Zemkopības ministrijas rīkojums Nr.47-r

1995.gada 9.maijā

Par instrukcijas un nolikumu apstiprināšanu

 

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 27. decembra noteikumiem nr.224 "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju", apstiprināt:

1. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas sertifikācijas instrukciju;

2. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas sertifikācijas ekspertu komisijas sastāvu;

3. Nolikumu par jaunizstrādājamās lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas nosaukumu un marku veidošanu un piešķiršanu Latvijas Republikā;

4. Nolikumu par Latvijas Republikā ražotās lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas tehniski normatīvo dokumentāciju;

5. Nolikumu par Latvijas Republikā ražoto kokapstrādes mašīnu un iekārtu tehniski normatīvo dokumentāciju.

Rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Ministrs Ā.Ūdris

Lauksaimniecības departamenta direktors,

valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma

 

Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas sertifikācijas instrukcija

 

Instrukcijā lietotie termini

Sertifikācija — akreditētās trešās personas darbība, kuras mērķis ir apliecināt produkcijas atbilstību konkrētā tehniski normatīvā dokumenta prasībām.

Testēšana — tehnisks process, kuru veic kompetenta un neatkarīga laboratorija, lai novērtētu produkciju raksturojošo parametru vērtības saskaņā ar normatīvajos dokumentos noteiktajām metodēm un prasībām.

Atbilstības sertifikāts — valsts pilnvarotas un akreditētas institūcijas izsniegta apliecība (apstiprinājums), kas pasūtītājam vai pircējam dod pārliecību, ka no ražotāja vai piegādātāja saņemtās produkcijas kvalitāte atbilst standarta vai konkrēta tehniski normatīvā dokumenta prasībām.

Tehniski normatīvie dokumenti — noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas valsts standarti, starptautisko standartizācijas organizāciju standarti un ražotāja sastādīti tehniskie noteikumi, kuros noteiktas prasības realizējamās produkcijas kvalitātei, drošumam un citiem rādītājiem.

 

I Vispārīgie noteikumi

1. Šī instrukcija izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994.gada 27.decembra noteikumiem nr.224 "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju", likuma "Par patērētāju tiesību aizsardzību" 30.pantu un sērijas standartu ISO 9000 un EN 45000 norādījumiem un prasībām.

2. Instrukcijas mērķis ir nodrošināt 1.punktā minēto normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamo tehniku (tālāk tekstā — "produkciju").

3.Produkcijas obligāto sertifikāciju organizē un koordinē Nacionālais lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas centrs (tālāk tekstā — Sertifikācijas centrs), kas darbojas Zemkopības ministrijas pārziņā esošās Valsts Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas struktūrā.

4. Obligātas kvalitātes prasības, kas nodrošina produkcijas tehnoloģisko atbilstību, nekaitīgumu cilvēka veselībai un dzīvībai, kā arī apkārtējai videi, nosaka tehniski normatīvā dokumentācija, kas saskaņota ar Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūtu (lauksaimniecības mašīnām) vai Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava" (mežizstrādes un kokapstrādes mašīnām).

5. Produkcijas sertificēšana tiek veikta pēc programmām, kuru pamatā ir Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) norādījumi un Eiropas EN 45011 sērijas standartu prasības.

6. Sertifikācijas centrs var veidot akreditētas un specializētas produkcijas testēšanas laboratorijas, nosakot (pilnvarojot) tām atsevišķu augstāk minēto produkcijas veidu testēšanas funkcijas, noslēdzot ar tām līgumus un uzraugot to darbību.

7. Sertifikācijas procesā piedalās un ir atbildīgi:

a) pieteicējs — par savlaicīgu produkcijas pieteikšanu sertifikācijai, par produkcijas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām, par atbilstības sertifikāta izmantošanu;

b) akreditētas testēšanas laboratorijas — par produkcijas testēšanas rezultātu un to noformēšanas pareizību;

c) Sertifikācijas centrs — par augstāk minētās sertifikācijas organizēšanu Latvijas Republikā, par šīs sistēmas darbības kvalitāti;

d) lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas ekspertu komisija (tālāk tekstā — ekspertu komisija) — par objektīva un kvalificēta atzinuma sagatavošanu;

e) produkcijas realizētājs — par realizējamās produkcijas un sertifikāta izmantošanu atbilstoši noteiktajām prasībām.

8. Ekspertu komisija darbojas saskaņā ar Nacionālā lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas centra apstiprinātu nolikumu.

9. Produkcijas sertifikācijas rezultātā izsniedz atbilstības sertifikātu (1.pielikums), ko ieraksta lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas Valsts reģistrā. Sertifikāta oriģinālu izsniedz pieteicējam, kas nodrošina tā saglabāšanu un atbilstošu izmantošanu.

10. Sertifikācijas centrs izveido un uztur lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas Valsts reģistru.

11. Sertificēto produkciju atļauts realizēt tikai ar tādiem pavaddokumentiem, kuros uzrādīti sertifikāta rekvizīti (reģ. nr., izsniegšanas datums).

12. Sertifikācijas centrs veic pilnvaroto reģionālo un specializēto produkcijas testēšanas laboratoriju darbības kvalitātes kontroli sertifikācijas noteikumu izpildes jomā.

13. Ja konstatēti pārkāpumi testēšanas laboratorijas darbībā, Sertifikācijas centrs var pārtraukt ar laboratoriju noslēgto līgumu, anulēt atļauju u.c. izsniegtos dokumentus.

14. Ja sertificētās produkcijas aprites pārbaudes rezultātā konstatēta tehniski normatīvai dokumentācijai neatbilstoša produkcija, atbilstības sertifikāta nepareiza izmantošana vai citi pārkāpumi, Sertifikācijas centrs ir tiesīgs anulēt atbilstības sertifikātu vai apturēt tā darbību.

15. Visus ar produkcijas sertifikāciju un sertificētās produkcijas aprites pārbaudēm saistītos izdevumus sedz pieteicējs saskaņā ar 1994.gada 27.decembra noteikumiem nr.224 "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju" un šo instrukciju.

16. Sertifikācijas centrs savā darbībā ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visu sertifikācijas gaitā iegūto informāciju.

 

II. Sertifikācijas kārtība

17. Atbilstības sertifikāta saņemšani pieteicējs iesniedz Sertifikācijas centram uzņēmuma reģistrācijas apliecību un šādus dokumentus:

17.1. Latvijas Republikā ražotajai produkcijai — noteikta parauga pieteikumu (2.pielikums), testēšanas protokolu, protokolā atzīmēto trūkumu novēršanas plānu, tehniski normatīvo dokumentāciju atbilstoši 1994.gada 27.decembra Ministru kabineta noteikumu nr.224 11.1.punktam;

17.2. importētajai produkcijai — noteikta parauga pieteikumu (3.pielikums), ražotājvalsts izsniegtu sertifikātu, ekspluatācijas nodrošinājuma dokumentus.

18. Sertifikācijas centrs izskata pieteikumu, tam pievienoto dokumentāciju un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo pieteicējam lēmumu (4.pielikums) par sertifikācijas veikšanu.

19. Testējot lauksaimniecībā izmantojamo tahniku, testēšanas laboratorija sagatavo protokolu par iegūtajiem rezultātiem.

20. Testēšanas laboratorijas protokolu iesniedz ekspertu komisijai, pievienojot izgatavotāja izstrādātu trūkumu novēršanas plānu.

21. Trūkumu novēršanas plānu izskata un apstiprina ekspertu komisija.

22. Sertifikācijas centra inspektors pārbauda trūkumu novēršanu un ziņo ekspertu komisijas priekšsēdētājam.

23. Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu, nepiešķiršanu vai anulēšanu pieņem ekspertu komisija.

24. Pozitīva lēmuma gadījumā Sertifikācijas centrs 5 dienu laikā izsniedz pieteicējam atbilstības sertifikātu.

25. Sertifikāta atteikuma (anulēšanas) gadījumā Sertifikācijas centrs rakstiski pamato atteikuma (anulēšanas) iemeslus.

26. Sertifikācijas izdevumu apmaksu nosaka Zemkopības ministrijas apstiprināta kalkulācija — cenrādis.

27. Ārzemēs izsniegto sertifikātu atzīšanas vai neatzīšanas tiesības Latvijas Republikā ir Sertifikācijas centram.

28. Visus izdevumus, kas saistīti ar ārzemēs izsniegtā sertifikāta atzīšanu vai neatzīšanu Latvijas Republikā, sedz produkcijas pieteicējs.

29. Instrukcija stājas spēkā ar tās apstiprināšanas brīdi.

Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks J.Kuzma

Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas

un vadības departamenta direktore L.Stelpe

Pielikumus skat. atsevišķi - "LV" red.

 

Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas sertifikācijas ekspertu komisijas sastāvs

 

Komisijas priekšsēdētājs:

A.Sovers — Baltijas MIS direktors, Nacionālā lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas centra vadītājs.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks:

V.Kotāns — Baltijas MIS Sertifikācijas nodaļas vadītājs.

Komisijas locekļi:

I.Avotiņš — SIA "Valkas MD" komercdirektors,

E.Bērziņš — Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektors, profesors, Dr. inž.,

A.Epalts — Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" Meža izstrādes laboratorijas vadītājs,

A.Kalve — Cēsu rajona valsts darba inspektors,

E.Ķelpis — Valsts lopkopības mehanizācijas zinātnes un tehnikas centra direktors, Dr. habil. inž.,

K.Kalniņš — Baltijas MIS Sertifikācijas nodaļas inženieris,

E.Lāčgalvis — Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Mehanizācijas un enerģētikas nodaļas vadītājs, profesors, Dr. inž.,

H.Tuherms — Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kokapstrādes katedras profesors, Dr. habil. inž.,

D.Viesturs — Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs, Dr. inž.,

A.Lāčgalvis — Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks, Mehanizācijas nodaļas vadītājs.

Nacionālā lauksaimniecības tehnikas

sertifikācijas centra vadītājs A.Sovers

Nolikums par jaunizstrādājamās, lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas nosaukumu un marku veidošanu un piešķiršanu Latvijas Republikā

 

 

Šis nolikums nosaka kārtību, kādā tiek veidoti un piešķirti nosaukumi un markas jaunizstrādājamai un modernizējamai lauksaimniecības tehnikai, un tas attiecas uz visiem lauksaimniecības mašīnbūves uzņēmumiem (valsts, kooperatīviem, privātiem).

 

1. Vispārējie nosacījumi

1.1. Nosaukumu un marku lauksaimniecības tehnikai piešķir Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts (LVLMEZPI).

Nosaukumu un marku piešķir, saskaņojot projektēšanas tehnisko uzdevumu. Pieļaujams vienlaicīgi ar nosaukumu piešķirt nosacītus nosaukumus, piemēram, "Sigulda - 3".

1.2. Šī nolikuma prasības jāievēro, izstrādājot Latvijas Republikas mašīnu sistēmu.

1.3. Nav atļauta vienādu marku piešķiršana dažādai lauksaimniecības tehnikai.

1.4. Nosaukumam jābūt īsam un jāapzīmē izpildāmais process.

1.5. Nosaukuma izveidē jālieto Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apstiprinātie termini. Ja tādu nav, var lietot tehniskajā literatūrā pieņemtos terminus.

1.6. Lauksaimniecības tehnikas konstrukcijas modernizāciju, neizmainot tās galvenos parametrus, apzīmē ar burtu.

1.7. Izpildījuma variantiem ciparu grupu piešķir, saskaņojot projektēšanas tehnisko uzdevumu.

 

2. Nosaukuma veidošana

2.1. Nosaukumā var ietvert ne vairāk kā trīs vārdus latviešu valodā, ievērojot teikumu veidošanas principus.

 

3. Markas veidošana

3.1. Markas burtu grupa sastādāma no ne vairāk kā trim latīņu burtiem.

3.2. Markas pirmais burts ir tā lietvārda pirmais burts, kurš norāda izpildāmo darbību, piemēram, arkls (A), sējmašīna (S), maisītājs (M), zāģis (Z).

3.3. Otrais markas burts ir speciālās nozīmes vai arī galvenās konstruktīvās pazīmes pirmais burts, piemēram, vagotājs (V), šķīvju (Š) ecēšas, maiņvērsējs (M) arkls, hidrauliskais (H) iekrāvējs.

3.4. Markas trešais burts ir pirmais burts nosaukumā ietvertam vārdam, kas norāda uz papildu pazīmēm, piemēram, graudaugu un zālāju sējmašīna (SGZ), maiņvērsējarkls akmeņainām augsnēm (AMA), uzkarināms kultivators - vagotājs (KVU).

	XXX	00000	X	00
	burtu grupa,	ciparu grupa,	burts,	ciparu grupa
	kas apzīmē	kas apzīmē	kas apzīmē	izpildījuma
	izstrādājuma	galveno	modernizāciju	varianta
	nosaukumu	parametru		apzīmēšanai

 

4. Markas apzīmējuma struktūra

4.1. Ciparu grupa sastāv no ne vairāk kā pieciem arābu cipariem, un tai jāatspoguļo viens no lauksaimniecības tehnikas galvenajiem parametriem (ražīgums, darba platums, rindu skaits, celtspēja, tilpums u.c.), piemēram, KVU - 2,2 (darba platums 2,2 m).

4.2. Burts (sākot ar A) aiz ciparu grupas norāda uz izstrādājuma modernizāciju, piemēram, KVU - 2,2 A.

4.3. Izpildījuma variantu apzīmē ar diviem cipariem, kuri norāda tā kārtas numuru, piemēram, KVU - 2,2 A - 02.

4.4. Galveno parametru apzīmējošie cipari uzrādāmi ar precizitāti līdz desmitdaļai.

Ja nav iespējams piešķirt nosaukumu un marku, ievērojot šos noteikumus, atļauts 1.1.p. minētai iestādei piešķirt īpašu lēmumu.

 

Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas

zinātniskās pētniecības institūta direktors E.Matisāns

Nolikums par Latvijas Republikā ražotās lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas tehniski normatīvo dokumentāciju

 

Nolikuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu lauksaimniecības tehnikas izgatavošanu valstī, izstrādājot nepieciešamo tehniski normatīvo dokumentāciju (TND) (sk. 1.pielikumu).

Tehniski normatīvā dokumentācija lauksaimniecības tehnikas ražošanai aptver šādus dokumentus:

1) agrotehniskās prasības (AP),

2) projektēšanas tehniskais uzdevums (PTU),

3) konstruktoru dokumentācija (KD),

4) ražošanas tehniskie noteikumi (RTN),

5) ekspluatācijas nodrošinājuma dokumenti (END).

1. Agrotehniskās prasības ir pamatdokuments projektēšanas tehnisko uzdevumu sastādīšanai un mašīnu konstruēšanai.

1.1. Mašīnas pielietojums.

1.2. Ekspluatācijas apstākļi.

1.3. Tehnoloģiskā procesa kvalitātes rādītāji.

1.4. Tehniskie rādītāji un ekspluatācijas priekšnosacījumi.

1.5. Agrotehnisko prasību darbības termiņi.

1.6. Agrotehnisko prasību izstrādātājs.

2. Projektēšanas tehniskais uzdevums ir pamatdokuments lauksaimniecības tehnikas izstrādāšanai.

Projektēšanas tehniskā uzdevuma sadaļas un to saturs:

2.1. Projektējamās lauksaimniecības tehnikas nosaukums un pielietojums:

2.1.1. tehnoloģiskais process, kura izpildei paredzēta mašīna,

2.1.2. mašīnām, kuras izpilda vairākus tehnoloģiskos procesus, tiek obligāti uzrādīti visi šie procesi.

2.2. Izmantošanas apstākļi:

2.2.1. augsnes,

2.2.2. klimatiskie,

2.2.3. citi apstākļi, kuriem mašīna tiek projektēta.

2.3. Tehnoloģiskā procesa apraksts.

2.4. Tehniskais raksturojums (uzrādīt robežlielumus):

2.4.1. mašīnas tips (uzkarināma, pusuzkarināma, piekabināma, stacionāra, pašgājēja u.c.),

2.4.2. darba palatums (m),

2.4.3. tehnoloģisko tilpņu ietilpība (kg, l),

2.4.4. ražīgums (tīra darba laikā ha, t, m3/h),

2.4.5. darba un transporta ātrums (km/h),

2.4.6. agregatējas (traktors, dzinējs, to jauda kW),

2.4.7. apkalpes personāla skaits,

2.4.8. mašīnas gabarīti (mm),

2.4.9. mašīnas masa (kg).

2.5. Tehnoloģiskā procesa kvalitātes rādītāji.

2.6. Drošuma rādītāji.

2.7. Darba drošības, ergonomikas un ekoloģiskās prasības.

2.8. Garantijas laiks.

Tehniskā raksturojuma rādītāji var tikt mainīti vai arī papildināti atkarībā no produkcijas veida.

3. Konstruktoru dokumentāciju izstrādā pēc ražotāju iniciatīvas atbilstoši valstī pastāvošajiem standartiem.

4. Ražošanas tehniskie noteikumi ir pamatdokuments produkcijas izgatavošanas nodrošināšanai atbilstoši konstruktoru dokumentācijas prasībām un noformēšanai realizācijai.

Ražošanas tehnisko noteikumu sadaļas un saturs:

4.1. Ievads:

4.1.1. produkcijas nosaukums,

4.1.2. pielietojums,

4.1.3. ekspluatācijas apstākļi;

4.2. Tehniskās prasības:

4.2.1. kvalitāti noteicošie rādītāji,

4.2.2. mašīnas ekspluatācijas rādītāji,

4.2.3. drošuma rādītāji,

4.2.4. krāsojumu, galvanisko pārklājumu kvalitātes rādītāji,

4.2.5. tehnisko parametru stabilitāte, iedarbojoties ārējiem faktoriem;

4.3. Marķēšana:

4.3.1. markas novietojums,

4.3.2. marķējuma saturs,

4.3.3. marķējuma uznešanas veids;

4.4. Komplektācija:

4.4.1. piegādes komplektācijā paredzēto sastāvdaļu uzskaite un daudzums,

4.4.2. ekspluatācijas dokumentu u.c. uzskaite un novietojuma vieta;

4.5. Kontrole un pārbaude:

4.5.1. kontroles un pārbaužu periodiskums,

4.5.2. visu 4.2. p. uzskaitīto rādītāju kontroles un pārbaudes metodes,

4.5.3.nepieciešamie mērinstrumenti un to tehniskie un kvalitatīvie rādītāji;

4.6. Iesaiņojums, transportēšana un glabāšana (pēc pasūtītāja vēlmēm):

4.6.1. iesaiņojuma veids atkarībā no transportēšanas, glabāšanas veida un apstākļiem,

4.6.2. konservācijas veids un materiāli,

4.6.3. uzrādīt kraušanas operāciju īpatnības, lai saglabātu produkcijas kvalitāti un kvantitāti,

4.6.4. produkcijas transports un nostiprinājuma veidi,

4.6.5. produkcijas glabāšanas vietas, režīmi;

4.7. Izgatavotāja garantija.

Pielikumā: Nacionālo un starptautisko standartu saraksts, uz kuriem ir norāde ražošanas tehniskajos noteikumos.

5. Ekspluatācijas nodrošinājuma dokumenti paredzēti lauksaimniecības tehnikas konstrukcijas un ekspluatācijas noteikumu ievērošanai (izmantošana, tehniskā apkope, remonts, transportēšana, glabāšana u.c.).

5.1. Ekspluatācijas instrukcijas sadaļas un saturs:

5.1.1. ievads, kur uzrādīts lauksaimniecības tehnikas pielietojums. Ja izdarītas konstruktīvas izmaiņas, norādīt, no kāda rūpnīcas izlaiduma numura un gada tās ieviestas izstrādājumā,

5.1.2. drošības tehnikas noteikumi (darbā ar lauksaimniecības tehniku, montāžas, regulēšanas un remonta darbos),

5.1.3. tehniskais raksturojums. Agregatēšanas veids, nepieciešamā jauda, darba platums, ātrums, ražīgums, gabarīti, masa,

5.1.4. uzbūves un tehnoloģiskā procesa apraksts,

5.1.5. vadīšana, vadības iekārtas un mēraparāti,

5.1.6. montāža, pārstrāde un sagatavošana darbam saimniecībā,

5.1.7. ekspluatācijas noteikumi, regulēšana, detaļu nomaiņas paņēmieni,

5.1.8. darbs ar lauksaimniecības tehniku (mehanizēto darbu tehnoloģija),

5.1.9. iespējamie normāla tehnoloģiskā procesa traucējumi, cēloņi un metodes to novēršanai,

5.1.10. tehniskā apkope un glabāšana,

5.1.11. komplektējošie instrumenti, rezerves daļas un materiāli,

5.1.12. rezerves daļu saraksts, ieteicams rezerves daļu katalogs (sērijveidā ražotajai lauksaimniecības tehnikai).

Piezīme: Teksts par lauksaimniecības tehnikas uzbūvi, tehnoloģisko procesu, montāžu, regulēšanu u.c. jāilustrē ar kvalitatīviem zīmējumiem vai fotogrāfijām, kur precīzi norādīts attiecīgais teksta skaidrojums, un ieteicams to izvietot vienā lappusē.

5.2. Pase.

Pase ir dokuments, kas apliecina izgatavotājrūpnīcas garantētos lauksaimniecības tehnikas galvenos parametrus un raksturojumus.

Pases sadaļas un saturs:

5.2.1. nosaukums un marka,

5.2.2. rūpnīcas izlaiduma numurs un gads,

5.2.3. rūpnīcas garantija:

5.2.3.1. garantijas laiks lauksaimniecības tehnikai ir tā sākuma remonts,

5.2.3.2. izgatavotājrūpnīcas saistības attiecībā uz garantijas remontu,

5.2.4. lauksaimniecības tehnikas kvalitātes apliecinājums par to, ka tā atbilst ražošanas tehniskajiem noteikumiem un ir derīga ekspluatācijai, izgatavotājrūpnīcas atbildīgās amatapersonas paraksts un zīmogs,

5.2.5. realizācijas iestādes nosaukums, vieta un realizācijas datums, atbildīgās amatpersonas paraksts un zīmogs,

5.2.6. dati par sertifikāciju.

Piezīme: Visās dokumenta paraksta vietās uzrādāms atbildīgās personas ieņemamais amats, vārds, uzvārds.

Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas

zinātniskās pētniecības institūta direktors E.Matisāns

Pielikumus skat. atsevišķi - "LV" red.

Nolikums par Latvijas Republikā ražoto kokapstrādes mašīnu un iekārtu tehniski normatīvo dokumentāciju

 

Šī Nolikuma mērķis ir nodrošināt valstī kvalitatīvu kokapstrādes mašīnu un iekārtu ražošanu, izstrādājot nepieciešamo tehniski normatīvo dokumentāciju (1.tabula). Kokapstrādes mašīnu un iekārtu tehniski normatīvā dokumentācija (TND) aptver šādus dokumentus:

1. Tehnoloģiskās prasības (TP);

2. Projektēšanas tehniskais uzdevums (PTU);

3. Konstruktoru dokumentācija (KD);

4. Ražošanas tehniskie noteikumi (RTN);

5. Ekspluatācijas nodrošinājuma dokumenti (END).

 

1. Tehnoloģiskās prasības

Tehnoloģiskās prasības (TP) ir pamatdokuments projektēšanas tehnisko uzdevumu sastādīšanai un darbmašīnas vai iekārtas projektēšanai. Turpmāk aplūkotas TP sadaļas:

1.1. Darbmašīnas pielietojums.

Tehnoloģiskais process, kura izpildei paredzēta darbmašīna. Principiāla tehnoloģiskā shēma un izpildāmo tehnoloģisko operāciju vai procesu apraksts.

1.2. Ekspluatācijas apstākļi.

Projektējamo darbmašīnu paredzēts izmantot rūpnieciskā (dažādos kokzāģēšanas un kokapstrādes uzņēmumos vai citur) vai individuālā ražošanā. Iespējas izmantot darbmašīnu dažādās tehnoloģiskajās plūsmās. Darbmašīna ekspluatējama slēgtās (apkurināmās vai neapkurināmās) ražošanas ēkās, zem nojumēm vai atklātajos laukumos (nepasargājot no atmosfēras iedarbības).

1.3. Tehnoloģiskā procesa kvalitātes rādītāji.

Uz darbmašīnas izgtatavotās produkcijas parametru pieļaujamās novirzes (tehnoloģiskā precizitāte), piemēram:

— izzāģēto sortimentu apstrādāto plato skaldņu pieļaujamā novirze no plakanuma garen — un diagonālā virzienos un šķērsvirzienā;

— izzāģēto sortimentu apstrādāto šauro skaldņu pieļaujamā novirze no taisnuma;

— izzāģēto sortimentu (zāģmateriālu un sagatavju) plato un šauro skaldņu savstarpējās perpendikularitātes pieļaujamā novirze;

— izzāģēto sortimentu platuma vai biezuma vienmērīguma pieļaujamā novirze;

— apstrādāto virsmu raupjums un tml.

1.4. Tehniskie rādītāji un ekspluatācijas priekšnosacījumi, piemēram:

— darbmašīnas tips (stacionāra, pārvietojama u.c.);

— apstrādājamā materiāla padeve (mehanizēta vai rokas padeve);

— apstrādājamo sortimentu minimālie un maksimālie izmēri (diametrs vai biezums un platums, garums);

— galvenie apstrādes parametri (piem., maksimālais un/vai minimālais iezāģējuma augstums vai apstrādes platums u.c.);

— atlikuma savākšana;

— galvenās darba drošības prasības.

1.5. Tehnoloģisko prasību darbības ilgums.

1.6. Tehnoloģisko prasību izstrādātājs.

 

2. Projektēšanas tehniskais uzdevums

Projektēšanas tehniskais uzdevums (PTU) ir pamatdokuments produkcijas izstrādāšanai. Kokapstrādes mašīnu un iekārtu PTU sastādāms saskaņā ar turpmāk doto shēmu un tajā ieteicams iekļaut turpmāk minētās sadaļa (šeit uzrādīts arī katras sadaļas ieteicamais saturs):

2.1. Projektējamās darbmašīnas nosaukums un pielietojums.

2.1.1. Tehnoloģiskais process, kura izpildei paredzēta darbmašīna. Rūpniecības nozare, kurā darbmašīna izmantojama.

2.1.2. Darbmašīnas nosaukums un tās nosacīts apzīmējums (marka), konstruktoru dokumentācijas indekss.

2.1.3. Norādes par darbmašīnas izmantošanu: iekšzemē (Latvijā) un/vai eksportam.

2.2. Izstrādājuma pamatojums un avoti.

Šajā sadaļā var dot atsauksmes, piemēram, uz šādiem izstrādājuma pamatojuma veidiem un avotiem:

— koksnes mehāniskās apstrādes mašīnu sistēma;

— analogu konstrukciju analīze;

— kokapstrādes darbmašīnu konstrukcijām izvirzītās pamatprasības darba drošības, drošuma, tehnoloģiskuma, darba precizitātes (instrumentālās un tehnoloģiskās) ziņā;

— izgatavotājrūpnīcas izmēģinājumu rezultāti u.c.

2.3. Izstrādājuma mērķis un tehnoloģiskās prasības.

2.3.1. Izstrādājuma mērķis (piem., radīt drošu un augstražīgu darbmašīnu noteiktu tehnoloģisko operāciju vai procesu izpildei).

2.3.2. Projektējamās darbmašīnas principiāla tehnoloģiskā shēma un izpildāmo tehnoloģisko operāciju vai procesu apraksts.

2.3.3. Izpildāmo tehnoloģisko operāciju vai procesu specifika (piem., iespējas regulēt apstrādes parametrus u.c.).

2.3.4. Rūpniecības uzņēmumi (dažādi kokzāģēšanas un kokapstrādes uzņēmumi vai citi), kuros paredzēts izmantot projektējamo darbmašīnu. Iespējas izmantot darbmašīnu tehnoloģiskajās plūsmās.

2.4. Tehniskās prasības.

2.4.1. Darbmašīnas sastāvs un tās konstrukcijai izvirzītās pamatprasības:

2.4.1.1. darbmašīnas tips (stacionāra, pārvietojama u.c.) un uzstādīšana (uz pamatiem vai citi varianti);

2.4.1.2. apstrādājamā materiāla padeve (mehanizēta vai rokas padeve);

2.4.1.3. darbmašīnas statne (piem., oriģināla, lietas, metinātas utt. konstrukcijas, ar sekojošu antikorozijas apstrādi un krāsojumu u.c.);

2.4.1.4. darbmašīnas piedziņa (elektropiedziņa, hidrauliskā, pneimatiskā vai kombinētā; individuāli griešanas un padeves mehānismiem vai kopējā un tml.);

2.4.1.5. griezējinstrumenti: tips, skaits, galvenie parametri u.c.;

2.4.1.6. apstrādājamais materiāls, tā veids (piem., zāģmateriāli, kokskaidu plātnes u.c.), sortimenti (zāģbaļķi, brusas, apmaloti vai neapmaloti zāģmateriāli — dēļi u.c.); apstrādājamo sortimentu minimālie un maksimālie parametri (diametrs, biezums un platums, garums);

2.4.1.7. galvenie apstrādes parametri un to regulēšanas iespējas (piem., maksimālais un/vai minimālais iezāģējuma augstums vai apstrādes platums, attālums starp zāģripām daudzripzāģmašīnām, u.c.);

2.4.1.8. atlikumu savākšana (piem., darbmašīnā iebūvēti mehāniskie vai citi transportieri, izveidots iebūvēts zāģskaidu uztvērējs, kura īscauruli var pievienot skaidu nosūkšanas un pneimotransporta iekārtai u.tml.);

2.4.1.9. krāsojums (jānodrošina darbmašīnas konstrukcijas pasargāšana no ūdens un eļļu iedarbības un tml.);

2.4.1.10. darbmašīnas piegāde patērētājiem (samontētā vai izjauktā veidā).

2.4.2. Darbmašīnas ģeometriskās precizitātes pieļaujamās novirzes (instrumentālā precizitāte), piemēram:

— bāzēšanas galda darba virsmas pieļaujamā novirze no plakanuma (izliekums nav pieļaujams);

— vadlineāla darba virsmas pieļaujamā novirze no taisnuma (izliekums nav pieļaujams);

— padeves veltņu un bāzēšanas galda darba virsmas savstarpējās paralelitātes pieļaujamā novirze;

— padeves veltņu savstarpējās paralelitātes pieļaujamā novirze;

— bāzēšanas galda un vadlineāla darba virsmu savstarpējās perpendikularitātes pieļaujamā novirze;

— pieļaujamā darbvārpstas mešanās — radiālā un aksiāla (ass virzienā);

— uz darbvārpstas uzstiprināta zāģa piespiedējdiska pieļaujamā aksiālā mešanās;

— uz darbvārpstas uzstiprinātas zāģripas un bāzēšanas galda savstarpējās perpendikularitātes pieļaujamā novirze;

— uz darbvārpstas uztiprinātas zāģripas un vadlineāla savstarpējās paralelitātes pieļaujamā novirze (attālums starp zāģripu un vadlineālu padeves kustības virzienā drīskt tikai palielināties);

— uz darbvārpstas uzstiprinātas zāģripas un ar padeves mehānisma palīdzību pārvietojamās pārbaudes brusas pārvietojuma virziena savstarpējās paralelitātes pieļaujamā novirze u.c.

2.4.3. Uz darbmašīnas izgatavotās produkcijas parametru pieļaujamās novirzes (tehnoloģiskā precizitāte), piemēram:

— izzāģēto sortimentu apstrādāto plato skaldņu pieļaujamā novirze no plakanuma garen — un diagonālā virzienos un šķērsvirzienā;

— izzāģēto sortimentu apstrādāto šauro skaldņu pieļaujamā novirze no taisnuma;

— izzāģēto sortimentu (zāģmateriālu un sagatavju) plato un šauro skaldņu savstarpējās perpendikularitātes pieļaujamā novirze;

— izzāģēto sortimentu platuma vai biezuma vienmērīguma pieļaujamās novirzes;

— apstrādāto virsmu raupjums.

2.4.4. Darba drošuma prasības:

2.4.4.1. galvenie darba drošuma rādītāji, piem., izstrāde līdz atteicei, kalpošanas ilgums (gadi vai darba stundas), TA un remontu darbietilpība u.c.;

2.4.4.2. darbmašīnas garantētais darba laiks un garantijas laika uzskaites nosacījumi (piem., garantijas laika uzskaiti sāk ar darbmašīnas pieņemšanu ekspluatācijā, bet ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc darbmašīnas nodošanas patērētājam — pēc darbmašīnas iegādes, ja tiek ievēroti ekspluatācijas instrukcijā doti noteikumi u.c.);

2.4.4.3. papildu drošuma prasības (piem., darbmašīnas mezglu un detaļu stiprinājumiem jāparedz nodrošinājums pret patvaļīgu atvienošanos, atbrīvošanos un tml.).

2.4.5. Izstrādājuma ražošanas un ekspluatācijas metroloģisko noteikumu prasības, norādot galvenos kontrolējamos parametrus un to noteikšanai lietojamos mērinstrumentus.

2.4.6. Unifikācijas un standartizācijas prasības (piem., norādot, ka izstrādājumam jāatbilst spēkā esošo Valsts standartu prasībām).

2.4.7. Darba drošības prasības (darbmašīnai jāatbilst Latvijas Republikā spēkā esošām kokapstrādes darbmašīnu drošības prasībām).

2.4.8. Estētikas un ergonomijas prasības.

2.4.9. Patenttīrības prasības, norādot, ka izstrādājumam tiek vai netiek izvirzītas prasības pattentīrības jomā.

2.4.10. Ekspluatācijas noteikumi, tehniskās apkopes un remonta prasības:

— darbmašīnai jānodrošina paredzēta tehnoloģiskā procesa izpilde atbilstoši tehniskā uzdevuma 4.1.6., 4.1.7. un 4.3.punktu prasībām;

— darbmašīnas tehniskā apkope veicama saskaņā ar instrukcijām, kas minētas ekspluatācijas nodrošinājuma dokumentos un tml..

2.4.11. Marķēšanas un iesaiņošanas prasības:

2.4.11.1. darbmašīnas statnei redzamā vietā jābūt piestiprinātai plāksnītei ar šādiem uzrakstiem:

— izgatavotājrūpnīca (nosaukums un preču zīme),

— darbmašīnas nosaukums un marka (nosacītais apzīmējums),

— darbmašīnas kārtas numurs un izgatavošanas gads;

2.4.11.2. norādes par darbmašīnas iesaiņošanu un piegādi pircējiem (piem., samontētā veidā).

2.4.12. Transportēšanas un uzglabāšanas prasības, piemēram:

— darbmašīnas konstrukcijai jānodrošina tās transportēšanas iespējamība neizjauktā veidā ar autotransportu vai pa dzelzceļu,

— darbmašīna uzglabājama saskaņā ar norādēm, kas tiek dotas ekspluatācijas nodrošinājuma dokumentos, u.c..

2.5. Darbmašīnas tehniskie rādītāji.

Tehniskie rādītāji tiek noteikti atkarībā no darbmašīnas veida, piemēram:

— sazāģējamā materiāla biezums, maksimālais un/vai minimālais;

— sazāģējamā materiāla platums, maksimālais un/vai minimālais;

— sazāģējamā materiāla garums, maksimālais un/vai minimālais;

— griezējinstrumenta parametri (piem., zāģripas maksimālais diametrs);

— griezējinstrumentu skaits;

— darbvārpstu (griezējinstrumentu) rotācijas ātrums;

— padeves ātrums;

— kopējā uzstādīta jauda;

— griešanas mehānisma piedziņas jauda;

— nosūcamā gaisa daudzums, minimālais gaisa plūsmas ātrums, skaidu uztvērēja pieslēgcaurules diametrs un skaidu uztvērēja pretestības koeficents;

— mašīnas gabarītizmēri (garums, platums un augstums);

— darbmašīnas masa;

— apkalpojošā personāla skaits un tml..

2.6. Darbmašīnas ekonomiskie rādītāji.

Prognozējami ekonomiskie rādītāji (maiņas ražīgums, pamatprodukcijas iznākums, īpatnējais enerģijas patēriņš u.c.) nosakāmi pēc ražotāju iniciatīvas vai, saskaņojot šo rādītāju sarakstu ar patērētāju (pasūtītāju). Rādītāju vērtības nosaka, apkopojot aprēķinu vai izgatavotājrūpnīcas iegūtus izmēģinājumu rezultātus.

2.7. Kontroles un pieņemšanas noteikumi.

Izstrādājuma konstruktoru dokumentācija no tehnoloģiskuma viedokļa jāsaskaņo ar izgatavotāju.

 

3.Konstruktoru dokumentācija

Konstruktoru dokumentāciju (KD) izstrādā pēc ražotāju iniciatīvas atbilstoši valstī pastāvošajai vienotai kārtībai konstruktoru dokumentācijas sistēmas izveidošanā.

 

4. Ražošanas tehniskie noteikumi

Ražošanas tehniskie noteikumi (RTN), kam jābūt saskaņotiem ar projektēšanas tehnisko uzdevumu (PTU), ietver turpmāk minētās nodaļas (šeit dots arī katras nodaļas ieteicamais saturs):

4.1. Ievads

4.1.1. Darbmašīnas nosaukums un pielietojums.

4.1.2. Darbmašīnas ekspluatācijas apstākļi: darbmašīnu paredzēts izmantot slēgtā (apkurināmā vai neapkurināmā) ražošanas telpā, zem nojumes vai atklātās ražošanas platībās un tml..

4.2. Tehniskās prasības

4.2.1. Darbmašīnas darba orgānu izgatavošanas un montāžas ģeometrisko precizitāti noteicošie rādītāji un to pieļaujamās novirzes (instrumentālās precizitātes rādītāji) saskaņā ar TPU punkta 2.4.2. prasībām.

4.2.2. Darbmašīnas ekspluatācijas rādītāji — uz darbmašīnas izgatavotās produkcijas parametru pieļaujamās novirzes (tehnoloģiskā precizitāte), saskaņā ar PTU punkta 2.4.3. prasībām.

4.2.3. Darbmašīnas izgatavošanai lietojamo materiālu uzskaitījums un to tehniskie rādītāji.

4.2.4. Darbmašīnas krāsojuma, galvanisko pārklājumu un tml. kvalitātes rādītāji.

4.2.5. Darbmašīnas sanitāri higiēniskie rādītāji, t.sk. dažāda veida atlikumu savākšana.

4.2.6. Darbmašīnas apkalpošanas un remonta ērtība, atbilstība darba drošības, estētikas un ergonomijas prasībām.

4.2.7. Patenttīrības prasības, detaļu un mezglu unifikācijas un standartizācijas prasības.

4.2.8. Tehnisko parametru stabilitāte, iedarbojoties apstrādes procesā darbojošām slodzēm un ārējiem faktoriem.

4.3. Marķēšana

4.3.1. Marķējuma saturs.

4.3.2. Marķējuma plāksnītes (vai markas) novietojums.

4.3.3. Marķējuma uznešanas (piestiprināšanas) veids.

4.4. Komplektācija

4.4.1. Piegādes komplektācijā paredzēto sastāvdaļu, instrumentu, rezerves daļu u.c. uzskaite un daudzums.

4.4.2. Ekspluatācijas nodrošinājuma dokumentu u.c. uzskaite un novietojuma (uzglabāšanas) prasības.

4.5. Kontrole un pārbaudes

4.5.1. Visu RTN 4.2.punktā ("Tehniskās prasības") minēto parametru kontroles un pārbaudes metodes. Šeit ieteicams dot konkrēto instrumentālās un darba precizitātes pārbaužu shēmas, norādot lietojamos mērinstrumentus un pieļaujamo noviržu robežvērtības.

4.5.2. Kontroles un pārbaužu periodiskums.

4.5.3. Kontroles un pārbaužu veikšanai nepieciešamo mērinstrumentu un mērierīču uzskaitījums, to tehniskie un kvalitātes (precizitātes) rādītāji.

4.6. Iesaiņojums, transportēšana un uzglabāšana

4.6.1. Iesaiņojuma veids atkarībā no produkcijas daudzuma, transportēšanas attāluma un veida, uzglabāšanas veida un apstākļiem.

4.6.2. Konservācija pirms iesaiņošanas, konservācijas materiāli, tehnoloģija, pārbaude un tehniskā dokumentācija, t.sk. arī dokumenti, kuri izsniedzami patērētājam (pasūtītājam) kopā ar END.

4.6.3. Darbmašīnu uzglabāšanas vietas un uzglabāšanas režīmi, t.sk. aizsardzība pret atmosfēras iedarbību.

4.6.4. Darbmašīnu kraušanas un transportēšanas operāciju īpatnības, lai nebojātu produkciju, to pārvietojot dažādos attālumos. Transportēšana patērētājam (pasūtītājam) ar autotransportu vai pa dzelzceļu, nostiprinājuma veidi.

 

5. Ekspluatācijas nodrošinājuma dokumenti

Ekspluatācijas nodrošinājuma dokumenti (END) paredzēti darbmašīnas un tās racionālās ekspluatācijas apgūšanai (izmantošana, tehniskā apkope, remonts, transportēšana, uzglabāšana u.c.). END izsniedz patērētājam (pasūtītājam), iegādājoties darbmašīnu. END izstrādā darbmašīnām, kuras ražo sērijveidā vai eksperimentālās partijās. END komplektā ietilpst:

— darbmašīnas ekspluatācijas instrukcija;

— darbmašīnas pase.

5.1. Darbmašīnas ekspluatācijas instrukcija

Darbmašīnas ekspluatācijas instrukcija ir dokuments, kas apraksta darbmašīnas uzbūvi (konstrukciju) un reglamentē tās izmantošanu, akopes, remontus un tml. Turpmāk sniegts instrukcijas satura izklāsts.

5.1.1. Ievads, kurā uzrādīts darbmašīnas (izstrādājuma) pielietojums. Tehnoloģiskais process, kura izpildei darbmašīna paredzēta. Rūpniecības nozare, kurā darbmašīna izmantojama. Apstrādājamais materiāls — tā veids, sortimenti u.c. Izpildāmo tehnoloģisko operāciju vai procesu apraksts un to specifika.

Ja izdarītas konstruktīvas izmaiņas, norādīt, no kāda rūpnīcas kārtas (izlaiduma) numura un gada tās ieviestas izstrādājumā.

5.1.2. Darbmašīnas tehniskais raksturojums. Darbmašīnas tips (stacionāra, pārvietojuma u.c.), apstrādājamā materiāla padeve (mehanizēta vai rokas padeve), atlikumu savākšana (pieslēgšanas iespējas pneimotransporta iekārtai u.c.) un tml. Darbmašīnas tehnisko rādītāju saraksts (saskaņā ar PTU 2.5.punktu). Darbmašīnas ekonomiskie rādītāji (saskaņā ar PTU 2.6.punktu).

5.1.3. Darbmašīnas iesaiņojums, transportēšana un uzglabāšana (sakaņā ar RTN 4.6. punkta prasībām). Darbmašīnas piegāde patērētājiem (pasūtītājiem) — samontētā vai izjauktā veidā.

5.1.4. Darbmašīnas uzbūves un tehnoloģiskā procesa apraksts.

5.1.4.1. darbmašīnas principiālā tehnoloģiskā shēma un tehnoloģiskā procesa apraksts;

5.1.4.2. darbmašīnas kopskats, galveno mehānismu un mezglu (sastāvdaļu) eksplikācija;

5.1.4.3. griešanas mehānisma konstrukcija, griezējinstrumenta iestatīšana;

5.1.4.4. galveno mehānismu un mezglu konstrukcija (uzrāde pēc ražotāja iniciatīvas atkarībā no darbmašīnas veida);

5.1.4.5. mehānismi un ierīces atlikumu savākšanai, to pievienošanas iespējas ceha (uzņēmuma) transporta ierīču sistēmai, piem., zāģskaidu transportēšanas pneimotransporta sistēmai. Pievienošanas elementu konstrukcijas;

5.1.4.6. darba drošības elementu izvietojums, uzskaitījums un konstrukcijas apraksts. To uzstiprināšana un regulēšana (piem., šķēlējnazis);

5.1.4.7. vadīšanas iekārtas un mehānismi, mēraparāti un mērierīces; to izvietojums, uzskaitījums un nozīme.

5.1.5. Mašīnas montāža un uzstādīšana. Pamatu konstrukcija. Uzstādīšanas precizitātes noteikšana un pieļaujamās novirzes, to noteikšanas metodika (pārbaužu izpildes shēmas, norādot lietojamos mērinstrumentus). Iekraušanas un izkraušanas transportieru, paliktņu un tml. montāža un pievienošana darbmašīnai. Ja šādi transportieri, paliktņi un tml. nav paredzēti piegādājamās darbmašīnas komplektā, tad jādod to rasējumi (shēmas) ar galvenajiem izmēriem.

5.1.6. Darbmašīnas ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un detaļu (arī griezējinstrumentu) nomaiņas paņēmieni. Darbmašīnas tehniskās apkopes (starpremontu apkalpošana — ikdienas un periodiska). Eļļošanas shēma (darbmašīnas kopskats ar eļļošanas punktu uzskaitījumu un eļļošanas punktu eksplikācijas tabula, uzrādot eļļošanas periodiskumu, lietojamās smērvielas u.c.).

5.1.7. Darbmašīnas darba orgānu izgatavošanas un montāžas ģeometriskās precizitātes pārbaužu shēmas, norādot lietojamos mērinstrumentus, pieļaujamo noviržu robežvērtības un faktisko noviržu vērtības (saskaņā ar PTU 4.2.punkta prasībām).

5.1.8. Darbs ar mašīnu.

5.1.8.1. darba vietas organizācijas shēma;

5.1.8.2. racionālie darba paņēmieni;

5.1.8.3. biežāk sastopamās kļūmes darbā, to cēloņi un novēršanas metodes;

5.1.8.4. darba precizitātes noteikšanas metodika un izgatavotās produkcijas parametru pieļaujamās novirzes, darba precizitātes pārbaužu shēmas, norādot lietojamos mērinstrumentus un pieļaujamo noviržu robežvērtības (saskaņā ar PTU 4.3.punkta prasībām).

5.1.9. Drošības tehnikas noteikumi (darbā ar mašīnu, kā arī montāžas, regulēšanas un remonta darbos) saskaņā ar PTU 4.7.punkta prasībām.

5.1.10. Darbmašīnas remonti. Plānveida profilaktisko remontu sistēmas shēma un remontdarbu saturs. Remontu periodiskums un darbietilpība.

5.1.11. Rūpnīcas garantijas (saskaņā ar darbmašīnas pases 5.punktu). Reklamāciju kārtība.

5.1.12. Darbmašīnas komplektācija:

— griezējinstrumenti, rezerves daļas un materiāli;

— mērinstrumenti un mērierīces, to galvenie parametri un pielietojamība;

— atslēdznieku instrumenti, palīgierīces eļļošanai un tml.;

— iekraušanas un izkraušanas transportieri, paliktņi un tml.

5.1.13. Rezerves daļu saraksts (sērijveidā ražotām darbmašīnām ieteicams rezerves daļu katalogs).

Piezīme: Teksts par darbmašīnas uzbūvi, tehnoloģisko procesu, montāžu, regulēšanu, rezerves daļām u.c. jāilustrē ar kvalitatīviem zīmējumiem vai fotoattēliem ar attiecīgām norādēm, pozīcijām, kas atkārtojas tekstā. Zīmējumus un fotoattēlus ieteicams izvietot tajā pašā lappusē, kurā atrodas attiecīgais teksts.

5.2. Darbmašīnas pase

Darbmašīnas pase ir dokuments, kas apliecina izgatavotājrūpnīcas garantētos darbmašīnas galvenos parametrus un tehnisko raksturojumu. Darbmašīnas pases saturs:

5.2.1. Darbmašīnas nosaukums un marka.

5.2.2. Rūpnīcas kārtas (izlaiduma) numurs un izgatavošanas gads.

5.2.3. Rūpnīcas garantijas.

5.2.3.1. Darbmašīnas garantētais darba laiks un tā uzskaites nosacījumi.

5.2.3.2. Izgatavotājrūpnīcas saistības par garantijas remontu.

5.2.4. Darbmašīnas (izstrādājuma) kvalitātes apliecinājums — par darbmašīnas atbilstību ražošanas tehniskajiem noteikumiem un derīgumu ekspluatācijai. Izgatavotājrūpnīcas atbildīgās amatpersonas paraksts, datums un zīmogs.

5.2.5. Darbmašīnas realizācijas iestādes (veikali, tirdzniecības bāzes un tml.) nosaukums, adrese un realizācijas datums. Atbildīgās amatpersonas paraksts un zīmogs.

5.2.6. Dati par darbmašīnas sertifikāciju.

Piezīme: Darbmašīnas (izstrādājuma) pasē visās vietās salasāmi jāuzrāda dokumentu parakstījušās atbildīgās personas ieņemamais amats, vārds un uzvārds.

 

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" direktors I.Baumanis