Likumprojekts (Saeimas dok. nr.533)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, piedaloties Valsts reformu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta un Kriminoloģisko pētījumu centra ekspertiem, sagatavots un iesniegts (19.05.1995.) Saeimas izskatīšanai

Par noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) izbeigt noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu legalizāciju;

2) piespiest nodokļu maksātājus maksāt likumos paredzētos nodokļus;

3) ierobežot korupciju valsts un pašvaldību institūcijās.

2.pants. Noziedzīgā un nelikumīgā veidā iegūtu finansu līdzekļu jēdziens

(1) Par noziedzīgā veidā iegūtiem ir uzskatāmi visi finansu līdzekļi, kuri iegūti kriminālnoziegumu rezultātā.

(2) Par nelikumīgā veidā iegūtiem finansu līdzekļiem ir uzskatāmi visi finansu līdzekļi:

1) par kuriem to ieguvējs nav nomaksājis likumā paredzētos nodokļus;

2) kuri iegūti, citādā veidā pārkāpjot spēkā esošos likumdošanas aktus, ja par attiecīgo pārkāpumu nav paredzēta kriminālatbildība;

3) kuri iegūti laimestu, mantošanas, dāvinājuma, aizņēmuma vai citu civiltiesisku darījumu rezultātā, ja šie darījumi nav dokumentāri noformēti un par to veikšanu nav samaksātas likumos paredzētās nodevas un izdarīti citi maksājumi valsts budžetā vai arī laimesta izmaksātāja, mantojuma atstājēja, dāvinātāja vai aizdevēja personība nav noskaidrojama.

3.pants. Mantas iegūšanas likumība

Jebkuru kustamu un nekustamu mantu Latvijā ir atļauts iegūt tikai par likumīgā veidā saņemtiem finansu līdzekļiem.

4.pants. Personas, kurām jāiesniedz deklarācijas

(1) Lai varētu pārbaudīt, vai kustama vai nekustama manta ir iegūta par likumīgā veidā saņemtiem finansu līdzekļiem, katrai juridiskajai un fiziskajai personai ir jāiesniedz finansu līdzekļu iegūšanas deklarācija (turpmāk — deklarācija).

(2) Deklarācijas iesniedzamas ne vēlāk kā trīs dienas:

1) pēc tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par Latvijas teritorijā esoša nekustamā īpašuma pirkšanu;

2) pirms tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē uz sava vārda jebkura veida transportlīdzekli, kura pirkuma cena pārsniedz 5000 latu;

3) pēc tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par tādas valsts vai pašvaldību mantas pirkšanu, kuras pirkuma cena pārsniedz 5000 latu;

4) pēc tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona ir noslēgusi līgumu par tādas valsts vai pašvaldību mantas nomu, kuras nomas maksa gadā pārsniedz 5000 latu;

5) pēc tam, kad attiecīgajai juridiskajai vai fiziskajai personai izsolē pārdota valsts vai pašvaldību manta, kuras pirkuma cena pārsniedz 5000 latu;

6) pēc tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona izsolē ir ieguvusi tādas valsts vai pašvaldību mantas īres (nomas) tiesības, kuras īres (nomas) maksa gadā pārsniedz 1000 latu;

7) pirms tam, kad attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrē uz sava vārda Latvijas teritorijā uzceltu ēku vai būvi;

8) pēc tam, kad konkrētajā kalendārajā gadā attiecīgās juridiskās vai fiziskās personas nopirkto kapitāla daļu, akciju un paju kopējā nominālvērtība pārsniegusi 5000 latu.

(3) Deklarācijā sniedzamas ziņas par Latvijā un citās valstīs īpašumā iegūto vai nomāto kustamo un nekustamo mantu.

5.pants. Deklarācijas iesniegšanas vieta

Deklarācija iesniedzama tā rajona vai republikas pilsētas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, kuras teritorijā pastāvīgi dzīvo fiziskā persona vai reģistrēta juridiskā persona, kam saskaņā ar šā likuma 4.panta noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija (turpmāk — deklarācijas iesniedzējs).

6.pants. Deklarācijā norādāmās ziņas

Deklarācijā jānorāda:

1) summa, par kādu ir iegādāti (pārdoti, novērtēti) šā likuma 4.pantā minētie īpašuma objekti (manta);

2) finansu līdzekļu iegūšanas avoti un veidi tās summas apmērā, par kādu iegādāti attiecīgie īpašuma objekti (manta);

3) ziņas, ka nomaksāti likumos noteiktie nodokļi par darbu un uzņēmējdarbību, kas bijusi attiecīgo finansu līdzekļu iegūšanas avots;

4) citas Valsts ieņēmumu dienesta norādītās ziņas.

7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumi

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt deklarācijā ietverto ziņu atbilstību patiesībai un to, vai deklarācijā norādītās finansu līdzekļu summas iegūtas likumīgā veidā.

(2) Lai to pārbaudītu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām, kā arī no deklarācijas iesniedzējiem paskaidrojumus un jebkādus dokumentus, kas attiecas uz deklarācijā ietvertajām ziņām.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka ir pārkāpti spēkā esošie nodokļu vai citi likumi, tam ir pienākums:

1) savas kompetences ietvaros pašam piemērot sankcijas vai griezties tiesā par sankciju piemērošanu pret vainīgo personu;

2) Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā attiecīgajām valsts institūcijām iesniegt ziņojumu par krimināllietas ierosināšanu.

8.pants. Deklarācijas iesniedzēja tiesības

Deklarācijas iesniedzējam ir tiesības pievienot deklarācijai jebkādus dokumentus vai kādā citā veidā sniegt pierādījumus par deklarācijā ietverto ziņu patiesīgumu un deklarācijā norādīto finansu līdzekļu iegūšanas likumību.

9.pants. Nelikumīgas finansu līdzekļu iegūšanas sekas

(1) Nelikumīgā veidā iegūto finansu līdzekļu summas, kā arī summas, attiecībā uz kurām deklarācijā nav norādīti to iegūšanas avoti vai Valsts ieņēmumu dienests tos atzinis par patiesībai neatbilstošiem, atzīstamas par noslēptām no aplikšanas ar nodokļiem. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam no attiecīgās personas mēneša laikā jāpiedzen likumos paredzētie nodokļi.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā termiņā nodokļi netiek samaksāti, Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā attiecīgo īpašumu konfiscē par labu valstij.

10.pants. Deklarācijā ietverto ziņu izmantošana

Deklarācijā un tai pievienotajos dokumentos ietvertās ziņas Valsts ieņēmumu dienests un tā amatpersonas nedrīkst izpaust. Šīs ziņas var sniegt tikai izziņas iestādei, izmeklētājam, prokuroram vai tiesnesim, ja tās ir nepieciešamas krimināllietas ierosināšanai, izziņas izdarīšanai, iepriekšējai izmeklēšanai vai krimināllietas iztiesāšanai.

11.pants. Ministru kabineta pienākumi

Ministru kabinetam ir pienākums pieņemt normatīvos aktus, kas reglamentē šā likuma izpildes mehānismu un tā piemērošanas kārtību.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 1995.gada 1.jūlijā, bet attiecībā uz personām, kuras ieguvušas šā likuma 4.panta otrās daļas 1., 4. un 7.punktā minēto mantu, šis likums piemērojams arī gadījumos, ja tās šo mantu ir ieguvušas pēc 1990.gada 4.maija.

2. Lai nodrošinātu šā likuma izpildi, triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās visas fiziskās personas, kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā, kā arī Latvijā reģistrētās juridiskās personas, kuru īpašumā Latvijā vai citās valstīs ir skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 5000 latu, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju.