Par sertificētu lauksaimniecības tehniku

Par šo dokumentu paketi

Ainārs Lāčgalvis, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieks, Mehanizācijas nodaļas vadītājs — "Latvijas Vēstnesim" — sakarā ar 1994. gada 27. decembrī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju"

Reģionālā mašīnbūve

un problēmas

Pēdējos gados izveidojušies tādi ekonomiskie nosacījumi, ka kļuvis nepieciešams Latvijā radīt savu reģionālo mašīnbūvi. Līdz 1990. gadam lauksaimniecības mašīnas lielā mērā ieveda no Krievijas, Baltkrievijas un citām Padomju Savienības republikām. Agrāk katrs kaut ko gan gatavoja arī savās darbnīcās, bet to nevarēja saukt par īstu mašīnbūvi. Tā sāka veidoties uz lauktehniku bāzes. Taču par īstu reģionālās mašīnbūves aizsākumu faktiski var uzskatīt tikai 1991. gadu. Un nu Latvijā ir ap 250 lauksaimniecības tehnikas ražotāju, kas gatavo ap 500 tehnikas vienību veidu.

Līdz ar to rodas problēma: atsevišķi tehnikas ražotāji nevēlas atbildēt par savu darba kvalitāti. Parasti notiek tā: ražo, pārdod un vairāk neliekas ne zinis. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijā, kas strādā Latvijā kopš gadsimta sākuma, vidēji gadā izmēģināja līdz 100 lauksaimniecības mašīnām, bet 1993. gadā vairs tikai 30. Pārējās izgatavotās mašīnas tirgo bez jebkādas izmēģināšanas. Un, nopērkot šādu mašīnu, nav nekādas garantijas, ka ar to varēs strādāt tīrumā vai fermā.

Obligāta sertifikācija

Tāpēc 1994. gada 27. decembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju".

Lielas nesaskaņas mums rodas ar tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka nepieciešams uzreiz ieviest Eiropas standartus. Mēs līdz šim strādājām pēc tā saucamās GOST sistēmas, Eiropā ir spēkā starptautiskā standartu sistēma. Un mēs nevaram uzreiz pāriet uz šo sistēmu, jo nepieciešams savs pārejas periods.

Kāda ir būtiskākā atšķirība salīdzinājumā ar pastāvošo kārtību Eiropas valstīs? Lauksaimniecības mašīnas tur vērtē pēc trim kritērijiem: nekaitīguma cilvēka dzīvībai, veselībai un apkārtējai videi. Šīs prasības ir obligātas, bet pārējais ir mazsvarīgs.

Tur nepārbauda lauksaimniecības mašīnas funkcionālo vai tehnoloģisko atbilstību, tas ir, vai mašīna pilda tai paredzēto darbu. Tas ir tāpēc, ka šajās valstīs (Rietumeiropā) nevar pagatavot, piemēram, arklu, kas pilnīgi neapvērš augsni. Bet pie mums Latvijā gatavo arklu, kas slikti ar, kombainu, ar ko nevar izkult graudus, dzirnavas, kas pusi graudu samaļ, bet pusi atstāj veselus.

Tāpēc, lūk, ir nepieciešama obligāta lauksaimniecības mašīnu izmēģināšana. Un šīs testēšanas funkcijas uzticētas Valsts Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijai, kas ir Zemkopības ministrijas pārziņā.

Obligāta sertifikācija patlaban ir attiecināma uz šādu Latvijas Republikā realizējamo lauksaimniecības tehniku:

1) augkopības produkcijas ražošanas tehnoloģiskās mašīnas,

2) lopkopības produkcijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas,

3) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes iekārtas,

4) mežu izstrādes tehnika, kokapstrādes mašīnas un iekārtas.

Testēt — pakāpeniski

Ar šo gadu stājas spēkā prasība, ka ikvienai lauksaimniecības mašīnai, to realizējot, jābūt nepieciešamajai dokumentācijai. Aizliegts pārdot mašīnas, kurām nav lietošanas instrukcijas un pases ar garantiju. Tas vajadzīgs, lai, iegādājoties lauksaimniecības mašīnas, pircējam būtu objektīva un maksimāla informācija par tām. Un visiem lauksaimniecības tehnikas ražotājiem jāsaskaņo tehniskā dokumentācija Latvijas valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniski pētnieciskajā institūtā, bet mežizstrādes mašīnu ražotājiem — Latvijas valsts mežzinātnes institūtā "Silava".

Izstrādāts arī nolikums par nosaukumu un marku piešķiršanu Latvijā ražotajai tehnikai. Līdz ar to līdzīgi citām Rietumeiropas valstīm ieviesīsim savu marķēšanas sistēmu.

Nolikumā "Par Latvijas Republikā ražotās lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas tehniski normatīvo dokumentāciju" paskaidrots, kā izstrādāt nepieciešamos dokumentus, kādi ietilpst normatīvi tehniskajā dokumentācijā, un tie ir: projektēšanas tehniskais uzdevums, agrotehniskās prasības, ražošanas tehniskie noteikumi un citi.

Instrukcija "Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas sertifikācija" paredzēta lauksaimniecības mašīnu ražotājiem. Tajā reglamentēts viss sertifikācijas process, izveidota ekspertu komisija, kurā ir gan pieredzējuši speciālisti, gan tehnikas ražotāji, gan augstskolu pasniedzēji, profesori.

Paredzēts, ka ar 1998. gadu Latvijā ražoto lauksaimniecības tehniku nedrīkstēs pārdot bez sertifikāta.

Importa tehnika

Nolikuma "Par lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas obligāto sertifikāciju" 6. punktā ir teikts: "Pēc uzņēmēju pieprasījuma Nacionālais lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas centrs nosaka importa lauksaimniecības tehnikas ražotājvalsts izsniegtā sertifikāta atzīšanu vai neatzīšanu Latvijas Republikā."

Importa tehnikas pārbaudes mērķis — zināt, kādas mašīnas ieved Latvijā un vai tās pie mums var lietot. Šī prasība galvenokārt attiecas uz tirgotājiem. Ja tie ieved tehniku realizācijai, tad Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijā jāiesniedz pieteikums, un speciālisti to novērtēs.

Tas ir jādara tāpēc, ka mūsu valstī ieved ļoti nekvalitatīvu tehniku no Krievijas un Baltkrievijas. Piemēram, pagājušajā vasarā pārbaudītie Tulā ražotie piekabināmie kombaini spēja nobraukt tikai dažus metrus... Iegādājoties šādu tehniku, zemnieki ciestu lielus zaudējumus.

Kontrole

Patlaban mūsu uzdevums ir novērst cēloņus, lai zemnieki varētu iegādāties tikai sertificētu, tas ir, pārbaudītu tehniku un lai ražotājs nodrošinātu pilnu servisu un garantiju.

Viena lieta ir slikti konstruēta mašīna, bet otra — slikti izgatavota mašīna. Tomēr ražotājam par tehnikas kvalitāti jāatbild un jānodrošina konkrēts garantijas remonts, lai zemniekam tas nebūtu jādara par saviem līdzekļiem garantijas periodā.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā izdarīti grozījumi, un līdz ar to Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija, kas ir Zemkopības ministrijas pakļautībā, būs tiesīga sodīt arī par lauksaimniecības tehnikas realizāciju bez atbilstības sertifikāta.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore