Par izglītības reformas ētiskajiem aspektiem

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā risinājās Eiropas Izglītības pārvaldes foruma Baltijas asociācijas konference "Izglītības vadības un izglītības reformas demokrātiskie aspekti". Tajā galveno ziņojumu sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Armands Kalniņš.

Šajā sakarā lūdzām Armandu Kalniņu atbildēt uz dažiem jautājumiem.

— Lūdzu, raksturojiet Latvijas Izglītības forumu: kad tas izveidojies, kādi ir tam izvirzītie uzdevumi?

— Latvijas Izglītības forums ir sabiedriska organizācija, kas nodibināta 1994.gada 9.maijā. To izveidoja domubiedru grupa — vairāku skolu valžu priekšsēdētāji, inspektori un citi izglītības pārvaldes darbinieki. Galvenie uzdevumi — veicināt profesionāli ētisku izglītības pārvaldi Latvijā un sekmēt katra organizācijas biedra profesionālo attīstību. Jāatzīmē, ka Eiropas izglītības forums ir dibināts 1977.gadā un tajā ietilpst 16 valstu nacionālie Izglītības forumi. Visplašāk savu darbību tie izvērsuši Vācijā un Zviedrijā. Tagad šādi forumi veidojas arī Austrumeiropā.

— Kādā sakarā tika organizēta aizvadītā konference? Kuras valstis piedalījās šajā pasākumā?

— Latvijas Izglītības forums bija nostrādājis vienu gadu, un tāpēc organizēta šī konference, uz kuru tika uzaicināti citu valstu — Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Vācijas — Izglītības forumu pārstāvji. Diemžēl Igaunijas Izglītības foruma pārstāvis neieradās.

Šīs konferences temats Baltijas valstīm bija "Izglītības vadības un izglītības reformu demokratizācijas principi Baltijas valstīs". Bija plānots, ka katras Baltijas valsts pārstāvis pastāstīs un analizēs reformu gaitu savā valstī.

Es ziņojumā analizēju divus momentus izglītības vadībā un pārvaldē Latvijā — demokratizācijas un decentralizācijas izpausmes. Svarīgi bija ne vien novērtēt notikušo Latvijas izglītības vadībā, bet arī iezīmēt turpmākās vadlīnijas.

Foruma tālākā darbība risinājās grupās, kurās pārsprieda Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas, Latvijas pārstāvju ziņojumus un dažādas aktuālas problēmas, piemēram, izglītības finansēšanu.

Pēc tam notika apaļā galda diskusija par apspriestajiem jautājumiem darba grupās. Konferences beigās tika izstrādāts konferences noslēguma dokuments, ko drīzumā nodosim publicēšanai presē.

— Sakiet, lūdzu, vai šīs konferences rezolūcijām būs kāda ietekme arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas darbu?

— Noteikti. Kādā no diskusijām es uzsvēru, ka viena no problēmām ir pārvaldes darbinieku ētiskā izaugsme un savstarpējās attiecības. Esmu pārliecināts, ka foruma darbība būs stipri ietekmīga, jo tajā strādā liels intelektuālais potenciāls.

Novērtējot Latvijas Izglītības foruma darba nozīmīgumu, Armands Kalniņš teica:

— Domāju, ka, pateicoties Izglītības forumam, veidojas normālākas attiecības starp Izglītības un zinātnes ministriju un dažādām sabiedriskām struktūrām. Latvijas Izglītības forums ir vēl viena iespēja, kur diskutēt, ieklausīties un vienoties. Forums paver iespēju vēl vienam savstarpējam dialogam.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs