un tas arī pierādās mūsu zemē. Tādas lietas kā brīvība, neatkarība, neievešana verdzībā mēs pieņemam kā pašas par sevi saprotamas, bet tās visas bija jāizcīna. Visas. Tāpat kā mums ir jāizcīna vēl daudzas cilvēku tiesības šajā zemē.

Vēl pirms gada bija visvisādi pārmetumi ārpus Latvijas, mēs atcerēsimies, par šiem it kā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūs negribēja uzņemt Eiropas Padomē. Tie visi tika atspēkoti, un mēs esam tagad Eiropas Padomes locekļi. Tie pārmetumi vairs nenāk. Bija, ja jūs atceraties, vēl pirms pusgada pārmetumi iekšpus Latvijas robežām, milzīga spriedze. Sekoja pilsonības likums, tajā iekļautais naturalizācijas likums, nesen pieņemtais likums par kādreizējiem PSRS pavalstniekiem. Vai mēs piekrītam, ka šis likums tika pieņemts, vai ne? Tas šinī gadījumā nav svarīgi, bet tā spriedze tika likvidēta šajā zemē. Bet ir palikusi viena grupa, viens grupējums, kuri paši savas cilvēktiesības nevar aizstāvēt. Viņus var sagrupēt tā saucamajos maznodrošinātajos. Es runāju par bērniem. Tas bērns, kurš pats nēsā vienu bērnu, kad ir jau tumsa, tepat Vecrīgas ielās, kur es dzīvoju, un kuru vecāki izraida no mājas ārā, lai viņš iet un lūdzās pēc naudas... Kas aizstāv viņa cilvēktiesības? Šī bērna cilvēktiesības? Un to daudzo bērnu cilvēktiesības šajā zemē? Tā sieviete, kuru es pazīstu, kura tiek sista regulāri, un es negribu teikt vispār viņas vīra nodarbošanos - kas aizstāv viņas cilvēktiesības? Ir pensionāri, ir garīgi slimie. Tie cilvēki, kas guļ tur uz tām gultām, jo matraču tur vairs nav.Viņi tos matračus ir noknibinājuši. Kas aizstāv viņu cilvēktiesības? Un šādi grupējumi ir vairāki. Te ir runa par pensionāriem. Te ir runa par cietumniekiem. Jā, mēs esam mantojuši citas sistēmas cietumniekus, bet tas nenozīmē, ka viņus var sist, tas nenozīmē, ka viņiem var nedot ēst. Tas nenozīmē, ka viņus var spīdzināt. Kas aizstāv viņu cilvēktiesības? Šis Cilvēktiesību birojs rūpēsies, lai kāds aizstāvētu viņu tiesības. Es gribu, lai jūs to šeit saprotat. Nav runa par to lielo naudu, par tiem lielajiem štatiem, par to lielo aparātu. Viņš rūpēsies, lai kāds ir šajā zemē, kas aizstāv šīs cilvēku tiesības.

Šeit vairākkārt ir bijusi runa par to, ka nevajadzētu būt divām struktūrām - cilvēktiesību valsts ministram un cilvēktiesību birojam. Vai nu mēs bieži neklausāmies vai bieži arī neatceramies - kad mēs runājam par 1995.gada budžetu, bija tādi pārmetumi par jau izraudzīto naudu, kura ir jau asignēta šajā budžetā. Es tad jau minēju un teicu, ka cilvēktiesību valsts ministra vairs nebūs rudenī. Varbūt jau ātrāk viņa nebūs. Ja šis cilvēktiesību birojs tiks ar likumu nodibināts, tad, protams, premjerministrs izvēlēsies, vai man un maniem pieciem cilvēkiem, kuri darbojas manā aparātā, viņiem būs jāaiziet nākošajā dienā vai pēc mēneša, vai vajadzēs palīdzēt arī sākt darboties šim birojam? Viņš to izvēlēsies. Bet, lai arī to saprot it sevišķi tie deputāti, kuri savās runās no sākuma pretojās šim likumprojektam, bet tad pateica, ka, ja cilvēktiesību valsts ministra aparāts tiks likvidēts, viņi arī aizstāvēs šo likumprojektu. Es ceru, ka viņi atcerēsies savu teikto. Mēs cīnāmies it kā pret vienu institūciju, kura ir ļoti līdzīga ombudsmena institūcijai. Mēs daudzkārt esam arī pētījuši, vai Latvijā nevajadzētu ieviest vienu ombudsmena institūciju. Vismaz divu iemeslu dēļ. Mēs nācām pie slēdziena, ka Latvija vēl nav gatava tādai institūcijai. Vispirms ombudsmena institūcija aizstāv cilvēktiesības tikai tiem cilvēkiem, kuru tiesības ir pārkāpušas valsts iestādes, valsts struktūras. Nevis tiem grupējumiem, kurus es minēju, un daudziem citiem. Man arī ir dīvaini, ka mēs cīnāmies pret tāda veida ombudsmena institūciju, kura, protams, ir pielāgota Latvijas apstākļiem, kāda ir tajās pašās Skandināvijas valstīs. Valstis visā pasaulē atzīst šādas struktūras kā vajadzīgas. Viens no deputātiem minēja, ka galvenā funkcija šim birojam būs sniegt informāciju, sniegt izglītību attiecībā uz cilvēktiesībām. Es domāju, ka arī šī diena manā skatījumā vairākkārt pierādījusi, ka mēs daudzi vēl joprojām jaucam tās pašas cilvēktiesības ar civiltiesībām, ar daudzām citām tiesībām. Izglītības funkcija ir viena no svarīgākajām funkcijām, ko šis birojs veiks. Ja mēs zināsim un apzināsimies, kas ir cilvēktiesības, un apzināsimies un zināsim, kurām konvencijām šī valsts ir pievienojusies, zināsim un apzināsimies daudzas citas lietas, arī tas daudzkārt līdzēs šai valstij būt daudz tiesiskākai, nekā tā pašreiz ir. Gribu vēlreiz atgādināt, ka šis birojs būs neatkarīgs, tas būs neatkarīgs no jebkuras politiskas varas un grupējuma. Tieši tapēc tās direktors tiks izraudzīts uz pieciem gadiem. Saeima, jūs, viņu apstiprināsit uz pieciem gadiem. Es bieži viņu salīdzinu ar Latvijas Bankas direktoru. Varam kritizēt vai aizstāvēt, bet arī politiskās partijas un deputāti var izdarīt cilvēktiesību pārkāpumus. Un ir jābūt struktūrai mūsu zemē, kas aizstāvēs šo cilvēku tiesības.

Vēl viens deputāts minēja par cilvēktiesību valsts ministra grezno kabinetu, aparātu, banketu, mašīnām. Es aicinu šo deputātu un jebkuru citu, kurš gribētu atnākt pie manis, atnākt uz mūsu sūdzību biroju un pavaicāt, cik reizes mēnesī es izlietoju man atvēlēto mašīnu un visas tās citas lietas, kuras viņš pieminēja. Tad, kad tiks likvidēta cilvēktiesību valsts ministra struktūra un šis birojs sāks darboties, izmaksas starpība būs minimāla, nebūs daudz vairāk cilvēku, ja vispār būs vairāk kā tagad man ir padoti. Protams, budžeta robežās un likuma robežās tam būs tiesības un iespējas arī pieaicināt cilvēkus un darboties. Es pat gribētu teikt, ja mēs - šī Saeima - nepieņemam šo likumprojektu un pēc visiem lasījumiem šo likumu un šis Cilvēktiesību birojs netiks izveidots, es uzskatu, ka tas būs sava veida pasaules skandāls Latvijai. Varbūt pasaules skandāls. Varbūt jūs neatceraties vai nezināt tās lietas, kuras Apvienoto Nāciju cilvēktiesību komisārs, Eiropas Padomes augstās personas, tas pats staltais van der Stūla kungs, teica pirms gada? Un ko viņi tagad saka? Un kāpēc viņi to saka? Un izvērtē to, kas ir noticis šajā zemē pēdējā gada laikā atiecībā uz cilvēktiesībām? Un stabilas tiesiskas valsts veidošanos? Man nepatīk pieminēt deputātu vārdus, un šis deputāts arī nav klāt. Es tomēr runāšu par to lietu. Man, cilvēktiesību valsts ministram, pārmeta, ka sešus mēnešus nav atbildēts uz vēstulēm, nav nekas darīts. Šim deputātam vajadzētu zināt, ka mana padomniece aizgāja personīgi ar viņu aprunāties. Vēstules tika atbildētas, un nevajag jaukt politiku ar cilvēktiesību ievērošanu. Visu to var pierādīt, un visu to var atrādīt. Man arī mazu izbrīnu izraisa mans kolēģis deputāts no Liepājas, runājot par ilūzijām. Ilūziju nav ne man, ne arī tev, nevienam citam nav ilūziju. Ir likumi, ir sakārtošana, ir tas, ko par mums saka, ir tas, kas ir noticis. Ir tas, kāda attieksme bija pirms gada jautājumā par cilvēktiesībām, un tas, kas ir panākts, kāda ir attieksme tagad. Ārpus Latvijas, iekšpus Latvijas. Un arī no tiem cilvēkiem, kuri nāk un izsaka pateicību tam pašam sūdzību birojam, kā es saku. Ir kāds šajā zemē, kas viņus uzklausa. Cilvēki netiek atraidīti. Un pieminēšu deputātu Berklava kungu, kurš pārmeta man kādreiz, ka, jā, nelatvieši tiek galvenokārt aizstāvēti. Atnāciet un noklausieties, un spriediet, kādas tautības tie cilvēki ir, kuri nāk un sūdzas par savām cilvēktiesībām, tad jūs pārliecināsities! Deputāts no Liepājas teica arī, ka it nekas nav sakārtots. Daudz kas ir sakārtots. Daudz kas, mans draugs un kolēģi, deputāt Lagzdiņ! It nekas nav sakārtots. Es pieminu savu kolēģi no Liepājas tāpēc, ka es arī viņam piekrītu, es piekrītu, ka ir daudz kas vēl jāizmaina pirmajā un otrajā lasījumā, varbūt uz trešo lasījumu, bet šāds likums ir vajadzīgs. Šo iemeslu dēļ, kurus es minēju, un vēl daudzu citu iemeslu dēļ šāds birojs ir vajadzīgs, jo neviens cits nevarēs pildīt tā funkcijas, vai tā ir tiesa vai citas struktūras, aizstāvēt cilvēktiesības. Es aicinu jūs visus, vienalga, pie kuras frakcijas vai pie kura politiskā grupējuma jūs piederat, vai arī esat pie frakcijām nepiederoši deputāti, nāciet man palīgā, nāciet visi palīgā! Nāciet palīgā topošajam birojam, direktoram un likumam aizstāvēt bērnu tiesības, aizstāvēt pensionāru tiesības, aizstāvēt garīgi slimo tiesības, cietumnieku tiesības un, protams, jebkuras citas tiesības. Un, ja ne aizstāvēt, jo man pārmetīs atkal, jā, tas prasa naudu un līdzekļus, tad rūpēties, lai kāds aizstāv viņu tiesības, jo būs likums, būs struktūra un būs atļauja šim birojam rūpēties, lai kāds aizstāv viņu tiesības. Nav tā, kā vairāki runātāji teica, ka te ministrs un frakcija, un politiskais grupējums rūpējās, lai būtu krēsliņi, kur sēdēt, un būtu vietas. Es cīnījos, un to var zināt pozīcijas un opozīcijas cilvēki, pret šī amata ieņemšanu. Es viņu pieņēmu, man ir bijis ļoti grūti cīnīties par cilvēktiesībām. Bet ir vēl viena lieta, ko es jums nobeigumā pateikšu, kas ir vēl grūtāk. Ir vēl grūtāk cīnīties, lai atļautu cīnīties par cilvēktiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, "Latvijas ceļš"! Pēc tam - Mārtiņš Ādams Kalniņš.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es apsolu runāt īsi un lieki neaizkavēt jūsu uzmanību, jo par Valsts cilvēktiesību biroju šodien ir runāts gari un ilgi. Šeit, no šīs tribīnes, ir piesauktas Naturalizācijas pārvalde, Valsts kontrole, Augstākā tiesa un dažādas citas ar cilvēktiesībām saistītas un arī nesaistītas institūcijas. Tāpēc par likumprojektu. Faktiski likumprojekts, kā Tēraudas kundze jau jums skaidroja un uz ko es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību, runā par trīs ļoti vienkāršām, ļoti elementārām lietām. Pirmā no tām ir skaidrošana, cilvēktiesību skaidrošana valsts līmenī, un es domāju, ka visi no jums man piekritīs, ka pašlaik Latvijā izpratne par cilvēktiesībām ir nepietiekama. Otra lieta ir analīze. Nacionālās likumdošanas analīze ar mērķi saskaņot to ar tām starptautisko tiesību normām, attiecībā uz kurām mūsu valsts ir uzņēmusies zināmas saistības. Un šis jautājums ir vistiešākajā veidā saistīts ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju, ko mēs esam parakstījuši. Kā zināms, mums stāv priekšā šīs konvencijas ratifikācija, un mēs varam šo procesu pabeigt gada laikā, kas būtu vēlamais termiņš. Mēs varam to darīt ilgāk, bet jebkuram no mums ir skaidrs, ka, jo ātrāk mēs to izdarīsim, jo labāk. Un trešā lieta ir iespēja, ko valsts dos cilvēkiem,- izskatīt strīdus, vienoties par cilvēktiesību strīdu atrisināšanu pirmstiesas stadijā. Tas arī neapšaubāmi būtu pozitīvi, protams, gadījumā, ja šīs normas tiek stingri saskaņotas ar mūsu valstī spēkā esošajām procesuālajām normām. Un šeit es piekrītu Lagzdiņa kungam, ka gan Cilvēktiesību komisijai, gan Juridiskajai komisijai, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kurām šis likumprojekts, es ceru, tiks nodots, pie tā ir krietni jāstrādā. Neapšaubāmi ir arī tas, ka daudzas šī likumprojekta pašreizējās normas ir formulētās pārāk vispārīgi un pārāk plaši, un arī tās ir jāprecizē. Un neapšaubāmi ir arī tas, ka cilvēktiesību valsts ministra amats būs jālikvidē, līdz ko šis birojs uzsāks savu darbu. Tas viss ir neapšaubāmi, un tomēr es aicinu jūs vēlreiz pārlaist acis šim likumprojektam, padomāt par šīm trim lietām, kuras es nupat minēju, un atbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man šis likumprojekts deva iemeslu pārdomām, nopietnām pārdomām. Vispirms gribēju pieminēt to, ka biroja direktora statuss un pamatalga tiek pielīdzināta Augstākās tiesas priekšsēdētāja statusam un amatalgai. Vai tas ir samērīgi ar to it kā nelielo biroju, kuru, kā runā, izveidošot tādu, kurš nemaksāšot vairāk kā pašreizējā Cilvēktiesību ministrija. Tad otra lieta, ko es gribēju pieminēt un kas man arī liek pārdomāt, ir tas, ka daudzi tie piemēri, par kuriem iepriekšējie runātāji runāja, būtībā jau ir ar likumu aizliegti. Likuma pārkāpums ir, piemēram, tāda lieta kā izdzīt mazu bērnu ārā ubagot, kā vīram sist savu sievu vai atkal otrādi, varbūt lielai sievai sist savu mazo vīriņu, ja, tāpat arī spīdzināt cietumniekus. Tas taču nav mūsu likumos atļauts, ja es nemaldos. Bet kas man visvairāk lika rūpēties par šo likumprojektu, tā veidu un stilu, ir 10.pants - tiesības pieprasīt informāciju un paskaidrojumus. Un tur man nejauši ienāca prātā tāda doma - ja mēs tā vārda "birojs" vietā liekam Valsts drošības komiteju un sākam lasīt, tad izklausās, it kā pulkstenis būtu pagriezts atpakaļ par vairākiem gadiem. VDK ir tiesības pieprasīt informāciju no jebkuras valsts un pašvaldības iestādes, prasīt paskaidrojumus no jebkuras fiziskas personas un tā tālāk. Jebkurai personai pēc Valsts drošības komitejas uzaicinājuma ir pienākums ierasties noteiktajā laikā, sniegt nepieciešamos paskaidrojumus un atbildēt uz jautājumiem. Valsts drošības komitejas pieprasītais paskaidrojums ir jāsniedz biroja jeb Valsts drošības komitejas noteiktajā termiņā. Tad sodi, kas paredzēti par informācijas nesniegšanu, ir 10 tūkstošu latu juridiskajai personai un līdz 1000 latiem fiziskajai personai. Un, ja padomā, ka varbūt ir gadījumi, kad kāds ļaunprātīgi apsūdz otru cilvēku, kurš īstenībā nekādu cilvēktiesību pārkāpumu nav nodarījis, bet vienkārši neierodas un nesadarbojas ar šo biroju, tad rodas šīs visai smagās sankcijas. Tā ka man tā doma ir - ko mēs šeit veidojam? Vai šis arī nebūs kaut kāds monstrs, kurš pēc kādiem pāris gadiem būs jāpārveido? Par to, ka ir arī lietas, kuras tiešām netiek nokārtotas, man šaubu nav. Piemēram, katru dienu Rīgā sabrauc kādus piecus kājāmgājējus. Tā taču ir kauna situācija. Tāpat arī tie, kuri ir paralizēti un kuri atrodas krēslos ar riteņiem, vai viņi var visur piebraukt - vai viņi var tikt iekšā liftos un tā tālāk? Ir daudzas tādas problēmas, kuras ir jārisina un kuras būtu labas šim birojam vai arī ministrijai, vienalga, kuru mēs izvēlamies kā to aģentūru, kas šos jautājumus risinātu. Bet es nopietni aicinu jūs padomāt, vai tas, ko mēs šeit veidojam, būs kaut kas tāds, kas to problēmu risinās, vai arī būs pati par sevi jauna problēma. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vairāk nav pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu - Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB). Es atvainojos priekšsēdētāja kungs, ka es iepriekš nepieteicos. Dāmas un kungi. To ko es gribu teikt, jau kolēģis Kalniņa kungs nupat teica, tas tikai pastiprina to domu, ka tiešām, jā, mēs radām vienu institūciju, var jau viņu nosaukt par monstru. Varbūt tas nebūs monstrs, bet kaut kāds radījums, pār kuru tikai nomināli būs kontrole šim parlamentam un kurš uzņemsies tiesas funkcijas. Man liekas, ka arī tāds birojs neatkarīgi no tā vadītāja algas lieluma nevarēs veikt visas tās nepieciešamās funkcijas visā Latvijā un atrisināt visas problēmas, kam ir sakars ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Te ir jāiesaistās tiesām. Mums ir demokrātija, es ceru, kas ir bāzēta uz varas sadali, un šeit jābūt tiesām, neatkarīgām tiesām, kurām veicams darbs arī tieši šī cilvēktiesību aizsardzības laukā. Te bija jāapstājās pie vārda - jā, mums ir nepieciešams likums, un tad tur bija jāliek punkts. Mums ir jābūt likumiem, pret kuru pārkāpējiem var griezties pie tiesām. Un ne tikai centrālajām tiesām Rīgā, bet arī vietējām pašvaldībām jāiesaistās, mums ir jāapmāca cilvēki, sociālā sektora darbinieki, kas var dot padomus ģimenēm, dot padomus laulātajiem, dot padomus arī citās jomās, tieši šajā cilvēktiesību pārkāpumu jomā. Tas darbs ir sadalāms pa visu Latviju, pa visām tiesām, un galīgā grūtību gadījumā tā ir tiesa, kas to izšķir, nevis birojs ar tādām patvaļīgām tiesībām kā tikko, nupat Kalniņa kungs jau nolasīja - uzaicināt cilvēkus dot informāciju un tad viņus sodīt, ja viņi neierodas, un tā tālāk. Tādas funkcijas ir atstājamas ekskluzīvi tikai tiesām. Es domāju, mēs te radām kaut kādu tiešām nepatīkamu radījumu. Var jau emocionāli viņu nosaukt par VDK vai kā, bet padomājiet, demokrātiskā zemē tiesa ir tā, pie kuras var griezties, ja ir tiesības pārkāptas dažādās jomās, ja noziedzas pret likumu. Likumam ir jābūt, bet šis birojs ir kaut kas tāds, kas, man liekas, pāraugs pats sevi. Un man šķiet, ka pienāks brīdis, varbūt pat diezgan drīz, kad mēs jau meklēsim vienu citu biroju, kas aizsargās mūs pret šī biroja cilvēktiesību pārkāpumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tupešu Jānis - otrreiz, lūdzu!

J.Ā.Tupesis (cilvēktiesību valsts ministrs). Vēlreiz, godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti, deputātes! Tikai pāris teikumu šoreiz. Šis monstrs, par kuru pēdējie pāris runātāji ir izteikušies, šis funkcijas un šīs prasības, un šie sodi ir modelēti pēc tām ombudsmena institūcijām, kuras ir Skandināvijas valstīs, kuras ir citur Eiropā, kuras ir Austrālijā. Sauciet arī viņas par monstriem, tās struktūras. Ja jums tie nepatīk un jūs iebilstat pret šiem monstriem, tad tiešām izvēlieties varbūt cilvēktiesību aizsardzības struktūras Austrumos no Latvijas. Ja jūs negribat izvēlēties tās, kuras ir Rietumu pasaulē, kuras ir Eiropā. Šie monstri un šie nosacījumi… Mēs, šo likumprojektu veidojot, esam tiešām modelējuši, runājuši, uzaicinājuši, lai viņš būtu tāds, kāds ir šīm ombudsmena institūcijām, protams, pielāgojot situāciju Latvijas apstākļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību komisijas iesniegtā likumprojekta "Par Valsts cilvēktiesību biroju" nodošanu Cilvēktiesību komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, līdz ar to nosakot, ka Cilvēktiesību komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 16, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts, un likumprojekts tiek nodots minētajām komisijām izskatīšanai.

 

Nākamais likumprojekts - "Korupcijas novēršanas likums" . Deputātiem iebilžu nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Pirms pārejam pie nākamās sadaļas, Prezidijā ir iesniegti priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Un vienu no tiem acīmredzot sēdes vadītājs nav nolasījis no rīta, jo Budžeta un finansu komisija to bija jau iesniegusi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izmainīt 11.maija Saeimas sēdes darba kārtību un likumprojektu "Par vērtspapīru tirgus komiteju" (darba kārtības 44.punkts) izskatīt pēc Ministru kabineta noteikumu nr.10 "Par vērtspapīriem" (darba kārtības 30.punkts) izskatīšanas. Nav iebilžu? Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk iesniegšanas secībā. Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut darba kārtībā likumprojektu, kuru mēs ar Saeimas lēmumu esam nodevuši šai komisijai izskatīt un kuru viņa arī pati bija iesniegusi, proti, likumprojektu "Grozījumi likumā "Likums par ostām"" pēc likumprojekta "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju". Vai deputātiem ir iebildes? Nav.

Tālāk 10 deputāti iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu izskatīt deputātu patstāvīgo priekšlikumu par Vladlena Dozorceva uzņemšanu Latvijas pilsonībā tūlīt pēc 11.maija Saeimas sēdes darba kārtības 22.punkta - izglītības un zinātnes ministra atbildes un Saeimas deputātu pieprasījumu. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts.

 

Tālāk - deputātu jautājumi un atbildes. Protams, nevis deputātu, bet atbildes amatpersonu. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Lakševica un Dāliņa jautājumu par līdzekļiem nelegālo bēgļu uzturēšanas finansēšanai. Iekšlietu ministrs Ādamsona kungs. Lūdzu!

J.Ādamsons (iekšlietu ministrs). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā, ka ir sagatavota un iesniegta rakstiska atbilde, vai ir nepieciešams iepazīstināt deputātus ar pilnu tekstu?

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, šinī mirklī es pētīju citu lietu un nedzirdēju jūsu teikto. Ļoti atvainojos!

J.Ādamsons. Ņemot vērā, ka ir sagatavota un savlaicīgi iesniegta rakstiska atbilde, vai ir nepieciešams iepazīstināt deputātus ar pilnu tekstu?

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu komentārs. Paldies!

J.Ādamsons. Papildus es varu pateikt vienīgi to, ka papildus budžeta iedalītajiem līdzekļiem tiek meklētas iespējas saņemt finansiālu palīdzību no ārvalstīm, tajā skaitā no Apvienoto Nāciju Organizācijas bēgļu komisijas, kā arī tiek risināts jautājums par materiālas palīdzības saņemšanu no Zviedrijas. Paldies! (Starpsauciens no zāles: "Panteļējevs pateiks, kur naudu ņem!")

Sēdes vadītājs. Vai nav iesniegumu par debašu atklāšanu? Nav. Līdz ar to jautājums izskatīts.

Nākamais - Latvijas Republikas Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Rugātes, Novakšānova, Tomiņa un Mārtiņa Ādama Kalniņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim par atvaļinājuma piešķiršanu ministram Tupesim.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu jautājums. "Jūs kā Ministru prezidents esat izdevis rīkojumu nr.185 1995.gada 20.aprīlī, ar kuru piešķirat cilvēktiesību valsts ministram Jānim Ārvaldim Tupesim atvaļinājuma daļu arī jau par laika posmu no 1995.gada 19.septembra līdz 1996.gada 18.septembrim. Lūdzam atbildēt, vai jums jau zināms Ministru kabineta sastāvs pēc 6.Saeimas vēlēšanām, vai domājat, ka kāds uzdrošināsies par cilvēktiesību valsts ministru vēlreiz iecelt Tupešu Jāni." 1995.gada 26.aprīlī, un piecu deputātu paraksti.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Tālāk, lūdzu!

I.Folkmane. Dokuments nr.474. Premjerministram Mārim Gailim. Tautsaimniecības politiskās apvienības deputātu jautājums. "Tautsaimnieku politiskā apvienība šā gada 23.martā ierosināja Saeimas sēdes dienas kārtībā iekļaut jautājumu par Unibankas privatizācijas pagaidu apturēšanu ar mērķi privatizācijas gaitā nepieļaut nepamatotu valsts budžeta apgrūtinājumu, kā arī novērst šīs bankas privatizāciju ar valstij acīm redzamiem neizdevīgiem privatizācijas noteikumiem. Ar līdzīgu priekšlikumu pie valdības griezās arī Valsts kontrole. Saeima šo ierosinājumu noraidīja, balsojumā pret to aktīvi iestājās arī koalīcijas valdības "Latvijas ceļa" deputāti. Noraidījums tika motivēts ar to, ka šis jautājums atbilstoši pastāvošajiem likumiem ir nevis Saeimas, bet gan valdības kompetencē. Tādēļ lūdzam valdības galvu Māri Gaili atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā jūs kā premjerministrs personiski vērtējat Latvijas privatizācijas aģentūras izsludinātos Unibankas privatizācijas noteikumus no valsts izdevīguma viedokļa, ņemot vērā, ka tie valsts budžetā pēc aptuveniem aprēķiniem rada ap 25 miljoni latu lielus zaudējumus;

2. Kā Ministru kabinets reaģējis uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt Unibankas privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus;

3. Vai pie atbildības ir sauktas personas, kuras pēc Valsts kontroles slēdziena pārkāpušas likumu, izlaižot un pārdodot Unibankas darbiniekiem personālakcijas par sertifikātiem ar 75 procentu atlaidi;

4. Vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas saņēmusi Unibankas personālakcijas par sertifikātiem ar atlaidi;

5. Kāds ir jūsu kā valdības galvas personiskais viedoklis par to, vai laikā, kad komercbanku sistēma valstī vēl ir nestabila un nespēj kaut daļēji garantēt noguldījumu drošību iedzīvotājiem, vispār ir lietderīgi privatizēt lielāko valsts kredītbanku - Unibanku ar visplašāko banku nodaļu tīklu valstī, kas spēj pieņemt iedzīvotāju noguldījumus ar valsts garantu, akumulējot līdzekļus valsts kredītpolitikas realizēšanai;

6. Kādus jūs, Gaiļa kungs, redzat mehānismus, kas pasargātu noguldītājus no neattaisnojami lielā riska zaudēt savus ieguldījumus, ieguldot tos pašlaik finansiāli nestabilajās komercbankās;

7. Kad valdība paredz izstrādāt un iesniegt Saeimai kredītlikumu, kas noteiktu valsts kredītpolitiku.

Lūdzam jūs sniegt atbildes uz šiem jautājumiem rakstiski un mutiski Saeimas plenārsēdē." Parakstījuši deputāti Kide, Lucāns, Zaščerinskis, Jurkovskis un Stašs.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Lūdzu, nākamo!

I.Folkmane. Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieskatieties dokumentā nr.488! Saeimas Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputātu jautājums tieslietu ministram Romānam Apsītim. 1995.gada 11.maijā. Vairākkārt presē nācies lasīt Latvijas iedzīvotāju, arī baznīcas vadītāju un atbildīgu personu izteikumus, ka Latvijā ienākušās jaunās reliģiskās kustības jeb sektas ar nepieļaujamām metodēm iesaista savā darbībā Latvijas valsts iedzīvotājus, īpaši jauniešus, pārkāpjot viņu cilvēktiesības un personas brīvības, kā arī veicot darbības, kas robežojas ar krimināliem pārkāpumiem, saimnieciskiem noziegumiem un tamlīdzīgi. Lūdzam jūs, tieslietu ministra kungs atbildēt, vai Latvijas valstī ir bijuši gadījumi, kad pret šādu sektu vadītājiem vai to locekļiem ir ierosināta krimināllieta, un vai ir izmeklēta aizdomīgu reliģisku grupējumu darbība mūsu valsts teritorijā. Kā jūs raksturotu Latvijas valsts tieslietu orgānu rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta garīga vardarbība pret personību? Lūdzam jūsu viedokli šajos jautājumos." Parakstījuši deputāti Prēdele, Rugāte, Lakševics, Brūveris un Sinka.

Sēdes vadītājs. Jautājums tiek nodots tieslietu ministram Apsīša kungam. Nākamo, lūdzu!

I.Folkmane. Vairāk jautājumu nav.

Sēdes vadītājs. Nav jautājumu vairs. Paldies!

 

Atbildes uz Saeimas pieprasījumiem. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un finansu ministra Andra Piebalga atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu par to, kad un kā Finansu ministrija kārtos saistības ar Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondu. Valsts ministrs Tunsta kungs.

D.Tunsts (valsts īpašuma ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Finansu ministrija izskatīja deputātu pieprasījumu par kredītiem 1995.gadā lauksaimniecības sezonā un līdzekļu ieskaitīšanu Cukura ražošanas veicināšans fondā. Tātad atbilde ir dota rakstiskā veidā, es tikai gribētu akcentēt varbūt divus momentus, proti, ka cukura fondā šogad ir ieskaitīti 500 tūkstoši latu, kas ir 37 procenti no apstiprinātās gada summas. Atbilstoši budžeta ieņēmumi uz 1.maiju provizoriski ir 23,6 procenti. Finansu ministrija piekrīt, ka, savstarpēji vienojoties ar Zemkopības ministriju, atrod finansējumu Zemkopības ministrijas noteiktām prioritātēm atbilstoši budžeta ieņēmumu daļas izpildei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates! Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Finansu ministra atbilde ir tik gudros teikumos sacerēta, ka ar vienreizēju izlasīšanu nav īsti aptverams, kas tur īsti ir pateikts, bet es lūkošu vēlreiz pārstāstīt, kā es sapratu to atbildi, kas mums ir dota arī rakstiskā veidā. Un kas no šīs atbildes izriet. Pasaules banka lauksaimniecības uzņēmumu kreditēšanai 1994.gada sākumā tātad piešķīrusi 25 miljonus ASV dolāru. No šīs summas kredītos lauksaimniekiem izsniegti 4,39 miljoni. Nepilna piektā daļa. G-24 zemnieku saimniecībām paredzējusi kredītu 3 miljoni Amerikas Savienoto Valstu dolāru, kuru atdošanas termiņu šeit Latvijā noteica vienu gadu, lai par šo naudu varētu apkalpot lielāku skaitu zemnieku. Tagad mēs redzam, ka šā kredīta atmaksātā daļa piešķirta "Latvenergo". Tātad aizgājusi projām no zemniekiem. No valsts budžeta cukurbiešu audzētājiem un ražotājiem bija atvēlēti 1,35 miljoni, faktiski iedots nepilns miljons. Tas pats ar nokavēšanos. Šā iemesla dēļ, piemēram, Liepājas cukurfabrika vēl pašreiz ir parādā cukurbiešu audzētājiem 87 tūkstošus latu. Un fabrikas kopējais parāds ir 1,2 miljoni latu. Vai šie skaitļi vislabāk neraksturo to, kāda ir valdības attieksme pret zemniecību un pret lauksaimniecību? Es labi zinu, cik tukša pašreiz ir valsts kase, un man nevaras mute kādiem smagiem pārmetumiem, bet ir tikai jautājums, kādēļ tieši zemniekam ir jābūt iestigušā vezuma vilcējam? Es gan nevaru attaisnot arī zemkopības ministra rīcību, ja viņš tiešām, kā no atbildes izriet, nav iesniedzis Finansu ministrijai kredīta procentu likmju subsidēšanas noteikumus. Un, ja šā iemesla dēļ speciālajā valsts budžeta kontā nav iemaksāta iekasētā ievedmuita par cukuru, kā tam pēc likuma vajadzēja būt, tad tas ir slikti. Vai tā ir neizdarība? Vai varbūt tas ir ticis darīts tīši tāpēc, ka Ūdra kungs nespēj savu komandas draugu pulkā būt pietiekoši labs zemnieku aizstāvis? Pašreizējos apstākļos, kad citu avotu nav, ievedmuita par cukuru patiešām varēja būt tas vienīgais drošais balsts, pie kā tverties mūsu cukurbiešu audzētājiem. Tas ir tas reālais, ko panāca Zemkopības ministrija tajā laikā, kad šo ministriju vadīja Jānis Kinna, kad tā bija Zemnieku savienības kontrolē. Un, ja gada laikā Latvija izlieto, kā aprēķini rāda, 50 tūkstošus tonnu ievestā cukura un muitas nodeva ir 0,12 par kilogramu, tad Cukura ražošanas veicināšanas fonds būtu pērn saņēmis 36 miljonus latu. Un šodien apspriežamajos projektos, apspriežamajos grozījumos un papildinājumos… Piedošanu, 6 miljonus latu! Un šodien apspriežamajos grozījumos un papildinājumos likumā "Par cukuru" ir arī paredzēts, ka šī summa tiek tieši pārskaitīta Zemkopības ministrijas Cukura ražošanas veicināšanas fondā. Un nevis kā līdz šim speciālajā valsts budžeta kontā, kur tā varēja arī iestrēgt. Bet lielākā nelaime ir cita. Lielākā nelaime ir mūsu joprojām caurā robeža, caur kuru joprojām var iebirt Latvijā tik daudz cukura, cik vien to šeit ir iespējams pārdot.

Pagājušajā gadā muitas nodeva tika iekasēta, ieklausieties tikai no vienas piecdesmitās daļas tā cukura, kas tika Latvijā ievests. Tikai no vienas piecdesmitās daļas iekasēta nodeva par 871 tonnu, un šī nodeva ir 107 tūkstoši latu. Ievestas ir apmēram 50 tūkstoš tonnas. Tatad 49 tūkstoši tonnu cukura ir ienācis Latvijā kontrabandas ceļā. Un cukurbiešu audzētājiem paredzētie gandrīz 6 miljoni latu tātad ir nolaupīti. Un šie lati nav palikuši ne skolotāju, ne pensionāru, ne daudzbērnu māmiņu makos, jo tirgū cukurs maksā tik, cik tas maksā, un Jelgavā ražotais cukurs maksā pat lētāk nekā kontrabandas cukurs. Šie 6 miljoni nav aizgājuši arī mūsu vietējās rūpniecības atbalstam, kas būtu piedodami. Šie 6 miljoni, tāpat kā visi muitas nodokļos neiekasētie un nodokļos neiekasētie apmēram 150 miljoni latu, kā te neoficiāli lēš, gan visticamāk ir tā nauda, par kuru neko neražojošās, ārkārtīgi trūcīgās, kā mēs vienmēr sakām Latvijas iedzīvotāji septiņu mēnešu laikā ir varējuši atļauties nopirkt 70 tūkstošus ārzemju limuzīnu. Katru mēnesi 10 tūkstošus! No tiem 250 mašīnas ir jaunas. Aptuveni rēķinot, gada laikā tātad limuzīnu pirkšanai vien Latvijas iedzīvotāji izdod 200 miljonus latu. No vienas puses, tas ir labi, tas liecina, ka tā valsts nemaz nav tik nabaga, kā mēs vienmēr par to mēdzam sacīt, jo tur vairs nav maza saujiņa bagātnieku, tas ir diezgan plašs iedzīvotāju loks. Mēs visi varētu priecāties, jo mašīna jau arī nav tāds luksus priekšmets, bet ir tas, kam cilvēkam, katrai normālai ģimenei vajadzētu būt. Bet es tikai norādu uz acīm redzamo pretrunu starp mūsu oficiālo nabadzību un starp šiem mašīnu pirkšanas tempiem, ko valsts, kura gribētu ražot un kurai nauda un līdzekļi būtu jāiegulda ražošanas attīstīšanā, normāli nevarētu atļauties. Tas liecina drīzāk par to, ka ražošana tiek iznīcināta vispār.

Ja atgriežamies pie cukura ražošanas, tad draud, protams, iznīkt arī cukura ražošana, un tā diemžēl nav tikai zemnieku bēda, bet gan visas Latvijas bēda. To varēja nesadzirdēt, nesaprast pirms diviem gadiem, kad mūsu ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva. Kad, pateicoties Krievijas bagātību rēgam, Latvija ārzemju valūtu vairāk ieņēma, nekā izdeva. Bet nu jau kuro mēnesi mēs izdodam vairāk nekā ieņemam. Par 12 miljoniem, par 13 miljoniem mēnesī ir šī starpība, par kuru mēs vairāk iepērkam, nekā izvedam un ieņemam. Pagājušajā gadā kopā šī starpība bija 141 miljons latu. Un, ja tiks iznīcināta vietējā cukura rūpniecība, nebūs jau nekas liels, tikai gadā šī summa palielināsies vēl par 36 miljoniem latu, kas būs vajadzīgi, lai visu šo cukuru nopirktu ārzemēs. Ko tad mēs dosim par to pretī? Par ko mēs šo cukuru pirksim? Ko mēs pārdosim ārzemēm, lai iepirktu cukuru un, protams, arī visus citus lauksaimniecības produktus, ja mēs iznīcināsim lauksaimniecību? Es saprotu, ka mēs ar grūtu sirdi lienam pārādos, pirkdami naftu vai akmeņogles, kuru mums pašiem nav, bet, ja mēs līdīsim parādos, aizņemoties naudu, ar ko pirkt cukuru, kuru varam šeit, Latvijā, saražot, tad tas patiešām ir kauns un negods. Un, konstruktīvi runājot, ir steidzīgi jādomā, kā ievest kārtību cukura importā. Šeit es neredzu citas iespējas kā rīkoties tāpat, kā tas ir par laimi izdarīts Labības birojā, samazinot licenču skaitu, stingri kontrolējot tirgotājus un pastiprinot tranzīta kontroli. Ja mēs ar šo lietu netiksim galā, mūsu cukurfabrikām uz normālu strādāšanu nav ko cerēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība! Pēc tam - deputāts Zaščerinskis.

G.Bērziņš (LZS). Diemžēl šis jautājums jau tiek šogad cilāts trešo reizi. Gan par kredītu politiku, gan par cukuru un dotāciju izmaksām. Neapšaubāmi budžets ir pietiekami smagā stāvoklī. Bet diemžēl valdībai nepietiek drosmes atklāti pateikt, kāda būs šī situācija, jo, manuprāt, visbīstamākais šobrīd ir mānīt cilvēkus ar ilūzijām un nepildīt dotos solījumus. Diemžēl tas pašreizējai valdībai ir ļoti raksturīgi, jo solīts tika ļoti daudz. Izdarīts nav praktiski diemžēl nekas.

Neapšaubāmi naudu var tērēt tik, cik tās ir, un lielas summas īsā laikā nevar rasties. Bet tad arī jāpasaka skaidri un tieši, kurā brīdī un kad būs šī nauda. Šā gada dotācijās lauksaimniecībā nav saņemts ne santīms. Gada sākumā izmaksāja pagājušā gada beigu dotācijas, kas tika nogrieztas iepriekšējā gada budžetā. Zemkopības ministrijas budžeta izpildes procents bija viszemākais no visām ministrijām. Tas, manuprāt, vislabāk atspoguļo reālo attieksmi pret lauksaimniecību.

Otrs. Pašreiz tomēr notiek nopietna stāvokļa pasliktināšanās, jo atkal ir palielinājusies kontrabanda, sevišķi gaļas izstrādājumu tirgū. Graudu politikā, kad pagājušogad valstij nebija šīs naudas un radās milzīgi uzkrājumi, ir izdevies realizēt šos milzīgos graudu uzkrājumus. Šogad ir radīta pirmo reizi nauda rudens graudu iepirkšanai, bet, no otras puses, tiek veicināta arī destabilizācija graudu tirgū. Kādā veidā? Šobrīd tika dalītas kvotas kviešu ievešanai, un kvotas tika iedotas ne tikai tiem, kuri pagājušogad pirka par garantēto minimālo cenu un kuru bija ļoti maz, bet tika iedotas arī uzņēmumiem, pārstrādātājiem, kas aplaupīja zemniekus un pirka par 30 un 35 latiem. Šie uzņēmumi arī ir saņēmuši ievedkvotas. Latvijas laikā labības tirgus monopols regulēja, ka atkarībā no tā, cik iepirka iekšējā tirgū graudus, tik varēja ievest. Šobrīd tiem uzņēmumiem, kas bija saistīti ar firmām, kuras atklāti aplaupīja zemniekus, tika dotas iespējas nopelnīt uz ievestās labības rēķina. Tas liecina par nekonsekvencēm šajā politikā.

Bieži vien "Latvijas ceļa" politika laukos ir saistīta it kā ar industriālo ražošanu, lauku industrializāciju, lielražošanu. Bet, tikko arī esot laukos, man nācās runāt ar šīm kooperatīvajām sabiedrībām, kas vēl strādā. Pēdējā laikā ir notikusi, piemēram, lopkopības dotāciju izmaksā izmaiņa. Šobrīd fermas, kurās tiek atklāta kaut viena seroloģiski pozitīva govs, nevar saņemt šīs dotācijas. Un apzinieties, kāda ir varbūtība! Piemēram, kaimiņu kooperatīvā, kur ir ļoti liels komplekss - 200 govis, vienai govij atklāja šo mazo novirzi un tā analīze tika tūlīt veikta. Un šis kooperatīvs zaudēja vairākus tūkstošus latu. Vai pēc varbūtības ir iespējams, ka piecu govju fermā vai 200 govju fermā šai analīzei būs vienādi rezultāti?. Un tad viņi saka, ja jau jums nav naudas un jūs nedodat, tad pasakiet tieši, nevis meklējat kādu formu, kādā veidā mūs aplaupīt un pateikt, ka mums it kā nepienākas. Ja nav naudas, pasakiet - nemaksāsim, nebūs, un viss! Nemāniet! Mēs ceram, bet pēdējā brīdī izrādās, ka tas netiek īstenots. Tāpēc arī šīs problēmas.

Otrs, kas šobrīd arī ir parādījies un laukus skars ļoti būtiski, ir energoresursu iespējamā padārdzināšanās. Tas, ko mēs runājam nesen, skatot pieprasījumu par "Latvenergo", kur iepriekšējais ģenerāldirektors nepakļāvās valdības spiedienam paaugstināt nepamatoti cenas. Jaunais, protams, ir paklausīgāks, un pirmais, ko viņš paziņoja, ir tas, ka cenas tiks paaugstinātas. Tikai paskatīsimies, uz kā rēķina un kā šobrīd veidojas šīs cenas! Budžeta iestādēm, es domāju, ka arī Saeimai, ir pavisam cits tarifs. Šobrīd par mūsu patērēto elektroenerģiju maksā tie paši rūpniecības uzņēmumi, kas vēl dzīvo. Maksā tie zemnieku kooperatīvi, kas maksā vēl par elektrību, jo mūsu tarifs ir divarpus reizes zemāks. Un tā vietā, lai valdība sakārtotu un reāli izlīdzinātu šos tarifus, principā, tiek uzlikts papildu nodoklis tiem, kas strādā, kas uztur šīs budžeta iestādes. Tiek piedāvāts variants, ka nevis ies uz šo shēmu, bet tiks krauts atkal ražotājiem, jo mums ražošana plaukst un zeļ. Tāpēc, manuprāt, šī politika ved pie ļoti grūtiem laikiem. Tāpēc es saprotu, ka Gaiļa kungam trūkst drosmes runāt par jautājumiem, kas ir sāpīgi. Viņš izvirza valsts ministrus un citus runāt. Protams, solīt ir daudz patīkamāk. Tikai es gribētu tomēr Gaiļa kungu lūgt ne tikai solīt, bet arī pildīt šos solījumus, jo latviešiem ir tāds teiciens "vīrs un vārds", un šim teicienam ir liela nozīme.Ja vārds tiek dots, tas ir jātur. Un, ja to nevar turēt, tad ir jāpasaka cilvēkiem taisnība. Arī laukos cilvēki nav asinskāri. Ja pateiks, ka nebūs vai cik būs, noteikti sapratīs, nomierināsies. Tikai šīs nepamatotās cerības, šī rūgtā vilšanās, kas ir jāpiedzīvo pēc tam, kad pēkšņi izmaina nosacījumus, lai nebūtu šī nauda jāmaksā, manuprāt, ir pārāk dārga cena, kas jāmaksā lauciniekiem, zemniekiem par šīs valdības bezdarbību. Tāpēc es aicinu valdību ļoti rūpīgi pārdomāt un savos biežajos tālajos braucienos, kas ir šobrīd, iepazīties ar reālo situāciju un darīt kaut ko lietas labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām jautājums par cukura ražošanu un norēķiniem ar cukurbiešu audzētājiem ir pacēlies vairākkārtīgi arī šeit, Saeimā, nerunājot jau par to, cik reižu šo jautājumu nav mēģināts risināt Zemkopības ministrijā un arī valdībā.

Atgādināšu varbūt nedaudz no vēstures. Faktiski šis jautājums par cukura ražošanu un norēķiniem ar audzētājiem bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko jaunā valdība sāka risināt. Tiešām, nācās risināt praktiski jautājumus no nulles. Iestrādes nebija. Firma "Men" toreiz bija atteikusies slēgt līgumus un uzstādīja daudz sarežģītākas prasības, nekā bija iepriekšējā gadā. Pēc ilgstošām pārrunām, analīzēm un argumentiem atrisinājums tika atrasts un tika panākta vienošanās starp valdību, "Latvijas ceļa" frakciju un Tautsaimnieku politisko apvienību, ka šā jautājuma risināšanai tiks pārskaitīti budžetā 1994. gada budžetā paredzētie 1,35 miljoni un ka 700 tūkstoši latu tiks izdalīti no Privatizācijas fonda. Tas nodrošināja likuma "Par cukuru" prasību izpildi norēķināties ar ražotājiem ne vēlāk kā divdesmit dienas pēc cukurbiešu pārstrādes beigām. Diemžēl, un man šeit ar sarūgtinājumu jāpiekrīt Bērziņa kungam, solījums netika pildīts. 700 tūkstoši no Privatizācijas fonda šīm vajadzībām tika izdalīti kā kredīts, bet no budžetā paredzētās summas - 1,35 miljoniem - pagājušajā gadā tika izdalīti tikai 440 tūkstoši. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, vēl tagad visi ražotāji nav saņēmuši samaksu par realizētajām cukurbietēm. Es uzskatu, ka tas absolūti nav pieņemams un tāda attieksme pret lauksaimniecības jautājumu risinājumu tiešām rada lielu sarūgtinājumu. Gada beigās šis jautājums mums pacēlās otrreiz. Un toreiz arī situācija ar budžetu nebija viegla, arī nepildījās daudzi citi jautājumi, tomēr toreiz, citēju, Piebalga kungs teica tā: "Mēs operatīvi risinājām cukura fonda jautājumu, protams, šeit vēl nav galējā summa, bet es vēl gribu atgādināt to, ka 700 tūkstošus latu mēs piešķiram no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Līdz šā gada beigām budžeta iespējas atļauj šiem pasākumiem atvērt vēl vienu miljonu latu. Mums ir pasākumu plāns ar Zemkopības ministriju, ka mēs trūkstošo daļu atvērsim tūlīt pēc Jaunā gada, jo šobrīd mums faktiski nav vairs nekādas iespējas un šis atvērums neietekmēs to subsīdiju daļu, kas paredzēta nākamā gada budžetam." Tāpēc jo sevišķi pārsteidz atbildē rakstītais: "Likuma par budžetu un finansu vadību 9. pants nosaka, ka visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās." Tāpēc Zemkopības ministrija nevar 1995. gadā pretendēt uz 1994. gada neatvērtajām budžeta summām. Manuprāt, tādu pretrunu pieļaut tomēr nedrīkst. Un, ja mēs pavērtējam situāciju, kāda veidojas pašlaik laukos, tad gribu uzsvērt jau kuro reizi: situācija ekonomikā ir tāda, ka pasliktināt to nedrīkst ne par vienu gramu. Mēs jau tā esam nonākuši līdz tai robežai, kur tālāk nav kur iet. Ražojam uz cilvēku mazāk produkcijas nekā 1920. gadā. Turpina samazināties lopu skaits, turpina samazināties produkcijas ražošanas apjoms. Minerālmēsli pagājušā gada rudenī maksāja 50 latu tonnā, šogad tie jau maksā 100 latu tonnā. Vai tiešām mums nepieciešamas vēl lielākas "kokvilnas" platības? Vai tiešām mums ir vajadzīgi vēl lielāki, teiksim, nenomigloti, neapkopoti lauki, neiegūtā raža? Pašreiz līdzekļu trūkuma dēļ tiešām draud palikt vēl lielākas neapsētas platības, nenomēsloti lauki. Tas nozīmē, ka ražas ieguve samazināsies. Tas nozīmē, ka nevarēs, kā saka, nezāļu apkarošanas darbus izpildīt. Nākošajā gadā mēs tērēsim neskaitāmas reizes vairāk līdzekļu, lai iepirktu to pašu produkciju no ārzemēm, maksāsim ārzemju ražotājam to pašu, ko varētu, kā saka, ja atrisinātu šos jautājumus, samaksāt pašu ražotājam, izaudzējot produkciju šeit uz vietas.

Cienījamie kolēģi! Man ļoti grūti runāt šinī brīdī, par cik tomēr uzskatu, ka mūsu tautsaimnieki piedalās valdībā. Mēs jūtam arī savu vainu šinī sakarībā, un tomēr, un tomēr... Ja ir panākta vienošanās, ja bija atrasts atrisinājums, ja bija doti solījumi, tad solījumi ir jāpilda.

Cienījamais Gaiļa kungs... Es tomēr atvainojos, laikam Gaiļa kunga, vairs nav... Es tomēr gribētu vēlreiz vērst valdošās frakcijas uzmanību uz to, ka šiem jautājumiem solītie līdzekļi ir jāatrod. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk nav pieteikušies deputāti runāt? Līdz ar to jautājumu esam izskatījuši.

Nākamais - Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav )paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. Ministru prezidents Māris Gailis, lūdzu!

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Gribu jums ziņot, ka Vaivada kungs ir iesniedzis atlūgumu vai demisijas rakstu, ko es esmu pieņēmis, dodot viņam vēl neiztērēto atvaļinājumu divas nedēļas. Bet dokumenti ir jau parakstīti, un pēc divām nedēļām viņš vairs nepildīs šos pienākumus. Šobrīd izglītības un zinātnes ministra pienākumus ir uzdoti pildīt Jānim Dripem. Acīmredzot dažu nedēļu laikā es griezīšos Saeimā ar jaunu izglītības un zinātnes ministra kandidatūru, un ceru saņemt atbalstu šim cilvēkam. Es ceru arī uz labiem priekšlikumiem attiecībā uz ministra kandidatūru.

Atbilde uz pieprasījumu izsmeļošā veidā ir izdalīta, es varu tikai piebilst, ka lielākajām skolotāju bažām, kas saistītas ar iespējamo algu samazināšanu dažiem skolotājiem, kuriem nav stāža un nav kvalifikācijas, nav pamata, jo mēs ļoti labi saprotam, ka to mēs nevaram pieļaut, mums ir jāmeklē resursi, lai 1. septembrī... Tā šobrīd nav problēma, jo visi skolotāji saņem ne mazāk par to algu, cik viņi ir saņēmuši par vienu likmi. Protams, tātad samazināšanās nenotiks arī septembrī.

 

 

Deputāta iesniegums

Dokuments nr.500

Par deputāta mandāta atjaunošanu

 

Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājam

A.Gorbunova kungam

Augsti god. A.Gorbunova kungs!

Sakarā ar to, ka šī gada 8.maijā esmu iesniedzis Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam iesniegumu par atkāpšanos no ministra amata, lūdzu atjaunot manu mandātu kā 5. Saeimas deputātam, kuru esmu nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku.

1995.gada 11.maijā Ar cieņu,- J.Vaivads

Saeimas 18.maija sēdes

darba kārtība Akceptēta Saeimas Prezidija 15.maija sēdē

 

I. Atbilde uz Saeimas pieprasījumu

1. LR izglītības un zinātnes ministra, Ministru prezidenta biedra J.Vaivada atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu, kādā veidā ir (vai nav) paredzēts praktiski īstenot valdības deklarācijā minēto izglītības prioritāti un kad tiks novērsta pedagogu reālā diskriminācija darba samaksas jautājumos. (p.s.dok.nr.447; nr.447a)

 

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un līguma pielikumu". (1995.g.p.s.dok.nr.486; nr.486a) Ministru kabinets

3. 2. Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Republikas Augstākās padomes likumā "Par svētku un atceres dienām"". (1995.g.p.s.dok.nr.489; nr.489a) Deputāti A.Prēdele, A.Rugāte, U.Lakševics, O.Brūvers, J.Sinka

4. 3. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"". (1995.g.p.s.dok.nr.496; nr.496a) Deputāti A.Kiršteins, D.Stalts, A.Lambergs, A.Krastiņš, V.P.Karnups

5. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"". (1995.g.p.s.dok.nr.497; nr.497a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Par deputāta mandāta atjaunošanu

6. J.Vaivadam. (1995.g.p.s.dok.nr.500)

 

III. Par deputāta amata savienošanu ar citu algotu amatu

7. Deputātam J.Zaščerinskim. (1995.g.p.s.dok.nr.499)

 

IV. Deputātu jautājumi un atbildes

8. 1. LR Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz LR Saeimas deputātu G.Bērziņa, A.Rugātes, V.Novakšānova, Z.Tomiņa un M.Ā.Kalniņa jautājumu par atvaļinājuma piešķiršanu J.Ā.Tupesim. (p.s.dok.nr.457)

9. 2. LR Ministru prezidenta M.Gaiļa atbilde uz LR Saeimas deputātu E.Kides, J.Lucāna, V.Novakšānova, J.Zaščerinska, K.Jurkovska un L.Staša jautājumu par valsts kredītpolitiku. (p.s.dok.nr.474)

10. 3. LR tieslietu ministra R.Apsīša atbilde uz LR Saeimas deputātu A.Prēdeles, A.Rugātes, U.Lakševica, O.Brūvera un J.Sinkas jautājumu par Latvijas valsts tieslietu orgānu rīcību gadījumos, ja tiek konstatēta garīga vardarbība pret personību. (p.s.dok.nr.488)

 

V. Patstāvīgais priekšlikums

11. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Vladlenam Dozorcevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.479) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

VI. Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata

12. 1. Lēmuma projekts "Par Kuldīgas rajona tiesas tiesneses D.Rones pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s.dok.nr.459) Juridiskā komisija

13. 2. Lēmuma projekts "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses V.Zipas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s.dok.nr.460) Juridiskā komisija

14. 3. Lēmuma projekts "Par Jelgavas rajona tiesas tiesneses I.Križevicas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s.dok.nr.461) Juridiskā komisija

15. 4. Lēmuma projekts "Par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvās tiesneses I.Lavrinovičas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata". (p.s.dok.nr.462) Juridiskā komisija

16. 5. Lēmuma projekts "Par A.Glāzīša deputāta mandāta apstiprināšanu". (p.s.dok.nr.481) Juridiskā komisija

17. 6. Lēmuma projekts "Par A.Krastiņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". (p.s.dok.nr.492) Nacionālās drošības komisija

 

VII. Ziemas sesijas Saeimas darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi

Ziemas sesijas Saeimas darba kārtībā iekļautie, neizskatītie likumprojekti

18. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Likums par ostām"". (1.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.471; nr.471a; nr.487) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

19. 2. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". (2.lasījums) (z.s.nr.15; nr.397) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

20. 3. Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.21; nr.21c; nr.353) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

21. 4. Ministru kabineta noteikumi nr.12 "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.20; nr.352) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 5. Ministru kabineta noteikumi nr.16 "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.19; nr.351) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

23. 6. Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Par vērtspapīriem". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.18; nr.350) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 7. Likumprojekts "Par vērtspapīru tirgus komiteju". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.323; nr.381) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

25. 8. Likumprojekts "Par pārtiku". (3.lasījums) (z.s.dok.nr.357; nr.357a) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

26. 9. Likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"". (2.lasījums) (Steidzams) (z.s.dok.nr.99; nr.170a) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

27. 10. Likumprojekts "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku". (2.lasījums) (Steidzams) (z.s.dok.nr.146; nr.209; nr.209a) Ārlietu komisija

28. 11.Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību". (2.lasījums) (Steidzams) (z.s.dok.nr.79; nr.210; nr.210a) Ārlietu komisija

29. 12. Likumprojekts "Par bāriņtiesām". (1.lasījums) (1994.g.r.s.dok.nr.858; nr.361) Ministru kabinets

30. Alternatīvais likumprojekts "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". (z.s.dok.nr.361) Juridiskā komisija

31. 13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.271; nr.369) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

32. 14. Likumprojekts "Repatriācijas likums". (1.lasījums) (1993.g.r.s.dok.nr.56; 1995.g.z.s.dok.nr.376) Deputāti A.Gorbunovs, I.Daudišs, A.Berķis, A.Krastiņš, Z.Tomiņš

33. Alternatīvais likumprojekts "Repatriācijas likums". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.376) Cilvēktiesību komisija

34. 15. Ministru kabineta noteikumi nr.5 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.11b; nr.377) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

35. 16. Ministru kabineta noteikumi nr.6 "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.12; nr.378) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

36. 17. Ministru kabineta noteikumi nr.8 "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.14; nr.379) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

37. 18. Ministru kabineta noteikumi nr.14 "Par zvērinātiem revidentiem". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.17; nr.17b; nr.17c; nr.380) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

38. 19. Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". (1.lasījums) (z.s.nr.302; nr.398) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

39. 20. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.316; nr.399) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

40. 21. Likumprojekts "Būvniecības noteikumi" (2.lasījums) (z.s.nr.33; nr.403) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

 

VIII. Saeimas 27.aprīļa sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi

41. 1. Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.200; 1995.g.p.s.dok.nr.408) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

42. 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts aizsardzību"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.327; 1995.g.p.s.dok.nr.412) Aizsardzības un iekšlietu komisija

43. 3. Likumprojekts "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"". (2.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.425) Juridiskā komisija

44. 4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.238) Deputāti O.Brūvers, J.Jurkāns, E.Kide, I.Kreituse, A.Panteļējevs

45. Alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". (1.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.426) Sociālo un darba lietu komisija

46. 5. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"". (2.lasījums) (1994.g.r.s.dok.nr.1106; 1995.g.p.s.dok.nr.429) Sociālo un darba lietu komisija

47. 6. Likumprojekts "Par sociālo palīdzību un sociālajiem pabalstiem". (2.lasījums) (1994.g.r.s.dok.nr.797; 1995.g.p.s.dok.nr.430) Sociālo un darba lietu komisija

48. 7. Likumprojekts "Par pārvadājumiem ar autotransportu". (2.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.432) Juridiskā komisija

 

IX. Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā iekļautie, neizskatītie jautājumi

49. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". (3.lasījums) (z.s.dok.nr.314; 1995.g.p.s.dok.nr.470; nr.470a) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

50. 2. Likumprojekts "Medību likums". (3.lasījums) (r.s.dok.nr.979; z.s.dok.nr.123; 1995.g.p.s.dok.nr.473) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

51. 3. Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.64; 1995.g.p.s.dok.nr.448) Ministru kabinets

52. Alternatīvais likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā". (1.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.448) Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija

53. 4. Likumprojekts "Par dzīvokļa īpašumu". (1.lasījums) (p.s.dok.nr.383; nr.458) Juridiskā komisija

54. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1995.gadam"". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.207; 1995.g.p.s.dok.nr.468) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

 

X. Patstāvīgais priekšlikums

55. Lēmuma projekts "Par likumprojekta "Par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem" priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu". (p.s.dok.nr.467; nr.467a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 

XI. Likumprojektu izskatīšana

56. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"". (3.lasījums) (z.s.dok.nr.311; 1995.g.p.s.dok.nr.493) Ārlietu komisija

57. 2. Likumprojekts "Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu". (1.lasījums) (z.s.dok.nr.275; 1995.g.p.s.dok.nr.477) Ārlietu komisija

58. 3. Likumprojekts "Papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā". (1.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.435; nr.482) Aizsardzības un iekšlietu komisija

59. 4. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā". (1.lasījums) (1995.g.p.s.dok.nr.433; nr.491) Aizsardzības un iekšlietu komisija

60. 5 Likumprojekts "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". (2.lasījums) (z.s.dok.nr.3; 1995.g.p.s.dok.nr.490) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

XII. Patstāvīgie priekšlikumi

61. 1. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Januškevičam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Pilsonības likuma izpildes komisija

62. 2. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Igoram Vasiļjevam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Pilsonības likuma izpildes komisija

63. 3. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Grigorijam Orļikovam par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.494) Pilsonības likuma izpildes komisija

64. 4. Lēmuma projekts "Par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Muzičenko par īpašiem nopelniem Latvijas labā". (p.s.dok.nr.495) Pilsonības likuma izpildes komisija

 

Saeimā trešdien, 17.maijā

 

8.00	Frakcijas "Latvijas ceļš" un TPA frakcijas koalīcijas sēde.
9.30	Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.
	Piedalīšanās Latvijā akreditēto militāro atašeju seminārā.
9.30	Vides un sabiedrisko lietu komisijas sēde.
	Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likums.
10.00	Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.
	Finansu ministrijas informācija:
	1. Par valsts budžeta izpildi šā gada 1.ceturksnī.
	2. Par nodokļu likumu ieviešanu (attiecīgo Ministru kabineta notei-
	kumu izstrādāšanas un pieņemšanas gaita).
	3. Par Saeimā vēl iesniedzamajiem nodokļu likumprojektiem.
	4. Par 1995.gada valsts budžeta grozījumu nepieciešamību, to saga-
	tavošanas gaitu un iesniegšanas termiņiem Saeimā.
	Komisijas priekšsēdētāja O.Kehra preses konference pulksten 14.00.
10.00	Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.
	Likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizā-
	ciju" sagatavošana trešajam lasījumam. Uzaicināti Ekonomikas
	ministrijas pārstāvji, Pašvaldību savienības, Venstpils un Rīgas
	pašvaldību pārstāvji, Saeimas Juridiskā biroja pārstāve.
10.00	Juridiskās komisijas sēde.
	1. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".
	Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē".
	2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un
	likumu ierosināšanu"".
	3. Lēmumu projekti:
	- "Par A.V.Laufmaņa apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas
	tiesnesi";
	- "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu";
	- "Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu";
	- "Par Daugavpils pilsētas tiesas tiesneses G.Ginteres pirmstermiņa
	atbrīvošanu no amata".
10.00	Cilvēktiesību komisijas sēde.
	1. Likumprojekta "Par humānās palīdzības sūtījumiem" sagatavošana
	otrajam lasījumam.
	2. Labklājības ministrijas Veselības departamenta ziņojums par
	likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermena
	aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"".
	3. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas iesniegums.
	4. Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes iesniegums.
10.00	Ārlietu komisijas sēde.
11.00	Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.
	Latvijas radošo savienību padomes un "Kluba - 12" iesniegto
	priekšlikumu izskatīšana likumprojektam "Elektronisko sabiedrības
	saziņas līdzekļu likums".
11.00	Sociālo un darba lietu komisijas sēde.
	1. Par invaliditātes piešķiršanas noteikumu izmaiņām, kuras stāsies
	spēkā 1997.gada 1.janvārī.
	2. Par invalīdu organizācijām no valsts budžeta papildus piešķirto
	līdzekļu izmantošanu.
13.00	KDS frakcijas sēde.
13.00	Demokrātiskās partijas frakcijas "Saimnieks" sēde.
14.00	LNNK frakcijas sēde.
14.00	Tautas saskaņas partijas frakcijas sēde.
14.30	Frakcijas "Latvijas ceļš" sēde.
14.30	Frakcijas "Līdztiesība" sēde.

Saeimas ziņu dienests

16.00

Nacionālā bloka padomes sēde.