Latvijas Zinātņu akadēmijā

16. maijā notika kārtējā akadēmijas Senāta sēde.

Latvijas ZA prezidents T.Millers sniedza pārskatu par ZA līdzdalību Eiropas zinātņu akadēmiju darba apspriedē Rumānijā (Sinajā) 24.–26. aprīlī. Apspriedē piedalījās pārstāvji no Austrumu un Viduseiropas nacionālajām zinātņu akadēmijām un starptautiskajām zinātniskajām organizācijām, bija pārstāvētas arī Francijas un Zviedrijas ZA, Vācijas Maksa Planka institūtu apvienība un citi. Apspriedes galvenās tēmas: nacionālās akadēmijas pagātnē un nākotnē, starptautiskā kooperācija, akadēmiju un universitāšu sadarbība un citas. Intereseni izraisīja Latvijas ZA pārstāvju (T.Millers, J.Kristapsons) ziņojumi par pēdējos gados Latvijā un Latvijas Zinātņu akadēmijā notikušajām izmaiņām, par situāciju zinātnes un augstākās izglītības integrācijā. LZA transformējusies par klasiska tipa akadēmiju, un zinātniskie institūti ir kļuvuši patstāvīgi. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Turpretim pārējās Austrumu un Viduseiropas valstu akadēmijas ir saglabājušas savā sastāvā arī pētnieciskos institūtus. Vispārēju uzmanību apspriedē piesaistīja paziņojums, ka tiek gatavota Vācijas nacionālās ZA dibināšana, un ļoti iespējams, ka šai akadēmijai būs piesaistīti arī institūti.

LZA prezidenta padomnieks J.Kristapsons iepazīstināja Senātu ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ZA aktivitātēm, lai tālāk attīstītu nu jau par labu tradīciju kļuvušo šo akadēmiju ciešo sadarbību, kuru paredzēts organizatoriski akcentēt, lai vajadzības gadījumos būtu iespējama kopīga rīcība starptautiskā mērogā. Tāpat ir iecerēts izstrādāt un realizēt vismaz trīs kopīgas zinātniskas programmas Baltijas reģionam aktuālu problēmu izpētei: enerģētikā, Baltijas jūras un humanitārajās zinātnēs. Programmu koncepcijas paredzēts akceptēt kopīgajā apspriedē šī gada septembrī Tallinā. Tāpat paredzēts parakstīt dokumentus par savstarpējas Baltijas valstu zinātnieku apmaiņas intensificēšanu.

Latvijas Zinātņu akadēmija ik gadu piešķir savu augstāko atzinības zīmi "Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu" diviem zinātniekiem — vienam Latvijā un vienam ārzemēs. 1995. gadā to saņems Dr.habil.biol. E.Grēns un Dr.jur.D.A.Lēbers.

Senāts apstiprināja LZA goda doktora (Dr.honoris causa) nosaukuma piešķiršanu ķīmijas zinātnē ASV dzīvojošam latviešu izcelsmes zinātniekam Jānim Robiņam, speciālistam polimēru materiālu tehnoloģijas jomā.

Senāts apsprieda jautājumu par LZA 1996. gada budžetu Latvijas Republikas valsts budžeta ietvaros.

Par LR Labklājības ministrijas izstrādāto LR Ministru kabineta lēmuma projektu "Par Valsts emeritus zinātnieka nosaukumu un Valsts emeritus zinātnieku fondu" referēja akadēmiķis M.Beķers. Senāts dokumentu novērtēja atzinīgi.

Plaša diskusija izvērsās par LR Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā dokumenta "Zinātnes finansēšanas sistēmas reformas konceptuālais risinājums" projektu, kurš tikai šī gada 5. maijā izsūtīts izskatīšanai LZA, vairākām ministrijām un Latvijas Zinātnes padomei. LZA Senāts atzīmēja, ka dokuments ir sasteigts, pašos pamatos pretrunā ar LR likumu par zinātnisko darbību, tā ideju realizēšana principiāli mainītu esošo zinātnes organizācijas sistēmu Latvijā.

Ārpus sēdes dienaskārtības tika ierosināts izteikt LZA attieksmi pret tā saucamo "čekas maisu lietu". Dominēja divi viedokļi: LZA jāizsaka sava attieksme sakarā ar Latvijas zinātnieku un inteliģences nomelnošanu; akadēmijai nav jāiejaucas politiķu spēlēs.

Latvijas ZA sekretariāts