• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 25. februāra rīkojums Nr. 102 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam īstenošanas plānu laikposmā līdz 2016.gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2015., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/op/2015/41.18

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.103

Par darba grupu nacionālā ziņojuma sagatavošanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 2.cikla ietvaros

Vēl šajā numurā

27.02.2015., Nr. 41

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 102

Pieņemts: 25.02.2015.

OP numurs: 2015/41.18

2015/41.18
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr.102

Rīgā 2015.gada 25.februārī (prot. Nr.9 22.§)

Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam īstenošanas plānu laikposmā līdz 2016.gadam

1. Apstiprināt Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018. gadam īstenošanas plānu laikposmā līdz 2016. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanas koordinēšanā.

3. Iesaistītajām institūcijām 2015. gadā nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2016. gadā un turpmāk plānā paredzēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2016. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojumā Nr. 542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018. gadam" noteikto grafiku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Kultūras ministre Dace Melbārde

 

 

(Ministru kabineta
2015.gada 25.februāra
rīkojums Nr.102)

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam īstenošanas plāns laikposmā līdz 2016.gadam

Rīgā, 2015

Plānā lietotie saīsinājumi

AiM – Aizsardzības ministrija
ĀM – Ārlietu ministrija
EEZ – Eiropas Ekonomiskā zona
EEZ finanšu instruments – EEZ finanšu instrumenta grantu shēma "NVO fonds" 2009. –2014.gadam
ELA – Eiropas Latviešu apvienība
EM – Ekonomikas ministrija
ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ESF – Eiropas Sociālais fonds
ETVVPF – Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds
FM – Finanšu ministrija
IeM – Iekšlietu ministrija
IZM – Izglītības un zinātnes ministrija
JSPA – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra
KISC – Kultūras informācijas sistēmu centrs
KM – Kultūras ministrija
LBAS – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDK – Latvijas Darba devēju konfederācija
LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LM – Labklājības ministrija
LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka
LNKBA – Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
LNKC – Latvijas Nacionālais kultūras centrs
LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
LNVM – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
LOM – Latvijas Okupācijas muzejs
LU – Latvijas Universitāte
LU FSI – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts
LU LVI – Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts
LU VFF – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte
LVA – Latviešu valodas aģentūra
NEPLP – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
NKC – Nacionālais kino centrs
NVO – Nevalstiskās organizācijas
PBLA – Pasaules brīvo latviešu apvienība
PMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
PROGRESS – ES nodarbinātības veicināšanas un sociālās solidaritātes programma PROGRESS 2007.–2013.gadam
SIF – Sabiedrības integrācijas fonds
SM – Satiksmes ministrija
TM – Tieslietu ministrija
VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VISC – Valsts izglītības satura centrs
VKKF – Valsts kultūrkapitāla fonds
VM – Veselības ministrija

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. – 2018.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) īstenošanas plāns laikposmā līdz 2016.gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu pamatnostādņu (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542, grozītas ar Ministru kabineta 2012.gada 12.decembra rīkojumu Nr.596) mērķu sasniegšanu, īstenojot plānā iekļautos konkrētos uzdevumus un pasākumus.

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojuma Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012. – 2018.gadam" 4.1.apakšpunktam, Kultūras ministrijai jāsagatavo un kultūras ministram Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz pamatnostādņu īstenošanas rīcības plāns. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padome1 (turpmāk – Padome) 2013.gada 20.septembra sēdē izskatīja nepieciešamību saskaņot plāna īstenošanas periodu ar vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, un ieteica nākamo plānu izstrādāt trīs gadu periodam. Ievērojot Padomes lēmumu, plāns izstrādāts laika periodam līdz 2016.gadam.

Pamatnostādnēs noteiktie nozares politikas virsmērķis un mērķi, kopš to pieņemšanas brīža, nav mainījušies, taču ir notikušas izmaiņas sabiedrībā, kas prasa pastiprināt rīcību atsevišķos konkrētos virzienos, vienlaicīgi pievēršot vairāk uzmanības atsevišķām mērķa grupām.

Daļa Rīcības plāna pasākumu pamatnostādņu īstenošanai 2012.–2013.gadā ir īstenoti pilnībā, vai arī ir secināts, ka citu pasākumu īstenošana mērķu sasniegšanai būtu atbilstošāka.

Izstrādājot plānu, par bāzi tika ņemts pamatnostādnēs iestrādātais plāns 2012. – 2013.gadam "Turpmākās rīcības plānojumā paredzētie uzdevumi un pasākumi" (pamatnostādņu 9.nodaļa) un no iesaistītajām institūcijām saņemtā informācija par plāna izpildi2. Jāņem vērā, ka apstiprinot pamatnostādnes tika noteikts, ka plāna pasākumi tiks īstenoti no institūciju rīcībā esošajiem valsts budžeta līdzekļiem. Pēc Referenduma valdība lēma, ka ir nepieciešams plānu papildināt ar jauniem pasākumiem un piešķirt tiem finansējumu (Ministru kabineta 29.05.2012 sēdes prot.30, 41.§ 2.punkts) – vairāku pasākumu īstenošanai tika piešķirts finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī valsts budžeta grozījumu rezultātā. Lai varētu sasniegt pamatnostādņu mērķus, plāna pasākumi ir jāīsteno pastāvīgi un regulāri, tādēļ ir svarīgi, lai tie tiktu turpināti.

Rīcības plāna uzdevumu un pasākumu izvēli ir ietekmējušas tādas norises kā, piemēram, Referendums par otru valsts valodu 2012.gada 18.februārī (turpmāk – Referendums), pētījumi (piemēram, pētījums Piederības sajūta Latvijai. Mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptauja3) un tajos gūtās atziņas.

Sagatavojot plānu, tika ņemti vērā priekšlikumi no "Pilsoņu debatēm par integrāciju"4 (2012), Mazākumtautību foruma (2013), konferences “Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" (2012, 2013, 2014), Eiropas Pilsoņu gada (2013) ietvaros notikušajiem reģionālajiem forumiem, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes (turpmāk – Padome) sēdēm.

Plāna sagatavošanas procesā tika saņemta informācija no nozaru ministrijām par attiecīgajā nozarē plānotajiem pasākumiem pamatnostādņu īstenošanai.

Plāna projekts prezentēts un apspriests Padomē, Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvajā komitejā, Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvajā padomē, kā arī NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē.

Vienlaicīgi jāatzīmē, ka, izstrādājot plānu, ir ņemts vērā, ka atsevišķās pamatnostādņu jomās, it sevišķi, diasporas politikas5,6, izglītības politikas7 un valodas politikas8 jomās, ir izstrādāti politikas plānošanas dokumenti, kas nedublē piedāvātos plāna pasākumus, bet ir viens otru papildinoši.

1. Pamatnostādņu mērķi un rīcības virzieni

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta: nacionāla un demokrātiska kopiena, kura nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.

Pamatnostādņu mērķu sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir virzīti uz to, lai Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas rezultātā sabiedrībā tiktu veicinātas un notiktu kvalitatīvas pārmaiņas, kuru sasniegšanu raksturos pamatnostādnēs definētie politikas ietekmes rezultatīvie rādītāji. Pamatnostādņu īstenošana notiek trīs rīcības virzienos, un tiem ir definēti desmit sasniedzamie mērķi – pa četriem divos pirmajos rīcības virzienos un divi – trešajam rīcības virzienam.

1. Rīcības virziens: Pilsoniskā sabiedrība un integrācija

Mērķi:

1.1. Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes.

1.2. Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas.

1.3. Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju.

1.4. Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā.

2. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa

Mērķi:

2.1. Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā.

2.2. Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem.

2.3. Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī.

2.4. Nostiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai.

3. Rīcības virziens: saliedēta sociālā atmiņa

Mērķi:

3.1. Nostiprināt uz patiesiem faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā.

3.2. Veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni.

2. Plāna mērķis, paredzētie pasākumi un darbības rezultāti

Plāna mērķis: Pamatnostādņu īstenošana laika periodā līdz 2016.gadam, īstenojot pamatnostādņu mērķu sasniegšanu veicinošus pasākumus.

Plānā iekļauti konkrēti uzdevumi un pasākumi, kas sakārtoti atbilstoši Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem. Plānā atspoguļoti arī pasākumu īstenošanai pieejamie finansēšanas avoti un papildus nepieciešamais finansējums, pasākumu īstenošanas termiņi, par plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī pasākumu tiešās darbības rezultāti.

Pasākumu īstenošana tieši nodrošina Pamatnostādņu rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Plāna īstenošanas ietekme uz pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu tiks vērtēta atbilstoši pamatnostādnēs izvirzītajiem termiņiem un definētajiem ietekmes rādītājiem.

3. Plāna finansēšanas avoti

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, t.sk. ES struktūrfondi, Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments, kā arī privātais kapitāls. Plānā pasākumu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu, t.sk. citas ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu, finansējums. Iesaistītās institūcijas 2014.gadā pasākumus īsteno tām jau piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Turpmākajiem gadiem, argumentējot nepieciešamību, kārtējā budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara sagatavošanas gaitā tiks pamatots un pieprasīts papildu finansējums.

Plāna īstenošanas laikā beigsies Eiropas Savienības 2007. – 2013.gada fondu un programmu apguves termiņi un sāksies jaunā plānošanas perioda (2014 – 2020) fondu ieviešana. Atsevišķas iepriekšējā perioda programmas tiek reformētas, piemēram – apvienojot vairākas iepriekšējā perioda programmas vai aktualizējot programmu mērķus un mainot nosaukumus. Tādēļ daļai iepriekšējā plāna īstenošanas periodā uzsākto un turpināmo pasākumu var mainīties finansēšanas avots:

ES Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma 2014. – 2020.gadam. Līdz programmas uzsākšanai pasākumu finansēšanas avots vēl aizvien ir Eiropas Komisijas Nodarbinātības veicināšanas un sociālās solidaritātes programma PROGRESS 2007. – 2013.gadam;

ES programma "Radošā Eiropa" 2014. – 2020.gadam. Iepriekš – Eiropas Kopienas programma "Kultūra" 2007. – 2013.gadam;

ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds 2014. – 2020.gadam. Iepriekš divi atsevišķi fondi – Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds 2007. – 2013.gadam (īstenošana paredzēta līdz 2015.gada 30.jūnijam) un Eiropas Bēgļu fonds 2008. – 2013.gadam;

– Eiropas Savienības fondi – Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds.

Līdz 2015.gada beigām pasākumu īstenošanai tiks izmantota arī EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programma "NVO fonds" 2009. – 2014.gadam.

Līdz 2017.gadam turpināsies Latvijas – Šveices sadarbības programma "Atbalsts jaunatnes politikas attīstībai attālos vai mazattīstītos Latvijas reģionos".

ES fondu finansējums pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ieplānots, saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna finanšu pielikumu9. Pamatnostādnēs nav ietverti tādi uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus.

4. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

1.tabula

Piešķirtais finansējums pasākumu īstenošanai sadalījumā pa ministrijām un iesaistītajām institūcijām

 

2014*

2015**

2016**

KOPĀ (euro):

2 547 994

2 402 122

2 374 165

Aizsardzības ministrija

655 203

635 501

635 501

Ārlietu ministrija

223 461

223 461

209 162

Izglītības un zinātnes ministrija

330 106

330 106

330 106

Kultūras ministrija

532 476

571 465

571 465

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

383 197

383 197

383 197

Sabiedrības integrācijas fonds

419 250

244 734

244 734

t.sk. budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

156 516***

   
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

27 034

13 658

0

Valsts kanceleja

4 267

0

0

* Piešķirtais finansējums saskaņā ar 2013.gada 1.novembrī Saeimā pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2014.gadam".
** Piešķirtais finansējums saskaņā ar 2013.gada 16.novembrī Saeimā pieņemto likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam ".
*** Piešķirtais finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" (saskaņā ar Ministru kabineta 21.01.2014 rīkojumu Nr.41 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem").

2.tabula

Papildus piešķirtais un vēl nepieciešamais finansējums, lai īstenotu sabiedrības integrācijas pasākumus

 

2015****

2016

piešķirts****

nepieciešams papildus*****

KOPĀ (euro):

1 413 639

1 380 016

3 779 654

Izglītības un zinātnes ministrija

0

0

32 670

Kultūras ministrija

33 623

0

1 094 000

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

1 024 298

1 024 298

2 255 712

Sabiedrības integrācijas fonds

355 718

355 718

273 903

Tieslietu ministrija

0

0

102 026

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

0

0

21 343

**** 2015.gadam papildus piešķirtais finansējums, lai īstenotu sabiedrības integrācijas pasākumus 2015.–2016.gadā (saskaņā ar 2014.gada 17.decembrī Saeimā pieņemtajiem likumiem "Par valsts budžetu 2015.gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam ").
***** 2016.gadā papildus nepieciešamais finansējums, saskaņā ar institūciju priekšlikumiem 2015.–2017.gada jaunajām politikas iniciatīvām.

5. Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas un pārskati

Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir Kultūras ministrija. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi.

Kultūras ministrija sagatavo un kultūras ministrs iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumā Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012. – 2018.gadam" noteikto grafiku.

6. Plānotie pasākumi

Nr.p.k.

Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai

Izpildes termiņš

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

Tiešie darbības rezultāti

Finansējuma avoti un papildus nepieciešamais finansējums

1.

Rīcības virziens: PILSONISKĀ SABIEDRĪBA UN INTEGRĀCIJA

1.1.

Mērķis: Attīstīt pilsonisko izglītību, izmantojot formālās un neformālās izglītības metodes

1.1.1.

Uzdevums: Pilnveidot bērnu un jauniešu pilsoniskās zināšanas un prasmes visu līmeņu izglītības programmās

1.1.1.1.

Filmu rādīšana skolās un/vai bibliotēkās, kurām seko izglītojoša diskusija par pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas jautājumiem Sākot no 2016. gada KM10 LNB, NKC Uzsākts un īstenots projekts divu plānošanas reģionu skolās Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.1.1.2.

Jauna, kompetenču pieejā balstīta pamatizglītības standarta izstrāde, veicinot pilsoniskās izglītības un vērtībizglītības pilnveidi 2016. IZM (VISC)   Izstrādāts pamatizglītības standarts Piešķirtā budžeta ietvaros

1.1.1.3.

Vērtībizglītības jautājumu aktualizēšana sabiedrībā 2015.–2016. IZM (VISC)   Ik gadu organizēta vismaz viena konference pedagogiem, vecākiem, mediju pārstāvjiem 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros 2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.1.1.4.

Atbalsts Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma ICCS-2016 veikšanai 2016. IZM LU, KM Novērtēts 14 gadus vecu jauniešu pilsonisko zināšanu līmenis Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.1.2.

Uzdevums: Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un saprotamu informāciju un komunikācijas infrastruktūru pilsoniskās sabiedrības efektīvai līdzdalībai politikas veidošanā

1.1.2.1.

Informatīvi pasākumi par līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesos, iesaistot pašvaldības un to resursus (t.sk. bibliotēkas, kultūras centrus, muzejus, skolas, NVO) Regulāri SIF Valsts kanceleja, VARAM Līdz 2016.gada beigām tiks īstenoti visi no EEZ finanšu instrumenta atbalstītie projekti (t.i. 146 projekti uz 01.09.2014) EEZ finanšu instruments

1.1.2.2.

Ministru kabineta mājaslapā sadaļā "Viegli lasīt" informācijas nodrošināšana vieglajā valodā un audioierakstā par sabiedrības līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanā Ministru kabinetā a) 2014.

b) 2015.

Valsts kanceleja   a) Notiek apmācību process tekstu tulkošanā "vieglajā valodā".

b) Izveidota Ministru kabineta mājaslapas sadaļa "Viegli lasīt" par sabiedrības līdzdalības iespējām lēmumu pieņemšanas procesā.

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.1.3.

Uzdevums: Attīstīt pilsonisko izglītību mūžizglītības programmā

1.1.3.1.

Pasākumi izpratnes veidošanai par pilsoniskām prasmēm Regulāri SIF   Līdz 2016.gada beigām tiks īstenoti visi no EEZ finanšu instrumenta atbalstītie projekti (t.i. 146 projekti uz 01.09.2014) EEZ finanšu instruments

1.1.3.2.

Pasākumi publiskajā sektorā strādājošajiem par sabiedrības līdzdalības lomu lēmumu pieņemšanā Regulāri Valsts kanceleja   Nodrošināta publiskajā sektorā strādājošo informēšana par tēmām, kas saistītas ar aktuālām izmaiņām normatīvajā regulējumā Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.

Mērķis: Stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas

1.2.1.

Uzdevums: Veicināt iedzīvotāju politisko līdzdalību

1.2.1.1.

Elektroniskā Saeimas vēlētāju reģistra izveide un ieviešana 2015. –2016. IeM (PMLP) CVK – Izstrādāta un pieņemta attiecīgā normatīvā bāzē;

– Īstenots tehniskais risinājums

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.1.2.

Sabiedrības līdzdalība politikas veidošanas un īstenošanas procesā pašvaldību, valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī Pastāvīgi Valsts kanceleja Ministrijas, pašvaldības – Reformēts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas padomes darbs pēc jauniem principiem,

– izstrādāts jauns padomes nolikums, kas ļaus aktivizēt pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldē.

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.1.3.

Atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem Latvijas pilsonības un dubultpilsonības jautājumu kārtošanā; Latvijas valstspiederīgo interešu aizstāvība un konsulāro pakalpojumu nodrošināšana ārvalstīs.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts11

Pastāvīgi ĀM PMLP – Nodrošināta visaptveroša informācija potenciālajiem pilsonības pretendentiem par tos interesējošajiem jautājumiem.

– Paplašinājies pilsoņu loks, nodrošinot Latvijas valsts ilgtspēju.

– Veikti regulāri izbraukumi ar mobilajām pasu darbstacijām. Nodrošināta iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem un jaunajiem Latvijas pilsoņiem saņemt personu apliecinošus dokumentus.

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.2.

Uzdevums: Atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt pilsoņu īpatsvara pieaugumu Latvijā un nepilsoņu motivāciju iegūt Latvijas pilsonību

1.2.2.1.

Informatīvi, izglītojoši, izpratni veicinoši pasākumi par pilsonības iegūšanas iespējām dažādām vecuma grupām 2015.

2016.

PMLP KM Īstenoti izpratni veicinoši pasākumi dažādām mērķa grupām. 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.2.2.2.

Aktuālas informācijas nodrošināšana par naturalizēšanās jautājumiem

Pamatnostādnes "Bērniem draudzīga Latvija"

Pastāvīgi IeM SIF IeM:

2014.gads – jauni informatīvie materiāli par Latvijas pilsonības iegūšanas jautājumiem, PMLP mājas lapā sniegtās informācijas kvalitātes attīstība;

2015.gads – darbs pie PMLP mājas lapas attīstības, t.sk. interneta resurss – naturalizācijas eksāmena e-tests;

2016.gads – darbs pie PMLP mājas lapas attīstība.

Regulāri: informatīvās dienas par naturalizācijas iespējām un nosacījumiem.

SIF:

EEZ apstiprināto projektu ietvaros, plānots īstenot līdz 2016.gada aprīlim

Piešķirtā budžeta ietvaros.

EEZ finanšu instruments

1.2.3.

Uzdevums: Veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību

1.2.3.1.

Jauniešu formālās un neformālās līdzdalības atbalstīšana sabiedriskajos procesos Regulāri IZM (JSPA)   Ik gadu:

1) 18 apmācības jauniešiem; 2 reģionālie pasākumi; 1 starptautisks pasākums; 3 metodiskie apmācību materiāli.

2) 110 neformālās izglītības projekti cilvēkiem, kuri strādā ar jauniešiem;

– 10 apmācības Latvijā jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem;

– viens metodiskais materiāls.

3) Sniegts atbalsts jauniešu centru darbības nodrošināšanai pašvaldībās, nodrošinātas iespējas jauniešiem iesaistīties neformālās mācīšanās aktivitātēs

IZM (JSPA):

1) Šveices finanšu instruments;

2) Erasmus+, piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros;

3) Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros

1.2.3.2.

Jauniešu starpvalstu iniciatīvu atbalstīšana pilsoniskās līdzdalības, interešu izglītības un mācību pieredzes jomās Regulāri IZM (JSPA)   Ik gadu: 2 starptautiskas apmācības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem un nodrošināta jaunatnes darbinieku dalība 6 starptautiskās apmācībās.

2014.gadā: 1 starptautiska konference

IZM (JSPA):

1) Erasmus+, piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros;

2) Šveices finanšu instruments;

1.2.3.3.

Jaunsargu kustības stiprināšana Pastāvīgi AiM   Nodrošināts 12 slodžu apjoms jaunsargu instruktoriem.

Ik gadu 1000 jaunsargiem nodrošināts aprīkojums un jaunieši piedalās ikgadējās nometnēs

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.3.4.

Pilsoniskās un patriotiskās audzināšanas pasākumi Pastāvīgi AiM   1) Jaunsargu fiziskās sagatavošanas sistēmas izveide

2) Projekts "Atceries Lāčplēšus!

3) Jaunsardzes patriotiskie pasākumi

4) Jaunsardzes pašpārvaldes attīstība

5) Projekts "Jaunsardzes reportieris"

6) Projekts "Ekspertu forums"

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.3.5.

Skolēnu pašpārvalžu darbības stiprināšana Pastāvīgi IZM (VISC)   Organizēti izglītojoši reģionālie semināri skolēnu pašpārvalžu pārstāvjiem un konsultantiem pašpārvalžu darba pilnveidei un integrācijas jautājumu risināšanai Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.4.

Uzdevums: Veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību

1.2.4.1.

Atbalsts mazākumtautību organizācijām programmas "Latvijas NVO fonds ietvaros (skat. 1.2.5.2. pasākumu) Pastāvīgi KM SIF Ik gadu nodrošināts finansējums vismaz 10 NVO projektiem 1.2.4.2.pasākumam piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.4.2.

Atbalsts starpskolu pilsoniskajām iniciatīvām – izveidota ārpusskolas pasākumu programma, lai veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem Latvijā 2016. SIF   Ik gadu īstenoti 15 projekti EEZ finanšu instruments.

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 156 516 (EUR 17 375 – atlīdzība, EUR 6103 – admin. un saimn. izdevumi, EUR 133 038 – subsīdijas un dotācijas)

1.2.4.3.

Ģimenes apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem 2016. SIF KM Gadā īstenoti 10 projekti. 2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 62 606 (EUR 5 212 – atlīdzība, EUR 480 – admin. un saimn. izdevumi, EUR 56 914 – subsīdijas un dotācijas)

1.2.4.4.

Pētījums par mazākumtautību līdzdalību sabiedrības procesos 2015. KM   Veikts pētījums, lai iegūtu aktuālu informāciju 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.4.5.

Informatīvi pasākumi mazākumtautību līdzdalības un sabiedrības saliedētības veicināšanai Regulāri KM Ministrijas, pašvaldības Programmu un raidījumu izveide, t.sk. piesaistot dažādu tautību žurnālistus. 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros 2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums – EUR 110 000

1.2.4.6.

Mazākumtautību portāla izveide un uzturēšana 2016. KM   2015.gadā – izstrādāta portāla koncepcija.

2016. gadā – portāls izveidots

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 24 000 (EUR 24 000 – mazākumtautību portāla dizaina izstrāde un satura nodrošināšana, tai sk. uzturēšanas izdevumi)

1.2.4.7.

Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstīšana 2014. KM (KISC)   Pabeigts projekts daudzvalodu korpusa un mašīntulkošanas infrastruktūras izveidei – nodrošinot pieejamību e-pakalpojumiem – sniedzot iespēju ikvienas mājaslapas pārtulkot no latviešu valodas uz angļu un krievu valodu ERAF

1.2.5.

Uzdevums: Uzlabot nevalstisko organizāciju darbības apstākļus un veicināt sadarbību

1.2.5.1.

Programmas "Latvijas NVO fonds" tiesiskā regulējuma izstrāde un NVO attīstības un ilgtspējas nodrošināšana 2015.–2016. KM Valsts kanceleja, FM 2014.gads – Starpziņojuma par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi izstrāde izskatīšanai Ministru kabinetā.

2015.gads – Koncepcijas projekta izstrāde

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.5.2.

Programmas "Latvijas NVO fonds" īstenošana (tai skaitā NVO kapacitātes celšanas un administrēšanas pasākumi, t.sk. atbalsta programma mazākumtautību un diasporas NVO finansēšanai) Pastāvīgi KM SIF, FM, Valsts kanceleja Ik gadu nodrošināts finansējums vismaz 50 NVO projektiem 2014.gadā un 2015.gadā piešķirtā budžeta ietvaros.

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 700 000 (NAP [339] pasākuma īstenošanai – subsīdijas un dotācijas NVO)

1.2.5.3.

NVO līdzfinansējuma programma Pastāvīgi SIF   Ik gadu – atbalsts vismaz 10 NVO, kuras ir saņēmuši finansējumu Eiropas Komisijas projektu konkursu kārtībā ir saņēmuši finansējumu no ES fondiem vai programmām vai citiem starptautiskajiem finanšu instrumentiem, bet ir nepieciešams līdzfinansējums Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.5.4.

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programmas "NVO fonds" darbības novērtējums 2015.–2016. SIF KM 2015.gadā tiks pabeigta EEZ finanšu instrumenta programmas "NVO fonda" ietvaros īstenotie projekti.

2016.gada 2.pusgadā tiks apkopoti sasniegtie rezultāti

EEZ finanšu instruments

1.2.5.5.

Starpetnisku (t.sk. latviešu) NVO savstarpējas sadarbības projektu un NVO sadarbības tīklu izveides veicināšana Regulāri SIF   Katru gadu īstenoti vismaz 5 projekti, kuros līdzdarbojas dažādu tautību NVO

EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds" ietvaros:

Darbības atbalsta programmā līdz 2015.gada beigām.

NVO Projektu programmā: līdz 2016.gada aprīļa beigām.

EEZ finanšu instruments.

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 54 781 (EUR 4 560 – atlīdzība, EUR 421 – admin. un saimn. izdevumi, EUR 49 800 – subsīdijas un dotācijas)

1.2.5.6.

Biedrību un nodibinājumu reģistra pilnveidošana, nodrošinot informāciju par to darbības jomām 2014.–2016. KM TM KM:

2014.gadā – pabeigta vienota nevalstisko organizāciju sektora klasifikācija;

TM:

2015.gadā – izstrādāts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu ziņu par attiecīgā subjekta piederību kādai no nevalstisko organizāciju sektora darbības jomām ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un nodrošinātu to publisku pieejamību;

2016.gadā – nodrošināta tādu datu ierakstīšana un uzturēšana attiecīgajā Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā, kuri ļauj identificēt un atlasīt biedrības un nodibinājumus pēc darbības jomas

2014.gadā un 2015.gadā – piešķirtā budžeta ietvaros.

2016.gadā – papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.5.7.

Ikgadējs pasākums NVO labās prakses izvērtēšanai Regulāri KM   Katru gadu noticis viens forums ar NVO un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.6.

Uzdevums: Attīstīt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas

1.2.6.1.

Semināri par publiskā un nevalstiskā sektora sadarbības un partnerības veicināšanu Regulāri Valsts kanceleja   Katru gadu notikuši 2 semināri NVO pārstāvjiem līdzdalības sekmēšanai valsts pārvaldē un partnerības veicināšanai Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.6.2.

Atbalsts iedzīvotāju pašiniciatīvām un ģeogrāfisko kopienu attīstībai Regulāri SIF VARAM, pašvaldības SIF:

NVO darbības atbalsta programmā līdz 2015.gada beigām.

NVO projektu programmā: līdz 2016.gada aprīļa beigām.

VARAM:

Sešu vietējo kopienu pārstāvji (kopumā 12 personas) 2014.gada laikā apgūs 12 semināru apmācību programmu

SIF:

EEZ finanšu instruments.

VARAM:

Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gada programma LV07 "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm"

1.2.6.3.

Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un sabiedrības integrācijas reģionālo koordinatoru sistēmas izveide (skat. 1.2.5.2. pasākumu) Pastāvīgi, sākot ar 2016. KM VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni Izveidota sistēma, katrā no 5 plānošanas reģioniem darbojas koordinators. Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.6.4.

Atbalsts pasākumiem, kas sekmē sabiedrības izpratni par brīvprātīgo darba būtību un veicina dažādu paaudžu sadarbību brīvprātīgā darba ietvaros Regulāri SIF IZM, LM SIF:

Notikuši 2 pasākumi gadā.

Gadā vidēji 350 cilvēki pirmo reizi iesaistījušies brīvprātīgo darbā

IZM:

Projektu konkursa "Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai un līdzdalības nodrošināšanai valsts un starptautiskajā jaunatnes politikā" ietvaros plānots sniegt atbalstu 9 jaunatnes organizācijām.

LM:

Bezdarbnieki iesaistīti brīvprātīgā darba aktivitātēs pasākuma "Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam" ietvaros

SIF:

EEZ finanšu instruments.

IZM:

Piešķirtā budžeta ietvaros.

LM:

Ikgadējs finansējums (indikatīvi: ESF; valsts budžeta līdzfinansējums)

1.2.7.

Uzdevums: Izveidot koordinējošu sistēmu imigrantu līdzdalības atbalstam

1.2.7.1.

Integrācijas centrs imigrantu līdzdalības atbalstam, tai skaitā līdzdalībai nepieciešamās informācijas pieejamība (vienota mājaslapa, informatīvie materiāli, konsultācijas) Regulāri SIF IeM (PMLP), LDDK, LBAS Darbojas SIF īstenota projekta vienība – Integrācijas centrs, kas sniedz dažāda veida pakalpojumu trešo valstu valstspiederīgajiem 2014.–2015.gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.2.7.2.

Tiesiskā regulējuma regulāra izvērtēšana un nepieciešamo tiesību aktu izstrāde trešo valstu pilsoņu pamattiesību nodrošināšanai (nodarbinātības, izglītības, sociālās palīdzības u.c. jautājumos) 2015.–2016. KM IeM, IZM, LDDK, LBAS Izvērtēts tiesiskais regulējums un pieņemti attiecīgi grozījumi tiesību aktos vai pieņemti jauni tiesību akti 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.2.7.3.

Pasākumi, kas veicina bēgļu un personu, t.sk. bērnu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, integrāciju.

Pamatnostādnes "Bērniem draudzīga Latvija"

Regulāri KM IeM, IZM Izveidota atbalsta sistēma bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, integrācijai. Noslēgti līgumi nepilngadīgu bēgļu izglītības nodrošināšanai pēc vajadzības Piešķirtā budžeta ietvaros.

2014.–2015.gads – Eiropas bēgļu fonds.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.2.8.

Uzdevums: Veikt situācijas analīzi par pilsoniskās līdzdalības procesu

1.2.8.1.

Pētījums par pilsoniskās līdzdalības attīstību Latvijā, identificējot indikatorus pilsoniskās līdzdalības regulāram monitoringam Latvijā 2014.–2016. SIF KM, Valsts kanceleja 2016.gadā – tiks pabeigts iepriekš definētais EEZ pētījuma projekts "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā", t.sk. pilsoniskās sabiedrības darbības tiesiskās vides izvērtējums EEZ finanšu instruments

1.2.8.2.

Pētījums par pilsonības statusu (tai skaitā dubultpilsonību) Latvijā 2014. IeM   2014.gadā – tiks veikts pētījums par nepilsoņu attieksmi pret Latvijas pilsonības iegūšanu, aptverot visus Latvijas reģionus. Pētījums tiks publicēts PMLP mājas lapā. Līdzīgs pētījums paredzams 2015./ 2016.gadā. Piešķirtā budžeta ietvaros

1.2.8.3.

Pārskats par NVO sektoru Latvijā 2014.–2015. SIF   Publicēts pārskata ziņojums EEZ finanšu instruments

1.3.

Mērķis: Veicināt sociāli atstumto grupu iekļaušanos sabiedrībā un novērst diskrimināciju

1.3.1.

Uzdevums: Iekļaut sabiedrībā sociālās atstumtības riskam pakļautās personas

1.3.1.1.

Sociālo un kultūras institūciju sadarbības veicināšanas pasākumi identitātes stiprināšanai un līdzdalības veicināšanai, sekmējot reģionālo sadarbību Regulāri KM LNB, VARAM, pašvaldības Vietējo kultūras institūciju (bibliotēkas, kultūras/tautas nami) organizēti pasākumi, kas aktivizē vietējās kopienas, iesaistot iedzīvotājus. 2014.gadā un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.3.1.2.

Atbalstīt jauniešu centru pasākumus sociāli atstumto jauniešu grupām 2014.–2016. IZM (JSPA)   1) Šveices finanšu instrumenta ietvaros:

2014. gadā – izveidoti 2 multifunkcionālie jauniešu iniciatīvu centri;

līdz 2016. gadam – izveidoti 4 papildus jauniešu iniciatīvu centri

– īstenotas 30–36 apmācības personām, kas strādā ar jauniešiem;

– 2 reģionālie pasākumi;

– 2–3 metodiskie apmācību materiāli.

2) Nodrošināts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu organizēto projektu – iniciatīvu īstenošanai sadarbībā ar pašvaldības iestādēm, t.sk. jauniešu centriem

2014. un 2015.gadā – piešķirtā budžeta ietvaros

1) Šveices finanšu instruments;

2) Jaunatnes politikas valsts programmas īstenošanai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.3.1.3.

Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, kā arī diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju (t.sk. romu) integrācijas sabiedrībā un iekļaušanās darba tirgū veicināšana Sākot ar 2016. gadu LM SIF, KM Atbalsta pasākumi indivīdu aktivizēšanai un informēšanai par līdzdalības iespējām sabiedriskajās aktivitātēs un motivāciju piedalīties darba tirgū;

informatīvi un izglītojoši pasākumi par diskrimināciju un dažādību.

2014.–2020.gadā – Indikatīvi: Eiropas Sociālais fonds

1.3.2.

Uzdevums: Informēt sabiedrību un apmācīt dažādu palīdzošo profesiju speciālistus par iecietību un sociālo atstumtību, starpkultūru kompetencēm, tiesu praksi attiecībā uz diskrimināciju

1.3.2.1.

Semināri par Latvijas pretdiskriminācijas tiesību aktiem, to piemērošanu un tiesu praksi rezultātiem 2014.–2016. SIF KM, TM, Tiesībsarga birojs SIF:

2014.gadā – lai celtu juridisko profesiju kapacitāti diskriminācijas novēršanas un dažādības vadības jautājumos, projekta "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" ietvaros tiks apmācīti 120 juristi (tiesneši, prokurori, advokāti).

TM:

Tiesnešu mācību centra mācību programma, kurā iekļautas cilvēktiesības un starptautisko tiesību bloks, kurā cita starpā tiek apskatīti jautājumi par diskrimināciju.

SIF:

2014.gadā – PROGRESS.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu.

TM:

Piešķirtā budžeta ietvaros

1.3.2.2.

Informatīvi izglītojoši pasākumi (semināri, kampaņas, konferences u.tml.) dažādām mērķa grupām (bērniem, jauniešiem u.c.) par nediskrimināciju, toleranci un dažādību Regulāri SIF LM, KM 2014.gadā

SIF:

īstenota informatīvā kampaņa "Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai".

LM:

– notikuši 3 semināri, kopumā apmācīti 40 augsta līmeņa vadītāji;

– plānoti 6 semināri reģionos, kopā apmācīt plānots 150 cilvēki;

organizēta konference kustības "Draudzīga skola" un "Draudzīga māja" dalībniekiem.

KM:

– izveidota starpinstitūciju darba grupa diskriminācijas/ vienlīdzīgas attieksmes jautājumu koordinēšanai.

2014.gadā – PROGRESS.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu.

Indikatīvi: 2014.–2020.gadā – ESF un ERAF līdzfinansējums.

Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.3.2.3.

Izglītojoši un informatīvi pasākumi dažādām sabiedrības mērķa grupām par imigrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju, tai skaitā informatīvi pasākumi ar imigrantu līdzdalību un pasākumi plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Regulāri KM IeM, ĀM Pasākumi notiek atklātā projektu konkursā atbalstītu projektu ietvaros – atbalstīti vismaz 5 projekti. 2014.–2015.gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.3.2.4.

Apmācību kursa "Starpkultūru komunikācija" īstenošana valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO darbinieku kompetences un prasmju pilnveidošanai veiksmīgam darbam ar imigrantu mērķauditoriju Regulāri SIF KM, Valsts kanceleja 2013./2014.gadā –

1.līmenis – 100 valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO darbinieki

2.līmenis – 60 valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO darbinieki

2014./2015.gadā –

1.līmenis – 40 valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO darbinieki

2.līmenis – 60 valsts pārvaldes, pašvaldību un NVO darbinieki

2014.gadā – PROGRESS.

2015.gadā: indikatīvi – Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma.

2014.–2015.gadā –ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.3.2.5.

Diskriminācijas novēršanas situācijas novērtējums un pretdiskriminācijas pārraudzības un novērtēšanas sistēmas pilnveidošana Sākot ar 2014. gadu KM LM, SIF – Pretdiskriminācijas politikas uzraudzības vadlīniju un datu vākšanas sistēmas izstrāde.

– Sabiedriskās domas aptaujas par Latvijas iedzīvotāju zināšanām, prasmēm un attieksmēm diskriminācijas novēršanas un iecietības jomā.

2014.–2015.gadā – PROGRESS.

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.3.3.

Uzdevums: Īstenot atbalsta pasākumus romu integrācijai, t.sk. izglītības un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai, kā arī veselības, sociālās aprūpes un mājokļu jomā

1.3.3.1.

Romu bērnu izglītības līmeņa paaugstināšana, nodrošinot atbilstošas mācību atbalsta programmas; kā arī romu kopienas pārstāvju, kuri pārsnieguši obligātās izglītības ieguves vecumu, iespēju paplašināšana iesaistīties izglītības procesā Sākot ar 2015. gadu IZM KM, SIF, pašvaldības, NVO Romu bērnu un jauniešu integrācijas pasākumi izglītības sistēmā:

– monitorings (novērtējot romu skolēnu izglītības iespējas; romu bērnu skolas apmeklējumu), lai veicinātu atbalsta pasākumu nodrošināšanu romu skolēniem;

– sadarbība ar pilsētu un novadu pašvaldībām, veicinot un nodrošinot romu tautības skolotāju palīgu darbu izglītības iestādēs (kur tas ir nepieciešams).

– Formālās un neformālās mācības, lai veicinātu mācības pametušas romu tautības personas atsākt izglītības iegūšanu un mācības.

Piešķirtā budžeta ietvaros.

2014.–2020.gadā – Indikatīvi: Eiropas Sociālais fonds

1.3.3.2.

Dialoga un sadarbības attīstīšana starp romu kopienas pārstāvjiem, pašvaldību iestāžu speciālistiem, sociālajiem partneriem un NVO Regulāri, sākot ar 2015. gadu KM IZM, VARAM, pašvaldības – Atbalsts sadarbības projektiem romu integrācijai, līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai.

–Romu NVO pārstāvju un aktīvistu, kā arī pašvaldību iestāžu speciālistu apmācība dažādās Latvijas pilsētās, lai veicinātu pašvaldību speciālistu un romu kopienas (t.sk. NVO) pārstāvju savstarpēju dialogu un romu sociālo iekļaušanu.

– Reģionālo ekspertu tīkla romu integrācijas jautājumos darbības nodrošināšana, lai veicinātu regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu starp pašvaldību ekspertiem romu integrācijas jautājumos un sadarbību starp KM, pašvaldību iestādēm un romu kopienu efektīvākai romu integrācijas politikas īstenošanai, t.sk. informācijas sniegšanu par ES struktūrfondu un citu finanšu programmu efektīvāku pieejamību, atbilstoši romu integrācijas vajadzībām lokālajā un reģionālajā līmenī.

– Ikgadējs informatīvais ziņojums par romu integrācija politikas pasākumu īstenošanu.

Piešķirtā budžeta ietvaros

2015.gadā: indikatīvi – Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma.

1.3.3.3.

Sadarbībā ar romus pārstāvošajām organizācijām un pašvaldību speciālistiem, mērķtiecīgi informēt romus par līdzdarbības iespējām iesaistīties sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas pasākumos. Sākot ar 2015. gadu KM IZM, LM, VM, paš-valdības, NVO Katru gadu ne mazāk kā trīs informatīvi izglītojoši pasākumi (t.sk. semināri, diskusijas, apaļie galdi) par iespējām piedalīties dažādos sociālās iekļaušanas pasākumos, t.sk. – par:

– izglītības pieejamības veicināšanu, īpaši nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;

– aktīvajiem darba tirgus pasākumiem un preventīvajiem bezdarba mazināšanas pasākumiem, t.sk., jauniešu garantijas ietvaros piedāvātajiem nodarbinātības pasākumiem, jauniešu nodarbinātības veicināšanai;

– veselības veicināšanu un slimību profilaksi, t.sk. pakalpojumu saņemšanu ,

– sociālā dzīvokļa jautājuma risināšanu.

2014.–2020.gadā – Indikatīvi: Eiropas Sociālais fonds

1.3.3.4.

Romu kopienas situācijas monitorings Latvijā, t.sk. noskaidrojot romu kopienas vajadzības, īpaši izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļa jomā 2015. SIF KM, LM, EM, VM, pašvaldības Publicēts pētījums "Romu situācija Latvijā":

pieeja izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājoklim" latviešu valodā, kopsavilkums angļu valodā. Identificēti šķēršļi, kas liedz romiem saņemt pakalpojumus izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļa jomā, lai pilnveidotu romu integrācijas politikas pasākumu kopumu.

2015.gadā – PROGRESS.

1.3.3.5.

Atbalsts pasākumiem sabiedrības iecietības veicināšanai un negatīvo stereotipu mazināšanai pret romiem Ik gadu KM SIF Atbalstīti NVO projekti, kas vērsti uz sabiedrības iecietības veicināšanu un negatīvo stereotipu mazināšanu pret romiem, kā arī romu kultūras popularizēšanu, atbilstoši Eiropas Padomes DOSTA! kampaņas mērķiem un uzdevumiem. Piešķirtā budžeta ietvaros.

EEZ finanšu instruments. 2015.gadā: indikatīvi – Tiesību, vienlīdzības un pilsonības programma

1.4.

Mērķis: Stiprināt kvalitatīvu, demokrātisku informācijas telpu un palielināt plašsaziņas līdzekļu lomu integrācijā

1.4.1.

Uzdevums: Veicināt Latvijas informatīvās telpas attīstību

1.4.1.1.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma un citu saistīto tiesību aktu piemērošanas izvērtēšana (nacionālo plašsaziņas līdzekļu konkurētspējas palielināšana, valsts valodas lietojums, sabiedriskā pasūtījuma satura definēšana) 2016. NEPLP KM, TM Izvērtējums veikts kā mediju nozares politikas attīstības plāna sastāvdaļa Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.1.2.

Kompleksa pētījuma veikšana par plašsaziņas līdzekļu piedāvājumu un to saturu, kā arī par to ietekmi uz iedzīvotāju attieksmi pret Latviju, dažādām sabiedrības grupām, identitāti, vēsturi, pilsonību u.c. jautājumiem 2016. NEPLP KM Izvērtējums veikts kā mediju nozares politikas attīstības plāna sastāvdaļa Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.1.3.

NEPLP Monitoringa centra administratīvās kapacitātes paaugstināšana. 2016. NEPLP   Kāpināti NEPLP Monitoringa centra paveiktā darba apjoms un kvalitāte, un to nodrošinājusi divu jaunu, ar pamatlīdzekļiem (t.sk. datoriem, atbilstošu programmatūru, licencēm, u.c.) nodrošinātu, darba vietu izveide monitoringa speciālistiem/ juristiem. 2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 44 608 (EUR 38 608 – atlīdzība 2 darbiniekiem, EUR 4 208 –vienreizēja summa darba vietu ierīkošanai, EUR 1792 – darba vietu uzturēšana)

1.4.1.4.

Sabiedriskā pasūtījuma nodošana konkursa kārtībā reģionālo un vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura radīšanai lokālai mērķauditorijai Latvijas reģionos. Regulāri NEPLP   Katru gadu konkursa kārtībā izvēlēti vairāki reģionālie un vietējie elektronisko plašsaziņas līdzekļi/ producentu grupas sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai reģionos. Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu.

1.4.1.5.

Visu sabiedrības, tai skaitā mazākumtautību, grupu vajadzību ievērošana izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu komerciālajiem vietējiem un reģionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata mazākumtautībām domātu saturu 2016. NEPLP KM Veikt komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirtā sabiedriskā pasūtījuma daļas izlietojuma novērtējumu salīdzināmā veidā, kā tas ieviests sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem (LTV, LR) – nodrošināts sabiedriskā labuma tests. 2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 20 000

1.4.1.6.

Mediju politikas pamatnostādņu izstrāde 2014.–2015. KM NEPLP, ministrijas, nozares profesionālās organizācijas Izstrādātas pamatnostādnes mediju politikas attīstībai vidējā termiņā Piešķirtā budžeta ietvaros

1.4.2.

Uzdevums: Nodrošināt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura kvalitāti, daudzveidību un pieejamību

1.4.2.1.

Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu satura subtitrēšanas un tulkošanas politikas izvērtēšana un pilnveidošana. 2016. NEPLP KM Nodrošināt vienādu attieksmi pret valodas lietojumu ārvalstīs veidotām filmām un raidījumiem Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.2.2.

Radio "Brīvā Eiropa" retranslēšana krievu valodā Latvijas Radio 4.kanālā Regulāri NEPLP   Radiostacijas "Brīvā Eiropa" raidījumu retranslēšana LR4 ēterā turpinās. Piešķirtā budžeta ietvaros.

1.4.2.3.

Informatīva un izklaidējoša rakstura programmu veidošana vairākās valodās ar subtitru (un digitālā pārslēga) un surdotulkojuma palīdzību Regulāri NEPLP   Daudzveidīgs raidījumu piedāvājums dažādām mērķa grupām, t.sk. nodrošināta Latvijai nozīmīgu notikumu un svētku programmu translācija ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.2.4.

Reģionālo plašsaziņas līdzekļu produktu iekļaušana (pieejamība) nacionālajos plašsaziņas līdzekļos.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam" projekts

2016. NEPLP   – Attīstīta sabiedrisko mediju sadarbība ar reģionālajiem medijiem.

– Palielināts operatīvas un objektīvas informācijas apjoms LR1 un LR4 raidījumiem latviešu un krievu valodā,

– Attīstīts reģionālo korespondentpunktu tīkls (Zemgale, Vidzeme) un stiprināti esošie punkti (t.sk. attīstīts LR raidījuma "21.gadsimta latvietis" formāts ar plašākām multimediju iespējām)

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 267 142 (EUR 149 539 – atlīdzība 6 jaunām amata vietām un autoratlīdzību maksājumiem ārštata darbiniekiem; EUR 104 882 – reģionālo korespondentu tīklu attīstība un esošo punktu stiprināšana; EUR 12 721 – autortiesību maksājumi)

1.4.2.5.

Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu pieejamības nodrošināšana visā Latvijā un ārpus tās Regulāri, sākot no 2015. gada NEPLP SM, KM – Nodrošināta sabiedrisko mediju uztveramība visā Latvijas teritorijā.

– Izvērtēti iespējamie varianti un pieņemts lēmums par optimālāko satura pasniegšanas veidu (specializēta TV programma, speciāls kanāls) un platformām (piemēram, satelīts, internets), kādā Latvijas sabiedrisko mediju saturam būs iespējams piekļūt un to izmantot, atrodoties un dzīvojot ārpus Latvijas.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.2.6.

Raidījumi (raidījumu cikli) sabiedriskajā TV un radio par Latvijas vēsturi un konstitucionālajiem pamatjautājumiem. Regulāri NEPLP KM Izveidoti Latvijas vēsturei un konstitucionālajiem pamatjautājumiem veltīti atsevišķi izglītojoši raidījumi un raidījumu sērijas 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.2.7.

Sabiedrisko mediju vienota ziņu portāla attīstīšana latviešu, krievu un angļu valodā, nodrošinot vienotu informācijas telpu Latvijas iedzīvotājiem (lsm.lv). Pastāvīgi NEPLP   – Attīstīts sabiedrisko mediju saturs interneta vidē.

– Uzturēts vienotā sabiedriskā medija saturs arī krievu un angļu valodā, lai operatīva un objektīva informācija būtu pieejama gan Latvijā, gan ārpus tās.

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 100 714 (EUR 50 279 – atlīdzība 3 jaunām amata vietām, EUR 50 435 – ziņu portāla darbības nodrošināšana un uzturēšana

1.4.2.8.

Papildus ziņu un aktuālās informācijas raidījumu apjoma krievu valodā palielināšana un iknedēļas ziņu pētniecisks raidījuma izveide Latvijas Televīzijā. Sākot no 2014. gada NEPLP   – Divi 30 min. ziņu raidījumi vakara prime-time joslā katru dienu (kopā 700 raidījumi);

– 90 min. rīta ziņu raidījums katru darba dienu (kopā 250 raidījumi);

– 35 min analītisks ziņu raidījums nedēļas nogalēs (kopā 44 raidījumi);

– Studijas izbūve un režijas atjaunošana.

Piešķirtā budžeta ietvaros:

2015.gadā – EUR 840 000

2016.gadā – EUR 840 000

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 1 311 600 (uzturēšanas un satura ražošanas izmaksas, kapitālieguldījumi, režijas atjaunošanas izmaksas)

1.4.2.9.

Latvijas Radio 4.kanāla apraides nodrošināšana Latgalē un LSM.ru interneta portāla uzturēšana un operatīvās informācijas plūsmas nodrošināšana. Pastāvīgi NEPLP   – Apraides tīkli paplašināti tā, lai aptvertu visu Latvijas austrumu teritoriju;

– LR4 programma paplašināta, papildus piesaistot vienu korespondentu un interneta redaktoru,

– Papildu darbinieku piesaistīšana kanāla darbības paplašināšanai un attīstīšanai multimediju platformā,

– Interneta portāla darbības nodrošināšana satura gatavošanai krievu valodā.

Piešķirtā budžeta ietvaros:

2015.gadā – EUR 84 298

2016.gadā – EUR 84 298

1.4.2.10.

Latgales reģionālās radio studijas izveide un darbības nodrošināšana. 2016. NEPLP KM – Izveidota LR reģionālā studija Latgalē (Rēzeknē vai Daugavpilī), kas sadarbotos ar LTV, kas efektīvāk ražotu vietējai auditorijai piemērotu sabiedriskā medija saturu.

– Izveidoti Latgalē dzirdami un uz Latgales aktualitātēm vērsti ikdienas raidījumi LR4 programmā.

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 187 648

1.4.2.11.

Pasākumi, kas veicina trešo valstu pilsoņu integrēšanu, šajā procesā iesaistot plašsaziņas līdzekļus. 2016. NEPLP KM – Izveidoti mērķa grupai domāti raidījumi;

– īstenoti žurnālistiem domāti izglītojoši pasākumi.

2015.–2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

1.4.2.12.

Ziņu dienesta un analītiskā satura apjoma palielināšana krievu valodā programmā "Latvijas Radio 4-Doma laukums" 2015.–2016. NEPLP   Palielināts ziņu dienesta un analītiskā satura apjoms krievu valodā LR-4 programmā "Doma laukums" Piešķirtā budžeta ietvaros:

2015.gadā – EUR 100 000

2016.gadā – EUR 100 000

1.4.3.

Uzdevums: Paaugstināt plašsaziņas līdzekļu jomā strādājošo kapacitāti un profesionālo kvalifikāciju

1.4.3.1.

Apmācības par sabiedrības integrāciju, diskriminācijas novēršanu, iecietību, dažādības jautājumiem un profesionālo ētiku plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem Regulāri SIF KM, LM SIF:

Žurnālistu apmācības Eiropas Padomes kampaņas "Naidam nē" ietvaros

Projektu ietvaros notiek specializētas mācības žurnālistiem, redaktoriem, komunikācijas speciālistiem, žurnālistikas studentiem u.c.

SIF:

2014.gadā – PROGRESS.

EEZ finanšu instruments.

NEPLP: 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.3.2.

Sadarbības sistēmas izveidošana starp NEPLP un augstākās izglītības iestādēm, kas sagatavo mediju profesionāļus Sākot ar 2015. gadu NEPLP   Īstenot žurnālistu apmācību, kā daļu no sabiedrisko mediju attīstības plāna.

LTV un LR Mācību centra funkciju nodrošināšana, programmu kvalitātes izvērtējums, runas prasmes pārbaudes, mācību kursu un programmu organizēšana. Dalība EBU ( Eiropas raidorganizāciju savienības) rīkotajos apmācību semināros.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.4.

Uzdevums: Attīstīt plašsaziņas līdzekļu (mediju) lietotprasmi12 dažādām mērķa grupām

1.4.4.1.

Mediju lietotprasmes apmācības dažādām mērķa grupām, t.sk. skolotājiem, skolēniem, studentiem, kā arī pieaugušajiem tālākizglītības un mūžizglītības programmās Sākot ar 2015. gadu NEPLP IZM, KM, SIF Ik gadu atbalstīts vismaz viens projekts katrai mērķa grupai EEZ finanšu instruments.

Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

1.4.4.2.

Dažādu grupu (skolēni, skolotāji, u.c.) izpratnes par mediju lietotprasmi izvērtējums 2016. NEPLP KM Audiovizuālo pakalpojumu direktīvas kontekstā veikts pētījums par mediju lietotprasmi Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.

Rīcības virziens: Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa

2.1.

Mērķis: Nodrošināt latviešu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā

2.1.1.

Uzdevums: Motivēt lietot latviešu valodu publiskajā telpā

2.1.1.1.

Motivējošu pasākumu atbalstīšana latviešu valodas lietošanai publiskajā telpā (latviešu valodai draudzīga darba vide, draudzīga skola) Regulāri KM IZM, SIF, TM (Valsts valodas centrs) Projektu konkursa ietvaros ik gadu atbalstīti vismaz divi pasākumi 2014.–2015.gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

TM:

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.1.1.2.

Dažādu iedzīvotāju grupu iesaistīšana latviešu valodas lietošanas popularizēšanai domātos pasākumos: latviešu valodas olimpiādēs, publiskās runas konkursos, dzejas dienās, lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu un jauniešu žūrija" skolēniem Regulāri KM (LNB) IZM KM:

Lasīšanas veicināšanas programmas pasākumos iesaistītas vismaz 35 diasporas nedēļas nogales un 40 mazākumtautību skolas Latvijā.

IZM:

Katru mācību gadu tiek organizēti

– Dzimtās valodas dienas pasākumi;

– "Latviešu valodas un literatūras", kā arī "Latviešu valodas (izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu)" olimpiādes.

Piešķirtā budžeta ietvaros

2.1.2.

Uzdevums: Stiprināt valsts valodas politikas ieviesējinstitūciju kapacitāti

2.1.2.1.

Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšana, lai nodrošinātu Valsts valodas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu pilnvērtīgu izpildi un kontroli. Sākot ar 2015. TM (Valsts valodas centrs)   Stiprināta Valsts valodas centra kapacitāte, izveidojot 4 jaunas amata vietas.

Tā rezultātā 2015.gadā –

Konstatēto valsts valodas lietojuma pārkāpumu īpatsvars pret kopējo veikto pārbaužu skaitu palielinās par 30%.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 102 026 (4 jaunu štata vietu izveidošana ar attiecīgu aprīkojumu un nodrošinājumu: EUR 73 712 – atlīdzībai, EUR 21 144 – precēm un pakalpojumiem, EUR 7170 – kapitālajiem izdevumiem)

2.1.2.2.

Latviešu valodas aģentūras darbības spēju (kapacitātes) paaugstināšana. Sākot ar 2015. gadu IZM (LVA)   Stiprināta Latviešu valodas aģentūras kapacitāte, izveidojot 2 jaunas amata vietas 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 32 670 (2 jaunu štata vietu izveidošana ar attiecīgu aprīkojumu un nodrošinājumu: EUR 31 070 – atlīdzībai, EUR 1600 – kapitālajiem izdevumiem).

2.2.

Mērķis: Nostiprināt latviešu valodas prasmes ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, mazākumtautībām, nepilsoņiem, jaunajiem imigrantiem

2.2.1.

Uzdevums: Nodrošināt latviešu valodas apguvi un attīstīt valodas apguves sistēmu dažādām mērķa grupām, tai skaitā inovatīvu mācību metožu attīstība un metodisko un mācību materiālu izstrāde

2.2.1.1.

Latviešu valodas apguves pieejamība Latvijā dzīvojošām mazākumtautībām un nepilsoņiem. Regulāri SIF KM Ik gadu

– atbalstīti vismaz 10 projekti, kuros tiek organizēti intensīvie latviešu valodas kursi iedzīvotājiem Latgales reģionā (īpaši Ciblā, Zilupē, Ludzā, Daugavpilī, Dagdā, Krāslavā) un Rīgas reģionā, kā arī citviet Latvijā, kur tas ir nepieciešams.

Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros

2.2.1.2.

Latviešu valodas apguves sistēmas izveide tām personām, kuras ieceļojušas Latvijā, nosakot imigranta un starptautisko aizsardzību saņēmušo personu līdzatbildību valodas apguvē 2014.–2016 KM IZM, IeM, ĀM – Izvērtēts tiesiskais regulējums

– Nepieciešamības gadījumā pilnveidota normatīvā bāze

2014.–2015gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

2.2.1.3.

Latviešu valodas kursi bezdarbniekiem.

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam

Regulāri LM   Bezdarbniekiem nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu un kārtot atestācijas eksāmenu Piešķirtā budžeta ietvaros (valsts nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļi – vidēji 1,7 miljoni euro gadā)

2.2.1.4.

Sadarbība ar diasporas mītnes valstu institūcijām, lai veicinātu latviešu valodas apmācības iespējas vietējiem latviešiem vispārizglītojošajās skolās valstīs, kurās ir liels latviešu skaits.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

2015.–2016. ĀM, IZM KM, diasporas organizācijas Nodrošināta latviešu valodas apguve ārvalstu vispārizglītojošajās skolās, sedzot izdevumus apmācību īstenošanai 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.2.1.5.

Latviešu valodas apguves pieejamība reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016.gadam

Regulāri SIF KM Ik gadu atbalstīti vismaz 5 projekti, kuros tiek organizēti latviešu valodas kursi reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros

2.2.1.6.

Diasporas pārstāvju iesaistīšanās latviešu valodas studiju programmās ārvalstu augstskolās (kā studentiem vai mācību spēkiem) veicināšana.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts.

Pastāvīgi ĀM IZM, diasporas organizācijas Nostiprināta diasporas pārstāvju sadarbība ar Latviju, iesaistoties latviešu valodas studiju programmās, kuras īsteno ārvalstu augstskolas Piešķirtā budžeta ietvaros

2.2.1.7.

Latviešu valodas skolotāju pieaugušajiem profesionālās kompetences pilnveide.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.,

Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014.gadam.

Regulāri IZM (LVA)   Katru gadu tiek organizēti tālākizglītības semināri latviešu valodas skolotājiem, kas strādā ar pieaugušajiem visos Latvijas reģionos. Piešķirtā budžeta ietvaros

2.2.1.8.

Iespējas nodrošināšana apgūt latviešu valodu notiesātajiem ieslodzījuma vietās Pastāvīgi TM (Ieslodzījuma vietu pārvalde) SIF 2014.–2015.gadā – nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu Rīgas (180 cilvēki) un Latgales (120 cilvēki) reģiona ieslodzījuma vietās.

2015.gadā un turpmāk – nodrošināta iespēja apgūt latviešu valodu ieslodzījuma vietās

2014.un 2015.gadā – piešķirtā budžeta ietvaros.

Turpmākos gados – papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.2.2.

Uzdevums: Attīstīt daudzveidīgas pieejas latviešu valodas apguvē

2.2.2.1.

Valodas mācīšanas kursi nacionālās apraides sabiedriskajos medijos Regulāri KM IZM Izveidoti raidījumi latviešu valodas apguvei ar mediju starpniecību. 2014.–2015.gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

2.2.2.2.

Latviešu valodas runātāju klubu izveides veicināšana un to darbības atbalstīšana Regulāri KM SIF, IZM Īstenoti 3 projekti, kas vērsti uz runātāju klubu attīstību 2014.–2015.gadā – ETVVPF.

2016.gads: indikatīvi – Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds

2.3.

Mērķis: Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī

2.3.1.

Uzdevums: Veidot izpratni par Latvijas kultūrtelpu kā kulturāli daudzveidīgu un iekļaujošu

2.3.1.1.

Latvijas Kultūras kanona vērtību popularizēšanas pasākumu un aktivitāšu īstenošana Pastāvīgi KM LNB, LKA, IZM 2014.gads – Kultūras kanona popularizēšanas pasākumu īstenošana dažādās, tostarp jauniešu un citās mērķauditorijās, atjaunotas kultūras kanona mājas lapas izveides uzsākšana.

2015.gads IV ceturksnis – kultūras kanona mājas lapas darbības uzsākšana un ar kanona popularizēšanu saistītu pasākumu īstenošana.

Turpmāk – kultūras kanona mājas lapas darbības attīstība un ar kanona popularizēšanu saistītu pasākumu īstenošana (ik gadu vismaz 3 projekti).

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.3.1.2.

Latviskās kultūrtelpas vēstnieku piesaistīšana dažādās auditorijās un reģionos, lai veicinātu starpetnisku saprašanos Regulāri KM (LNKC)   2014.gads – sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kā latviskās kultūrtelpas vēstniekus apmācot vismaz 20 mazākumtautību pārstāvjus.

Turpmākos gados – attīstīt projektu, sagatavojot un īstenojot vismaz vienu pilotprojektu gadā

Piešķirtā budžeta ietvaros.

2.3.1.3.

Atbalsts mazākumtautību bērnu un jaunatnes aktivitātēm Regulāri KM   Ik gadu sarīkots konkurss mazākumtautību skolām, popularizējot mazākumtautību kultūras piederību Latvijas un Eiropas kultūras telpai. Piešķirtā budžeta ietvaros

2.3.1.4.

Ikgadējas mazākumtautību dienas un mazākumtautību kultūras festivāla tradīcijas iedibināšana un attīstīšana Regulāri KM SIF, LNKBA, pašvaldības Atbalsts mazākumtautību savpatnības saglabāšanai un starpkultūru dialoga attīstībai:

– ikgadējas Mazākumtautību dienas tradīcijas iedibināšana, organizējot ikgadēju mazākumtautību forumu,

– mazākumtautību festivāla iedibināšana (nedēļas pasākums, kurā piedalās mazākumtautību profesionālās mākslas un amatiermākslas pārstāvji), sekmējot dažādu tautību sadarbību un kultūru sapratni.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 80 000 (EUR 80 000 – mazākumtautību festivāla organizēšana (konkursi, koncerti, atbalsts tautas kolektīviem, meistarklases u.tml.).

SIF:

EEZ finanšu instruments

2.3.1.5.

Kopīgas kultūras aktivitātes dažādas etniskas piederības bērniem un jauniešiem formālās un neformālās izglītības ietvaros Regulāri SIF IZM, NEPLP, pašvaldības Notikušas 3 aktivitātes gadā EEZ finanšu instruments.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.3.2.

Uzdevums: Veicināt visas sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un Dziesmu un deju svētku procesā, atbalstīt mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu darbību

2.3.2.1.

Atbalsts mazākumtautību kultūras aktivitātēm un līdzdalībai tautas mākslas kustībā Pastāvīgi KM (LNKC) Pašvaldības Mazākumtautību kolektīviem nodrošināta iespēja saņemt metodisku atbalstu un piedalīties LNKC rīkotajos Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku starpsvētku posma pasākumos, t.sk. festivālā "Baltica", kā arī gatavojoties kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Piešķirtā budžeta ietvaros.

EEZ finanšu instruments.

2.3.2.2.

Atbalsts latviešiem ārzemēs dalībai Dziesmu un deju svētkos Latvijā Pastāvīgi KM (LNKC) ĀM Katru gadu – nodrošināt metodisko atbalstu latviešu diasporas amatiermākslas kolektīviem, t.sk. – organizēt – nometnes/ metodiskos seminārus koru un deju kopu vadītājiem Latvijā,

– Latvijas diriģentu un horeogrāfu meistarklases latviešu mītnes zemēs.

– Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesa uzturēšanai īstenot vismaz vienu pasākumu gadā latviešu diasporas mākslinieciskajiem kolektīviem.

Piešķirtā budžeta ietvaros.

2.3.3.

Uzdevums: Nostiprināt latgaliešu rakstu valodas lomu Latgales reģiona kultūrtelpā

2.3.3.1.

Atbalsts latgaliešu rakstu valodas izplatībai reģiona kultūrtelpā (izdevējdarbība, plašsaziņas līdzekļi, teātra izrādes) Regulāri KM NEPLP Īstenoti vismaz 2 pasākumi gadā. Atbalstīti projekti no VKKF projektu programmām Piešķirtā budžeta ietvaros.

2.3.3.2.

Raidījumi latgaliešu rakstu valodā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā Regulāri NEPLP   Sabiedriskajos medijos par Latgali, tās kultūru un sociālekonomiskiem jautājumiem izveidoti regulāri raidījumi latgaliski:

– Latvijas Radio – iknedēļas raidījums,

– Latvijas Televīzijā – ikmēneša raidījums.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.3.4.

Uzdevums: Atbalstīt mazākumtautību, tai skaitā romu, etniskās, lokālās un Eiropas identitātes un kultūras saglabāšanu un attīstību

2.3.4.1.

Mazākumtautību kopienu motivēšana un izglītošana sava mantojuma saglabāšanā un tālāknodošanā, tajā skaitā iesaistot projektā "Satiec savu meistaru" Regulāri KM (LNKC)   Mazākumtautību kopienas izglītotas un informētas par iespējām iesaistīties sava nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī popularizēt savu mantojumu projekta "Satiec savu meistaru" ietvaros. Piešķirtā budžeta ietvaros

2.3.4.2.

Atbalsta mehānisma izveide romu kultūras identitātes (tradīcijas, dzīvesveids, etnogrāfija) saglabāšanai un popularizēšanai Regulāri KM SIF Atbalstītas romu NVO Piešķirtā budžeta ietvaros.

EEZ finanšu instruments

2.3.5.

Uzdevums: Stiprināt tradicionālās kultūras lomu latviskās dzīves telpas veidošanā

2.3.5.1

Kultūras pieejamības veicināšana Latgales plānošanas reģionā Regulāri KM (VKKF)   Ik gadu atbalstīti līdz 10 projektiem, kas vērsti uz Latgales kultūras attīstību un Latvijas profesionālās kultūras pieejamību 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.3.5.2.

Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām bibliotēkām Regulāri KM (LNB)   Paplašināts pašvaldību bibliotēku piedāvājums lasītājiem, atbalstot grāmatu un izdevumu iegādi 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.3.6.

Uzdevums: Stiprināt Eiropas dimensiju Latvijas kultūrtelpā

2.3.6.1.

Eiropas kultūras mantojuma un laikmetīgās kultūras daudzveidības aktīvāka reprezentācija latviskajā kultūrtelpā Regulāri KM   Īstenoti vismaz 10 projekti gadā Piešķirtā budžeta ietvaros.

Eiropas Komisijas programma "Radošā Eiropa".

Eiropas Komisijas programma "Eiropa pilsoņiem"

2.3.6.2.

Līdzdalība Eiropas kultūras sadarbības tīklos un norisēs (Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras galvaspilsēta, Eiropas Savienības kultūras atbalsta programmas u.c.) Regulāri KM (VKKF)   Latvijas līdzdalība projektos ārvalstīs (vismaz 10 projektos ik gadu). Īstenots projekts Rīga–2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta Piešķirtā budžeta ietvaros.

Finansējums Eiropas kultūras galvaspilsētas projektam Rīga-2014

2.4.

Mērķis: Nostiprināt ārzemēs dzīvojošo latviešu latvisko identitāti un piederību Latvijai

2.4.1.

Uzdevums: Veicināt ārzemju latviešu bērnu un jauniešu piederību Latvijai un latvisko tradīciju apguvi

2.4.1.1.

Atbalsta pasākumu īstenošana diasporas latviešu valodas un kultūras apguvei.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.

Regulāri IZM (LVA) ĀM, KM – Mācību materiālu izstrāde un pieejamības nodrošināšana diasporas nedēļas nogales skolām;

– Mācību un informatīvo materiālu sūtījumi diasporas nedēļas nogales skolām;

– Diasporas nedēļas nogales skolu pedagogu tālākizglītības pasākumi un konsultatīvais atbalsts skolēnu vecākiem;

Tālākizglītības kursi pedagogu, kuri strādā ar reemigrējušiem bērniem, profesionālās kompetences padziļināšanai.

– Atbalsta pasākumi – finansiālā atbalsta sniegšana diasporas skolām un pedagogu nosūtīšana darbā uz diasporas mītnes zemju skolām;

– Atbalsts izglītojošu pasākumu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

2.4.1.2.

Konkursa īstenošana diasporas bērniem un jauniešiem ar galveno balvu – braucienu uz Latviju 2016. KM ĀM, IZM 2015.gadā – sadarbībā ar diasporas organizācijām izstrādāta koncepcija konkursa norisei.

2016.gadā – noticis pirmais konkurss

Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanā

2.4.1.3.

Diasporas organizāciju iedibināto pasākumu (ģimeņu, jauniešu un bērnu nometņu, vasaras skolu u.tml.) atbalstīšana un attīstīšana Latvijā, Eiropā un citos lielākajos latviešu diasporas centros Pastāvīgi KM IZM, ĀM Atbalstītas:

– vairākpaaudžu ģimeņu nometnes (organizētas pēc 3 x 3 saietu modeļiem),

– jauniešu saieti (pēc 2 x 2 nometņu modeļa),

– diasporas latviešu iedibinātā vasaras skolu tradīcija dažādās pasaules daļās (piedalās latviešu 60–70 pusaudži un jaunieši)

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 30 000 (EUR 30 000 – vasaras skolu atbalstam Eiropā un citur pasaulē)

2.4.1.4.

Atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm Latvijā.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016.gadam

Regulāri SIF KM Ik gadu īstenotas 10 vasaras nometnes Latvijas un no Latvijas izbraukušajiem bērniem 2014.gadā – no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Piešķirtā budžeta ietvaros:

2015.gadā – EUR 156 516

2016.gadā – EUR 156 516

2.4.1.5.

Diasporas NVO darbības sekmēšana programmas "Latvijas NVO fonds" ietvaros (skat. 1.2.5.2. pasākumu) Regulāri SIF KM Ik gadu atbalstītas vismaz 5 diasporas NVO projekti Piešķirtā budžeta ietvaros:

2015.gadā – EUR 199 202

2016.gadā – EUR 199 202

2.4.2.

Uzdevums: Veicināt Latvijas un diasporas sadarbību kultūras un mākslas pieejamības nodrošināšanā, trimdas kultūras mantojuma saglabāšanā un diasporas kultūras kolektīvu mobilitātei

2.4.2.1.

Diasporai domātu Latvijas profesionālo mākslinieku koncertu un viesizrāžu organizēšana, kā arī atbalsts latviešu filmu noskatīšanās nodrošināšanai. Regulāri KM ĀM Ik gadu desmit diasporas kopienās viesojušies profesionāli mākslinieki ar vismaz četru nosaukumu izrādēm 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 60 000 (EUR 60 000 – viesizrāžu piedāvājuma un aptvēruma paplašināšana diasporas mītnes zemēs 15 izrādes x 5 mākslinieki x 800 EUR , t.sk. aviobiļetes+ izmitināšana+ vietējais transports)

2.4.2.2.

Diasporas kultūras kolektīvu mobilitātes iniciatīvu atbalstīšana Sākot no 2016. gada KM ĀM Ik gadu – atbalstītas vismaz 2 diasporas kultūras kolektīvu iniciatīvas līdzdalībai citās latviešu diasporas mītņu zemēs un Latvijā organizētos pasākumos 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 50 000 (EUR 50 000 – atbalsts diasporas kultūras iniciatīvām – pa 25 cilvēku grupai x vismaz no 5 dažādām valstīm x vismaz 1 reizi gadā apmeklē sadarbības kolektīvu vai pilsētu Latvijā x vidējā aviobiļetes cena EUR 400 – 25 x 5 x 400)

2.4.2.3.

Sadarbības turpināšana ar diasporu trimdas latviešu kultūras mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un izpētē, kā arī izpētes uzsākšanā Latvijas valstspiederīgo nesenās emigrācijas valstīs (Īrija, Lielbritānija u.c.).

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

Regulāri ĀM KM, PBLA – Veikta novadpētniecība, trimdas latviešu dzīves gājuma un kultūras mantojuma izpēte.

– Veikta diasporas arhīvu apzināšana, saglabāšana un pētniecība, t.sk. piešķirtas stipendijas pētniekiem (no Latvijas vai diasporas mītnes zemes).

– Veikti pasākumi trimdas bibliotēku integrēšanai Latvijas bibliotēku sistēmā.

– Veikti pasākumi trimdas mākslas darbu saglabāšanai un prezentēšanai Latvijā.

– Atbalstīta latviešu centra Novaodesā (Brazīlija) izveide.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 40 000 (stipendijas diasporas arhīvu un kultūras mantojuma apzināšanai)

2.4.3.

Uzdevums: Stiprināt ārzemju latviešu saikni ar Latviju

2.4.3.1.

Ārzemju latviešu jauniešu prakses iespēju veicināšana Latvijā vasaras periodā Pastāvīgi, sākot ar 2016. KM ĀM Pārskatīta normatīvā bāze, novērsti šķēršļi ārzemju jauniešu iesaistīšanai jauniešu praksei vasaras periodā Latvijas iest’dēs un uzņēmumos. Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanā

2.4.3.2.

Komunikācijas platformas izveide un uzturēšana ārzemju latviešiem.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

2014.–2016. ĀM Ministrijas, diasporas organizācijas Dažādu komunikācijas projektu īstenošana:

– ĀM mājaslapas sadaļas "Tautiešiem ārzemēs" pilnveidošana;

– digitālu materiālu izveide diasporai;

– diasporas mediju semināri;

– diasporas tēmas aktualizēšana medijos u.c.

Piešķirtā budžeta ietvaros

2.4.3.3.

Repatriantiem sniegtās atbalsta, tai skaitā materiālās palīdzības sistēmas, pārskatīšana.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016.gadam

Regulāri IeM KM, ĀM – Pieņemts "Repatriācijas likums".

– Repatrianta statusu/atbalstu saņēmušo personu skaits.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanā

2.4.3.4.

"Vienas pieturas" principa ieviešana elektroniski pieejamās informācijas nodrošināšanai ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, pilnveidojot diasporai domātās sadaļas valsts un pašvaldību portālā www.latvija.lv.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016.gadam

Regulāri VARAM   Pilotprojekta ieviešana, nodrošinot piekļuvi 84 pašvaldību tipveida pakalpojumiem, t.sk. pieejamajiem e-pakalpojumiem vienotajā valsts un pašvaldību portālā www.Latvija.lv. 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – nepieciešams papildu budžeta finansējums EUR 21 343

2.4.4.

Uzdevums: Uzturēt dialogu starp Latviju un ārzemju latviešiem

2.4.4.1.

Dažāda mēroga un dažādu nozaru konferenču, forumu organizēšana un atbalstīšana ar diasporas piedalīšanos.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

Regulāri ĀM KM, PBLA, LIAA – Konference "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" – ik gadu noorganizēta konference ar diasporas un Latvijas institūciju un sabiedrības pārstāvjiem;

– Pasaules Latviešu jauniešu saieti Latvijā un mītņu zemēs;

– Vispasaules latviešu salidojumi

2015.gadā organizēts otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums;

– Kontaktbiržas vietnes, lai veicinātu profesionāļu un uzņēmēju "tīklošanos" interneta platformā, attīstība.

Piešķirtā budžeta ietvaros

2.4.4.2.

Valdības dialoga veidošana ar diasporas organizācijām, atbalsta sniegšana diasporas kopienu aktivitātēm.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

Iespēju robežās ĀM KM, IZM – Realizēti ĀM, tostarp vēstniecību, projekti ar diasporas organizācijām;

– Noslēgti memorandi starp Latvijas valdību un diasporas mītnes valstu valdībām par atbalstu ārzemju latviešu kultūras un izglītības attīstībai;

– Uzlabota sadarbība ar diasporas organizācijām, apmeklējot nedēļas nogales skolas un piedaloties diasporas organizāciju valdes sēdēs un svarīgos diasporas pasākumos.

Piešķirtā budžeta ietvaros

2.4.4.3.

Ministru prezidenta un nozaru ministru darba vizīšu uz valstīm, kurās ir liels nodarbināto latviešu skaits, izmantošana, lai tiktos ar Latvijas diasporu Regulāri ĀM Valsts kanceleja Darba vizīšu ietvaros nozaru ministri tikušies ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem Piešķirtā budžeta ietvaros

2.4.4.4.

Latvijā pieejamas, daudzpusīgas informācijas nodrošināšana par latviešu dzīvi ārzemēs – un latviešiem ārzemēs domātu programmu un raidījumu izveide Sākot ar 2015. gadu NEPLP   Mediju sabiedriskā pasūtījuma saturā integrētas tēmas par latviešu dzīvi ārzemēs, kā arī izveidoti speciāli, ārzemju latviešiem veltīti raidījumi.

– Reportāžas, sižeti un citi formāti ziņu, aktuālās informācijas, kultūras un dokumentālajos raidījumos (gada apjoms 2015.gadā – 22,5h, 2016.gadā –30).

– Satura veidošana sadarbībā ar ārštata korespondentiem un ekspertiem diasporas mītnes zemēs (gada apjoms 2015.gadā – 15h, 2016.gadā – 20 stundas).

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – papildus nepieciešams budžeta finansējums EUR 324 000 (Pēc LTV līdzšinējās pieredzes Ziņu dienesta ārzemju korespondentu satura ražošanas izmaksas ir aptuveni 10 400 EUR/h, savukārt izmantojot ārštata korespondentus – aptuveni 6000 EUR/h)

2.4.5.

Uzdevums: Izpētīt situāciju par iedzīvotāju migrāciju

2.4.5.1.

Pētījumi ārzemēs dzīvojošo latviešu sociālās situācijas, saiknes uzturēšanas ar Latviju un latviskās identitātes saglabāšanas apzināšanai un monitorēšanai.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

2015.–2016. ĀM LU 2015.gadā – Īstenots pētījums "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika".

Apzināts diasporas sociālais stāvoklis un saikne ar Latviju.

2015.gadā – ESF aktivitātes "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" finansējums.

2016.gadā papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanā

2.4.5.2.

Situācijas izpēte un priekšlikumu sagatavošana par iedzīvotāju uzskaiti migrācijas procesos 2016. IeM ĀM, LU, KM 1) Nodrošināta iespēja Latvijas valstspiederīgajiem paziņot dzīvesvietu no jebkuras vietas pasaulē.

2) 2.4.5.1.pasākumā veiktā pētījuma ietvaros izstrādāti priekšlikumi migrācijas uzskaites uzlabošanai

Piešķirtā budžeta ietvaros.

ESF

2.4.5.3.

Diasporas un migrācijas studiju centra izveide un tā darbības sekmēšana.

Rīcības plāna "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017.gadam" projekts

2015.–2016. ĀM LU 2015.gadā – Izveidots centrs diasporas jautājumu un migrācijas procesu izpētei un analīzei Piešķirtā budžeta ietvaros

3.

Rīcības virziens: SALIEDĒTA SOCIĀLĀ ATMIŅA

3.1.

Mērķis: Nostiprināt uz faktiem balstītu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arī padomju un nacistu okupāciju Latvijā

3.1.1.

Uzdevums: Pilnveidot vēstures skolotāju prasmes

3.1.1.1.

Sadarbībā ar vēstures skolotājiem izstrādāt audiovizuālos materiālus un metodiskos materiālus efektīvai 19.gs. beigu un 20.gs. vēstures mācīšanai 2014.–2016. KM LOM, IZM, LNKC 2014.gadā pabeigts un 2015.gadā

– aprobēts 5 īsfilmu cikls;

– izstrādāti metodiskie materiāli filmu un citu audiovizuālo materiālu izmantošanai mācību procesā.;

– apzinātas dažādu institūciju un organizāciju īpašumā esošās filmas un citi audiovizuālie materiāli par Latvijas vēsturi.

IZM:

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.1.2.

Vēstures skolotāju pieredzes apmaiņas pasākumi, tai skaitā starptautiskie, lai uzzinātu par labās prakses piemēriem vēstures mācīšanas metodikā 2015.–2016. IZM KM Visu Latvijas reģionu skolu vēstures skolotājiem noorganizēti semināri 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016. – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.2.

Uzdevums: Īstenot papildu izglītības nodarbību programmas skolēniem par Latvijas okupāciju

3.1.2.1.

Nodarbības ar dokumentālo filmu izmantošanu un diskusiju rīkošana par Latviju Otrajā pasaules karā (9.–12.klašu skolēniem dažādu atbilstoši tematisku filmu vai filmu fragmentu demonstrēšana, atbilstošas – uz diskusiju vadīšanu vērstas – metodikas sagatavošana, piesaistot vēstures speciālistus) Regulāri KM LOM 2014.gadā – metodikas ieviešana nodarbībām "Latvijas vēstures mantojums. Pagātne. Šodiena."

Katru gadu –

– divi skolotāju semināri muzejā,

– nodarbības skolēniem muzejā un izbraukuma nodarbības vismaz 30 Latvijas skolās

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.2.2.

Izbraukuma nodarbības, tai skaitā skolās, par staļiniskajām deportācijām un Latvijas neatkarības iegūšanu un atjaunošanu Pastāvīgi KM LOM 1) Sagatavota un īstenota jauna izbraukuma nodarbība "Padomju deportācijas";

2) Turpināta izbraukuma nodarbība "Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības atjaunošana".

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.2.3.

Programmu izstrāde un ieviešana integrētām muzeja nodarbībām, tai skaitā latviešu un mazākumtautību skolām Regulāri KM LOM 1) Jaunas ekspozīcijas izveide skolēnu nodarbību vajadzībām.

2) Izglītības programmas interneta vietnes www.omip.lv satura papildināšana.

3) Muzejpedagoģijas nodarbībām domātā materiāla sagatavošana.

4) Programmas ieviešana, nodrošinot pieejamību skolēniem no dažādiem Latvijas reģioniem.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.3.

Uzdevums: Samazināt vēsturiskiem faktiem neatbilstošu interpretāciju izplatīšanu par Latvijas okupāciju un Otro pasaules karu

3.1.3.1.

Pastāvīgi darbojošās vēsturnieku grupas izveide un darbība Latvijas vēstures faktu, notikumu un seku skaidrošanai Sākot no 2015. gada KM LOM, Latvijas Nacionālais arhīvs, LU VFF, LU LVI Izveidota un pastāvīgi darbojas vēsturnieku grupa. Regulāra populārzinātnisku publikāciju sagatavošana par aktuālajiem vēstures jautājumiem, tematisko diskusiju un semināru organizēšana. 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.3.2.

Dažādu sabiedrības grupu izpratnes un attieksmju pret Latvijas vēstures faktiem (t.sk. okupācijas, pasaules kari) monitorings Regulāri KM LU Regulāri veikti un publicēti pārskati par izmaiņām (attīstību) dažādās mērķa grupās.

2016.gadā – veikts un publicēts pārskats par Latvijas sabiedrības sociālās atmiņas monitoringa rezultātiem.

Veikti izglītojoši pasākumi par romu holokaustu Otrā pasaules kara laikā.

2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.3.3.

Atbalsta pasākumi populārzinātnisku grāmatu par Latvijas vēsturi izplatīšanai dažādās mērķauditorijās Regulāri KM   Katru gadu īstenots vismaz viens pasākums. 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.1.3.4.

Latvijas Okupācijas muzeja mājas lapas versiju krievu valodā izveidošana 2015.–2016. KM LOM 2015.gadā –

1) Izveidots skaidrojums par vismaz 12 tēmām – galvenajām propagandas un dezinformācijas tēmām (kopsavilkums un plašāks izvērsums ar ilustrācijām un dokumentu faksimiliem par katru tēmu).

2) Materiāli latviešu valodā adaptējami angliski, vāciski un krieviski.

2016.gadā –

1) Turpināti augšminētie darbi.

2) Sākts veidot digitāls arhīvs ar vēsturiskiem pamatdokumentiem, zinātniskiem publiskās vēstures garā rakstītiem rakstiem un sākt attīstīt reaktīvo kapacitāti, t.i. analītiski reaģēt uz jaunākajiem notikumiem vai plašsaziņas līdzekļu rakstiem.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanā

3.2.

Mērķis: Veicināt Latvijas lokālās un eiropeiskās vēstures apzināšanu, izpēti un izpratni

3.2.1.

Uzdevums: Popularizēt Latvijas vēsturi kā daļu no Eiropas kopējās vēstures

3.2.1.1.

Diskusiju dokumenta izstrāde par atmiņu politiku 2015. KM ĀM, IZM, Latvijas Nacionālais arhīvs Izstrādāts diskusiju dokuments un uzsākta dokumenta sabiedriskā apspriešana, t.sk. diskusijas ar jomas un saistīto jautājumu profesionāliem. 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

3.2.1.2.

Skolēnu iesaistīšana iedzīvotāju atmiņu pierakstīšanā, ekspedīciju organizēšana uz novada svarīgākajām vēsturiskajām vietām Pastāvīgi IZM KM, pašvaldības Izstrādāti metodiskie ieteikumi skolām par atmiņu vākšanu 2014. un 2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.2.1.3.

Latvijas vēstures maz pētīto un aprakstīto vēstures posmu izpētes veicināšana un jaunāko vēstures pētījumu popularizēšana, t.sk. izstrādājot skaidrojošus materiālus (īsfilmas, grāmatas u.c.) latviešu valodā un svešvalodās. 2015.–2016. KM LOM, IZM, LNVM, LNMM 2014.gadā izveidotas 3 īsfilmas, un sagatavota un aprobēta grāmata un producēts DVD izmantošanai mācību procesā, mācot Latvijas vēsturi.

– Izbraukuma metodiskie semināri par materiāla popularizēšanu Rīgā un reģionu skolās.

Turpmākajos gados

– Veikti pētījumi par Latvijas XIX gs. un XX gs. sākuma vēsturi un semināru organizēšana skolotājiem to popularizēšanai".

– Uzsāktas digitālas enciklopēdijas izveide par Latvijas teritorijā dzīvojušām vēsturiskām personībām, kuras simbolizē Latvijas piederību Eiropas kultūrai.

2015.gadā – Piešķirtā budžeta ietvaros

2016.gadā – Papildu līdzekļu nepieciešamību izvērtēt, sagatavojot kārtējā gada valsts budžetu

3.2.2.

Uzdevums: Īstenot Latvijas valstiskumu stiprinošus pasākumus

3.2.2.1.

Publisku pasākumu organizēšana Regulāri Valsts kanceleja   – 1991.gada janvāra barikāžu atceres pasākums (t.sk. foto izstādes)

– Publisko lekciju cikls par bijušajiem Latvijas Ministru prezidentiem

– Valsts pārvaldes atvērto durvju diena, valdības komunikācijas radošā darbnīca

– Latvijas Republikas proklamēšanas dienai – 18.novembrim – veltīts pasākums (t.sk. izstāde)

Piešķirtā budžeta ietvaros

3.2.2.2.

Skolēnu auditorijai domātu pasākumu organizēšana Regulāri Valsts kanceleja, VISC   – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai – 4.maijam veltīts eseju konkurss vidusskolēniem "Mana Latvija" (noslēgumā – diskusija par jēdzienu "valsts").

– Datorspēle pamatskolas skolēniem par MK un lēmumu pieņemšanas procesu.

– Ziemassvētku radošā darbnīca.

– Valsts kancelejas ceļojošā izstāde "Latvijai 95" skolām, muzejiem un kultūras centriem

Piešķirtā budžeta ietvaros

3.2.2.3.

Sabiedrības iepazīstināšana ar Ministru kabineta ēku un valdības darbu Regulāri Valsts kanceleja   – Ekskursijas interesentiem (dažādām mērķauditorijām).

– MK ēkas arhitektoniskā un interjera izpēte sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmija)

Piešķirtā budžeta ietvaros


1 Apstiprināta ar Ministru kabineta 30.07.2013 rīkojumu Nr.349 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomi"

2 Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012. – 2018.gadam rīcības plāna īstenošanas gaitu 2012.–2013.gadā" (iesniegts Valsts kancelejā 23.09.2014)

3 Pētījums "Piederības sajūta Latvijai. Mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju aptauja", Tirgus un sabiedriskos pētījumu centrs SKDS. Rīga, 2014

4 Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS projekts (http://www.providus.lv/upload_file/LV_10%20priekslikumi.pdf)

5 Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.-2016.gadam (Ministru kabineta 30.06.2014 rīkojums Nr.356).

6 Rīcības plāna projekts "Par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.-2017.gadam".

7 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā).

8 Pamatnostādņu projekts "Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam".

9 Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam (apstiprināts Eiropas Komisijā 2014.gada 20.jūnijā)

10 Pirmā norādītā institūcija ir galvenā atbildīgā par uzdevuma vai pasākuma izpildi un budžeta turētāja.

11 Šeit un tālāk slīprakstā doti citu, saistītu plānošanas dokumentu nosaukumi. Finansējums pasākuma īstenošanai tiek iekļauts tikai vienā no plānošanas dokumentiem.

12 Saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā doto jēdziena skaidrojumu

Kultūras ministre Dace Melbārde

 

 

(Ministru kabineta
2015.gada 25.februāra
rīkojums Nr.102)

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018.gadam īstenošanas plāna laikposmā līdz 2016.gadam
kopsavilkums

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018. gadam īstenošanas plāns laikposmā līdz 2016. gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.–2018. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 542) (turpmāk – pamatnostādnes) mērķu sasniegšanu, īstenojot plānā iekļautos konkrētos uzdevumus un pasākumus.

Izstrādājot plānu, par bāzi tika ņemts pamatnostādnēs iestrādātais plāns 2012.–2013. gadam "Turpmākās rīcības plānojumā paredzētie uzdevumi un pasākumi" (pamatnostādņu 9. nodaļa), kā arī no iesaistītajām institūcijām saņemtā informācija par plāna izpildi. Pēc 2012. gada 18. februārī notikušā referenduma par otru valsts valodu plāns tika papildināts ar jauniem pasākumiem un to īstenošanai tika piešķirts papildu finansējums. Lai varētu sasniegt pamatnostādņu mērķus, lielākā daļa plāna pasākumu īstenojami pastāvīgi un regulāri, tādēļ ir svarīgi, lai tie tiktu turpināti un paplašināti, un šo procesu pozitīvi ietekmē atbilstoša finansējuma pieejamība.

Sagatavojot plānu nākamajam posmam, tika ņemti vērā arī 2012. gadā notikušo Pilsoņu debašu par integrāciju priekšlikumi un rīcības plāns "Vienlīdzīgas un cieņpilnas sabiedrības attīstība. 2015.–2017. gads". Plāna izstrādes gaitā tika saņemti priekšlikumi no plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām, tas tika apspriests divās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes (turpmāk – padome) sēdēs. Nosakot plāna īstenošanas ilgumu, tika ņemts vērā padomes 2013. gada 20. septembra sēdē izskatītais jautājums par nepieciešamību saskaņot plāna īstenošanas periodu ar vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu un ieteikums nākamo plānu izstrādāt triju gadu periodam. Ievērojot padomes lēmumu, plāns īstenojams laikposmā līdz 2016. gadam.

Jāatzīmē, ka atsevišķās pamatnostādņu jomās, it sevišķi diasporas politikas1,2, izglītības politikas3 un valodas politikas4 jomā, ir notikusi būtiska attīstība, nedublējot piedāvātos plāna pasākumus, bet tos savstarpēji papildinot.

Pamatnostādņu mērķu sasniegšanai noteiktie uzdevumi ir virzīti uz to, lai nozares politikas īstenošanas rezultātā sabiedrībā tiktu veicinātas un notiktu kvalitatīvas pārmaiņas. Minēto pārmaiņu sasniegšanu raksturos pamatnostādnēs definētie politikas ietekmes rezultatīvie rādītāji.

Pamatnostādņu īstenošana notiek trijos rīcības virzienos:

– pilsoniskā sabiedrība un integrācija;

– nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa;

– saliedēta sociālā atmiņa.

Pasākumu īstenošana tieši nodrošina pamatnostādņu rīcības virzienu un to risinājumu praktisku ieviešanu. Plāna īstenošanas ietekme uz pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu tiks vērtēta atbilstoši pamatnostādnēs izvirzītajiem termiņiem un definētajiem ietekmes rādītājiem.

Plānā atspoguļoti arī pasākumu īstenošanai pieejamie finansēšanas avoti un papildus nepieciešamais finansējums, pasākumu īstenošanas termiņi, par plānā ietverto pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas, kā arī pasākumu tiešās darbības rezultāti.

Pamatnostādņu īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un pašvaldību budžets, starptautiskais finansējums, tai skaitā Eiropas Savienības struktūrfondi, Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instruments, Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kā arī privātais kapitāls. Plāna pasākumu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu, tai skaitā ārvalstu, finansējums. Iesaistītās institūcijas 2014. un 2015. gadā pasākumus īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2016. gadā, argumentējot nepieciešamību, kārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanas gaitā tiks pamatots un pieprasīts papildu finansējums.

Eiropas Savienības fondu finansējums pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ieplānots saskaņā ar Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.–2020. gada plānošanas periodam (apstiprināts Eiropas Komisijā 2014. gada 20. jūnijā). Pamatnostādnēs nav ietverti uzdevumi, kas tieši ietekmētu pašvaldību budžetus.

Piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums, lai īstenotu sabiedrības integrācijas pasākumus:

 

2015*

2016

piešķirts*

nepieciešams papildus**

KOPĀ (euro)

1 413 639

1 380 016

3 779 654

Izglītības un zinātnes ministrija

0

0

32 670

Kultūras ministrija

33 623

0

1 094 000

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

1 024 298

1 024 298

2 255 712

Sabiedrības integrācijas fonds

355 718

355 718

273 903

Tieslietu ministrija

0

0

102 026

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

0

0

21 343

* 2015. gadam papildus piešķirtais finansējums, lai īstenotu sabiedrības integrācijas pasākumus 2015.–2016. gadā (saskaņā ar 2014. gada 17. decembrī Saeimā pieņemtajiem likumiem "Par valsts budžetu 2015. gadam" un "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam").
** 2016. gadā papildus nepieciešamais finansējums.

Par plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību atbildīgā institūcija ir Kultūras ministrija. Plānā ir noteiktas atbildīgās un iesaistītās institūcijas par konkrētu pasākumu izpildi.


1 Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam (Ministru kabineta 2014. gada 30. jūnija rīkojums Nr. 356).

2 Rīcības plāns par sadarbību ar Latvijas diasporu 2015.–2017. gadam.

3 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (apstiprinātas Saeimā 2014. gada 22. maijā).

4 Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.–2020. gadam (Ministru kabineta 2014. gada 3. novembra rīkojums Nr. 630).

Kultūras ministre Dace Melbārde

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!