18. maija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.77., nr.78

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Tālāk ir jautājumi, kurus mēs iekļāvām darba kārtībā, proti, par deputāta Vaivada ievēlēšanu Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Lēmuma projekts. "Ievēlēt Jāni Vaivadu Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā." Lūdzu, balsojam par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 6. Jānis Vaivads ievēlēts Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Tālāk, lūdzu!

Lēmuma projekts: "Ievēlēt Jāni Bordānu "Lattelekom" darbības izvērtēšanai izveidotajā Saeimas izmeklēšanas komisijā." Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 4. Jānis Bordāns ievēlēts šajā komisijā.

Nākamais Saeimas lēmuma projekts — "Ievēlēt Jāni Bordānu Saeimas Juridiskajā komisijā". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu, balsojam vēlreiz! Lūdzu, visi kolēģi balsojiet! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 6. Jānis Bordāns ievēlēts Saeimas Juridiskajā komisijā.

Tālāk — lēmumprojekts "Par A.Glāzīša deputāta mandāta apstiprināšanu". Vispirms ir dokuments nr.481. "Sakarā ar to, ka esmu saņēmis Saeimas uzticību un iecelts Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā, kurš nav savienojams ar deputāta statusu, paziņoju, ka ar šā gada 8.maiju nolieku 5.Saeimas deputāta mandātu. Ar cieņu deputāts Lainis Kamaldiņš. "

Tālāk ir Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja informācija. Deputāta Laiņa Kamaldiņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta — Andris Glāzītis. Es atvainojos, mums vēl ir arī citi dokumenti jāpieņem zināšanai. Nākamais deputāta kandidāts pēc tā paša saraksta ir Raitis Černajs. Tā kā Raitis Černajs ir iesniedzis iesniegumu par to, ka viņš atsakās pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5. Saeimā, un, kā zināms, viņš ir valsts kontrolieris, Centrālā vēlēšanu komisija mūs informē, ka stājas vietā nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta — Andris Glāzītis. Tālāk ir Andra Glāzīša piekrišana pildīt deputāta pienākumus Latvijas Republikas 5.Saeimā, un kā pēdējais ir Saeimas lēmuma projekts — "Apstiprināt deputāta Andra Glāzīša mandātu". Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Apstiprināt deputāta Andra Glāzīša mandātu". Balsojam! Lūdzu rezultātu! 60 — par, pret — nav, atturas — 2. Andra Glāzīša mandāts ir apstiprināts. Vēlam sekmes jūsu darbā!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Andreja Krastiņa ievēlēšanu Nacionālās drošības komitejā". Komisijā, es atvainojos!

Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 492! Tur ir arī lēmuma projekts "Ievēlēt deputātu Andreju Krastiņu Nacionālās drošības komisijā". Klāt pievienoti ir arī citi dokumenti ar Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Andreja Panteļējeva parakstu.

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 57 — par, pret — nav, 3 — atturas. Andrejs Krastiņš ievēlēts Nacionālās drošības komisijā.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kur frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti lūdz Saeimu 18.maija sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par deputāta Glāzīša ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā un šo jautājumu izskatīt VI sadaļā "Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata". Tā kā šī sadaļa mums jau ir izsmelta, tad ir pēdējais laiks izskatīt šo iesniegumu. Ja deputātiem nav iebilžu, tad mēs varam izskatīt to. Nav iebilžu. Ja deputātiem nav iebilžu, tad mēs varam izskatīt to. Nav iebilžu? Nav. Līdz ar to mums ir jābalso par lēmuma projektu — "Saeima nolemj ievēlēt deputātu Andri Glāzīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā". Balsojam, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Andris Glāzītis ievēlēts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

 

Nākamais ir 56.jautājums. 56. jautājums pēc kārtas. Sameklējiet, lūdzu! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu" . Trešais lasījums.

Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj!

Kolēģi deputāti! Es ar patiesu gandarījumu kāpu šajā tribīnē, jo 15 iepriekšējās darba stundas mēs esam veltījuši visam kam, tikai ne likumprojektu pieņemšanai. Tātad "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"", trešais lasījums. Komisija pēc otrā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu un arī pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nevienu grozījumu. Tādēļ uz trešo lasījumu tiek piedāvāta tā redakcija, kas tika pieņemta otrajā lasījumā. Es aicinātu godātos kolēģus deputātus pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts civildienestu"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

Tagad pēc kārtas 18.jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Likums par ostām"", pirmais lasījums. Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu! Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Mums diezgan bieži tā gadās, ka likums sāk darboties praksē un tikai tad redzams, ka viņa piemērošana ir ārkārtīgi apgrūtināta. Šajā gadījumā tā tas ir arī ar likumu "Par ostām". Ir saņemti protesti galvenokārt no mazajām ostām par tādu faktu, ka, ja ostā kādam, kādai citai juridiskajai personai, nevis valstij vai pašvaldībai, pieder īpašums, šīm juridiskajām personām nav zemes lietošanas pirmtiesību, tātad pirmtiesību noslēgt zemes izmantošanas līgumus. Un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi labojumus šajā likumā. To būtība ir tāda, ka ostas hidrotehniskās būves un piestātnes var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums. Tā ir viena no pamattēzēm, kas tiek mainīta šajā likumā. Līdz šim šajā likumā gāja runa tikai par ostu teritorijā esošo valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu.

Un otrs no būtiskākajiem labojumiem ir tas, ka šiem uzņēmumiem, kuri ir ieguvuši īpašumu ostas teritorijā lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizācijas likuma noteiktajā kārtībā, ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem šīs piestātnes, ēkas, būves, komunikācijas, un arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo teritoriju. Pēdējais jautājums, kas ir ietverts šajā likuma labojumā, ir noteikt tā saucamo maksimālo zemes nomu pilsētu teritorijā. Tajās ostās, kas atrodas pilsētu teritorijā, šī zemes noma tiek noteikta ne vairāk kā 200 procentu apmērā no nodokļa likmēm. Bija diskusija komisijā, vai arī par ostām, kuras atrodas uz lauku zemes, nevajadzētu noteikt šādus nomas griestus. Bet sakarā ar to, ka zemes nodokļi ir tik niecīgi lauku teritorijās, šādi nomas griesti noteikti netika. Tātad vēlreiz atkārtoju, ka šis likums ir labvēlīgs tiem, kuri ir ieguvuši ostas teritorijā savu nekustamo īpašumu un nedaudz ierobežo to mežonīgo zemes tirgu, kāds jau ir radies ostu teritorijā, jaunajām organizācijām, kuras pārpērk dažādus īpašumus, vai arī tām, kurām vispār nav nekādu īpašumu, dodot priekšrocības zemes lietošanā pret šīm pārējām organizācijām un uzņēmumiem, kam jau ir savs nekustamais īpašums. Aicinu balsot par šo sagatavoto likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Respektējot autoru labo nodomu, es domāju, ka tomēr tādā lietā kā izmaiņas likumā par ostām mums vajadzētu ievērot zināmu procedūru un kārtību, lai mēs nepieņemtu gadījuma rakstura lēmumus un lai tie būtu pietiekami saskaņoti gan ar pašvaldībām, gan ar ieinteresētajām pusēm. Likums par ostām, ja es nemaldos, paredz tomēr, ka jebkuriem šādiem tādiem grozījumiem jāsaņem piekrišana vai katrā ziņā jāiegūst atzinums no Ostu padomes. Šajā gadījumā šāda atzinuma no ostu padomes nav. Man ir arī bijusi saruna ar dažu pašvaldību pārstāvjiem, kuru teritorijās ir ostas. Viņi šajā gadījumā uzskata, ka šāds procedūras pārkāpums nebūtu pieļaujams, tāpēc es aicinātu deputātus apdomāt iespējas un lieku priekšā 136.panta kārtībā atlikt šā jautājuma nobalsošanu šodien līdz atzinuma saņemšanai no Ostu padomes par šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man zināmu neizpratni izsauca otrais priekšlikums par 4.panta ceturtās daļas teksta izteikšanu jaunā redakcijā, kas būtībā sākas ar to, ka ostas kopējās hidrotehniskās būves, un tiek uzskaitīts — moli, straumes un tā tālāk, tad piestātnes, ja tās ir valsts vai pašvaldības īpašums, atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Un tūlīt tālāk seko — ostu hidrotehniskās būves un piestātnes var būt arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums. Šādā sakārtojumā te atkal radīsies praksē, jūs teicāt, ka praksē šīs problēmas rodas, praksē radīsies uzreiz neskaidrība, kā pareizi tad tulkot, kā pareizi saprast. It kā ar šo atrunu, ja tas ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā, bet tajā pašā laikā tas var būt arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums. Kur, kādā veidā viņi pareizi šeit būtu izprotami, man liekas, ka šeit ir ļoti neveikla šī redakcija, kas tiek piedāvāta, ka pie viņas būtu ļoti nopietni jāpiestrādā, lai tik tiešām praksē būtu skaidrība, kā viņu piemērot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti? Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile (LNNK) . Cienījamie deputāti! Gatavojot šīs izmaiņas jau spēkā esošajā likumā par ostām, šajā darbā piedalījās arī Satiksmes ministrijas pārstāvji un Zvejnieku savienības pārstāvji. Vēlreiz es gribu jums atgādināt to, kāpēc šādi labojumi bija vajadzīgi. To vienkārši prakse mums diktē, jo ir jau šis citām juridiskajām personām piederošs, nekustamais īpašums ostu teirorijā. Atcerieties gandrīz vai šos pasākumus ar zemessargiem, kas izraisīja gandrīz vai karu Mērsragā, kur vietējā pašvaldība rīkojās, nu, savdabīgi, neslēdzot zemes iznomāšanas līgumus zem piederošajām būvēm, zem piestātnes izbūvēm ar to sabiedrību, kura praktiski no šīs piestātnes iziet jūrā. Lai nerastos šādi pārpratumi, šīs attiecības ir jāregulē likumam, un pašreiz arī ostu pārvaldēm ir nosūtīts saskaņošanai šis likumprojekts. Un tāpēc mēs gaidām, arī viņu atzinumus un visas domstarpības vai labākās idejas, kas vēl varētu deputātiem rasties, ir iespējams sagatavot un izskatīt turpmākajos lasījumos. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Es lieku priekšā...").

Sēdes vadītājs. Man tikai vajadzētu precizēt deputāta Panteļējeva ierosinājumu. Jūs teicāt, ka vajadzētu apsvērt iespēju, kā konkrēti... Nu, nāciet vēlreiz tribīnē un runājiet otrreiz!

A.Panteļējevs (LC). 136.punkta kārtībā es ierosinu atlikt šo jautājumu līdz atzinumu saņemšanai no Ostu padomes.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ostām"" pieņemšanas pirmajā lasījumā atlikšanu līdz papildu ziņu ievākšanai! Lūdzu skaļi neaģitēt! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 19, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" , otrais lasījums, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Jevgēnijs Zaščerinskis, Tautsaimniecības politiskā apvienība, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.397! Uz otro lasījumu komisijā nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.9 "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Komisija lūdz Saeimu atbalstīt šos labojumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt par šo likumprojektu? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta"Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 5, atturas — 5. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

J.Zaščerinskis. Lūgums priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo termiņu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

Tālāk saskaņā ar mūsu balsojumu izskatām 34., 35., 36. un 37.jautājumu. Sākam ar 34.jautājumu. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Likumprojekti nr. 34., 35., 36. un 37., proti, par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu", "Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju", "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" un arī likums "Par zvērinātiem revidentiem" būtībā ir uzskatāmi par vienu paketi. Protams, mēs izskatīsim katru atsevišķi un balsosim, bet manā ziņojumā man ir būtībā grūti sadalīt katru atsevišķi. Tāpēc runājot par šo 34. dokumentu, es pateikšu tādu ievadziņojumu, par visiem manis minētajiem četriem dokumentiem. Un šī pamatdoma jeb uzdevums ir pilnveidot un uzlabot valsts apdrošināšanas uzraudzību mūsu valstī, kuras uzdevums ir nodrošināt apdrošinājuma ņēmēju, proti, apdrošināto likumīgo interešu un tiesību aizsardzību. Lai to varētu pienācīgi izpildīt, ir nepieciešams likums, kas noteiktu valsts apdrošināšanas uzraudzības tiesisko statusu un reglamentētu tās darbību.

Pašlaik pēc Finansu ministrijas rīcībā esošajiem datiem Latvijā ir 43 apdrošināšanas sabiedrības un vairāk nekā 2400 apdrošināšanas starpnieku. Šobrīd apdrošināšanas uzraudzību mūsu valstī veic Finansu ministrijas Valsts apdrošināšanas uzraudzības nodaļa. Tālāk tirgū, pašlaik apdrošināšanas tirgū, sāk ienākt arī ārzemju kapitāls.

Ņemot vērā arī visu šo minēto darbu apjomu valsts apdrošināšanas uzraudzības nodaļai, kurā strādā seši cilvēki, praktiski vairs nav iespējas veikt sistēmātisku un atbilstošu apdrošināšanas darbības uzraudzību Latvijā, tādēļ ir nepieciešams izveidot patstāvīgu valsts apdrošināšanas uzraudzības institūciju, ko finansētu no apdrošināšanas sabiedrību prēmiju atskaitījumiem un kas varētu atbilstošā līmenī aizsargāt apdrošinājuma ņēmēju likumīgās intereses un tiesības.

Tiesa, ja runājam par apdrošināšanas uzraudzību, tad ir izskanējušas domas un priekšlikumi, ka tā varētu tikt apvienota ar pensiju fondu, ar vērtspapīru, iespējams, arī ar banku uzraudzību. Pozitīvs priekšlikums, ka tas tā varētu notikt. Mēs bijām šeit lūguši slēdzienus gan no Pasaules bankas, gan no citām institūcijām. Mēs līdz šim tos neesam saņēmuši, bet, vienalga, otrajā lasījumā mēs esam gatavi izskatīt šo uzraudzības iestāžu statusu, jo mēs vēl gaidām, būtībā pēc Finansu ministrijas lūguma vēl tiek gaidīti priekšlikumi no visiem tiem konsultantiem, kuru nav mazums Finansu ministrijā. Bet tāpēc jebkurā gadījumā pirmo lasījumu mēs uzskatām par konceptuālu, vai vispār ir nepieciešama šāda labāka uzraudzība. Bet jautājumu par konkrētu formu un statusu būtu iespējams izskatīt otrajā un trešajā lasījumā.

Jā, protams, jūs jau arī to redzat, ka šie manis ziņotie dokumenti ir jau pieņemti kā Ministru kabineta noteikumi. Un tātad pēc rūpīgas izskatīšanas Budžeta komisijā mēs vienbalsīgi aicinām viņus pieņemt pirmajā lasījumā, lai pēc tam, varētu izskatīt priekšlikumus, ja tādi deputātiem būtu. Tas man būtu viss, paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir pieteikušies runāt par pirmo likumprojektu, kuru mēs izskatām? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr. 5 "Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt divas nedēļas...

Sēdes vadītājs. Pēc kalendāra 1. jūnijs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

 

Izskatām nākamo jautājumu — Ministru kabineta noteikumi nr. 6 "Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju".

O.Kehris. Godātie kolēģi, es praktiski jau ziņoju arī par šo pašu savā ievadziņojumā, un šie kabineta noteikumi paredz tieši valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pienākumus, tiesības un arī finansēšanas kārtību.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja jūs mūs aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā.

O.Kehris. Jā, protams, arī šos mūsu komisija izskatīja un vienbalsīgi aicina pieņemt pirmajā lasījumā. Un, ja būs, tad izskatīt deputātu priekšlikumus līdz 1. jūnijam uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu — pieņemt pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?

O.Kehris. 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais jautājums — Ministru kabineta noteikumi nr. 8 "Par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu"" . Pirmais lasījums.

O.Kehris. Godātie kolēģi, grozījumi šajā likumā arī izriet no manis jau izklāstītās koncepcijas, un komisijas vārdā es arī lūdzu atbalstīt viņus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

O.Kehris. Tāpat 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Un pēdējais šīs apdrošināšanas paketes likumprojekts ir kabineta noteikumi "Par zvērinātiem revidentiem", kuros arī bija nepieciešami grozījumi, lai realizētu šo izklāstīto koncepciju, un mēs lūdzam viņus pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemti pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Kehris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir 20. jautājums — M inistru kabineta noteikumi nr. 11 "Par grozījumiem likumā "Pa biržām"". Pirmais lasījums. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodoti Ministru kabineta noteikumi par vērtspapīriem. Es šeit paskaidrotu, ka līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā šeit praktiski ir likumprojektu pakete, kuras centrālais dokuments ir dokuments nr. 23, proti, Ministru kabineta noteikumi nr. 10 "Par vērtspapīriem", bet, lai realizētu šo vērtspapīru tirgus izveidošanu Latvijā, ir nepieciešami grozījumi arī likumā "Par biržām" , grozījumi likumā "Par bezpeļņas organizāciju" un grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām".

Tādējādi es līdzīgi kā attiecībā uz iepriekšējo paketi ļoti īsi pateikšu mūsuprāt, pēc mūsu komisijas domām, galveno par šiem visiem četriem likumprojektiem, jo viņi ir būtībā savstarpēji saistīti. Šo projektu noteicošā ievirze ir ieguldītāju tiesību aizsardzība, vērtspapīru tirgus atklātums un drošība un maksimāli iespējamā efektivitāte. Šo mērķu sasniegšanai paredzēta īpaša uzraudzības, uzskaites un profesionālo institūciju dibināšana un noteiktas prasības vērtspapīru tirgus dalībniekiem atbilstoši to statusam. Katras vērtspapīru tirgus struktūras un dalībnieka detalizēts raksturojums jau ir, manuprāt, pietiekoši plaši diskutēts sabiedrībā, to ir devusi Rīgas birža, un pēc mūsu lūguma viņi ir bijuši visās frakcijās, kuras uzskatīja sev par interesantu un vajadzīgu viņus dzirdēt. Projekts paredz vērtspapīru apgrozības regulēšanu, ja tos piedāvā iedzīvotājiem vai organizācijām, izmantojot masu informācijas līdzekļus vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību piedāvājumu iespējams izteikt vismaz 50 personām. Tātad, ja tas pārsniedz 50 personu loku, tas noteikti tiek pakļauts šādai regulācijai. Vērtspapīriem, kuri tiks laisti atklātā tirdzniecībā, jābūt nodrošinātiem pret viltojumiem, viegli un ātri apgrozāmiem, glabājamiem un uzskaitāmiem. Tādēļ projekts nosaka visiem publiski izlaižamajiem vērtspapīriem elektronisku vai cita veida izteiksmes jeb, kā speciālisti saka, dematerializētu formu. Akciju sabiedrībām, kuras pieņem lēmumu par līdzekļu piesaistīšanu ar publiski izsludinātu akciju laidienu, būs jāievēro augstākas prasības nekā tām sabiedrībām, kuru pamatkapitāli palielinās citādā kārtībā. Paaugstinātu prasību noteikšana publiskajām akciju sabiedrībām, kas ir paredzēta grozījumos likumā "Par akciju sabiedrībām", nepieciešama tādēļ, lai ieguldītājiem būtu pieejama plaša un pareiza informācija par vērtspapīru izlaidi, kas veicinātu uzticību vērtspapīru tirgum. Mēs ceram, ka sakarā ar šiem projektiem, par kuriem mūsu komisija ir atbildīgā, Saeima laicīgi izskatīs arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas būtu pilnīgi nepieciešami, lai nodrošinātu arī administratīvo atbildību par šo iespējamo noteikumu nepildīšanu. Tas man būtu viss. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāti pieteikušies runāt par šiem likumprojektiem nav. Tad sāksim pēc kārtas un pa vienam.

Ministru kabineta noteikumi nr.11 "Par grozījumiem likumā "Par biržām"". Lūdzu, balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

Termiņu priekšlikumu iesniegšanai!

O.Kehris. Mūsu priekšlikums būtu arī tāpat kā iepriekšējai paketei — līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.12 "Par grozījumiem likumā "Par bezpeļņas organizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 2. Nav kvoruma. Godātie deputāti! Zālē ir kvorums. Lūdzu uzmanīgāk, jo, ja otrreiz nav kvorums, tad sēdze ir slēdzama. Jūs zināt Kārtības rulli.

Lūdzu balsot otrreiz par pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas —2. Pieņemts.

Termiņš — 1.jūnijs, nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Lūdzu, balsosim par Ministru kabineta noteikumu nr.16 "Par grozījumiem likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Par 1.jūniju kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

Nākamais — Ministru kabineta noteikumi nr.10 "Par vērtspapīriem". Lūdzu, balsosim par to pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Par 1.jūniju — priekšlikumu iesniegšanas termiņu — nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts "Par vērtspapīru tirgus komiteju" . Pirmais lasījums. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Likumprojekts "Par vērtspapīru tirgus komiteju" būtībā ir šīs pašas vērtspapīru likumprojektu paketes sastāvdaļa un paredz veidot neatkarīgu institūciju — vērtspapīru tirgus komiteju, kas būtu tieši atbildīga par vērtspapīru uzraudzību. Mēs komisijā izdiskutējām šo jautājumu un aicinām pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, ar to atbalstot nenoliedzami šādas uzraudzības pilnīgu nepieciešamību. Tiesa, mums vēl, iespējams, būs uz otro lasījumu diskusijas par šīs vērtspapīru tirgus komitejas formu, par kuru iesniedzējiem — Ministru kabineta un biržas speciālistiem — ir skaidri principi, un tie ir izklāstīti likumā, kādiem ir jāatbilst šai komitejai. Bet viņas pārvaldes forma — tur var būt runa par pārraudzību vai arī par to, ko liek priekšā attiecīgās amatpersonas. Tam būtu, protams, jāatbilst izvēlētajai valsts pārvaldes formai. Un šeit dažas diskusijas nedaudz turpinās starp kabineta speciālistiem un attiecīgo Saeimas komisiju, tāpēc šeit ir iespējams ņemt vērā un saskaņot šos viedokļus līdz otrajam lasījumam. Un, ja tādi priekšlikumi būtu, mēs, protams, labprāt ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju viņus izskatītu. Nenoliedzami, protams, arī kopā ar iesniedzējiem, ar kabinetu. Bet pats princips un pati pieeja ir pilnīgi skaidri — šāda uzraudzība un šāda komiteja ir nepieciešama. Līdz ar to es aicinātu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies deputāti runāt par šo likumprojektu? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Par 1.jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir 51.un 52.jautājums — lik umprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" . Pirmais lasījums. Māris Graudiņš — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā", 448.dokuments. Un te attiecīgais dokuments ir tas, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ar tās priekšsēdētāja Zaščerinska kunga parakstu. Ministru kabinets ir atsaucis savu iesniegto variantu, un es neredzu, ka būtu pārstāvis klāt, lai to apliecinātu, bet tā tas ir. Tā kā to viņu pārstāvis apliecināja arī mūsu Tautsaimniecības komisijā, tad Tautsaimniecības komisija nolēma atbalstīt mūsu darba grupas izstrādāto variantu.

Likums nosaka uzņēmēju pienākumus un tiesības energoapgādē, lai aizsargātu enerģijas patērētāju intereses un lai nodrošinātu nepārtrauktu kurināmā un elektrības piegādi. Un, lai to panāktu, tas paredz izveidot energoapgādes regulēšanas padomi, kura regulētu uzņēmējdarbības attiecības ar valsti un ar patērētājiem un arī regulētu tarifus. Šis likums ir ļoti svarīgs un savā ziņā jau krietni aizkavējies. Viņu vajadzēja pieņemt jau sen, jo valsts enerģētikas infrastruktūras investīcijas jau ilgu laiku kavējas šī likuma ilgstošās iestrēgšanas dēļ. Ir konkrētas firmas gan no Vācijas, gan no ziemeļvalstīm, kuras interesējas par liela mēroga ieguldījumiem Latvijas enerģētikas infrastruktūras sistēmās, piemēram, Daugavas kaskādes modernizācijā, kas līdz šim ir bijuši aizkavēti, jo nav bijusi pārliecība, kas notiks ar šiem ieguldījumiem, vai valdības politika varētu mainīties, kāds nodrošinājums ir, ka varētu būt stabila peļņa no šiem ieguldījumiem nākotnē.

Likumprojekts, ejot šo ceļu, ir gājis cauri vairākām ekspertīzēm. Tās ir veikuši arī Eiropas PHARE programmas pārstāvji, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas eksperti, un visas šīs ekspertīzes ir bijušas galvenokārt viena iemesla dēļ — tieši tādēļ, lai nodrošinātu šo atbilstību Eiropas standartiem, kas savukārt ir nepieciešams, lai ārzemju ieguldītājiem būtu paļāvība par savu kapitālieguldījuma drošību un ienesīgumu. Varbūt arī interesanti ir tas, ka tieši šis likumprojekts izsaucis spraigu diskusiju pašā "Latvijas ceļā". Daži deputāti šajā sakarībā izteikuši domu, ka, balstoties uz citu neatkarīgu valsts institūciju darbības trūkumiem, būtu jāpārdomā, vai mums ir vajadzīga vēl viena politiski neatkarīga regulēšanas institūcija. Taču tieši šis likumprojekts, izgājis šo garo saskaņošanas ceļu, kuru es piezīmēju, tagad garantē, ka visas sabiedrības intereses tiešām būtu pārstāvētas šajā energoapgādes padomē. Piemēram, ja mēs raugāmies citās jomās, tas, ka Latvijas Bankas vai citas padomes varbūt nav bijušas uzdevumu augstumos, gādājot par sabiedrības interesēm, varbūt norāda uz pārāk slēgtu profesionālu loku šajās padomēs, kas neļāva laikus sacelt trauksmi, lai tā laicīgi izskanētu. Bet šajā likumā ir maz ticams, ka tas varētu notikt, jo tieši šeit ir iestrādāta šī lieta, ka 11 personu regulēšanas padomē ir pārstāvis no valsts monopola darbības uzraudzības pārvaldes, viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, viens vai divi patērētāju komitejas pārstāvji (līdztekus tiek izveidota arī atsevišķa patērētāju komiteja, kuru ieceļ Ministru kabinets). Un arī vismaz viens pašvaldību pārstāvis tiek iekļauts šajā regulēšanas padomē. Arī finansu un tautsaimniecības attīstības resoriem ir jābūt pārstāvētiem. Tā ka galarezultātā tikai divas vietas šajā 11 cilvēku padomē ir atvēlētas tieši enerģētikas resoru pārstāvjiem, kuriem varētu būt īpaši tuva saikne ar lielajiem ražotājiem vai ar sadales tīklu monopoliem. Tātad, cik vien iespējams, šis likumprojekts nodrošina sabalansētību starp ražotājiem un patērētājiem, un galu galā, es domāju, mums jāatceras, ka šīs šķietami pretējās intereses patiesībā liek meklēt vienprātību, jo likumam ir jānodrošina nepārtraukta, es uzsveru, nepārtraukta ilgtermiņa enerģijas piegāde. Un tas nebūt nav paradoksāli, bet gan likumsakarīgi, ka racionāla, efektīva un ekonomiski pamatota, peļņu nesoša darbība ir gan patērētāju, gan ražotāju interesēs.

Tātad īsumā, kādi bija iebildumi pret pirmo likumprojekta variantu, kuru iesniedza Ministru kabinets un pret to, ko ir pieņēmusi Tautsaimniecības komisija. Es jau minēju šos apsvērumus, kas tagad nodrošina patērētāju interešu aizstāvību. Un pie zināmām niansēm var pieskaitīt to, ka atsevišķo patērētāju komiteju, kas stāvēs ārpus energoapgādes regulēšanas padomes, tagad iecels Ministru kabinets, nevis pats padomes priekšsēdētājs, kā tas agrāk bija paredzēts, piemēram.

Mazās enerģētikas intereses. Agrāk bija rūpes, ka mazās vai decentralizētās enerģētikas intereses arī vajadzētu detalizēti aizstāvēt šajā likumdošanā, bet no mazās enerģētikas asociācijas puses vismaz par to, kas attiecas uz mazajām hidroelektrostacijām, izteikta apmierinātība, ka Ministru kabinets tagad nodrošinājis dubulttarifu mazajām HES līdz 2008.gadam, tādējādi nodrošināt mūsu vietējo atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz šajā jomā. Bija arī pārmetumi, ka šis likumprojekts ir pārāk centralizēts un birokratizēts. Un te varētu pat piekrist, ka zināmā veidā varbūt tas tā ir, bet diemžēl iet šāda rakstura padomi, kura centralizēti nosaka tarifus uz četru gadu laikam, tā tomēr ir Eiropas prakse, tas ir kaut kas, par ko ir jābūt zināmai apziņai ražotājiem un tīklu monopoliem.

Vai šis likums nodrošina racionālu, ekonomiski efektīvu enerģijas ražošanu un sadalīšanu Latvijā? Šeit varētu būt zināmi iebildumi, un tos arī ir iesniedzis deputāts Spuģis, kurš ir šīs darba grupas loceklis, un ļoti iespējams, ka šos priekšlikumus vēl vajadzētu izskatīt uz otro lasījumu, jo te ir zināmas domstarpības varbūt teorētiskā plāksnē par to, cik detalizēti mums ir jāatrunā šie priekšlikumi, kādā mērā tie jāatstāj šīs energoapgādes regulēšanas padomes ziņā, kurā galu galā būtu šie eksperti, kas pēc zināmas metodoloģijas aprēķinātu šos tarifus. Cik viņus vajadzētu tieši ielikt likumprojektā? Piemēram, tiek aizstāvēta pieeja, ka vajadzētu diferencēt enerģijas cenas, ja tā tiek izmantota kurināmajam vai elektrībai un tamlīdzīgi, kā dara arī citās valstīs. Varētu argumentēt, vai tas ir vai nav vajadzīgs tieši likumprojektā, vai tas ir atstājams regulēšanas padomes ziņā.

Visādi dažādi šādi detalizētāki apsvērumi vēl varētu tikt pārrunāti, bet Tautsaimniecības komisijā šobrīd bija vispārējs atbalsts šim likumprojektam, tikai vienam atturoties. Komisija atzina, ka zināmai uzticībai mūsu apstākļos ir jābūt šādai regulēšanas padomei. Ir jānosaka mazliet precīzāk nekā sākotnējā Ministru kabineta variantā tika izteikts, ka vajag nodrošināt pietiekamu peļņu enerģētikas uzņēmumiem, bet mēs liekam priekšā, ka vajag nodrošināt ekonomiski pamatotu peļņu. Gala rezultātā viens jēdziens varbūt ir mazliet precīzāks, bet abi varētu tikt interpretēti dažādi, un tāpēc faktiski šai uzticībai tomēr ir jābūt, ka šis mehānisms ar šādu padomi ir pareizais ceļš, kuru iet. Un ir jāatrod vislabākie eksperti un sabiedrības interešu pārstāvji, kuri piedalītos šādā padomē, lai nodrošinātu visas sabiedrības intereses šāda likuma ietvaros. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Modris Spuģis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

M.Spuģis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz acīmredzot būs interesanta situācija, kad no valdošās partijas nāks divi galīgi pretēji viedokļi. Bet es uzskatu to par būtisku. Es pārstāvu tā nospiedošā mazākuma viedokli "Latvijas ceļā". Man jums tas ir jāpauž, jādara zināms, jādod jums izvēles iespēja. Tiem, kuriem ir izvēle. Man šis likumprojekts par enerģētikas regulēšanu nav pieņemams. Pamatošu, kāpēc. Tātad šeit ir paredzēts izveidot ārpus Ministru kabineta regulēšanas padomi, kas būtu neatkarīga no visiem, izņemot tikai Saeimu. Jo Saeima ieceļ šīs regulēšanas padomes priekšsēdētāju. Bet es saprotu to tā. Ja kāds ir ļoti neatkarīgs, tad pārējie paliek ļoti atkarīgi tieši no šā veidojuma. Šajā likumā principā būtiskākais ir tikai uzdevumu, tiesību sankcijas. Nekādas atbildības. Es uzskatu tā — ja kādam ir ļoti lielas tiesības, tad jābūt arī ļoti lielai atbildībai. Ar ko darbosies? Ar kādiem instrumentiem? Instrumenti ir sekojoši. Tie ir licences, tarifi. Par pārējo, kā veicināt enerģētiku, ir tikai vārdi "aizstāvēt", "veicināt", "sekmēt", "apkopot", "sniegt savas kompetences ietvaros". Tātad paredz arī, ka var būt nekompetence. Ļoti daudz dublējas pienākumi un uzdevumi ar valsts ministru. Nav konkrētības. Nav skaidrs, kāda politika tiks pielietota. Tā politika būtu jāzina, ja mēs šai neatkarīgajai padomei šodien dosim šādas pilnvaras. Argumenti kāpēc ir vajadzīgi? Lai piesaistītu investīcijas. Un tas tiktu darīts ar garantētiem tarifu mehānismiem un licenču izdošanu. Domāju tā. Mans priekšlikums ir ielikt likumā konkrētus tarifu veidošanas pamatprincipus, un tā būtu tā drošākā garantija, ar kuru varētu garantēt investīcijas un piesaistīt līdzekļus enerģētikai. Bet es uzdodu sev jautājumu — kas ir primārais? Par katru cenu piesaistīt investīcijas vai Latvijā radikāli mainīt enerģētikā situāciju? Ko es domāju ar vārdu "situācija"? Ar vārdu "situācija" es domāju sakārtot esošās patērētāju, ražotāju un valsts pārvaldes attiecības. Ar šo vārdu, es domāju ievirzīt enerģētiku Latvijas apstākļiem, tieši mums optimālā virzienā. Šeit es domāju veicināt iniciatīvu ar konkrētām programām, ar konkrētu pamatotību likumā. Šeit es domāju maksimālu konkurenci enerģētikā. Mans domāšanas veids ir tāds, ka vajadzīgas nevis briesmīgi lielas investīcijas momentā, bet pakāpeniska modernizācija. Tas nozīmē, ka mēs šodien aizņemamies nelielu naudu, ieliekam to un radām jau lielāku naudu. Un tādā veidā ģeometriskā progresijā ejam uz mērķi. Un to mēs darām desmit gadu laikā. Nevis šodien aizņemamies un pēc tam desmit gadus dodam procentus atpakaļ. Es nevēlos dzīvot uz nākamo desmit gadu rēķina šodien. Ka neiznāk dzīvot arī uz nākamās paaudzes rēķina. Jā, teiksim, par situāciju šodien. Šodien mums Latvijā situācija enerģētikā tiešām ir nenormāla. Mēs divas līdz trīs reizes vairāk patērējam siltumu nekā normāli Rietumos līdzīgos apstākļos. Mēs līdzīgās iekārtās patērējam divas un trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā Rietumos. Mums ir jātiek ārā no šī strupceļa.

Mana filozofija ir tāda, ka jārada visiem līdzīgas iespējas strādāt. Līdz ar to, lai radītu līdzīgas iespējas strādāt, mums ir jāieliek šie nosacījumi likumā. Tādā gadījumā mums tiks dots starts un mēs katrs no savas puses tieksimies uz to mērķi, par kuru mēs runājam.

Runājot par padomi. 11 cilvēku. Tie būs profesionāļi. Viņi ideāli pārzinās visu. Es domāju, tie būs supermeņi. Kur radīsies šodien 11 cilvēki — supermeņi, kas pārzinās un ideāli zinās, ko darīt? Es principā neticu šai lietai. Acīmredzot šajā padomē būs tie paši cilvēki, kas šeit dzīvo šodien un un dzīvoja arī vakar, un dzīvoja pirms pieciem gadiem. Principā šie cilvēki — tie esam mēs paši šajā laikā — būtībā bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sagruva PSRS. Jo toreiz arī mēs strādājām ar enerģētiku, ar tādām lietām kā limiti, atļaujas, un mums nauda nebija noteicošais. Mums bija šīs, teiksim, atļaujas. Šodien mēs taisāmies strādāt ar licencēm. Tas nozīmē — radīt iespējas, dot iespējas vai nedot iespējas, būt no kāda atkarīgiem.

Ja runājam, kas ir lielā enerģētika un kas ir mazā enerģētika. Es paņēmu no Statistikas komitejas, cik tad mēs patērējam siltumu. Cik ražojam siltumu Latvijā. Jūs saprotat, ka tā saucamajā "Latvenergo" organizētajā sistēmā ražo vienu ceturto daļu no visā Latvijā saražotā siltuma. Trīs ceturtdaļas ražo, teiksim, tajā neorganizētajā, decentralizētajā. Tās ir rūpnīcas, valsts, pašvaldības, privātie un tā tālāk. Tā nav mazā enerģētika. Varētu teikt, tā ir lielā enerģētika. Es domāju tā, ka pats galvenais, lai mēs izkustētos, mums ir jābūt pret ko atsperties. Un šī atsperšanās, es domāju, ir pats likums. Likumā vajag ielikt konkrētas normas, konkrētus nosacījumus. Tādā gadījumā mums jāatsperas pret šīm normām. Gan ierēdņiem, gan ražotājiem, gan patērētājiem, un visi mēs zinām spēles noteikumus uz ilgāku laiku.

Es gribu salīdzināt to. Es te paņēmu tādu mazu... Es iedomājos švammīti.Švammīte ir tā ierēdniecība, un, ja viņai te pil virsū, viņa iesūc. Ja no apakšas uzliek, viņa arī iesūc. Tā ir ierēdniecība, bet mums ir jābūt tā, lai to švammi — ierēdniecību varētu spiest pret likumu. Ja mēs spiedīsim, tad mēs varēsim izspiest. Spiežot gan no augšas, gan no apakšas. Tas ir tāds mans domāšanas veids.

Tagad pavisam tāds neliels piemērs, par ko cilvēki ir runājuši 1940.gadā. Šeit tika izdalīta grāmata "Latvijas okupācija un aneksija". Un interesantas sakarības ir. Tur ir rakstīts tā: "Privātā iniciatīva nu jau esot iznīcināta visās tirdzniecības un rūpniecības nozarēs, kur vien zināmi vīri ir varējuši saskatīt kādu apgrozību un peļņu. Valdības politika izejot uz to, lai visus nonivelētu un katru cilvēku padarītu atkarīgu." Tas ir teikts 1940.gada janvārī šajā grāmatā. Kādas līdzības!

Par pašu regulēšanas padomi. Lai būtu skaidrs, pirmkārt, man pašam, vai tā ir vajadzīga vai nav. Un kā tas ir citur? Es uzdevu šādu jautājumu profesorei Maijai Rubīnei. Viņa man sagatavoja atbildi. Es jums nolasīšu. Te ir kādi seši, septiņi teikumi. Tātad es uzdevu jautājumu, vai Dānijā, Somijā ir speciālas energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras. Ja ir, kuros gados tās ir radītas un ar kādām metodēm tiek ietekmēta enerģētikas attīstība.

Atbilde: "Energoregulēšanas institūcijas ārpus izpildvaras galvenokārt veido lielās valstīs ar sarežģītu enerģētikas sistēmu, kur ļoti liels īpatsvars ir energoresursu ieguvei. Galvenokārt tādas ir Anglija, bijusī Padomju Savienība, kas to radīja pēc Anglijas parauga, varbūt arī citas, bet par tām man nav informācijas. Tādas mazas valstiņas bez saviem energoresursiem kā Latvija nevar atļauties kopēt lielvalstu pārvaldes struktūras. Tas arī nav racionāli. Mums ir jāraugās uz tādu mazu Eiropas valstu paraugu, kuras enerģētikā un energoekonomijā sasniegušas tiešām labus rezultātus un kurām nav lielu energoresursu krājumu pašām. Tādas Eiropas valstis ir Dānija un Somija. Šajās valstīs panākumi ir gūti bez speciālas regulēšanas institūcijas izveidošanas. Regulēšanu šeit veic enerģētikas ministrija. Atsevišķos periodos, uzlabojoties enerģētikas situācijai valstī, šeit enerģētikas ministrija ir tikusi apvienota ar citām ministrijām, taču īpaši Dānijā šī apvienošanās nav tikusi pavadīta ar pārvaldes struktūru sajaukšanos. Viemmēr ir bijusi stabila vienība, saglabājot savu nosaukumu. Enerģētikas attīstības veicināšanai tātad kalpo stratēģijas programmas, vadības struktūras, fondi, likumdošana."

Ja runājam par to, vai es esmu viens pats ar šādu viedokli. Kā man sacīja — "vai Spuģis ir tas pats gudrākais?". Bez šaubām, nav gudrākais. Tik, cik mēs visi te esam, mums katram ir savas domas, sava prakse, savas zināšanas. Es savu likumprojektu , teiksim tā, iedevu Latvijas Mazās enerģētikas fondam, Latvijas elektroenerģētikas biedrībai, Pašvaldību savienībai. Un, ziniet,es nesastapu, ka manas idejas būtu nepieņemamas, ka tās nebūtu derīgas mūsu Latvijas valstij.

Tātad īsumā par būtiskāko, kur ir pašas būtiskākās domstarpības. Būtiskākais ir tas, kas tad pamatā noteiks, kā virzīsies Latvijā enerģētika? Vai likums vai pilnīgi neatkarīgi darbojošies ierēdņi? Vai būs radītas līdzīgas iespējas atkarībā tikai no likuma visiem, kas veiks šeit uzņēmējdarbību? Vai iesim lielo investīciju ceļu un ilgi maksāsim parādus, vai arī veicināsim iniciatīvu un sāksim visi šodien strādāt?

Un interešu sadursme. Jā, šeit ir interešu sadursme. To var saukt par lielo un mazo enerģētiku. To var saukt par sadursmi starp ierēdņiem un enerģētiķiem mazajā enerģētikā. Tā ir interešu sadursme. Bet mans pienākums bija jums dot izvēles iespējas. Jūsu pienākums ir lemt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runātāji? Debates pārtraucam, beidzam. Vai referents vēl runās? Nerunās.

Godātie deputāti! Lai būtu skaidrība, it sevišķi pēc deputāta Spuģa runas. Vispirms jau deputāts Graudiņš skatījās uz valdības sektoru un vaicāja, vai kāds noņem, neiebilst, ka Ministru kabineta likumprojektu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" noņem komisija un neliek uz balsošanu. Un valdības sektorā ir tikai deputāts Ritenis. Iebildumi nesekoja. Un līdz ar to mums ir balsojams tikai viens likumprojekts, kuru piedāvā Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Deputāts Spuģis runāja par savu likumprojektu. Par likumprojektu... Tā nosaukums, cik es atceros, ir "Par enerģētiku". Par "jumta likumu", kuru izstrādā deputāts Spuģis un attiecīgā komisija, Tautsaimniecības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 6. Pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

M.Graudiņš. Priekšsēdētāja kungs, Tautsaimniecības komisijas vadība lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir pēc kārtas 25. jautājums — likumprojekts "Par pārtiku" , trešais lasījums. Voldemārs Novakšānovs — Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā. Vai jūs izmantosit? Sāksim, ja? Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šodien ir prieks man teikt, ka iesāksim strādāt ar dokumentu nr.357a, tātad izskatām trešajā lasījumā likumprojektu "Par pārtiku". Tautsaimniecības komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus. Un tā Juridiskais birojs mums komisijā iesniedza priekšlikumu precizēt, izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību". Tautsaimniecības komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu izdiskutēja un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāt Budovski, jūs gribat runāt? No prieka jūs izteicāties? Skaidrs. Nav iebilžu deputātiem pret šo nosaukumu? Nav.

V.Novakšānovs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. Tālāk pirmajā nodaļā, vispārīgajos noteikumos Juridiskais birojs iesaka mums redakcionālu labojumu — svītrot panta nosaukumā vārdus "un jēdzieni". Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs lūdza, lika priekšā komisijai izteikt 2.punktu šādi: 2.Apzīmēšana (marķēšana)", un tālāk kā tekstā. To mums ieteica Labklājības ministrijas pilnvarota persona, Vides veselības departamenta direktors Jurevics. Un Tautsaimniecības komisija šo redakcionālo labojumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs ierosina termina sinonīmu ietvert iekavās, izslēdzot vārdu "jeb". Tas iekļauts komisijas akceptētajā tekstā.

Tālāk — trešais. Labklājības ministrija mums iesaka izteikt jēdzienu "atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "atbilstības sertifikācija — akreditētas un pilnvarotas personas darbība, kuras mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām." Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un papildināt terminu sarakstu ar jēdziena "brīvprātīgā atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "brīvprātīgā atbilstības sertifikācija — valsts pilnvarotas un akreditētas personas darbība, kuras mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību konkrētā normatīvi tehniskā dokumenta prasībām". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs lūdz arī piektajā daļā vārdu "jeb" ietvert iekavās, un lūdzam šo redakcionālo labojumu atbalstīt. Un arī vārdu "zināms" aizstāt ar vārdu "noteikts". Lūdzam arī šos Juridiskā biroja labojumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tā, mums vēl sestais, septītais, astotais, devītais, desmitais un tā tālāk. Varbūt esiet tik laipni, tad arī mēs apstājamies pie šī punkta un turpināsim pēc pārtraukuma.

Godātie deputāti, jūs saņēmāt Saeimas Prezidija lēmumu, ka, pamatojoties uz 34 Saeimas deputātu prasību, Saeimas Prezidijs nolemj sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 19.maijā, tas ir, rīt, pulksten 9.00 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību: Ministru kabineta un Latvijas Bankas prezidenta ziņojums par banku krīzi, valsts budžeta izpildes gaitu un priekšlikumi krīzes pārvarēšanai. Tādu darba kārtību ir pieprasījuši 34 deputāti, kuri ir iesnieguši šo prasību. Līdz ar to sēde būs rīt pulksten 9.00.

Bet tagad paziņojumam vārds Aleksandram Kiršteinam — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Es gribētu atgādināt Ārlietu komisijas dalībniekiem, ka pulksten 3.00 mums ir jāsapulcējas Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Pulksten 3.00, tas ir, 15.00, tātad pēc dažām minūtēm vai pēc vienas minūtes. Tagad ir pārtraukums uz pusstundu — līdz pusčetriem.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42, 43, 44, 45, 46. Tā kā vienreiz ir bijusi jau reģistrācija, tad man nekas cits neatliek kā pārskaitīt, jo, ja gadījumā kāds pietrūkst, tad ir jāslēdz sēde. Kolēģis Berķis apgalvo, ka ir 51 deputāts. Ar jums ir 52. Turpinām sēdi! Zālē ir kvorums. Atgriežamies pie 5.apakšpunkta.

V.Novakšānovs. Tātad vispārīgajos noteikumos 5.apakšpunkts— termina sinonīmu ietvert iekavās, izslēdzot vārdu "jeb".

Sēdes vadītājs. Sesto, lūdzu! Sestajā nav.

V.Novakšānovs. Tātad septītajā. Saskaņot pārtikas produktu īpašību uzskaitījumu... Un tad, lūk, nāk pārtikas produkta īpašību kopums, kas nodrošina tā spēju apmierināt patērētāju vajadzības un izpaužas produkta ķīmiskajā sastāvā, fizikālajās īpašībās, izskatā, krāsā, smaržā, uzturvērtībā un nekaitīgumā cilvēka veselībai. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Labklājības ministrija lūdz papildināt terminu sarakstu ar termina "nacionālā akreditācijas sistēma" skaidrojumu šādā redakcijā: "nacionālā akreditācijas sistēma — sistēma, kurai ir savas noteiktas procedūras un vadība, lai veiktu akreditāciju Latvijā". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un papildināt termina sarakstu ar terminu "obligātā atbilstības sertifikācija" skaidrojumu šādā redakcijā: "obligātā atbilstības sertifikācija — valsts pilnvarotas un akreditētas personas darbība, kuru mērķis ir apliecināt preces, procesa vai pakalpojuma atbilstību obligātajām kvalitātes prasībām".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un Labklājības ministrija lūdz izteikt 8.punktu šādā redakcijā: "obligātās kvalitātes prasības — prasību kopums, kuru ievērošana nodrošina produkta, procesa vai pakalpojuma nekaitīgumu cilvēka veselībai, ko apliecina veselības sertifikāts (veterinārais sertifikāts)". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz produktu īpašību uzskaitījumu. Un, lūk, produktu leptiskā (sensorā) izmeklēšana. Ar cilvēka jutekļiem uztveramu pārtikas produkta īpašību (izskata, konsistences, smaržas, garšas, krāsas un citu) novērtēšanu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Un 10. punkts.Zemkopības ministrs Ūdris lūdz izteikt terminu "pārtika" šādi: "pārtika — viss, ko cilvēki lieto uzturā (pārtikas izejvielas, jēlprodukti, pusfabrikāti, pārtikas produkti, dzeramais ūdens, alkohols un citi dzērieni, košļājamā gumija, pārtikas piedevas un garšvielas), izņemot zāles, kuru apriti regulē likums par farmaceitisko darbību". Komisija lūdz atbalstīt priekšlikumu izteikt šādā redakcijā: "pārtika — viss, ko cilvēki lieto uzturā (pārtikas izejvielas, jēlprodukti, pusfabrikāti, pārtikas produkti, dzeramais ūdens, alkohols un citi dzērieni, košļājamā gumija, pārtikas piedevas un garšvielas).

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Godātais deputāt Novakšānov, mums tomēr būtu jāvienojās, varbūt varētu intensificēt to lietu, jo, ja jūs visu lasīsiet, tas likums ir ļoti pamatīgs, deputātiem šī redakcija ir... Varbūt īsi vienkārši raksturojiet, ka vai nu Juridiskā biroja vai zemkopības ministra vai kāda cita priekšlikums ir atbalstīts. Tā redakcija deputātiem ir, un es jautāšu, vai deputātiem nav iebilžu, jo citādi... Vai jūs, deputāti, gribat, lai tiktu nolasīta katra redakcija? Nav nepieciešams.

V.Novakšānovs. Paldies, cienījamie deputāti, es esmu ļoti priecīgs par jūsu atbalstu. Un tātad, lūdzu, 10. punktā — Juridiskais birojs lūdza izslēgt vārdu un mēs atbalstījām. Lūdzu, par desmito un Juridiskā biroja ieteikumu!

Sēdes vadītājs. Par desmito... Nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. 13. Lūdzu, iepazīstieties ar 13.punkta redakciju, ko iesaka Labklājības ministrija un Tautsaimniecības komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai par 13.panta redakciju ir iebildes deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Un arī 14.punktu Labklājības ministrija lūdz šādā redakcijā. Vai ir iebildes? Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija Juridiskā biroja priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tā kā Juridiskais birojs protestēt nevar, var tikai deputāti savu viedokli izteikt. Deputātiem nav iebilžu, atbalsta komisijas lēmumu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 15.punktā Juridiskā biroja priekšlikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 16.punktā arī Juridiskā biroja ieteikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. Terminu sarakstu Labklājības ministrija lūdz papildināt ar šādu tekstu. Lūdzu atbalstīt, to atbalstīja arī Tautsaimniecības komisija.

Sēdes vadītājs. Pret Labklājības ministra priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Atbalstām. Tālāk!

V.Novakšānovs. 5.lappusē — papildināt likumu ar terminu, ko iesaka Zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija atbalstīja daļēji un pamatā ņēma Labklājības ministrijas pilnvarotā ieteikumu. Lūdzam 19.punktu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Tad 2.pants.

V.Novakšānovs. 2.pantā Juridiskais birojs lūdza "tiesību aktu" nomainīt ar vārdiem "normatīvo aktu". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. Kā arī papildināt 4.pantu ar tekstu: "izņemot zāles, kuru apriti regulē likums "Par farmaceitisko darbību".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Otrā nodaļa. Tātad labklājības ministrija lūdz šīs nodaļas nosaukumu veidot šādā redakcijā: "Pārtikas aprites valsts uzraudzībā". Lūdzam atbalstīt, jo Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komsija ņēma vērā arī Juridiskā biroja precizējumu 6.pantā un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 6.lappuse. Juridiskais birojs lūdza ieteikt 7.pantu šādā redakcijā... Lūdzu, iepazīstieties! Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris un Juridiskais birojs lūdz izteikt 8.panta 12.punktu šādā redakcijā... Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Komisija atbalstīja. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs un Juridiskais birojs liek priekšā izteikt 9.pantu pašreizējā 13.panta redakcijā šādā tekstā... Lūdzu iepazīties un Tautsaimniecības komisijas vārdā jūs lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Paldies! Tālāk.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz konkretizēt 1.punkta redakciju, aizstājot vārdu "izstrādi" ar vārdu "izpildi". Tautsaimniecības komisija atbalsta, un ieteikums tiek ievērots 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs . Labklājības ministrs Bērziņš lūdz papildināt 2.punktu ar šādu tekstu: "pilnveidošanu un izsludināšanu..." un izslēgt vārdu "nacionālo"... Tautsaimniecības komisija labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu atbalsta. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 7.lappusē Juridiskais birojs lūdz izslēgt 7.punktu, jo tas ir pretrunā ar likumu par Ministru kabineta iekārtu. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Atbalstām.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs lūdz precizēt jēdzienu... tas ir 9.punktā... "nacionālā akreditācijas sistēma". Tautsaimniecības komisija to ietver terminu sarakstā. Atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. 10.punktā. Arī labklājības ministrs lūdz izslēgt vārdus "kā arī pilnvaro citas laboratorijas". Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 11.punktā labklājības ministrs lūdz izslēgt vārdus "pilnvaru piešķiršana". Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš lūdz izteikt 12.punktu šādā redakcijā: "kontrolē šā likuma un Ministru kabineta normatīvo aktu izpildi". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 10.pantā 8.lappaspusē zemkopības ministrs ir devis priekšlikumu un arī labklājības ministrs. Tautsaimniecības komisija iepazinās ar šiem abiem priekšlikumiem un pēc diskusijām lūdz atbalstīt labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu, iepazīstieties ar abu tekstiem! Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt labklājības ministra Bērziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai zemkopības ministra priekšlikumu neviens neuztur? Tātad atbalstām komisijas redakciju. Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris un Juridiskais birojs lūdza izslēgt 11.pantu. Tautsaimniecības komisija piekrita šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs lika priekšā izteikt 12.panta 8.punktu šādā redakcijā. Un Tautsaimniecības komisija atbalstīja daļēji, to izsakot šādā redakcijā... Lūdzu, iepazīstieties ar tekstu, un lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Un izteikt 13.pantu... tā ir 9.lapaspuse... Tātad 13.pantu izteikt šādā redakcijā, kas daļēji atbilst pašreizējā 9.panta redakcijai. Tautsaimniecības komisija atbalstīja, ievērojot attiecībā uz 9.pantu pieņemtos labojumus un precizējumus, ko mēs arī, tikko balsojot, atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. 10.lapaspuse. 14.pants. 14.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs liek priekšā 1. un 4.punktā norādīt precīzus iestāžu nosaukumus. Tautsaimniecības komisija atbalstīja un izteica šādā redakcijā. Iepazīstieties ar nosaukumiem, un lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

V.Novakšānovs. 11.lapaspuse. 15.pantā zemkopības ministrs lūdz papildināt 1.apakšpunktu. Šis ierosinājums atbalstu nav guvis, bet Juridiskā biroja priekšlikumu par 1.punkta tekstu lūdz atbalstīt. Tātad Juridiskā biroja priekšlikumu Tautsaimniecības komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

V.Novakšānovs. Paldies! 15.panta 2.apakšpunktu zemkopības ministrs lūdz izteikt šādā redakcijā, un Tautsaimniecības komisija šim priekšlikumam piekrita. Lūdzam jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

V.Novakšānovs. Zemkopības ministrs Ūdris lūdz papildināt 15.pantu ar jaunu apakšpunktu aiz tagadējā otrā apakšpunkta šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta. Svītrot palīgteikumu, sākot ar vārdiem "ja izmeklēšanas..." un tālāk kā tekstā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

V.Novakšānovs. Un Juridiskais birojs ierosina 3.apakšpunktā aizstāt vārdu "produkcija" ar vārdiem "produkcijas izvešana (izplatīšana)". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. Piektais. Izslēgt 5.punktu lūdz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija ierosina ietvert pārējas noteikumos norādījumu, ka šis punkts stājas spēkā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 12.lapaspuse. 16.pants. Juridiskais birojs lūdz aizstāt 16.pantā vārdus, kā redzams tekstā, un lūdzam atbalstu. Tur ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

V.Novakšānovs . Trešajā nodaļā Juridiskais birojs lūdz konkretizēt otrās nodaļas nosaukumu, un Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 18.pantā Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdu "vai". Tautsaimniecības komisija šim redakcionālās dabas jautājumam piekrita. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.Novakšānovs. 19.pantā zemkopības ministrs Ūdris ir iesniedzis priekšlikumu un arī labklājības ministrs Bērziņš. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt un nobalsoja par labu labklājības ministra Bērziņa priekšlikumam. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 13.lapaspusē par 20.pantu ir iesniedzis priekšlikumu deputāts Novakšānovs un arī zemkopības ministrs Ūdris. Tautsaimniecības komisija deputāta Novakšānova priekšlikumu neatbalstīja, bet zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu daļēji atbalstīja, ievērojot pārejas noteikumos nosacījumus, ka pārejas periods uz Latvijas vietējo ražojumu obligāto sertificēšanu ir trīs gadi. Lūdzu atbalstu zemkopības ministra Ūdra redakcijai.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Novakšānovs nelūdz savu priekšlikumu atbalstīt?

V.Novakšānovs. Piedodiet, es pašreiz lūdzu atbalstīt arī kā deputāts zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu, jo ietverts tas jau ir pārejas noteikumos. Komisijas teksts ir precīzāks gan kā Novakšānova, gan kā zemkopības ministru Ūdra teksts. Un es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

V.Novakšānovs . Paldies! 14.lapaspuse. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā... Ir zemkopības ministra priekšlikums un arī labklājības ministra Bērziņa priekšlikums. Tautsaimniecības komisija pēc debatēm zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu neatbalstīja, bet piekrita vairāk labklājības ministra Bērziņa priekšlikumam un atbalstīja ierosinājumu saikli "vai" aizvietot ar saikli "un".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 24.pantā Juridiskais birojs lūdz izslēgt vārdu "jebkāda". Tautsaimniecības komisijā šādu redakcionālu priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

V.Novakšānovs. Tāpat 25.pantā arī ir redakcionālas dabas labojums. Lūdzam atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

V.Novakšānovs. 28.panta ievaddaļu šādā redakcijā iesaka zemkopības ministrs Ūdris... Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Neviens neuztur šo priekšlikumu? Neuztur. Komisijas lēmums ir atbalstīts.

V.Novakšānovs. Tātad zemkopības ministrs Ūdris un labklājības ministrs Bērziņš lūdza papildināt 28.panta 4.a apakšpunktu šādā redakcijā: "Darba un tehnoloģiskajiem procesiem". Tautsaimniecības komisija šo abu ministru priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 15.lapaspuse. Papildināt 29.pantā vārdkopas, lūdzu, kā tekstā. Tautsaimniecības komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 30.pantā zemkopības ministrs lūdz šādā redakcijā izteikt, lūdzu, kā tekstā. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu, atdalīt pēdējo teikumu kā otro daļu pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 31.pantā zemkopības ministrs lūdz izslēgt 31.pantu. Un 31.pantu deputāti Ābiķis, Graudiņš, Novakšānovs lūdz šādā redakcijā un deputāts Lagzdiņš arī ir iesniedzis priekšlikumu. Tautsaimniecības komisija, apskatot visus trīs priekšlikumus, atbalstīja ministra Ūdra priekšlikumu un pārējo deputātu priekšlikumi tika noraidīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 16.lapaspuse. Piektā nodaļa. Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš lūdz precizēt piektās nodaļas nosaukumu, izsakot to šādi - "Pārtikas uzņēmumam izvirzāmās prasības un to nodrošināšana". Šādā tekstā lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk!

V.Novakšānovs. 36.pantā ir zemkopības ministra Ūdra priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums un arī labklājības ministra Bērziņa priekšlikums. Tautsaimniecības komisija zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu neatbalstīja. Juridiskā biroja priekšlikums ir ietverts labklājības ministra izteiktajā redakcijā un lūdzam atbalstu labklājības ministra Bērziņa ieteiktajai 36.panta redakcijai.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Paldies! 37.pantu deputāts Novakšānovs ir lūdzis izteikt šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija izskatīja vēl arī zemkopības ministra priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu. Tātad komisija deputāta Novakšānova priekšlikumu atbalstīja, zemkopības ministra Ūdra priekšlikumu noraidīja, bet Juridiskā biroja jēdzienu "pārtikas uzņēmuma kvalitātes nodrošināšana" atbalstīja, iekļaujot to terminu sarakstā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 38.pantu lūdza izteikt šādā redakcijā ministra pilnvarotā persona Labklājības ministrijā. Tautsaimniecības komisija nolēma izslēgt 38.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Juridiskais birojs ierosina 39.pantā redakcionālas dabas labojumus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Paldies! 18.lapaspuse, 40.pants. Zemkopības ministrs ir iesniedzis priekšlikumu un arī Labklājības ministrija. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet lūdz atbalstu zemkopības ministra priekšlikumā izteiktajai 40.panta redakcijai. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! 43.pantā ir iesniedzis priekšlikumu zemkopības ministrs Ūdris, un pantu konkretizēt lūdz Juridiskais birojs. Tautsaimniecības komisija daļēji atbalstīja abus priekšlikumus un izteica pantu šādā redakcijā, lūdzu, kā tekstā. Un lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 19.lapaspuse. Zemkopības ministrs lūdza izteikt 44.pantu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalsta. Lūdzu atbalstu arī no deputātiem!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. 45.pantā ir priekšlikumi deputātam Bartaševičam, zemkopības ministram Ūdrim un Juridiskajam birojam. Tautsaimniecības komisija, ievērojot visus priekšlikumus, izteica 45.pantu šādā redakcijā, lūdzu, kā tekstā. Lūdzu atbalstu Tautsaimniecības komisijas variantam!

Sēdes vadītājs. Pret Tautsaimniecības komisijas iesniegto redakciju nav iebilžu? Nav.

V.Novakšānovs. 46.pantā ir iesnieguši priekšlikumus deputāts Bartaševičs, deputāts Lagzdiņš, Juridiskais birojs un labklājības ministrs Bērziņš. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja deputāta Bartaševiča priekšlikumu, bet, ievērojot priekšlikumus, izteica 46.pantu šādā redakcijā. Lūdzu iepazīties ar Tautsaimniecības komisijas redakciju un lūdzu jūs atbalstīt 46.pantu Tautsaimniecības komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bartaševičs, frakcija "Līdztiesība". Lūdzu! Sākam debates par 46.panta redakciju.

A.Bartaševičs (L). Cienījamie kolēģi! Nav noslēpums, ka neviens ierēdnis, kam ir tiesības pieņemt atbildīgus lēmumus, nav pasargāts no kukuļņemšanas, sevišķi uz robežas, kur ar attiecīgu naudas summu var atrisināt ikvienu problēmu. Rodas jautājums - vai valstī ir jāveicina tāda prakse? Manuprāt, to nedrīkst pieļaut. Bet redziet, kas iznāk. Uz robežas pienāk produktu krava. Inspektoram ir tiesības to aizturēt, atsaucoties uz pazīmēm, kas norāda uz tās nederību, bet tas nekur nav noteikts. Un viņš to dara vai arī nedara. Ierēdnis lemj, bet viņš nav atbildīgs par to. Šāda bezatbildība rada patvaļu un labvēlīgus apstākļus ierēdņu reketam. Samaksāsi - vari braukt tālāk! Nesamaksāsi — pastāvēsi nedēļu, kamēr pārbaudīs produktu derīgumu. Ņemot vērā iepriekš teikto, ierosinu ieviest abpusēju atbildību — gan importētājam, gan ierēdņiem, jo domāju, ka arī uzņēmējam ir tiesības uz likuma aizsardzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Jūs debatēs gribat runāt? Lūdzu! Deputāts Voldemārs Novakšānovs kā deputāts, nevis kā komisijas ziņotājs.

V.Novakšānovs. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmajā acu uzmetienā deputāta Bartaševiča priekšlikumam it kā loģiski prasās, ka tā vajadzētu būt. Bet šodien, iepazīstoties ar muitas darbu, jāsaka tā. Lūdzu, uzmanīgi papētiet, mūsu Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā teikts: "bet gadījumos, kad, apskatot kravu vai pavaddokumentus, konstatētas pazīmes, kas liecina, ka pārtika varētu būt atzīstama par izplatīšanai nederīgu, aizturēt pārtikas kravu līdz laboratorijas izmeklējumu rezultātu saņemšanai." Es jums gribu pateikt, kas būtu, ja mēs pieņemtu Bartaševiča priekšlikumu, lūk, lai atbild arī tas darbinieks, kas aiztur. Pašreiz uz dzelzceļa ir interesanta prakse. Iet veseli kravas vagoni, ko muitnieki gribētu ilgāk papētīt, izpētīt un tad sūtīt. Un, lūk, vai tā ir taisnība vai ne, bet man ir ziņas, ka, lūk, Satiksmes ministrija muitas pārvaldei piesūta soda sankcijas par dzelzceļa vagonu dīkstāvi. Es, lūdzu, pašreiz pētu šo jautājumu, bet man ir sūdzības par to, ka ļoti daudzi muitnieki baidās par tādu lietu, un kravas tiek pārvestas (par dzelzceļu šoreiz teikšu) bez īstas muitas kontroles. Un tāpēc es lūdzu, cienījamie deputāti, atbalstīt Tautsaimniecības komisijas variantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — gadījumā, ja kravas aizturēšanas pamatojumu neapstiprina laboratorijas ekspertīze, dienests, kas devis rīkojumu aizturēt kravu, sedz kravas īpašnieka izdevumus, kas radušies kravas aizturēšanas dēļ. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 23, atturas - 19. Nav pieņemts.

Vai varam balsot par komisijas redakciju? Lūdzu, balsosim par 46.panta redakciju, kuru piedāvā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 6. Pieņemta redakcija. Tālāk!

V.Novakšānovs. 21.lapaspuse. Juridiskais birojs lūdz izslēgt 51.pantā pēdējo teikumu. Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

V.Novakšānovs. 52.pantā ir saņemti priekšlikumi no Labklājības ministrijas un zemkopības ministra Ūdra. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja zemkopības ministra Ūdra redakciju un atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu. Tātad lūdzu atbalstu 52.panta redakcijai, ko ir iesniegusi Labklājības ministrija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. 22.lapaspuse. Juridiskais birojs lūdza 53.pantā precizēt punkta redakciju, un Tautsaimniecības komisija neatbalstīja, bet Labklājības ministrijas priekšlikumu atbalstīja un redakcija tika izmainīta.

Sēdes vadītājs. Pret 53.panta redakciju, ko piedāvā komisija, nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! 53.panta 6.punktā priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Lagzdiņš, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja.

 

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš piekrīt. Tālāk, lūdzu!

V.Novakšānovs. 54.pantā labklājības ministrs lūdza veikt redakcionālus labojumus, un Tautsaimniecības komisija viņa priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Labklājības ministrija lūdza izteikt astotās nodaļas nosaukumu šādi. Astotā nodaļa. Nobeiguma noteikumi. Tautsaimniecības komisija šādu redakciju atbalstīja. Lūdzam jūsu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

V.Novakšānovs. Deputāts Lagzdiņš 55.pantu lūdz papildināt ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija atbalstīja šo priekšlikumu un ierosina vēl papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā, lūdzu, kā tekstā. Lūdzam atbalstu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Par kuru pantu? Lūdzu! Es atvainojos! Uzsākam debates. Pēteris Elferts, "Latvijas ceļa" deputāts.

P.Elferts (LC). Es aicinu deputātus izlasīt pārejas noteikumu 3.punktu, kur ir rakstīts - noteikt trīs gadus ilgu pārejas periodu Latvijas vietējo ražojumu obligātās sertifikācijas ieviešanai. Sertifikātu ieviešanu un obligāto vai brīvprātīgo sertificēšanu nereglamentē likums, bet kabineta noteikumi, un trešajā nodaļā ir šī kārtība reglamentēta. Es aicinātu noraidīt pārejas noteikumu 3.punktu, jo eksistē jau sertificēšanas kārtība, un neuzskatu par lietderīgu pārejas periodu, kad nenotiek mūsu vietējo ražojumu sertificēšana. Es aicinu noraidīt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jevgēnijs Zaščerinskis - Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu un noteikt pārejas periodu Latvijas vietējo ražojumu obligātajai sertifikācijai — trīs gadus. Kāds iemesls? Ja mēs tagad noteiksim obligāto sertifikāciju momentā visiem uzņēmumiem, daudzi pārtikas pārstrādes uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Ne tāpēc, ka viņi varbūt ražo nekvalitatīvu produkciju, bet tāpēc, ka varbūt attiecībā uz dažiem atsevišķiem citiem sertifikācijas nosacījumiem viņi nespēj izturēt šīs prasības. Ja būs obligāta sertifikācija, neizpildot tos nosacījumus, uzņēmums nebūs spējīgs strādāt, kaut arī pret pārtikas kvalitāti nav nekādu iebildumu. Tāpēc komisijā, apsverot visus šos jautājumus, visus "par" un "pret", bija ļoti lielas debates par šo jautājumu, un tomēr komisija nāca pie secinājuma, ka būtu lietderīgi savai produkcijai iestrādāt trīs gadu pārejas periodu. Vienlaicīgi kontrole uz robežas par nekvalitatīvas produkcijas ieplūšanu tiek nodrošināta. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents arī vēlas runāt.

V.Novakšānovs (LZS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu, jo mums jau gāja vairāki gadi.

Nākošais. Ja mēs ieviestu tūlīt obligāto sertifikāciju mūsu tautsaimniecības situācijā, es tā vienkārši un prasti teikšu — lai izietu sertifikāciju, mums būs pat jānumurē birstes, kurā cehā, kurā kaktā, kurā vietā stāvēs birstes! Ne tikai runājot par visām krāsām, ka standartiem jāatbilst, — kādi būs karstā ūdens ūdensvadi, kādi — aukstā, kādi ziedi būs laukumos. Piedodiet, tas viss prasa līdzekļus! Ja šodien pieliksim to visu obligāto uzreiz, tad būs tā, kā tikko teica Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis. Tā būs atkal bremze, kura tālāk graus mūsu tautsaimniecību. Es lūdzu atstāt trīs gadu pārejas periodu, lai mēs varētu šim procesam sagatavoties, kā vajag. Es jūs ļoti lūdzu ar lielu atbildības sajūtu, lai Latvijā neizsauktu bezdarba viļņa papildinājumus, atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izstrādātos pārejas noteikumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Mēs šeit neko svītrot nevaram, jo nav rakstiski iesniegts priekšlikums svītrot. Bet, tā kā šeit mums bija debates, tad mums ir jābalso par komisijas priekšlikumu, komisijas redakciju pārejas noteikumiem. Es nevaru likt uz balsošanu jūsu priekšlikumu svītrot tikai vienu punktu. Jūs man piekrītat? (Kāds kaut ko saka no vietas.) To mēs sen vairs nedarām. Tad, lūdzu, arī ierosiniet balsot atsevišķi! Tas ir cits jautājums. Bet nevis atsevišķu punktu svītrot.

Lūdzu, Pēteris Elferts - par procedūru!

P.Elferts (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūdzu nobalsot pārejas noteikumu punktus atsevišķi un, kā es teicu, aicinu noraidīt 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā. Par katru no šiem punktiem deputāts Elferts lūdz balsot atsevišķi, un tā arī to darām.

Lūdzu, balsojam par 2.punkta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Pieņemts.

3.punkts. Pārejas periods uz Latvijas vietējo ražojumu obligāto sertifikāciju - trīs gadi. Lūdzu, balsojam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 9. Nav pieņemts. (No zāles deputāte A.Seile: "Nepareizi!")

Par 4.punktu, lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Par procedūru? Lūdzu!

A.Seile (LNNK).Cienījamais sēdes vadītāj un godātie deputāti! Manuprāt, mēs pieļāvām vienu procesuālu kļūdu. Panteļējeva kungs nebija iesniedzis nekādu priekšlikumu svītrot kādu no šiem punktiem. Un arī runātāji, kas uzstājās no "Latvijas ceļa" frakcijas, rakstiski nebija iesnieguši priekšlikumus svītrot. Mēs balsojām par priekšlikumu, kurš netika rakstiski iesniegts. Es lūdzu atkārtot balsojumu par pārejas noteikumu 3.punktu un gribu pateikt, ka tas ir ļoti būtisks Latvijas zemniecībai, Latvijas lauku ražotājiem, tāpēc nevar šajā jautājumā pieļaut procesuālas neskaidrības. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: "Nebija jau priekšlikumu svītrot!")

Sēdes vadītājs. Diemžēl viss ir nobalsots. Katrs deputāts var prasīt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām. To arī izdarījām.

Lūdzu, par procedūru!

V.Novakšānovs. Cienījamie kolēģi! Pēc divu gadu darba, kad dzima šis likums, ar grūtībām tas gāja. Es tikko gribēju teikt paldies visiem, kas pie tā strādāja, bet sakarā ar šo deputāta Elferta izteikto priekšlikumu man jāsaka grūti vārdi — nebalsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par procedūru, lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Tik tiešām Saeimas Kārtības rullī 133.pants saka, ka katrs deputāts var prasīt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām. Bet tur ir tā 54.panta piezīme, un par to bija vispirms jālemj Saeimai. Un tikai tad, ja šis lēmums būtu pozitīvs, tad mēs tā varējām arī šos pārejas noteikumus pa šīm daļām, pa šiem punktiem skatīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man kā sēdes vadītājam tomēr ir vienveidīgi principi jāpielieto. Deputātam Tomiņam ir taisnība. Bet, ja viņš šo taisnību būtu paudis pirms tam, kad mēs balsojām, tad tas būtu sēdes vadītājam noteikti jāņem vērā. Bet tad, kad ir nobalsots, tad atgriezties pie tā, ka mēs visi, tajā skaitā sēdes vadītājs, esam kļūdījušies procedūrā — to es nevaru darīt, jo deputāts Elferts pieprasīja balsot šos pārejas noteikumus pa daļām. Un to mēs arī darījām. Un, ja būtu iebildumi, tad, protams, bija vajadzīgs Saeimas balsojums, bet mūsu līdzšinējā praksē, ja deputāts pieprasa pa daļām, mēs tiešām nebalsojām. Bet šis 133.pants. Katrs deputāts var prasīt priekšlikumu izskatīšanu un balsošanu pa daļām. 54.pants tiešām bija jādiskutē, un varēja balsot pa daļām. Bet tā kā neviens neiebilda.. Par procedūru? Tāpēc es nevaru pieņemt deputāta Tomiņa priekšlikumu.

J.Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Mums jau ir precedenti, kad kādā jautājumā ir bijušas neskaidrības, mēs esam pārbalsojuši. Es ierosinu, lai pilnīga skaidrība būtu šajā jautājumā, atkārtoti nobalsot par minēto priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: "Apšaubāmi rezultāti!")

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Diemžēl es nevaru pieņemt šo priekšlikumu, jo nav tāda panta, pēc kura varētu formulēt "ja radušās neskaidrības". Šeit nekādu neskaidrību nav. Vienkārši vieniem viedoklis ir viens, un citiem ir cits viedoklis.

Ja jūs, Gundar Bērziņ, godātais deputāt, apšaubāt rezultātu, nāciet tribīnē un pasakiet savu šaubu argumentus vai argumentus, kuri jums liek šaubīties!

G.Bērziņš (LZS). Manuprāt, balsošana notika strauji un daudzi nesaprata, par ko notiek balsošana, tāpēc, manuprāt, pārbalsojot vienkārši tiek panākta skaidrība. Vismaz es zinu, ka daži deputāti domāja savādāk un nesaprotot nospieda ne to pogu. Es domāju, ka pārbalsot prasa vienkārši apšaubāmais balsošanas rezultāts. Jo principā ir tā, kā tika teikts, — tas viss lielais darbs, kas tika ielikts šajā likumā, principā padara šo likumu par diskriminējošu un vietējos ražotājus iznīcinošu. Tāpēc, ja valdošajai partijai "Latvijas ceļš" ir tāds mērķis, un to jau viņa ir darbībā realizējusi dažādos pasākumos, tad es pieļauju, ka viņa var to turpināt. Es domāju, ka citām partijām tādu mērķu nav un visas pārējās partijas būs pret šādu vietējo ražotāju iznīcināšanas politiku.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Bērziņa kungs apšaubīja izteiktos argumentus, bet nevis balsojumu. (No zāles: "Balsojumu arī!") Tāpēc, lūdzu, zvanu un balsosim par trešo lasījumu!

Lūdzu, balsojam par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! 27 — par, 4 — pret, 4 — atturas. Nav kvoruma.

Lūdzu, balsosim vēlreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 28 — par, 1 — pret, 6 — atturas.

Godātie deputāti! Tā kā daļa deputātu apzināti nebalso, tādās reizēs sēdes vadītājs sēdi slēdz. Vai frakcijām nav citu priekšlikumu? Oficiālu… (Vairāki kaut ko saka no vietas.) Ja kādam ir kas sakāms par proceduūru, nāciet tribīnē, nevis no zāles, lūdzu!

Aivars Kreituss, Demokrātiskā partija "Saimnieks"!

A.Kreituss (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka par teātri jau nevar Saeimas zāli pārvērst tādā situācijā. Ja ir acīm redzams, ka vienu daļu neapmierina kaut kāds punkts, un ir lūgums šo punktu pārskatīt vai pārbalsot, vai par to tiek runāts, tad nevar ar šādiem piespiedu paņēmieniem vienkārši likt balsot vai nebalsot. Zālē kvorums ir. To mēs visi redzam. Bet, ja lielo daļu neapmierina šā jautājuma izskatīšanas gaita, tad bija jāpieņem kaut kādi mēri, es domāju, priekšsēdētāja kungs! Paldies!

Sēdes vadītājs. Par procedūru, Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es aicinātu sēdi tomēr slēgt, jo Kārtības rullis paredz, ka šādos gadījumos sēde tiek slēgta. Reģistrāciju neizdarīt un uzskatīt šo pēdējo balsojumu par reģistrāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā Prezidijā nav nekādu oficiālu priekšlikumu, tagad ar jūsu runāšanu no tribīnes jūs pat nevarat ierosināt neko citu, kā tikai izteikt savu viedokli par situāciju, kura izveidojusies. Ja būtu oficiāls priekšlikums par sēdes pārtraukumu, kas būtu iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli… Tāda oficiāla iesnieguma nav, un tāpēc es sēdi slēdzu un lūdzu reģistrāciju. Lūdzu reģistrēties! Līdz šim mēs šādos gadījumos esam reģistrējušies, un nevar vienreiz vienādi darīt, otrreiz — citādi un trešo reizi — vēl citādi. Un ļoti žēl, ka mums ir jautājums, kuru iesnieguši deputāti un kuru vajadzēja iesniegt valdībai, bet diemžēl sēde ir slēgta un šo jautājumu mēs nevaram nolasīt. Šis jautājums ir deputātiem izsniegts? Bet oficiāli valdībai mēs viņu nevaram iesniegt tāpēc, ka sēde ir slēgta. Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies šādi deputāti: Andris Ameriks, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Andris Grots, Andris Gūtmanis, Viesturs Pauls Karnups, Ēriks Kaža, Jānis Kokins, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Larisa Laviņa, Valdis Pavlovskis, Aleksandrs Pētersons, Anta Rugāte, Andrejs Siliņš, Juris Sinka, Jānis Ārvaldis Tupesis un Jānis Vaivads.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, rīt pulksten 9.00 ārkārtas sēde.