Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai darbos pārietu tiltu, kas ieved zinātnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.02.2001., Nr. 19 (2406) https://vestnesis.lv/ta/id/2725

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar Latviju - no pirmā vārda līdz pēdējai elpai

Vēl šajā numurā

02.02.2001., Nr. 19 (2406)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai darbos pārietu tiltu, kas ieved zinātnē

Par izglītības un zinātnes ministra tikšanos ar LZA prezidentu

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Z1.JPG (24887 BYTES) Tikšanās laikā: izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Domās par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu mēs pārsvarā aizmaldāmies plašajos izglītības nozares problēmu laukos, visai reti pārejot "un" tiltu, kas ieved zinātnē. Lai aktualizētu augstākās izglītības un zinātnes problēmas Latvijā un kopīgi meklētu tām risinājumus, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un IZM valsts sekretāra vietnieks Valdis Egle vakar, 1. februārī, tikās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu akadēmiķi Jāni Stradiņu, LZA viceprezidentiem Juri Ekmani un Tāli Milleru, LZA prezidenta padomnieku Jāni Kristapsonu, LZA starptautiskās daļas vadītāju Dainu Šveicu un Latvijas Zinātnes padomes priekšēdētāju Juri Jansonu.

Par pārspriežamo jautājumu lielo skaitu un abu pušu ieinteresētību liecināja jau tas, ka saruna ieilga. Kā plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pēc tikšanās pastāstīja J. Stradiņš, izglītība šoreiz aplūkota kā evolucionārs process no zemākā līdz augstākajam līmenim, sākot no sākumskolām un beidzot ar augstāko izglītību, kurā obligāts sistēmas elements ir arī zinātnes pētniecības institūti.

Tikšanās laikā spriests, kā nodrošināt zinātnes pastāvēšanu Latvijā, ņemot vērā to, ka zinātnes budžets pēdējos trīs gados nav palielinājies — līdz šim tas ir bijis stagnācijas budžets. Viena no risinājumu iespējām varētu būt valsts garantēta kredīta saņemšana no Pasaules bankas. Tas ļautu atjaunināt zinātnieku paaudzi, uzturēt modernā līmenī infrastruktūru un iesaistītu Latvijas zinātni starptautiskā apritē. Ļoti interesanti kontakti zinātnē ir izveidojušies ar Taivānu, kur izglītības un zinātnes ministra vadībā pagājušā gada rudenī viesojās Latvijas zinātnieku delegācija, kas parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu strap Taivānu, Lietuvu un Latviju. Ir izskanējuši rosinājumi veidot universitāšu fondus, kuros līdzekļi zinātnes attīstībai ieplūstu gan no pašu universitāšu īpašumu apsaimniekošanas, gan no valsts un starptautiskajām dotācijām.

Svarīgs jautājums ir zinātnisko centru nostiprināšana. Jau 1997. gadā valdības deklarācijā tika ierakstīts, ka paralēli universitāšu sistēmām tiks veidoti pieci nacionālie zinātnes centri. Diemžēl daudzo valdības maiņu un citu apstākļu dēļ nav izdevies pavirzīt šī jautājuma risināšanu. Izglītības un zinātnes ministrs apņēmies veicināt šo centru izveidošanu, lūdzot zinātniekiem precīzi definēt katra centra darbības sfēras un prioritātes. Veidojot nacionālos zinātnes centrus, vajadzētu izvērtēt arī pašreizējo zinātnisko institūtu darbību, lai noteiktu, kuri institūti pretendē uz Ekselences centru statusu.

Šā gada janvārī Latvijā tika atklāts pirmais Eiropas Komisijas apstiprinātais perspektīvo materiālu pētniecības un tehnoloģiju Ekselences centrs – konkursā uzvaru guvušais LU Cietvielu fizikas institūts. Vēl trīs institūti tika novērtēti ļoti augstu. LZA uzskata, ka par Ekselences centriem laika gaitā varētu kļūt septiņi zinātniskie institūti.

Visaktuālākais jautājums Latvijai ir informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana un augsto tehnoloģiju attīstība saistībā ar tehnoloģiju parkiem. J. Stradiņš pastāstīja, ka Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents un Igaunijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs šonedēļ informējuši LZA vadību par valdības lēmumu: sākot ar 2002. gadu informācijas tehnoloģiju attīstība būs oficiāla valsts prioritāte. Līdz ar to finansējuma līmenis tehnoloģijām un zinātnei tiks paaugstināts līdz 1,2 % no nacionālā kopprodukta. Pašlaik par to norit diskusijas Igaunijas parlamentā. J. Stradiņš uzsvēra, ka cieša sadarbība ir izveidojusies gan ar igauņu, gan lietuviešu, somu un krievu zinātniekiem.

Tikšanās laikā runāts par to, lai IZM kopā ar Latvijas Universitāti un citām augstskolām palīdzētu LZA nacionālo kultūras krātuvju saglabāšanā, jo pašlaik arheoloģisko, etnogrāfisko, antropoloģisko, folkloras kolekciju saglabāšana un izmantošana netiek pienācīgi nodrošināta.

Nozīmīgs ir arī jautājums par LZA ēku pie Teikas un Salaspilī oficiālu nostiprināšanu zinātnisko juridisko personu īpašumā. LZA viceprezidents J.Ekmanis pastāstīja, ka zinātniskie institūti un valsts augstskolas ir valsts īpašums. Tas ir pietiekami abstrakts jēdziens, lai varētu diskutēt par to, kurš atbildīgs par katra konkrētā objekta uzturēšanu. Jautājums līdz galam nav sakārtots. LZA ēkas nav zinātnisko juridisko personu īpašumā, bet gan valdījumā. Tādēļ tās nav pasargātas no iespējamas pārsteidzīgas privatizācijas kāda valdības lēmuma rezultātā. Nostiprinot valdījuma tiesības zemesgrāmatā, LZA gūtu stabilas garantijas, ka pēkšņi nezaudēs bāzi darbam.

J. Stradiņš atzina: kaut gan IZM rīcībā nav tik daudz finansu resursu, kā vajadzētu, maksimāli iespējamu atbalstu zinātnei tā sniegs arī turpmāk.

K. Greiškalns ziņoja, ka tikšanās nobeigumā puses vienojušās izveidot darba grupu, kas izstrādās koncepciju, kurā ietvers rīcības mehānismus IZM un LZA pietiekami augstu izvirzīto kopīgo mērķu sasniegšanai.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Z2.JPG (24822 BYTES) Z3.JPG (25669 BYTES)
Izglītības un zinātnes ministra un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta tikšanās laikā vakar, 1.februārī: Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta padomnieks Jānis Kristapsons, LZA Starptautiskās daļas vadītāja Daina Šveica, LZA viceprezidents Tālis Millers, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns; LZA prezidents Jānis Stradiņš, LZA viceprezidents Juris Ekmanis, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Valdis Egle, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Juris Jansons

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!