Vēsturiskā nepieciešamība padziļināt un stiprināt triju Baltijas valstu vienotību

Mūsu sadarbība ir nepieciešama arī tieslietās

Vakar Rīgā triju Baltijas valstu - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas - tieslietu ministri parakstīja līgumu par savstarpējo sadarbību starp šo valstu Tieslietu ministrijām.

No Latvijas puses līgumu parakstīja Romāns Apsītis, no Igaunijas puses — Pauls Varuls, no Lietuvas — Jons Prapiestis.

Līgums paredz sadarbību likumdošanas aktu saskaņošanas jomā, tiesu darbā un informācijas apmaiņā. Tas paredz arī pieredzes apmaiņu dažādu konferenču, simpoziju un tikšanās formā, dažāda līmeņa un ranga darbinieku vizītes.

Līguma parakstīšanas noslēgumā Latvijas tieslietu ministrs Romāns Apsītis komentēja tikko parakstīto savstarpējās sadarbības līgumu.

— Man pirmām kārtām gribētos teikt, ka šādu līgumu vajadzēja parakstīt jau agrāk, jo dzīve pierāda, ka šāds līgums starp triju mūsu valstu ministrijām ir ļoti nepieciešams. Pēc tam, kad mūsu valstis ieguva neatkarību, mēs reformējām tieslietu sistēmu un joprojām to turpinām darīt, taču katra valsts to darīja atrauti un īstas koordinācijas starp mūsu valstu Tieslietu ministrijām nepastāvēja. Tāpēc es saņēmu informāciju no mūsu kaimiņiem Baltijā, ka mēs — katrs atsevišķi — zinām, kas tieslietu jomā notiek tālās ārvalstīs, bet ļoti maz esam informēti par saviem vistuvākajiem kaimiņiem. Šo trūkumu novērsdami, mēs noslēdzam sadarbības līgumu, kas tiks konkretizēts mūsu sadarbības gaitā.

Līguma pirmajā pantā norādīts, ka līgumslēdzējas puses attīstīs sadarbību trijos galvenajos virzienos — likumdošanā, tiesu darbā un tiesiskās informācijas jomā. Par pašu svarīgāko sadarbības daļu mēs uzskatām likumdošanas aktu saskaņošanu. To mēs veiksim tā, lai neciestu mūsu valstu suverenitāte.

Tālāk līgumā norādām, ka līgumslēdzējas puses var sadarboties arī citās jomās. Tāpēc mums ir jāizveido ekspertu un darba grupas konkrētu jautājumu izskatīšanai. Mēs šajā līgumā paredzam, ka organizēsim konsultācijas ministru vai pilnvaroto personu līmenī.

Līgums sekmēs tiešu kontaktu nodibināšanu un pieredzes apmaiņu, rīkojot konsultācijas, seminārus, jo pieredze liecina, ka nekas nespēj aizvietot personiskos kontaktus. Esam paredzējuši, ka šo sadarbību uzsāksim ar informācijas apmaiņu, lai novērstu šo bēdīgo faktu, ka patlaban viens par otru neko nezinām. Tātad, piemēram, ja mēs Latvijas Tieslietu ministrijā izstrādāsim kādu likumprojektu, tad šo projektu nosūtīsim gan uz Igaunijas Tieslietu ministriju, gan uz Lietuvas Tieslietu ministriju. Savukārt kaimiņi sūtīs mums savu informāciju. Sadarbības līgumā ir arī tādas normas, kas pauž mūsu gribu kontrolēt, kā šī sadarbība risinās. Piemēram, 8.pantā esam ierakstījuši, ka katru gadu martā Baltijas Padomes prezidējošās valsts Tieslietu ministrija organizē līgumslēdzēju pušu delegāciju un vecāko amatpersonu, tieslietu un likumdošanas komiteju kopīgu sanāksmi. Tajā izvērtē aizvadītā gada darbu un pieņem rīcības plānu nākošajam gadam. Šo darba plānu parakstīs visu triju Baltijas valstu tieslietu ministri.

Romāns Apsītis uzsvēra, ka Baltijas valstu Tieslietu ministriju sadarbība atbilst Baltijas valstu sadarbības ģenerālajām līnijām — Baltijas Padomes un Baltijas Ministru padomes darbībai.

Iecerēts, ka līgumslēdzējas puses pēc šā līguma noslēgšanas mēneša laikā iecels savas pilnvarotās personas, kas pārraudzīs un koordinēs līguma izpildi. Katra līgumslēdzēja puse apņemas sniegt pārējām pusēm informāciju par sadarbību ar trešajām personām jautājumos, kuri skar kopīgas sadarbības un interešu sfēras.

Līgumu noslēdzošie panti ir veltīti tehniskiem jautājumiem.

Šis sadarbības līgums ir stājies spēkā ar parakstīšanas brīdi un noslēgts uz pieciem gadiem.

Igaunijas tieslietu ministrs Pauls Varuls pateicās par Latvijas tieslietu ministra iniciatīvu radušos problēmu risināšanā un atgādināja, ka šāda sadarbība tieslietās ir pastāvējusi starp universitātēm, turpretim tagad būs daudz būtiskākā līmenī.

Lietuvas tieslietu ministrs Jons Prapiestis iepazīstināja ar lietuviešu parunu: "Ir labi pazīt tālas zemes, bet vēl labāk — savus kaimiņus." Mūsu problēmas, teica Jons Prapiestis, ir līdzīgas, tāpēc zināt, kā tās risina kaimiņš, ir ļoti svarīgi. Viņš vēl piebilda, ka agrāk šāda sadarbība starp Tieslietu ministrijām būtu bijusi utopija, jo visu koordinēja "diriģenti" no Maskavas.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Romāns Apsītis uzsvēra, ka ļoti svarīga šī sadarbība ir tieši likumdošanas ziņā, tuvinot likumdošanu Baltijā Eiropas Savienības standartiem.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors