Mēs nākam no savas pagātnes, lai veidotu tādu nākotni, kādu vēlas mūsu tautas

Vakar, 23. maijā, Latvijā sākās Ukrainas Prezidenta Leonīda Kučmas oficiālā valsts vizīte. Šodien — tās noslēgums

Latvijas Valsts prezidenta saruna ar Ukrainas Prezidentu Rīgas pilī

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas un prezidenta Leonīda Kučmas iepazīstināšanas ar oficiālajām delegācijām un Latvijā akreditēto diplomātisko korpusu Rīgas pils Ģerboņu zālē notika Latvijas un Ukrainas prezidentu pirmā saruna.

Sveicot viesi, Guntis Ulmanis izteica gandarījumu, ka Ukrainas prezidents ir pirmais citas valsts vadītājs, kurš tiek uzņemts atjaunotajā Rīgas pilī. Viņš vērsa sava viesa uzmanību uz lielo interesi, kas Latvijā vērojama par šo vizīti. Prezidenti bija vienisprātis, ka Latvijas un Ukrainas attiecības ir ļoti labas un ka nav nekādu šķēršļu to veiksmīgai tālākai attīstībai.

Sarunas laikā tika apspriesti divpusējie saimnieciskie un politiskie jautājumi, Eiropas integrācijas un drošības problēmas, kā arī Latvijas un Ukrainas attiecības ar citām valstīm.

Prezidenti detalizēti informēja viens otru par jaunāko notikumu attīstību savu valstu saimnieciskajā un politiskajā dzīvē. Viņi atzina, ka abām valstīm ir pavērusies unikāla vēsturiska iespēja atjaunot un nostiprināt savu valstiskumu un apliecināja savu nelokāmo apņēmību šo iespēju realizēt. Sarunas laikā vairākkārt tika uzsvērta savstarpējā atbalsta lielā nozīme.

Prezidents Leonīds Kučma pastāstīja par savu piedalīšanos Otrā pasaules kara nobeiguma 50.gadadienas pasākumos Maskavā un ar to saistītajām pārdomām. Latvijas Valsts prezidents, savukārt, iepazīstināja Ukrainas vadītāju ar apsvērumiem, kas viņam liedza piedalīties svinībās Maskavā. Viņš norādīja uz Otrā pasaules kara rezultātu kā faktisko 1940.gada okupācijas atkalatjaunošanu Baltijā.

Leonīds Kučma informēja Latvijas Valsts prezidentu arī par ASV prezidenta nesenā Kijevas apmeklējuma rezultātiem. Prezidents Leonīds Kučma izteica gandarījumu par vērojamo progresu Ukrainas attiecībās gan ar Rietumu valstīm, gan ar starptautiskajām finansu institūcijām. Viņš uzsvēra Ukrainas konstitūcijas noteikto neitralitātes politiku, kas ir negrozāma attiecībā uz iestāšanos NVS valstu militāri politiskajā savienībā. Prezidenti bija vienisprātis, ka vienpusēji centieni forsēt NVS struktūru attīstību, it sevišķi drošības jomā, rada pretēju efektu. Latvijas un Ukrainas vadītāji nosodīja jebkādus mēģinājumus iesaistīt NVS valstu struktūrās valstis, kas to nevēlas.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma paziņoja, ka Baltijas valstu neatkarība jāuzskata par uz visiem laikiem izlemtu un atrisinātu jautājumu.

Latvijas Valsts prezidents apliecināja atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un norādīja, ka Ukrainas vienotība un labklājība ir viens no Eiropas drošības un stabilitātes pamatnosacījumiem. Guntis Ulmanis apstiprināja Latvijas atbalstu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Padomē.

Tika konstatēta viedokļu sakritība jautājumā par evolucionāru NATO paplašināšanu. Latvijas Valsts prezidents atbalstīja Ukrainas viedokli, ka šī alianse nedrīkst būt slēgta tām valstīm, kas vēlas tajā iekļauties. Prezidents Leonīds Kučma atzina, ka NATO šobrīd ir Eiropas stabilitātes garants, un izteica vēlmi aktivizēt Ukrainas sadarbību ar NATO.

Guntis Ulmanis norādīja, ka iestāšanās NATO ir vitāli svarīga Baltijas drošībai un ka NATO paplašināšanas procesā nedrīkst pieļaut nepārdomātus politiskus soļus, kas izraisītu jaunu "pelēko drošības zonu" vai ietekmes sfēru noteikšanu Eiropā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina un Latvija ir vienlīdz ieinteresētas nepieļaut jaunu buferjoslu veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem. Prezidenti atzina, ka no kopējās kaimiņvalsts, lielākoties priekšvēlēšanu apsvērumu dēļ, nākamie draudi un politiskais spiediens pastiprina daudzu valstu vēlmi iesaistīties drošās un stabilās militāri politiskās savienībās, lai nodrošinātu savu valstiskumu un attīstību.

Sarunas turpinājumā liela uzmanība tika veltīta Ukrainas un Latvijas saimnieciskās attīstības jautājumiem. Tika uzsvērta makroekonomiskās un monetārās politikas organiskās saistības ievērošanas nepieciešamība, apspriesta iedzīvotāju sociālās nodrošināšanas un viņu labklājības uzlabošanas pasākumu gaita. Prezidents Guntis Ulmanis atzīmēja ukraiņu kopienas aktīvo darbu Latvijā un interesējās par Ukrainas puses viedokli šajā jautājumā. Tika apspriesti vairāki konkrēti jautājumi, kā veicināt Latvijas ukraiņu kopienas integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Valsts prezidenta Kanceleja

Attēlos: Ukrainas prezidenta cieņas apliecinājums Latvijai — ziedi pie Brīvības pieminekļa; saruna ar Ministru prezidentu Māri Gaili un ukraiņu kultūras entuziastu Latvijā Knutu Skujienieku; valsts dokumentu parakstīšanas brīdis; tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Anatoliju Gorbunovu.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētāja saruna ar Ukrainas Prezidentu Saeimas namā

Vakar, 23.maijā, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu. Ukrainas prezidentu Saeimas namā sagaidīja Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jevgēnijs Zaščerinskis.

Sveicot Ukrainas prezidentu, Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs izteica pateicību par Saeimas apmeklējumu, uzsverot, ka abu valstu starpparlamentārās attiecības raksturojot sirsnīgums un savstarpēja izpratne. A.Gorbunovs pieminēja Ukrainas atbalstu Latvijas neatkarības nostiprināšanas sākumā. Būdama ANO locekle, Ukraina ir atbalstījusi Latviju starptautiskajās institūcijās un forumos. A.Kiršteins sarunā pieminēja arī Latvijas parlamenta delegācijas iniciatīvu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā apspriest jautājumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Savukārt Leonīds Kučma, runājot par Ukrainas un Latvijas parlamentārajām attiecībām, atgādināja, ka tās varētu būt intensīvākas. "Es esmu teicis saviem parlamentāriešiem," atzina Ukrainas prezidents, "ka nav jābrauc uz Ameriku, Angliju un Vāciju, vecajām demokrātijas valstīm, mums jābrauc pieredzē pie tiem, kas tāpat kā mēs no jauna veido tirgus ekonomiku." Tikšanās laikā Leonīds Kučma interesējās par likumdošanas gaitu LR Saeimā un parlamenta darba procedūru, kur Saeimas priekšsēdētājam, kurš vada parlamenta darbu jau trešo reizi, neapšaubāmi ir liela pieredze. Runājot par šo tematu, Anatolijs Gorbunovs uzsvēra, ka nozīmīga bija Satversmes atjaunošana, kas faktiski leģitimēja Latvijas Republiku. Atjaunotais Kārtības rullis ar 5. Saeimas darbības laikā izstrādātajiem grozījumiem neatkarīgi no politisko spēku sadales ļauj optimizēt likumdošanas procedūru. Līdz ar to ir panākta zināma kārtība, kas neļauj paralizēt Saeimas likumdošanas darbu. Vēl Ukrainas prezidents interesējās, vai pozīcijai un opozīcijai Saeimā atšķiras viedokļi stratēģijā. Viņš atzina, ka Ukrainas parlamentā tā ir viena no lielākajām problēmām.

Tikšanās noslēgumā tika izteikti abpusēji priekšlikumi turpināt Latvijas un Ukrainas parlamentārās attiecības, kā arī sadarbību starptautiskajās institūcijās.

Ināra Pomere,

Saeimas ziņu dienests

Pārējais par vizīti — 7.lpp.