Ministru kabineta noteikumi Nr.107

Rīgā 2015.gada 24.februārī (prot. Nr.10 22.§)

Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība

Izdoti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma
11.panta otro daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) uzrauga nosacīti notiesātās, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas un personas, kurām piemērots papildsods – probācijas uzraudzība.

2. Šo noteikumu 1. punktā minēto personu uzraudzības (turpmāk – uzraudzība) mērķi sasniedz, motivējot nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto (turpmāk – nosacīti atbrīvotais), nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu (turpmāk – nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais) vai personu, kurai piemērots papildsods – probācijas uzraudzība (turpmāk – persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība), ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas, sniedzot atbalstu kriminogēna rakstura problēmu risināšanā un kontrolējot kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.

3. Nosacīti notiesātais, nosacīti atbrīvotais, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais un persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība (turpmāk – probācijas klients), pēc dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) pieprasījuma tās noteiktajā termiņā iesniedz informāciju par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto, prokurora uzlikto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi, uzrādot vai iesniedzot dokumentus, kas apliecina sniegto informāciju.

4. Informāciju par probācijas klienta uzraudzību norāda probācijas klienta lietā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību, kā arī dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību.

5. Probācijas klienta uzraudzību nodrošina dienesta teritoriālā struktūrvienība (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta deklarētā dzīvesvieta. Ja probācijas klientam nav deklarētas dzīvesvietas, probācijas klienta uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas viņa dzīvesvieta.

6. Ja probācijas klienta dzīvesvieta ir ārzemēs, tā uzraudzību nodrošina struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas tiesa, kas pieņēmusi nolēmumu, vai prokuratūra, kas pieņēmusi lēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu.

7. Pamatojoties uz probācijas klienta pamatotu iesniegumu, uzraudzību var nodrošināt cita struktūrvienība.

8. Dienests probācijas klientam adresētos dokumentus paziņo vienā no šādiem veidiem:

8.1. izsniedz probācijas klientam personīgi;

8.2. nosūta uz probācijas klienta dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi;

8.3. izmantojot elektroniskos sakarus, ja probācijas klients rakstiski izteicis vēlmi saņemt dokumentus attiecīgajā veidā.

2. Nosacīti notiesāto un nosacīti atbrīvoto uzraudzība

2.1. Uzraudzības organizēšana

9. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, ierodoties pieteikties uzraudzības uzsākšanai:

9.1. uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

9.2. sniedz personas datus apstrādei;

9.3. norāda dzīvesvietas adresi un korespondences saņemšanas adresi, kā arī citu kontaktinformāciju.

10. Kad nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ieradies pieteikties uzraudzības uzsākšanai, amatpersona:

10.1. pārliecinās par nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā identitāti;

10.2. iegūst un apstrādā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā personas datus;

10.3. izskaidro nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tiesības, kā arī amatpersonas tiesības;

10.4. izskaidro tiesas nolēmuma būtību;

10.5. izskaidro kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus un iespējamās sekas, ja tie netiek pildīti;

10.6. izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.

11. Lēmumu par pienākumu noteikšanu nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam (turpmāk – lēmums par pienākumu noteikšanu) pieņem divas amatpersonas, ņemot vērā:

11.1. tiesas nolēmumā iekļauto informāciju;

11.2. izvērtēšanas ziņojumā iekļauto informāciju un ieteiktos pienākumus;

11.3. iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi;

11.4. cietušā intereses.

12. Lēmumā par pienākumu noteikšanu norāda:

12.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

12.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras nosaka pienākumus;

12.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru tiek noteikti vai atcelti pienākumi;

12.4. pienākumus un pienākumu noteikšanas pamatojumu;

12.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minētajā gadījumā – atceļamos pienākumus un to atcelšanas pamatojumu;

12.6. iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.

13. Amatpersona sagatavo pielikumu lēmumam par pienākumu noteikšanu. Pielikumā ietver informāciju par lēmumā noteikto pienākumu izpildes kārtību.

14. Amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izskaidro noteiktos pienākumus, tiesības un iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.

15. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētajiem pienākumiem, savām tiesībām un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

16. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais paraksta lēmumu par pienākumu noteikšanu, apliecinot, ka ir iepazinies ar lēmumā noteiktajiem pienākumiem, to izpildes kārtību un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti. Vienu lēmuma par pienākumu noteikšanu eksemplāru kopā ar tā pielikumu izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

17. Ja lēmumu par pienākumu noteikšanu nav iespējams pieņemt pirmajā nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizē, amatpersonas lēmumu pieņem un ar lēmuma pieņemšanu saistītās darbības veic septiņu dienu laikā pēc pirmās ierašanās reizes.

18. Par katru nākamo ierašanās reizi amatpersona nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam izsniedz uzaicinājumu, un nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais tā saņemšanu apliecina ar parakstu. Amatpersona var noteikt ierašanās laiku struktūrvienībā darbdienās no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00.

19. Uzaicinājumā norāda:

19.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

19.2. struktūrvienību, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;

19.3. datumu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas struktūrvienībā;

19.4. amatpersonu, pie kuras nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāierodas;

19.5. amatpersonas tālruņa numuru un e-pasta adresi;

19.6. uzaicinājuma mērķi;

19.7. neierašanās iespējamās sekas;

19.8. informāciju, ka struktūrvienībā jāierodas ar personu apliecinošu dokumentu.

20. Amatpersona sešu nedēļu laikā pēc pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā veic attiecīgās personas riska un vajadzību novērtējumu. Atkārtotu riska un vajadzību novērtējumu veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

21. Riska un vajadzību novērtējumu var neveikt, ja no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām.

22. Pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona:

22.1. pārskata nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteiktos pienākumus;

22.2. atkārtoti izvērtē pienākumu noteikšanas nepieciešamību.

23. Šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem jaunu lēmumu par pienākumu noteikšanu, ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam ir nepieciešams:

23.1. noteikt pienākumus;

23.2. noteiktos pienākumus pilnīgi vai daļēji atcelt.

24. Pieņemot šo noteikumu 23. punktā minēto lēmumu, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 11., 12., 13., 14. un 16. punktu.

25. Katrs jauns lēmums par pienākumu noteikšanu atceļ iepriekšējo lēmumu, tai skaitā šo noteikumu 26. punktā minēto lēmumu.

26. Ja atbilstoši riska un vajadzību novērtējumam var atcelt visus iepriekš noteiktos pienākumus un nav nepieciešams noteikt jaunus pienākumus, šo noteikumu 11. punktā minētās amatpersonas pieņem lēmumu par pienākumu atcelšanu.

27. Lēmumā par pienākumu atcelšanu norāda:

27.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

27.2. struktūrvienību un amatpersonas, kuras atceļ pienākumus;

27.3. tā lēmuma datumu un numuru, ar kuru pienākumi noteikti;

27.4. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pienākumi tiek atcelti;

27.5. pienākumu atcelšanas pamatojumu.

28. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināts ar lēmumu par pienākumu atcelšanu. Vienu lēmuma eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

29. Divu nedēļu laikā pēc riska un vajadzību novērtējuma veikšanas amatpersona sadarbībā ar nosacīti notiesāto vai nosacīti atbrīvoto sagatavo uzraudzības plānu.

30. Sagatavojot uzraudzības plānu, amatpersona ņem vērā:

30.1. riska un vajadzību novērtējumu;

30.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā individuālās vajadzības un iespējas;

30.3. iespējamos pasākumus kriminogēna rakstura problēmu risināšanai;

30.4. dienesta noteiktos pienākumus.

31. Uzraudzības plānā norāda:

31.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

31.2. uzraudzības periodam noteiktos mērķus;

31.3. pasākumus, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu uzraudzības periodam noteiktos mērķus;

31.4. pasākumu veikšanas intensitāti;

31.5. pasākumu veikšanas termiņu.

32. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar uzraudzības plānu. Vienu uzraudzības plāna eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

33. Uzraudzības plānu var nesagatavot, ja no pirmās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā ierašanās reizes struktūrvienībā līdz uzraudzības perioda beigām ir mazāk par astoņām nedēļām.

34. Jaunu uzraudzības plānu sagatavo, ja:

34.1. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi ir izpildīti un ir nepieciešams noteikt jaunus pasākumus;

34.2. uzraudzības plānā noteiktie pasākumi nemazina nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;

34.3. ir mainījušās nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā kriminogēna rakstura problēmas;

34.4. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ir lūdzis veikt grozījumus uzraudzības plānā un amatpersona ir pieņēmusi lēmumu grozīt uzraudzības plānu.

35. Katrs jauns uzraudzības plāns atceļ iepriekšējo uzraudzības plānu.

2.2. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība

2.2.1. Kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto pienākumu izpildes kārtība

36. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā paziņo amatpersonai par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu, sniedzot šādu informāciju:

36.1. dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas iemesls;

36.2. ja maina dzīvesvietu, – jaunās dzīvesvietas adrese un dzīvesvietas maiņas datums;

36.3. ja maina darbavietu, – jaunās darbavietas nosaukums, adrese, darba uzsākšanas datums;

36.4. ja maina izglītības iestādi, – jaunās izglītības iestādes nosaukums, adrese un mācību uzsākšanas datums.

37. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas.

38. Šo noteikumu 37. punktā minētajā iesniegumā norāda:

38.1. izbraukšanas mērķi;

38.2. plānoto izbraukšanas un atgriešanās datumu;

38.3. adresi, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais uzturēsies;

38.4. citu kontaktinformāciju.

39. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 38. punktā minēto informāciju.

40. Amatpersona 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 37. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

40.1. atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām;

40.2. neatļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.

41. Šo noteikumu 40. punktā minētajā lēmumā norāda:

41.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

41.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

41.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.

42. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda:

42.1. laikposmu, uz kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam tiek dota atļauja izbraukt ārpus dzīvesvietas;

42.2. adresi, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzturas;

42.3. darbības, kas nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāveic saistībā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.

43. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 41. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

44. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 40.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.

45. Dienesta vadītājs 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 44. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

45.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;

45.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām.

46. Šo noteikumu 45. punktā minētajā lēmumā norāda:

46.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

46.2. apstrīdēto lēmumu un tā saturu;

46.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.

47. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 45.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 46. punktā minētajai informācijai norāda šo noteikumu 42.1., 42.2. un 42.3. apakšpunktā minēto informāciju.

2.2.2. Dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtība

48. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi, kas varētu traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai pārliecināties par viņa atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par pienākuma nepildīšanu.

49. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ ir atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā.

50. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums mainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas, rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut mainīt dzīvesvietu nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās dzīvesvietas maiņas.

51. Šo noteikumu 50. punktā minētajā iesniegumā norāda:

51.1. dzīvesvietas maiņas pamatojumu;

51.2. plānotās dzīvesvietas adresi;

51.3. datumu, ar kuru nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais plāno mainīt dzīvesvietu;

51.4. tiesisko pamatu dzīvot plānotajā dzīvesvietā.

52. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 51. punktā minēto informāciju.

53. Amatpersona 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 50. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

53.1. atļaut mainīt dzīvesvietu;

53.2. neatļaut mainīt dzīvesvietu.

54. Šo noteikumu 53. punktā minētajā lēmumā norāda:

54.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

54.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

54.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.

55. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 53.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 54. punktā minētajai informācijai norāda jaunās dzīvesvietas adresi.

56. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 54. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

57. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 53.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.

58. Dienesta vadītājs 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 57. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

58.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;

58.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut mainīt dzīvesvietu.

59. Šo noteikumu 58. punktā minētajā lēmumā norāda:

59.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

59.2. apstrīdētā lēmuma saturu;

59.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.

60. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 59. punktā minētajai informācijai norāda jaunās dzīvesvietas adresi.

61. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, amatpersona nosaka sabiedriskās vietas, kurās nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst uzturēties.

62. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ nav ievērojis aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās.

63. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, amatpersona var atļaut viņam noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.

64. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, iesniedz ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās uzturēšanās sabiedriskajā vietā. Iesniegumā norāda:

64.1. sabiedrisko vietu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams uzturēties;

64.2. dienu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā;

64.3. uzturēšanās mērķi.

65. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 64. punktā minēto informāciju.

66. Amatpersona piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 63. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

66.1. atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā;

66.2. neatļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.

67. Šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minēto lēmumu pieņem, ja:

67.1. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nav pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus un ir par to brīdināts;

67.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var apdraudēt sabiedrības drošību;

67.3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

68. Šo noteikumu 66. punktā minētajā lēmumā norāda:

68.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

68.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

68.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums;

68.4. amatpersonas pieņemto lēmumu;

68.5. informāciju par to, ka saskaņā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošu likumu lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

69. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 66.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 68. punktā minētajai informācijai norāda sabiedrisko vietu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts uzturēties, kā arī datumu un laiku, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā.

70. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 66.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 68. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu.

71. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, amatpersona nosaka konkrētus cilvēkus, ar kuriem nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam aizliegts sazināties.

72. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, nepieciešams ar tiem sazināties, lai novērstu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās sekas, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais to saskaņo ar amatpersonu un saziņu veic ar amatpersonas starpniecību vai amatpersonas klātbūtnē.

73. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, bet nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais jebkādā tiešā vai netiešā veidā (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) sazinās ar tiem, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

74. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez dienesta atļaujas, amatpersona nosaka aizliegumu izbraukt no Latvijas Republikas vai noteiktas Latvijas Republikas administratīvi teritoriālās vienības.

75. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez dienesta atļaujas, rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz struktūrvienībā ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas.

76. Šo noteikumu 75. punktā minētajā iesniegumā norāda:

76.1. izbraukšanas mērķi;

76.2. plānoto izbraukšanas un atgriešanās datumu;

76.3. adresi, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais uzturēsies;

76.4. kontaktinformāciju.

77. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 76. punktā minēto informāciju.

78. Amatpersona 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 75. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

78.1. atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas;

78.2. neatļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas.

79. Šo noteikumu 78. punktā minētajā lēmumā norāda:

79.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

79.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

79.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums.

80. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 78.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 79. punktā minētajai informācijai norāda:

80.1. laikposmu, uz kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam tiek dota atļauja izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas;

80.2. adresi, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzturas;

80.3. darbības, kas nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāveic saistībā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu izpildi.

81. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 79. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņu.

82. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais šo noteikumu 78.2. apakšpunktā minēto lēmumu kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža var apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu struktūrvienībā, kura pieņēmusi lēmumu, vai dienesta vadītājam. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniegumu iesniedz struktūrvienībā, to nekavējoties nosūta dienesta vadītājam.

83. Dienesta vadītājs 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 82. punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienestā izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

83.1. atstāt spēkā amatpersonas pieņemto lēmumu;

83.2. atcelt amatpersonas pieņemto lēmumu un atļaut izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas.

84. Šo noteikumu 83. punktā minētajā lēmumā norāda:

84.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

84.2. apstrīdētā lēmuma saturu;

84.3. dienesta vadītāja lēmumu, ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums, un lēmuma pamatojumu.

85. Ja dienesta vadītājs pieņem šo noteikumu 83.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 84. punktā minētajai informācijai norāda šo noteikumu 80.1., 80.2. un 80.3. apakšpunktā minēto informāciju.

86. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts aizliegums lietot alkoholu un citas apreibinošās vielas, amatpersona alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu lietošanu pārbauda normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā.

87. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums saskaņot ar amatpersonu pārvietošanās maršrutu, amatpersona sagatavo:

87.1. maršruta lapu, norādot pārvietošanās maršrutu;

87.2. maršruta lapu, norādot maršrutu, pa kuru aizliegts pārvietoties.

88. Šo noteikumu 87.1. apakšpunktā minētajā maršruta lapā norāda:

88.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

88.2. laikposmu, uz kuru tiek sagatavota maršruta lapa;

88.3. aktivitātes, kuras nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais plāno apmeklēt;

88.4. katras plānotās aktivitātes intensitāti, attālumu no dzīvesvietas, ilgumu;

88.5. pārvietošanās veidu;

88.6. laikposmu, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jānokļūst aktivitātes vietā;

88.7. maršrutu, pa kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāpārvietojas.

89. Šo noteikumu 87.2. apakšpunktā minētajā maršruta lapā norāda:

89.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

89.2. laikposmu, uz kuru tiek sagatavota maršruta lapa;

89.3. maršrutu vai teritoriju, pa kuru nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst pārvietoties;

89.4. laikposmu, kurā nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nedrīkst pārvietoties pa maršrutu vai teritoriju;

89.5. pārvietošanās veidu.

90. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais paraksta pārvietošanās maršruta lapu. Vienu maršruta lapas eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

91. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais neievēro maršruta lapā noteikto, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

92. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ nav ievērojis maršruta lapā noteikto.

93. Jaunu maršruta lapu sagatavo, ja:

93.1. beidzies laikposms, uz kuru tika sagatavota šo noteikumu 87.1. vai 87.2. apakšpunktā minētā maršruta lapa;

93.2. jāveic izmaiņas iepriekš saskaņotajā maršrutā.

94. Jauna maršruta lapa atceļ iepriekšējo maršruta lapu.

95. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums piedalīties probācijas programmā, amatpersona viņu norīko dalībai probācijas programmā un sagatavo nodarbību grafiku.

96. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar norīkojumu un nodarbību grafiku. Vienu norīkojuma un nodarbību grafika eksemplāru izsniedz nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

97. Nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir pienākums apmeklēt probācijas programmas nodarbības atbilstoši amatpersonas sagatavotajam nodarbību grafikam, ievērot programmā izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties programmas nodarbībās, kā arī programmas īstenošanas vietā un laikā neatrasties alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu reibumā.

98. Ja nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais neapmeklē probācijas programmas nodarbības, amatpersona viņu var atskaitīt no konkrētās probācijas programmas un atkārtoti iesaistīt probācijas programmā.

99. Nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā neierašanās uz probācijas programmas nodarbību bez attaisnojoša iemesla, probācijas programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas nodarbības norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

100. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus, viņam jānovērš iespējamie šķēršļi, kas var traucēt amatpersonai pārbaudīt aizliegto priekšmetu iegādes, nēsāšanas vai glabāšanas faktu. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai kontrolēt pienākuma izpildi, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

101. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts aizliegums tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm, amatpersona nosaka šādus objektus, vietas vai iestādes, kā arī attālumu, kādā viņš drīkst pietuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.

102. Jebkura tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei tuvāk par amatpersonas lēmumā norādīto attālumu, kas nav saistīta ar nepārvaramas varas izraisītiem apstākļiem vai ar galēju nepieciešamību, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

103. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē amatpersonu, ja nepārvaramas varas vai galējas nepieciešamības dēļ nav ievērojis aizliegumu tuvoties noteiktajam objektam, vietai vai iestādei.

104. Pamatojoties uz iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais, kuram noteikts aizliegums tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm, amatpersona var atļaut viņam noteiktā dienā un laikā tuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.

105. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais iesniedz 10 dienas pirms plānotās tuvošanās attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei. Iesniegumā norāda:

105.1. noteiktu objektu, vietu vai iestādi, kurai nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams tuvoties;

105.2. dienu un laiku, kad nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam nepieciešams tuvoties noteiktajam objektam, vietai vai iestādei;

105.3. tuvošanās mērķi.

106. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 105. punktā minēto informāciju.

107. Amatpersona piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 104. punktā minētā iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

107.1. atļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei;

107.2. neatļaut noteiktā dienā un laikā tuvoties noteiktam objektam, vietai vai iestādei.

108. Šo noteikumu 107.2. apakšpunktā minēto lēmumu pieņem, ja:

108.1. nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais nav pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus un ir par to brīdināts;

108.2. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei var apdraudēt sabiedrības drošību;

108.3. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā tuvošanās noteiktajam objektam, vietai vai iestādei var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

109. Šo noteikumu 107. punktā minētajā lēmumā norāda:

109.1. nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

109.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura pieņem lēmumu;

109.3. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pieņemts lēmums;

109.4. informāciju par to, ka saskaņā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošu likumu lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.

110. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 107.1. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 109. punktā minētajai informācijai norāda objektu, vietu vai iestādi, kurai nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts tuvoties, kā arī datumu un laiku, kurā nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir atļauts tuvoties attiecīgajam objektam, vietai vai iestādei.

111. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 107.2. apakšpunktā minēto lēmumu, tajā papildus šo noteikumu 109. punktā minētajai informācijai norāda lēmuma pamatojumu.

112. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam ir noteikts pienākums kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt dienesta norādīto speciālistu, amatpersona norāda attiecīgo speciālistu, kuru nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāapmeklē, un laiku, no kura nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam jāuzsāk apmeklēt attiecīgais speciālists.

113. Nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais pēc amatpersonas pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina dienesta norādītā speciālista apmeklējumu. Minētā apliecinājuma trūkums vai nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā atteikums to uzrādīt uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

114. Ja nosacīti notiesātajam vai nosacīti atbrīvotajam noteikts pienākums pildīt dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā, nosacīti notiesātais vai nosacīti atbrīvotais atbilstoši amatpersonas norādījumiem sniedz informāciju par pienākuma izpildes gaitu. Jebkura nosacīti notiesātā vai nosacīti atbrīvotā bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam, uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

2.3. Nosacīti atbrīvoto uzraudzība, kuriem noteikta elektroniskā uzraudzība

115. Ja nosacīti atbrīvotajam noteikta elektroniskā uzraudzība, to organizē un īsteno saskaņā ar šo noteikumu 2.1. apakšnodaļā, 36. punktā un 2.2.2. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos izņēmumus.

116. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ierodoties pieteikties uzraudzības uzsākšanai, papildus šo noteikumu 9. punktā minētajam sniedz elektroniskās uzraudzības grafika sastādīšanai nepieciešamo informāciju.

117. Kad nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ieradies pieteikties uzraudzības uzsākšanai, amatpersona papildus šo noteikumu 10. punktā minētajam:

117.1. iegūst informāciju, kas nepieciešama elektroniskās uzraudzības grafika sagatavošanai;

117.2. sagatavo elektroniskās uzraudzības grafiku;

117.3. nosaka un saskaņo ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, datumu un laiku, kad minētā nosacīti atbrīvotā dzīvesvietā tiks uzstādīta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija un viņa ķermenim tiks piestiprināta elektroniskās uzraudzības aproce.

118. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, paraksta elektroniskās uzraudzības grafiku, apliecinot, ka ir iepazinies ar elektroniskās uzraudzības grafiku un apņemas to ievērot. Vienu elektroniskās uzraudzības grafika eksemplāru izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

119. Elektroniskās uzraudzības grafikā norāda:

119.1. elektroniskās uzraudzības grafika numuru;

119.2. elektroniskās uzraudzības grafika sagatavošanas datumu;

119.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

119.4. amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, e-pasta adresi;

119.5. dienesta elektroniskās uzraudzības centra (turpmāk – elektroniskās uzraudzības centrs) tālruņa numuru;

119.6. laikposmu, uz kuru sagatavots elektroniskās uzraudzības grafiks;

119.7. vienu vai vairākas aktivitātes, kuru ietvaros nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, jāatrodas ārpus dzīvesvietas;

119.8. datumu vai dienu un laikposmu, kad nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, jāatrodas ārpus dzīvesvietas.

120. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, pēc amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir īstenojis šo noteikumu 119.7. apakšpunktā minētās aktivitātes.

121. Jaunu elektroniskās uzraudzības grafiku sagatavo, pirms ir beidzies laikposms, uz kuru sagatavots iepriekšējais elektroniskās uzraudzības grafiks.

122. Ja nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ārpus elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktā ierašanās laika struktūrvienībā kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētajos gadījumos ir nepieciešams iesniegt struktūrvienībā rakstisku iesniegumu ar lūgumu grozīt elektroniskās uzraudzības grafiku, nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sazinās ar amatpersonu un vienojas par laiku, kad viņš drīkst atstāt dzīvesvietu, lai ierastos struktūrvienībā.

123. Šo noteikumu 122. punktā minētajā gadījumā amatpersona veic izmaiņas elektroniskās uzraudzības sistēmā esošā elektroniskās uzraudzības grafika datos.

124. Saņemot šo noteikumu 122. punktā minēto iesniegumu, amatpersona nekavējoties:

124.1. pārrunā ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nepieciešamību veikt grozījumus elektroniskās uzraudzības grafikā;

124.2. izvērtē lūguma pamatotību;

124.3. ja lūgums ir pamatots, veic izmaiņas elektroniskās uzraudzības sistēmā esošā elektroniskās uzraudzības grafika datos;

124.4. sagatavo elektroniskās uzraudzības grafiku atbilstoši veiktajām izmaiņām.

125. Katrs jauns elektroniskās uzraudzības grafiks atceļ iepriekšējo elektroniskās uzraudzības grafiku.

126. Ja lūgums, ko šo noteikumu 122. punktā minētajā iesniegumā izteicis nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nav pamatots un amatpersona pēc minētā iesnieguma izskatīšanas neveic grozījumus elektroniskās uzraudzības grafikā, amatpersona par to, norādot pamatojumu, rakstiski informē nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība.

127. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, drīkst atrasties ārpus dzīvesvietas tikai elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā un norādītās aktivitātes ietvaros. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, neatrodas elektroniskās uzraudzības grafikā norādītajā laikā un vietā, tas ir uzskatāms par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto ar elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu.

128. Elektroniskās uzraudzības bāzes staciju nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā uzstāda un elektroniskās uzraudzības aproci (turpmāk – elektroniskās uzraudzības ierīces) viņa ķermenim piestiprina nākamajā darbdienā pēc viņa ierašanās struktūrvienībā.

129. Ierodoties nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā, amatpersona:

129.1. izskaidro viņam elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumus;

129.2. uzstāda elektroniskās uzraudzības bāzes staciju;

129.3. pārbauda elektroniskās uzraudzības ierīču darbību;

129.4. sastāda elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu;

129.5. piestiprina elektroniskās uzraudzības aproci viņa ķermenim.

130. Kad amatpersona ir izskaidrojusi elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumus, nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar tiem, apņemas nebojāt elektroniskās uzraudzības ierīces un nodrošināt to nepārtrauktu darbību. Vienu elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumu eksemplāru izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

131. Kad amatpersona ir sastādījusi elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu, to paraksta amatpersona, kā arī nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, apliecinot, ka viņa dzīvesvietā ir uzstādīta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija un pie viņa ķermeņa ir piestiprināta elektroniskās uzraudzības aproce. Vienu elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktu izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

132. Elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas aktā norāda:

132.1. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

132.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura uzstādījusi elektroniskās uzraudzības ierīces;

132.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas adresi, kurā ir uzstādītas elektroniskās uzraudzības ierīces;

132.4. elektroniskās uzraudzības ierīces identificējošu informāciju;

132.5. datumu, kurā uzstādītas elektroniskās uzraudzības ierīces.

133. Elektroniskās uzraudzības termiņš sākas ar brīdi, kad amatpersona ir piestiprinājusi elektroniskās uzraudzības aproci atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermenim.

134. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, neatstāj dzīvesvietu elektroniskās uzraudzības grafikā noteiktajā laikā, atgriežas dzīvesvietā agrāk vai vēlāk, nekā tas ir noteikts elektroniskās uzraudzības grafikā, vai neatgriežas dzīvesvietā, viņš nekavējoties par to informē elektroniskās uzraudzības centru, kas tālāk šo informāciju paziņo amatpersonai.

135. Ja  nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, šo noteikumu 134. punktā minētajā gadījumā nesazinās ar elektroniskās uzraudzības centru, elektroniskās uzraudzības centrs nekavējoties sazinās ar nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, lai noskaidrotu šādas rīcības iemeslus, un paziņo par to amatpersonai.

136. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, rakstiski informē amatpersonu, ja viņa dzīvesvietā plāno pastāvīgi uzturēties personas, kuras nav devušas savu piekrišanu elektroniskās uzraudzības veikšanai pirms elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanas nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietā, un norāda minētās personas un datumu, ar kuru tās plāno pastāvīgi uzturēties viņa dzīvesvietā.

137. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, rada šķēršļus piekļūt savā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas, šāda rīcība ir uzskatāma par kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto ar elektronisko uzraudzību saistīto pienākumu nepildīšanu. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vai personas, kuras dzīvo viņa dzīvesvietā, rada šķēršļus piekļūt šajā dzīvesvietā esošajām elektroniskās uzraudzības ierīcēm to darbības pārbaudei vai elektronisko ierīču izņemšanai no dzīvesvietas, amatpersona pieaicina Valsts policijas pārstāvi.

138. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, var lūgt atļaut mainīt dzīvesvietu šo noteikumu 50. un 51. punktā minētajā kārtībā.

139. Dienests izskata iesniegumu, ko iesniedzis nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, un jautājumu par dzīvesvietas maiņu izlemj šo noteikumu 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59. un 60. punktā minētajā kārtībā, papildus izvērtējot plānotās dzīvesvietas atbilstību elektroniskās uzraudzības piemērošanai atbilstoši kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību.

140. Amatpersona pieņem lēmumu atļaut mainīt dzīvesvietu, ja nav kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteikto šķēršļu dzīvesvietas maiņai un plānotā dzīvesvieta atbilst elektroniskās uzraudzības piemērošanai atbilstoši kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību.

141. Ja amatpersona pieņem lēmumu atļaut mainīt dzīvesvietu, lēmumā papildus norāda datumu un laiku, kad elektroniskās uzraudzības ierīces tiks izņemtas no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sākotnējās dzīvesvietas un uzstādītas viņa jaunajā dzīvesvietā.

142. Šo noteikumu 141. punktā minētajā lēmumā norādītajā datumā un laikā elektroniskās uzraudzības ierīces tiek izņemtas no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, sākotnējās dzīvesvietas un uzstādītas viņa jaunajā dzīvesvietā šo noteikumu 129.2., 129.3., 129.4. apakšpunktā, 131., 132., 148., 149. un 150. punktā minētajā kārtībā.

143. Nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nekavējoties rakstiski informē amatpersonu par šķēršļiem, kuru dēļ elektroniskā uzraudzība viņa dzīvesvietā var kļūt neiespējama. Ja minēto apstākļu dēļ nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ir nepieciešams mainīt dzīvesvietu, viņš šajā apakšnodaļā norādītajā kārtībā iesniedz amatpersonai lūgumu atļaut mainīt dzīvesvietu.

144. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, atsauc savu piekrišanu elektroniskai uzraudzībai vai apstākļos, kādos viņš dzīvo, vairs nav iespējama elektroniskās uzraudzības īstenošana, amatpersona rīkojas šo noteikumu 195. punktā minētajā kārtībā.

145. Amatpersona noņem elektroniskās uzraudzības aproci no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermeņa un izņem elektroniskās uzraudzības bāzes staciju no viņa dzīvesvietas pēdējā elektroniskās uzraudzības termiņa dienā vai šo noteikumu 196. punktā minētajā gadījumā.

146. Ja nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, beidzies elektroniskās uzraudzības termiņš, viņa uzraudzību līdz neizciestās soda daļas beigām turpina saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē nosacīti atbrīvoto uzraudzību bez elektroniskās uzraudzības.

147. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, elektroniskās uzraudzības laikā ir priekšzīmīgi pildījis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un dienesta noteiktos pienākumus un ir iestājies Krimināllikumā noteiktais termiņš, saskaņā ar kuru ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana bez elektroniskās uzraudzības noteikšanas, amatpersona var nosūtīt tiesai iesniegumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu. Iesniegumā norāda:

147.1. krimināllietas numuru;

147.2. tiesas lietvedības numuru;

147.3. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu, kā arī dzīvesvietas adresi;

147.4. struktūrvienību, kas uzrauga nosacīti atbrīvoto, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība;

147.5. uzraudzības gaitas aprakstu;

147.6. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru amatpersona lūdz atcelt elektronisko uzraudzību;

147.7. lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par elektroniskās uzraudzības atcelšanu.

148. Amatpersona sagatavo elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktu, ja:

148.1. no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas tiek izņemta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija;

148.2. no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermeņa tiek noņemta elektroniskās uzraudzības aproce.

149. Elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktā norāda:

149.1. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

149.2. nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, dzīvesvietas adresi;

149.3. elektroniskās uzraudzības ierīces identificējošu informāciju;

149.4. datumu, kurā elektroniskās uzraudzības ierīces tiek izņemtas;

149.5. elektroniskās uzraudzības ierīču tehniskā stāvokļa novērtējumu;

149.6. elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas iemeslu.

150. Elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktu paraksta amatpersona, kā arī nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, apliecinot, ka no viņa dzīvesvietas ir izņemta elektroniskās uzraudzības bāzes stacija vai no ķermeņa ir noņemta elektroniskās uzraudzības aproce. Vienu akta eksemplāru izsniedz nosacīti atbrīvotajam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, bet otru pievieno probācijas klienta lietai. Ja elektroniskās uzraudzības ierīces tiek izņemtas bez nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, klātbūtnes, elektroniskās uzraudzības ierīču izņemšanas aktu paraksta persona, kuras klātbūtnē tiek izņemtas attiecīgās elektroniskās uzraudzības ierīces.

3. Personu uzraudzība, kurām piemērota probācijas uzraudzība

151. Ja personai piemērota probācijas uzraudzība, to organizē un īsteno saskaņā ar šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā nodaļā minētos izņēmumus.

152. Ja persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, ir izcietusi pusi no probācijas uzraudzības termiņa, amatpersona var nosūtīt tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības atcelšanu vai par probācijas uzraudzības termiņa samazināšanu, ja pastāv šādu nosacījumu kopums:

152.1. persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, ir priekšzīmīgi pildījusi kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un dienesta noteiktos pienākumus;

152.2. jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas varbūtība ir zema.

153. Šo noteikumu 152. punktā minētajā iesniegumā norāda šo noteikumu 147.1., 147.2., 147.3., 147.4. un 147.5. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru amatpersona lūdz atcelt vai samazināt probācijas uzraudzības termiņu, un lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par probācijas uzraudzības atcelšanu vai probācijas uzraudzības termiņa samazināšanu.

154. Ja papildsods – probācijas uzraudzība – ir piemērots kopā ar brīvības atņemšanas sodu un persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, tiek atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc pilna brīvības atņemšanas soda termiņa izciešanas, brīvības atņemšanas iestāde informē personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, par to, ka kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā termiņā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes tai jāpiesakās struktūrvienībā atbilstoši izvēlētajai dzīvesvietai papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildes uzsākšanai. Persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, minētās informācijas saņemšanu apliecina ar parakstu paziņojuma veidlapā (turpmāk – paziņojums) (pielikums).

155. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms personas, kurai piemērota probācijas uzraudzība, atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes pēc pilna brīvības atņemšanas soda termiņa izciešanas vai nākamajā darbdienā pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, vai nekavējoties, ja personai ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, nosūta struktūrvienībai:

155.1. paziņojumu, ko parakstījusi persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība;

155.2. ziņas, kas raksturo personu, kurai piemērota probācijas uzraudzība, un tās uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

4. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto uzraudzība

156. Ja prokurors nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam nav uzlicis pienākumus, amatpersona nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam nosūta informatīvu vēstuli. Vēstulē norāda:

156.1. nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

156.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura uzrauga no kriminālatbildības atbrīvoto;

156.3. amatpersonas kontaktinformāciju;

156.4. nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā tiesības un iespējamās sekas, ja tiek izdarīts jauns tīšs noziedzīgs nodarījums.

157. Amatpersona nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Uzaicinājumā norāda šo noteikumu 19.1., 19.2., 19.3., 19.4., 19.5., 19.6. un 19.8. apakšpunktā minēto informāciju, ja prokurora lēmumā par nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības ir norādīts, ka starp nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto un cietušo ir noslēgts izlīgums ar nosacījumiem, vai prokurors ir uzlicis vienu vai vairākus šādus pienākumus:

157.1. atvainoties cietušajam;

157.2. noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

157.3. nemainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas;

157.4. informēt par dzīvesvietas maiņu;

157.5. atturēties no noteiktas rīcības vai nodarbošanās veidiem;

157.6. ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības.

158. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais, ierodoties struktūrvienībā, rīkojas šo noteikumu 9. punktā minētajā kārtībā.

159. Kad nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ieradies struktūrvienībā, amatpersona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 10.1. un 10.2. apakšpunktu, kā arī izskaidro:

159.1. prokurora lēmuma būtību;

159.2. izlīguma nosacījumus un iespējamās sekas, ja izlīguma nosacījumi netiek izpildīti;

159.3. prokurora uzliktos pienākumus un iespējamās sekas, ja minētie pienākumi netiek pildīti;

159.4. nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā tiesības.

160. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar izlīguma nosacījumiem un tiesiskajām sekām, ja izlīguma nosacījumi netiek izpildīti, ar prokurora uzliktajiem pienākumiem un tiesiskajām sekām, ja minētie pienākumi netiek pildīti, un ar nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā tiesībām. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

161. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais šo noteikumu 157. punktā minētajā uzaicinājumā norādītajā laikā neierodas struktūrvienībā, amatpersona viņam nosūta informatīvu vēstuli. Vēstulē norāda šo noteikumu 156. punktā minēto informāciju, kā arī:

161.1. izlīguma nosacījumus un iespējamās sekas, ja izlīguma nosacījumi netiek izpildīti;

161.2. prokurora uzliktos pienākumus un iespējamās sekas, ja minētie pienākumi netiek pildīti.

162. Ja lēmumā par nosacītu atbrīvošanu no kriminālatbildības ir norādīta informācija, ka starp nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto un cietušo ir noslēgts izlīgums ar nosacījumiem, amatpersona kontrolē izlīguma nosacījumu izpildi, sazinoties ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais pilda vai ir izpildījis izlīguma nosacījumus.

163. Ja izlīguma nosacījumi ir saistīti ar noteiktas naudas summas atlīdzināšanu, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu amatpersonai vienas darbdienas laikā pēc izlīgumā noteiktā nosacījumu izpildes termiņa, ja tāds ir noteikts, vai pārbaudes laikā, ja izlīgumā nav noteikts kaitējuma atlīdzināšanas termiņš.

164. Ja izlīguma nosacījumi nav saistīti ar noteiktas naudas summas atlīdzināšanu, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā pārbaudes laika pēdējā dienā informē amatpersonu par pienākuma izpildi.

165. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu vai atvainoties cietušajam, amatpersona sazinās ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi, lai noskaidrotu, vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ir novērsis radīto kaitējumu vai atvainojies.

166. Ja nodarītais kaitējums ir saistīts ar noteiktas naudas summas atlīdzināšanu, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu amatpersonai vienas darbdienas laikā pēc prokurora lēmumā noteiktā termiņa vai pārbaudes laikā, ja prokurora lēmumā nav noteikts kaitējuma atlīdzināšanas termiņš.

167. Ja nodarītais kaitējums nav saistīts ar noteiktas naudas summas atlīdzināšanu, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nekavējoties, bet ne vēlāk kā pārbaudes laika pēdējā dienā informē amatpersonu par pienākuma izpildi.

168. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums nemainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas, pienākuma izpilde notiek šo noteikumu 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59. un 60. punktā minētajā kārtībā.

169. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums informēt par dzīvesvietas maiņu, pienākuma izpilde notiek šo noteikumu 36. punktā minētajā kārtībā.

170. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu vai citas atkarības un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ārstējas vai ir beidzis ārstēties narkoloģiskā ārstniecības iestādē, viņš iesniedz amatpersonai narkoloģiskās ārstniecības iestādes izdotu dokumentu, kas apliecina ārstniecības kursa uzsākšanu un pabeigšanu.

171. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam uzlikts pienākums periodiski reģistrēties dienestā un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar dienesta norādījumiem, amatpersona viņam nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Šā pienākuma izpilde notiek šo noteikumu 18., 19., 20., 21., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 95., 96., 97., 98. un 99. punktā minētajā kārtībā.

5. Rīcība, ja probācijas klients nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus

5.1. Rīcība, ja nosacīti notiesātais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus

172. Ja nosacīti notiesātais kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, amatpersona viņam nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā un sniegt paskaidrojumu.

173. Šo noteikumu 172. punktā minētajā uzaicinājumā norāda šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju, kā arī informāciju par tiesas nolēmumu un ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru nosacīti notiesātais tiek uzaicināts ierasties struktūrvienībā.

174. Ja nosacīti notiesātais šo noteikumu 172. punktā minētajā uzaicinājumā norādītajā laikā neierodas struktūrvienībā, amatpersona viņam nosūta brīdinājumu.

175. Brīdinājumā norāda:

175.1. nosacīti notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

175.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura izsniedz vai nosūta brīdinājumu;

175.3. pārkāpuma saturu un ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kuru nosacīti notiesātais ir pārkāpis;

175.4. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru nosacīti notiesātais tiek brīdināts;

175.5. iespējamās sekas, ja pienākumi netiek pildīti.

176. Ja nepieciešams, papildus šo noteikumu 175. punktā minētajai informācijai brīdinājumā norāda:

176.1. datumu un laiku, kad nosacīti notiesātajam jāierodas struktūrvienībā;

176.2. uzaicinājuma mērķi;

176.3. amatpersonu, pie kuras nosacīti notiesātajam jāierodas.

177. Ja nosacīti notiesātais brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, amatpersona 15 darbdienu laikā pēc brīdinājumā norādītā ierašanās datuma sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu.

178. Iesniegumā par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu norāda:

178.1. krimināllietas numuru;

178.2. tiesas lietvedības numuru;

178.3. nosacīti notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu, kā arī dzīvesvietas adresi;

178.4. struktūrvienību, kura uzrauga nosacīti notiesāto;

178.5. tiesas nolēmuma izpildes gaitas aprakstu;

178.6. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kuru nosacīti notiesātais ir pārkāpis;

178.7. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru spriedumā noteiktais sods ir izpildāms;

178.8. lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu.

179. Ja amatpersona personīgi konstatē, ka nosacīti notiesātais atrodas vietā, kurā tam aizliegts atrasties, neatrodas vietā, kurā tam noteiktā laikā jāatrodas, sazinās ar cilvēkiem, ar kuriem viņam aizliegts sazināties, iegādājas, nēsā vai glabā priekšmetus, kurus viņam aizliegts iegādāties, nēsāt vai glabāt, amatpersona sastāda aktu par pienākuma nepildīšanu.

180. Aktā par pienākuma nepildīšanu norāda:

180.1. nosacīti notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

180.2. struktūrvienību, kura uzrauga nosacīti notiesāto;

180.3. amatpersonu, kura konstatējusi noteiktā pienākuma nepildīšanu;

180.4. laiku, kad konstatēta noteiktā pienākuma nepildīšana;

180.5. noteiktā pienākuma nepildīšanas aprakstu.

181. Par katru kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu nosacīti notiesātais sniedz amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.

182. Ja nosacīti notiesātais nav sasniedzams, lai sniegtu šo noteikumu 181. punktā minēto paskaidrojumu, amatpersona viņam nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Uzaicinājumā norāda šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju.

183. Ja nosacīti notiesātais šo noteikumu 181. punktā minētajā gadījumā nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, amatpersona izsniedz vai nosūta nosacīti notiesātajam brīdinājumu, norādot šo noteikumu 175. punktā un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 176. punktā minēto informāciju. Ja brīdinājumu izsniedz personīgi, nosacīti notiesātais brīdinājuma saņemšanu apliecina ar parakstu.

184. Ja nosacīti notiesātais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma iesniegšanu tiesā par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam.

185. Atkārtoti brīdinot nosacīti notiesāto, brīdinājumu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 175. un 176. punktu. Ja brīdinājumu izsniedz personīgi, nosacīti notiesātais brīdinājuma saņemšanu apliecina ar parakstu.

186. Pieņemot šo noteikumu 184. punktā minēto lēmumu, amatpersona ņem vērā:

186.1. kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētā vai dienesta noteiktā pienākuma nepildīšanas apstākļus;

186.2. riska un vajadzību novērtējumu;

186.3. vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētā vai dienesta noteiktā pienākuma nepildīšana tiešā veidā var apdraudēt sabiedrības drošību vai cietušā drošību un intereses;

186.4. vai nosacīti notiesātā attieksme un uzvedība liecina par vēlmi sadarboties ar dienestu;

186.5. vai iepriekšējais brīdinājums ir veicinājis pozitīvas pārmaiņas nosacīti notiesātā uzvedībā;

186.6. iepriekš konstatēto kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu raksturu un sistemātiskumu;

186.7. tā noziedzīgā nodarījuma raksturu, par kuru notiesāts nosacīti notiesātais.

187. Ja amatpersona pieņem lēmumu:

187.1. sagatavot un iesniegt tiesā iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu, iesniegumu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu;

187.2. sagatavot un iesniegt tiesā iesniegumu par spriedumā noteiktā pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam, iesniegumā norāda šo noteikumu 178.1., 178.2., 178.3., 178.4., 178.5. un 178.6. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru pagarināms pārbaudes laiks, un lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par pārbaudes termiņa pagarināšanu.

188. Ja amatpersona pieņem šo noteikumu 187.1. vai 187.2. apakšpunktā minēto lēmumu, iesniegumu tiesā iesniedz 15 darbdienu laikā pēc pienākumu nepildīšanas konstatēšanas.

189. Ja pēc iesnieguma par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu vai pārbaudes termiņa pagarināšanu iesniegšanas tiesā nosacīti notiesātais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas saskaņā ar 181. un 182. punktu un, ja minētie pienākumi netiek pildīti bez attaisnojoša iemesla, izsniedz vai nosūta nosacīti notiesātajam brīdinājumu, kurā norāda šo noteikumu 175. punktā un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 176. punktā minēto informāciju.

5.2. Rīcība, ja nosacīti atbrīvotais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus

190. Ja nosacīti atbrīvotais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 5.1. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos izņēmumus.

191. Ja nosacīti atbrīvotais brīdinājumā norādītajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, amatpersona 15 darbdienu laikā pēc brīdinājumā norādītā ierašanās datuma sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

192. Ja nosacīti atbrīvotais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma iesniegšanu tiesā par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

193. Iesniegumā par neizciestās soda daļas izpildīšanu norāda šo noteikumu 178.1., 178.2., 178.3., 178.4., 178.5. un 178.6. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru neizciestā soda daļa ir izpildāma, un lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu.

5.3. Rīcība, ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus

194. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 5.1. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos izņēmumus.

195. Amatpersona triju darbdienu laikā sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildi, ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība:

195.1. kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā termiņā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem;

195.2. atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos ar elektronisko uzraudzību saistītos pienākumus;

195.3. atsauc savu piekrišanu elektroniskai uzraudzībai vai apstākļos, kādos viņš dzīvo, vairs nav iespējama elektroniskās uzraudzības īstenošana.

196. Ja tiesa nolemj izpildīt neizciesto soda daļu, amatpersona noņem elektroniskās uzraudzības aproci no nosacīti atbrīvotā, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, ķermeņa un izņem elektroniskās uzraudzības bāzes staciju no viņa dzīvesvietas šo noteikumu 148., 149. un 150. punktā minētajā kārtībā.

197. Ja nosacīti atbrīvotais, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas šo noteikumu 192. un 193. punktā minētajā kārtībā.

5.4. Rīcība, ja persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus

198. Ja persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 5.1. apakšnodaļā minēto kārtību, ievērojot šajā apakšnodaļā minētos izņēmumus.

199. Šo noteikumu 172. punktā minētajā uzaicinājumā papildus šo noteikumu 19. punktā minētajai informācijai norāda informāciju par tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu un ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, tiek uzaicināta ierasties struktūrvienībā.

200. Šo noteikumu 177. punktā minētajā gadījumā amatpersona sagatavo un iesniedz tiesā iesniegumu par papildsoda – probācijas uzraudzība – aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

201. Ja persona, kurai piemērota probācijas uzraudzība, atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai dienesta noteiktos pienākumus, amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma iesniegšanu tiesā par papildsoda – probācijas uzraudzība – aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

202. Iesniegumā par papildsoda – probācijas uzraudzība – aizstāšanu ar brīvības atņemšanu norāda šo noteikumu 178.1., 178.2., 178.3., 178.4. un 178.6. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī:

202.1. aprakstu par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes gaitu;

202.2. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru papildsods – probācijas uzraudzība – aizstājams ar brīvības atņemšanu;

202.3. lūgumu tiesai aizstāt papildsodu – probācijas uzraudzība – ar brīvības atņemšanu;

202.4. neizciesto papildsoda – probācijas uzraudzība – laiku.

5.5. Rīcība, ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nepilda prokurora uzliktos pienākumus vai izlīguma nosacījumus

203. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nepilda izlīguma nosacījumus vai šo noteikumu 157. punktā minētos prokurora uzliktos pienākumus, amatpersona noskaidro šādas rīcības iemeslus un nosūta prokuratūrai iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu.

204. Šo noteikumu 203. punktā minētajā iesniegumā norāda:

204.1. krimināllietas numuru;

204.2. prokurora lēmuma datumu un numuru;

204.3. nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu, kā arī dzīvesvietas adresi;

204.4. struktūrvienību, kura uzrauga nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto;

204.5. aprakstu par prokurora lēmuma izpildes gaitu;

204.6. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, kuru nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ir pārkāpis;

204.7. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, saskaņā ar kuru kriminālprocess ir atjaunojams;

204.8. lūgumu prokuroram pieņemt lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu.

205. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais laikā, kas norādīts šo noteikumu 171. punktā minētajā uzaicinājumā, neierodas dienestā, amatpersona viņam nosūta šo noteikumu 175. punktā minēto brīdinājumu. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais brīdinājumā norādītajā laikā neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, amatpersona 15 darbdienu laikā pēc brīdinājumā norādītā ierašanās datuma nosūta prokuroram šo noteikumu 203. punktā minēto iesniegumu.

206. Par katru šo noteikumu 171. punktā noteiktā pienākuma nepildīšanas gadījumu nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais sniedz amatpersonai rakstisku paskaidrojumu. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nav sasniedzams, lai sniegtu paskaidrojumu, amatpersona viņam nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Uzaicinājumā norāda šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju.

207. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais nesniedz šo noteikumu 206. punktā minēto paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, amatpersona izsniedz vai nosūta nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotajam brīdinājumu, norādot šo noteikumu 175. punktā un, ja nepieciešams, arī šo noteikumu 176. punktā minēto informāciju. Ja brīdinājumu izsniedz personīgi, nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais brīdinājuma saņemšanu apliecina ar parakstu.

208. Ja nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda šo noteikumu 171. punktā minēto pienākumu, amatpersona viņu atkārtoti brīdina un lemj par iesnieguma iesniegšanu prokuroram par kriminālprocesa atjaunošanu.

209. Pieņemot šo noteikumu 208. punktā minēto lēmumu, amatpersona ņem vērā:

209.1. prokurora uzliktā pienākuma nepildīšanas apstākļus;

209.2. riska un vajadzību novērtējumu;

209.3. vai prokurora uzliktā pienākuma nepildīšana tiešā veidā var apdraudēt sabiedrības drošību vai cietušā drošību un intereses;

209.4. vai nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā attieksme un uzvedība liecina par vēlmi sadarboties ar dienestu;

209.5. vai iepriekšējais brīdinājums ir veicinājis pozitīvas pārmaiņas nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotā uzvedībā;

209.6. iepriekš konstatēto prokurora uzlikto pienākumu nepildīšanas gadījumu raksturu un sistemātiskumu;

209.7. tā noziedzīgā nodarījuma raksturu, par kuru nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotais ir nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības.

210. Ja amatpersona pieņem lēmumu iesniegt prokuroram iesniegumu par kriminālprocesa atjaunošanu, tā 15 darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas nosūta prokuroram šo noteikumu 203. punktā minēto iesniegumu.

6. Nepilngadīgu probācijas klientu uzraudzība

211. Tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi nepilngadīgam probācijas klientam (turpmāk – nepilngadīgais) veic šajos noteikumos minētajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā minētos izņēmumus.

212. Pieteikties uzraudzības uzsākšanai nepilngadīgais ierodas kopā ar likumisko pārstāvi. Amatpersona pārliecinās par likumiskā pārstāvja identitāti. Papildus šo noteikumu 9. punktā minētajai informācijai likumiskais pārstāvis sniedz savu kontaktinformāciju.

213. Ja nepilngadīgais pieteikties uzraudzības uzsākšanai ir ieradies bez likumiskā pārstāvja, amatpersona turpina tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi un izsniedz nepilngadīgajam uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā amatpersonas norādītajā datumā kopā ar likumisko pārstāvi.

214. Amatpersona nepilngadīgā likumiskā pārstāvja klātbūtnē:

214.1. izskaidro nepilngadīgajam tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma būtību;

214.2. izskaidro kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos pienākumus;

214.3. izskaidro prokurora uzliktos pienākumus un izlīguma nosacījumus;

214.4. izskaidro dienesta noteiktos pienākumus;

214.5. izskaidro iespējamās sekas, ja pienākumi un izlīguma nosacījumi netiek pildīti;

214.6. izskaidro nepilngadīgā tiesības;

214.7. uzstāda elektroniskās uzraudzības bāzes staciju nepilngadīgā dzīvesvietā un piestiprina elektroniskās uzraudzības aproci nepilngadīgā ķermenim;

214.8. izņem elektroniskās uzraudzības bāzes staciju no nepilngadīgā dzīvesvietas un noņem elektroniskās uzraudzības aproci no nepilngadīgā ķermeņa.

215. Amatpersona paziņo likumiskajam pārstāvim visus šajos noteikumos minētos dokumentus, kas tiek paziņoti nepilngadīgajam.

216. Ja nepilngadīgais nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus, amatpersona var uzaicināt likumisko pārstāvi ierasties uz pārrunām struktūrvienībā.

217. Ja amatpersona konstatē, ka likumiskais pārstāvis izvairās no ierašanās struktūrvienībā, amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par to rakstiski informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu.

218. Ja, izpildot tiesas nolēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai prokurora lēmumu, amatpersona konstatē, ka nepilngadīgā ģimenes apstākļi vai bērnu aprūpes iestādes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo un traucē pildīt kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos, dienesta noteiktos vai prokurora uzliktos pienākumus, amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā par to rakstiski informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu.

219. Nodrošinot nepilngadīgā uzraudzību, amatpersona ņem vērā pašvaldības izstrādāto nepilngadīgā uzvedības sociālās korekcijas programmu.

7. Amatpersonas rīcība pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes

220. Amatpersona sagatavo paziņojumu par tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi un nosūta to tiesai vai prokuroram triju darbdienu laikā pēc tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildes. Vienu minētā paziņojuma eksemplāru nosūta vai iesniedz tiesā vai prokuratūrā, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

221. Paziņojumā par tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma izpildi norāda:

221.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – ziņas, kas palīdz identificēt personu;

221.2. krimināllietas numuru;

221.3. tiesas lietvedības numuru;

221.4. tiesas nolēmuma, prokurora priekšraksta par sodu vai prokurora lēmuma spēkā stāšanās datumu;

221.5. informāciju par probācijas klientam piemēroto sodu;

221.6. uzraudzības periodu.

8. Noslēguma jautājumi

222. Atzīt par spēku zaudējušiem:

222.1. Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumus Nr. 804 "Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 193. nr.);

222.2. Ministru kabineta 2012. gada 16. augusta noteikumus Nr. 562 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests nodrošina papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 131. nr.).

223. Šo noteikumu 2.3. un 5.3. apakšnodaļa, kā arī 214.7. un 214.8. apakšpunkts stājas spēkā 2015. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 24.februāra
noteikumiem Nr.107

Paziņojums
par tiesas spriedumā noteiktā papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildi

Jums,			, personas kods			,
		(notiesātā vārds, uzvārds (datīvā))
ar
	(tiesas nosaukums)				(datums)

spriedumu krimināllietā Nr.		noteikts sods:
	(krimināllietas numurs)

	brīvības atņemšana
		(gadi, mēneši)
	papildsods – probācijas uzraudzība
		(gadi, mēneši)
Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš
		(datums)

Jūsu norādītā dzīvesvieta pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas būs
(dzīvesvietas adrese)

 

Informēju, ka pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Jums līdz
	(datums saskaņā ar kriminālsodu izpildi reglamentējošo likumu)

jāpiesakās Valsts probācijas dienesta		teritoriālajā struktūrvienībā
(struktūrvienības nosaukums, adrese, tālrunis)
papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildes uzsākšanai. Saskaņā ar Krimināllikuma 45.1 panta septīto daļu, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla pārkāpj tās nosacījumus, tiesa pēc Valsts probācijas dienesta iesnieguma saņemšanas var aizstāt neizciesto papildsoda laiku, divas probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

 

Ar paziņojumu iepazīstināja
	(Ieslodzījuma vietas nosaukums, amatpersonas vārds, uzvārds, paraksts, datums)

 

Ar paziņojumu iepazinos, tā būtība man ir saprotama
	(notiesātā vārds, uzvārds, paraksts, datums)

Likumisko pārstāvi ar paziņojumu iepazīstināja
	(amatpersonas vārds, uzvārds, paraksts, datums)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs