Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas vizīte Latvijā

Ministru prezidenta saruna ar Ukrainas Prezidentu Valdības namā

Vakar, 23.maijā, tiekoties Ministru prezidentam Mārim Gailim un Ukrainas prezidentam Leonīdam Kučmam, tika pārrunāti divu valstu attiecību dažādi aspekti. Gan L.Kučma, gan M.Gailis augsti novērtēja šīs attiecības un raksturoja tās kā draudzīgas.

Māris Gailis un Leonīds Kučma atzina, ka tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ukrainu joprojām ir par mazu, tādēļ tuvāko mēnešu laikā būtu jāsagatavo un jāparaksta līgums par brīvo tirdzniecību. Būtu noslēdzams arī līgums par intelektuālā īpašuma aizsardzību. M.Gailis izteica viedokli, ka savstarpējo tirdzniecību veicinās arī abu valstu pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai. Ukrainas prezidents un Latvijas premjerministrs apliecināja vēlēšanos paplašināt sadarbību militārajā jomā, kas varētu izpausties kā līdzdalība programmā "Partnerattiecības mieram", konsultācijas drošības politikas jomā, militāro delegāciju vizīšu apmaiņa, novērotāju piedalīšanās mācībās un manevros, virsnieku apmācība. M.Gailis atzīmēja, ka Latvija būtu ieinteresēta iegādāties Ukrainā arī ieročus un munīciju. Puses vienojās sadarboties arī starptautiskajās organizācijās.

Sarunas laikā tika skarts arī jautājums par Ukrainas Nacionālās bankas parādu Latvijas Bankai, kas ir radies 1992.gadā kā savstarpējo maksājumu saldo un sasniedz 48,7 miljonus dolāru. Panākta vienošanās, ka šis jautājums ir izskatāms starpvadību sarunās.

L.Kučma interesējās par ekonomisko reformu gaitu Latvijā un to bremzējošiem faktoriem. M.Gailis un L.Kučma apmainījās domām par nesen notikušā referenduma rezultātiem Baltkrievijā.

Valdības preses dienests

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa tosts oficiālajās pusdienās par godu Ukrainas prezidentam un Kučmas kundzei

Prezidenta kungs!

Godātā Kučmas kundze!

Dāmas un kungi!

Man un manai kundzei šodien ir liels prieks sveikt jūs un visus klātesošos šajās mūsu tautām vēsturiskajās dienās. To varam droši apgalvot pēc tam, kad ir aizvadīta spraiga un interesanta vizītes pirmā diena.

Ceru, ka jūs Rīgā jūtaties labi. Un ne tikai tāpēc, ka šobrīd zied kastaņas, bet arī tāpēc, ka jūs esat atbraukuši pie draugiem.

Esmu gandarīts, ka mums ar prezidentu Kučmu jau kopš pirmās tikšanās šī gada janvārī ir izveidojusies laba saprašanās. Esmu gandarīts par Ukrainas prezidenta atsaucību un ieinteresētību paplašināt mūsu sadarbību.

Ukrainas loma un vieta pasaules politiskajā un saimnieciskajā sistēmā ir vispāratzīta. Ar lielu cieņu mēs vērojam, ar kādu mērķtiecību un uzticību savai dzimtenei Ukrainas tauta un tās valsts vadītāji ķērušies pie savas valsts un tās varenības atjaunošanas.

Atjaunotnes darbā mēs esam bijuši un būsim labi draugi un sabiedrotie. To nosaka latviešu un ukraiņu tautu gadsimtiem ilgās labās attiecības un kopīgi pārdzīvotais. To nosaka arī mūsu un mūsu kaimiņu un visu Eiropas tautu kopīgā nākotne.

Nešaubos, ka tieši nākotnes vārdā šodien Ukrainas prezidents ir Rīgā. Tas ir nepārprotams vēstījums pasaulei, ka mūsu valstu attiecības ir un būs labas un savstarpēji izdevīgas. Šīs attiecības nav tikušas un netiks vērstas pret citām valstīm, bet tās arī nepakļausies nekādam spiedienam un diktātam no ārpuses.

Ticu, ka prezidenta Kučmas vizīte Rīgā ir apliecinājums Ukrainas atbalstam Latvijai, mūsu drošībai, saskaņai un labklājībai. Esmu gandarīts par to, cik dziļi un pamatīgi Ukraina un tās prezidents izprot mūsu vēlmi iesaistīties Eiropas un pasaules organizācijās, lai nodrošinātu valsts labklājību un patstāvību.

Gribu uzsvērt prezidenta Kučmas vizītes lielo nozīmi mums pašiem. Mūsu apziņas un mūsu eiropeiskās izjūtas stiprināšanai. Ukrainas prezidenta ierašanās Rīgā nozīmē vēl vienu stūrakmeni Latvijas nākotnes ēkā. Ēkā, kuras pamatus ir palīdzējuši veidot arī daudzu citu valstu vadītāji.

Šī vizīte Latvijai ir vēl viena tautu kopības atskārsme. Tas nozīmē nebaidīties atzīt, ka mēs visi kopā nākam no savas pagātnes un varam būt pārliecināti, ka kopīgi spēsim izveidot tādu nākotni, kādu vēlas mūsu tautas.

Mūsu tikšanās ir arī apliecinājums pašas Ukrainas brīvībai, apliecinājums Ukrainas mūsdienīgajam skatījumam uz starpvalstu attiecībām. Nelielas valstis allaž ir bijušas jūtīgas pret lielvalstu uzmanību. Dzīve mums to tā ir iemācījusi. Tāpēc prezidenta Kučmas vizīte Baltijā izraisījusi daudz pozitīvu emociju. Un mums ir prieks sveikt demokrātiskas, brīvas lielvalsts vadītāju.

No mūsu puses šī vizīte būs apliecinājums Latvijas vēlmei atbalstīt Ukrainas valstiskumu, demokrātiju, saimniecības atjaunošanu un pilntiesīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē. Šo atbalstu Latvija konsekventi apliecina, atbalstot Ukrainas uzņemšanu Eiropas Padomē.

Prezidenta kungs! Kučmas kundze!

Šajos laikos mūsu tautām neklājas viegli. Ukraina risina saimnieciskās problēmas un cenšas pārvarēt Černobiļas traģēdijas sekas, nostiprināt savas valsts vienotību un atjaunot tās varenību. Latvijas attīstības problēmas rada no pagātnes mantotās saimnieciskās un etniskās disproporcijas, ne vienmēr saprotamie signāli no mūsu kaimiņvalstīm.

Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi just, ka blakus ir labi, laika gaitā pārbaudīti uzticami draugi. Ukrainas sadarbība ar Baltijas valstīm raksturo jaunu kvalitāti starpvalstu attiecībās postkomunistiskajā laikmetā. Tā apliecina dažāda lieluma un dažādas ietekmes valstu vienlīdzīgas, savstarpēji izdevīgas sadarbības iespējas visplašākajā valstu attiecību spektrā.

Ar gandarījumu varam konstatēt, ka mums ir izdevies nosargāt Latvijas un Ukrainas attiecības no ideoloģiskiem strīdiem un no propagandiskām kampaņām. Tas ir palīdzējis saglabāt normālu sadarbību starp mūsu valstu saimnieciskajām aprindām. Taču jāatzīst, ka šajā jomā vēl ir ļoti daudz neizmantotu iespēju.

Gribētu īpaši atzīmēt garīgo saikni, kas ir vienojusi un arī turpmāk vienos Latviju un Ukrainu. Kopš gadsimtu dzīlēm līdz pat mūsdienām tā vijas cauri daudziem dramatiskiem brīžiem. Lai atceramies kaut vai sešdesmitos gadus, tālaika latviešu un ukraiņu literārās inteliģences kopīgās cerības un arī izmisumu. Viņi vienādi pārdzīvoja šo laiku un vissmagākajos brīžos balstīja viens otru.

Mūs atšķirīgā mentalitāte radusi lielisku kopsaucēju kultūras jomā. Latvieši sajūsminās par ukraiņu hopaku, par krāsu un gaismas pilno ukraiņu folkloru, mūziķu, tēlotāju mākslu. Mums ir tuva un labi saprotama nedaudz skumjā ukraiņu dzeja, ko apliecina plašais latviski tulkotās literatūras klāsts.

Prezidenta kungs! Kučmas kundze!

Mēs priecājamies, ka šajos pārmaiņu laikos šie kontakti un sapratne ne tikai nav zuduši, bet ir arī paplašinājušies. Ojāra Vācieša prēmija Ivanam Dračam un Ivana Franko prēmija Knutam Skujeniekam ir konkrēts apliecinājums šai nezūdošajai saiknei. Vizma Belševica, Georgijs Krutojs, Lidija Kravčenko, Gaļina Inga Kārkliņa, Jurijs Sadlovskis ir aktīvi un pašaizliedzīgi mūsu tautu draudzības pavarda sargātāji.

Tas nozīmē, ka mūsu abpusējai interesei un sadarbībai ir nākotne. Tās vārdā mums vēl vairāk jāstrādā, lai radītu plašas attīstības iespējas mūsu valstīs dzīvojošajām etniskajām grupām. Stabila un saskanīga sabiedrība ir viens no mūsu neatkarības galvenajiem balstiem. Tāpēc ir grūti pārvērtēt to ieguldījumu, ko šajā procesā dod daudzas Latvijā dzīvojošās tautas.

Mēs esam gandarīti par Latvijas ukraiņu kopienas aktīvo dzīvi un darbu. Un arī par to, cik enerģiski Rīgā veidojas un strādā ukraiņu skola. Latvijas valsts ir atbalstījusi šo darbu un visnotaļ to veicinās arī nākotnē.

Dāmas un kungi!

Latvija un Ukraina šodien apliecina savu vēlmi kopīgi strādāt drošākas un labākas nākotnes vārdā. Šodien parakstītie starpvalstu dokumenti un mūsu sarunas ir nozīmīgs ieguldījums tālākas sadarbības veicināšanā.

Mūsu valstis ir Eiropas valstis. Eiropas attīstības un pārveidošanas problēmas ir mūsu problēmas. Un mums jāpanāk, lai pēc iespējas mazāk mūsu problēmu kļūtu par Eiropas problēmām. Lai mūsu kontinents kļūtu par stipru un stabilu valstu mājvietu.

Atļaujiet man uzsaukt šovakar tostu uz Ukrainas prezidenta un Kučmas kundzes veselību!

Uz Ukrainas un Latvijas valstu labklājību!

Ukrainas Prezidenta Leonīda Kučmas tosts oficiālajās pusdienās

Cienījamais Prezidenta kungs!

Cienījamā Ulmaņa kundze!

Cienījamās dāmas un kungi, draugi!

Pateicos jums par siltajiem vārdiem un labajiem novēlējumiem. Mēs pateicamies jums par sirsnīgo viesmīlību un atsaucību, ko izjūt mūsu delegācija kopš pirmajiem atrašanās mirkļiem latviešu zemē.

Mūsu tautu vēsturiskie likteņi cieši savijušies. Tagad mūs vieno dziļas un savstarpējas simpātijas, ieinteresētība, kā arī centieni nostiprināt draudzības un sadarbības saites. Vēstures pieredzei jākalpo mums par ceļvedi.

Diemžēl ukraiņu tautas vēsturē nav bijis daudz gadu, kad tā bijusi patiesi brīva un neatkarīga. Tā noticis, ka, veidojoties un attīstoties, vienai no Eiropas vislielākajām tautām praktiski nav bijis sava valstiskuma.

Jaunās Ukrainas valsts celtniecība mums neveicas viegli. Vienlaikus jārisina arī valsts izveides sarežģīto uzdevumu plašais loks un jāpārvar gan daudzas negatīvas parādības saimniekošanas sistēmā, gan jānovērš atsevišķu vadītāju strerotipā pieeja, gādājot par neatliekamu vajadzību apmierināšanu.

Mēs esam patiesi pārliecināti, ka viens no jaunās Ukrainas valsts svarīgākajiem sasniegumiem ir bāzes radīšana tālākai demokrātiskās sadarbības veidošanai, kā arī pārejai uz tirgus ekonomiku, saglabājot iepriekšējo stabilitāti un starpnacionālo saskaņu.

Kopš savas neatkarības pirmajām dienām Ukraina pasludinājusi savu kursu uz miera un drošības nostiprināšanu un nelokāmi ievēro to savā ārpolitiskajā darbībā. Mēs savas attiecības ar citām valstīm veidojam uz vispāratzītiem savstarpējas cieņas, labu kaimiņattiecību un partnerattiecību, kā arī uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem, apņēmīgi vēršamies pret jebkādām spiediena un diktāta izpausmēm starpvalstu attiecībās. Tādas politikas laiks, kura cietusi fiasko, jau ir pagājis.

Svarīgu nozīmi mēs piešķiram šādu attiecību nodrošināšanai arī ar Baltijas valstīm. Kopējiem pūliņiem mēs pārvarēsim grūtības šajā ceļā. Un lai mums šī svarīgā un cildenā mērķa īstenošanā palīdz abpusēja vēlēšanās un centieni ciešai sadarbībai.

Vizītes laikā esam kopīgi iemūrējuši vēl vienu izturīgu ķieģeli mūsu attiecību pamatā. Līdz šim sasniegtais savstarpējas saprašanās līmenis daudzajos apspriestajos jautājumos paver plašas perspektīvas auglīgai sadarbībai dažādās nozarēs, kalpojot mūsu valstu un tautu interesēm.

Parakstīto Līgumu par draudzību un sadarbību mēs uzskatām par svarīgu vēsturisku dokumentu, kas noteiks ukraiņu un latviešu attiecību nākotni.

Es ticu, ka mūsu savstarpējā sadarbība veicinās mūsu tautu labklājību un mēs pieredzēsim to jau tuvākajā nākotnē.

Esmu pārliecināts, ka mūsu valstu un tautu attiecību labākās rindas mēs vēl tikai rakstām.

Cienījamās dāmas un kungi! Es lūdzu visus pacelt kausus par mūsu saimnieka, Latvijas Republikas Valsts prezidenta, Ulmaņa kunga un Ulmaņa kundzes veselību.

Par Latvijas Republikas panākumiem un uzplaukumu, par ukraiņu un latviešu draudzības un sadarbības nostiprināšanu!

Par visu klātesošo veselību!

Pie ekonomisko aprindu pārstāvjiem

Ukrainas prezidenta valsts vizītes Latvijā ietvaros vakar Leonīdu Kučmu Rīgas Latviešu biedrības namā sagaidīja LR ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, kur RLB nama Baltajā zālē prezidents un oficiālā delegācija, kas viņu pavada, tikās ar Latvijas uzņēmēju un biznesa pārstāvjiem.

Ukrainas prezidents atzīmēja ekonomiskās grūtības reformu gaitā valstī, kā arī izteica cerību gūt pieredzi Latvijā gan no kaimiņvalsts veiksmēm, gan arī no kļūdām. L.Kučma norādīja, ka Ukrainā vienlaikus jāsekmē reformas politikā un ekonomikā. Pēdējā laikā sperti lieli soļi reformu jomā, uzsākot brīvu preču eksportu un privatizāciju. Prezidents, norādot uz Rietumu tirgus piesātinātību, uzsvēra, ka pašreizējā attīstības posmā Latvijai un Ukrainai ekonomiskā sadarbība nepieciešama daudz lielākā apjomā, nekā līdz šim ir abu valstu preču apgrozījums savstarpējos tirdzniecības darījumos. L.Kučma secināja, ka oficiālos skaitļus nav ērti šādas tikšanās reizē nosaukt, jo tie neatbilst abu valstu reālajām iespējām.

Vizītes laikā abas puses parakstījušas stratēģisku vienošanos par draudzīgām kaimiņvalstu attiecībām un sadarbību, panāktas arī ekonomiskas vienošanās. Delegācijas sastāvā, kā atzīmēja Ukrainas prezidents, ir divi vicepremjeri, dažādu nozaru ministri, Nacionālās bankas priekšsēdētājs, komercbanku pārstāvji, kā arī citas oficiālas personas.

Tikšanās laikā Latvijas uzņēmējiem bija iespēja uzdot prezidentam jelkādus viņus interesējošus jautājumus. Lielu interesi par sadarbību ar Ukrainu apliecināja RER, VEF, Rīgas vagonu rūpnīcas, "Dzintara", RAF, "Laumas" un citu uzņēmumu pārstāvji.

Ukrainas prezidents izteicās, ka augustā varētu tikt noslēgta abu valstu vienošanās par brīvās tirdzniecības režīma ieviešanu, kas atbilstu Ukrainas un Latvijas ekonomiskajām interesēm.

Lietišķās sarunas turpinājās pie pusdienu galda.

Valsts prezidenta Kanceleja

Siguldā un Turaidā

Interesanti Ukrainas prezidenta valsts vizītes pirmo dienu pavadīja viņa kundze Ludmila Kučma. Kopā ar Ainu Ulmani viņa apmeklēja Latvijas Vēstures muzeju, kur apskatīja ne tikai tā bagāto pastāvīgo ekspozīciju, bet arī Ušpeļu dzimtas keramikas izstādi. Muzeja Zaļajā zālē notika viņu pirmā saruna.

Pēcpusdienā prezidentu kundzes kopā ar pavadoņiem devās uz Siguldu un Turaidu. Staltajā Turaidas pilī, noklausījusies stāstījumu par šī skaistā novada senāko un ne tik seno vēsturi, augstā viešņa nolika ziedus pie Turaidas Rozes kapa. Tālāk taka veda uz Dainu kalnu un Dziesmu dārzu. Būdama liela folkloras cienītāja un zinātāja, Kučmas kundze ar patiesu prieku apbrīnoja Induļa Rankas veidotās skulptūras. Mākslas baudījumu vēl bagātāku darīja saulainā diena, kas reibināt reibināja ar Gaujas līču pavasarīgo plaukumu un ievu smaržām.

Valsts prezidenta Kanceleja

Ar jaunu apņēmību Latvijas un Ukrainas attiecībās

Vakar, 23.maijā, mūsu valstī oficiālā divu dienu vizītē ieradās Latvijai draudzīgās Ukrainas prezidents Leonīds Kučma ar kundzi. Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas lidostā "Rīga", kas notika atbilstoši augstajam valsts vizītes protokola līmenim, Ukrainas prezidents ieradās Rīgas pilī, kur Baltajā zālē notika divu valstu prezidentu satikšanās ceremonija. Pēc tam pils Sūtņu zālē noritēja Gunta Ulmaņa un Leonīda Kučmas sarunas. Pēc tām Guntis Ulmanis un Leonīds Kučma atgriezās pils Baltajā zālē, kur tika parakstīta Politiskā deklarācija un abu valstu līgumi.

Dienas vidū Leonīds Kučma nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pēcpusdienā Ukrainas prezidents ieradās Saeimas namā, kur viņu sagaidīja Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Pēc tam Saeimas namā noritēja abu valstu delegāciju sarunas. Vēlāk Leonīds Kučma devās uz Rīgas Latviešu biedrības namu, kur tikās ar Latvijas biznesa pārstāvjiem. Vēlā pēcpusdienā viesnīcas "Hotel de Rome" Kamīna zālē notika Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas saruna ar Ministru prezidentu Māri Gaili un pēc neilga pārtraukuma — ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu. Vakarā Rīgas pils Valsts svētku zālē augstajam viesim par godu bija sarīkotas svinīgas vakariņas.

Ukrainas prezidenta kundzei Ludmilai Kučmai vakar bija īpaša programma. Viņa iepazinās ar Latvijas Vēstures muzeja ekspozīciju, bet pēcpusdienā izbrauca uz Siguldu, kur aplūkoja Turaidas pili un Dainu kalnu.

Šodien, 24.maijā, valsts vizītes otrajā dienā, no rīta Ukrainas prezidents apmeklē ukraiņu skolu Rīgā, Tērbatas ielā, kur arī tiekas ar Latvijas ukraiņu kopienas pārstāvjiem. Vēl priekšpusdienā Ukrainas prezidentam paredzēta ekskursija pa Vecrīgu, bet dienas vidū Rīgas pilī būs abu prezidentu preses konference.

Pēc tam Kalpaka bulvārī atklās Ukrainas vēstniecību. Ar to noslēgsies Ukrainas prezidenta valsts vizīte Latvijā: no Kalpaka bulvāra Viņa Ekselence Leonīds Kučma dosies uz lidostu. Tur notiks atvadīšanās ceremonija.

Kad iznāca šis "Latvijas Vēstneša" numurs, Ukrainas prezidenta vizīte bija pusē, taču jau šobrīd var droši teikt, ka tā iezīmē jaunu, kvalitatīvi atšķirīgu posmu abu valstu attiecībās. To apgalvot ļauj arī ielūkošanās šīs Latvijai būtībā visai tuvās valsts kvantitatīvajos parametros un nesenajā vēsturē.

Ukraina ar savu 603,7 tūkstošus kvadrātkilometru lielo teritoriju un vairāk nekā 50 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām valstīm Eiropā. Ukraina ir industriāli agrāra valsts ar plaši sazarotu rūpniecību un gandrīz ideāliem dabas apstākļiem lauksaimniecībai. Paradoksālā kārtā tieši šie labvēlīgie faktori padomju varas laikā izvērtušies par Ukrainas nelaimi un sagādā problēmas arī tagad. Proti, gandrīz visas plaši sazarotās rūpniecības nozares Padomju Savienībā tika cieši saistītas ar Krieviju, un šī saistība tagad bremzē Ukrainas ekonomikas attīstību.

Lielākā daļa no Ukrainas rūpniecības ražojumiem bija galaprodukts, kura komplektēšanai daudzas nepieciešamās detaļas tika piegādātas no citiem PSRS reģioniem, galvenokārt no Krievijas Federācijas. Tā, piemēram, astoņdesmitajos gados Ukrainā saražoja praktiski visus PSRS izlaistos rotoru ekskavatorus, tāpat visus cukurbiešu un kukurūzas kombainus, 95 procentus visu PSRS dīzeļlokomotīvju, 100 procentus visu dzelzceļa cisternu. Diemžēl tagad Ukrainas rūpniecība nevar īstenot šādu apjomu — gan izejvielu un komplektējošo detaļu, gan ārējo tirgus problēmu dēļ.

Līdzīgas problēmas, kā zināms, nodarbina mūsu Rīgas vagonu rūpnīcu un mikroautobusu rūpnīcu "RAF". Galvenās Ukrainas rūpniecības nozares ir mašīnbūve un metālapstrāde, kas padomju varas gados deva apmēram ceturto daļu Ukrainas rūpniecības kopapjoma. Taču šobrīd Ukrainas ekonomikai jo nozīmīga var būt pārtikas rūpniecība, kas padomju varas gados deva apmēram piekto daļu no Ukrainas rūpniecības kopapjoma. Liela nozīme Ukrainas ekonomikā ir tās bagātīgajiem derīgo izrakteņu resursiem. Ukrainā ir lieli ogļu, naftas un gāzes krājumi, dzelzsrūda. Diemžēl padomju varas gados ekstensīvi attīstītā rūpniecība prasīja aizvien vairāk elektroenerģijas, un Ukraina, neraugoties uz tās varenajām hidroelektrostacijām, saskārās ar enerģētikas problēmu. To risinājums tika meklēts atomelektrostacijās, un Černobiļas vārds nu jau vairākus gadus ir ne vien milzīgās Ukrainas un ukraiņu tautas traģēdija, bet arī visas pasaules kodolbriesmu simbols.

Kā redzams, Ukrainai problēmu netrūkst. Tāpat kā mūsu valstij. Kā vienai, tā otrai valstij galvenās problēmas koncentrējušās ekonomikas jomā. Abām valstīm ir vitāli svarīgi paplašināt ārējo tirgu. Visnotaļ izdevīga var būt preču apmaiņa. Svētīgi var izvērsties arī Latvijas un Ukrainas kultūras sakari.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors