Mūsu vēsturiskā kopība ir tāda, ka mēs spējām saprasties visos būtiskajos pamatjautājumos

Latvijas un Ukrainas prezidentu preses konferencē

Vakar, 24. maijā, Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas valsts vizītes noslēguma cēlienā Rīgas pils Valsts svētku zālē notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas preses konference. Tās ievadā, uzrunājot žurnālistus, abi prezidenti vizīti novērtēja visnotaļ pozitīvi.

Preses konferenci ievadīja Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis :

Labdien, cienījamie klātesošie!

Man ir liels gandarījums par šīm pēdējām divām dienām, kad mūsu valstī atradās Ukrainas prezidents ar savu komandu. Es uzskatu, ka tās bija ļoti veiksmīgas un ļoti ražīgas. Galvenais, mēs spējām saprast viens otru visos pamatjautājumos. Es gribētu runāt par trim jautājumu blokiem. Pirmais būtu — Ukraina un Latvija. Kādas ir abu valstu savstarpējās attiecības, kādas ir abu tautu savstarpējās attiecības, kāda ir mūsu vēsturiskā kopība un kā mēs spējam saprast viens otru. Otrs jautājumu bloks saistījās ar visiem politiskajiem jautājumiem, ar mūsu savstarpējām attiecībām kontekstā ar mūsu kaimiņiem un mūsu iespējamo saskaņoto rīcību politisko jautājumu risināšanā. Šeit mēs pieskārāmies jautājumiem, kas saistīti gan ar Eiropas Padomi un NATO, gan attiecībām ar mūsu kaimiņiem. Es negribētu vēlreiz iedziļināties detaļās. Latvijas prezidenta Kanceleja ir izdevusi sīku preses relīzi, kurā šis jautājums atspoguļots detaļās. Un trešais jautājumu bloks ir ekonomika. Šajās dienās ir noslēgti septiņi līgumi. Būtiskākais no tiem ir Draudzības un sadarbības līgums. Parakstīta arī politiskā deklarācija un pieci ekonomiska rakstura līgumi. Pēdējais, ko mēs nupat parakstījām, par starpvalstu komisijām, kuras tiks izveidotas Ukrainas un Latvijas ekonomiskās sadarbības jautājumu tālākai risināšanai.

Bieži tiekoties politiķiem, dažkārt tiek aizmirsti morālas dabas jautājumi. Taču mēs ar prezidentu Kučmu tam veltījām, manuprāt, ļoti lielu uzmanību. Sevišķi šorīt ukraiņu skolā. Mēs sapratām, ka ar šiem morālas dabas jautājumiem bieži vien var atrisināt tos daudzos jautājumus, kurus mums nācies risināt, rūpējoties par šo 50 gadu ilgās okupācijas seku likvidēšanu. Un mēs pārliecinājāmies, cik daudzi ukraiņu bērni mācās un dzīvo ar cerībām veidot un nostiprināt jauno Latviju. Un Latvija ir ieinteresēta šo ukraiņu bērnu nākotnē, tāpat kā arī citu tautību bērnu nākotnē. Mēs pieskārāmies arī Černobiļas jautājumu kompleksam un secinājām, ka mums ir pilnīgi vienāda izpratne. Un nobeigumā mēs vienojāmies par drīzu vizīti, atbildes vizīti Ukrainā, un es esmu pārliecināts, ka pēc šīm divām dienām Latvija ir ieguvusi stabilu uzticamu draugu un Ukraina tāpat.

Ukrainas Prezidents Leonīds Kučma :

Prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Man ir vieglāk runāt, jo daudz ko no tā jau izteicis prezidents Ulmaņa kungs. Esmu pirmo reizi jūsu skaistajā pilsētā, un man radās vēlēšanās šeit noteikti atbraukt vēl. Un galvenais ir ne tikai tas, ka mēs šeit sirsnīgi satikāmies, bet arī tas, ka mēs varējām risināt būtiskas ekonomiskas un sociālas problēmas. Šeit starp visiem pārējiem līgumiem mēs parakstījām pašu galveno līgumu — par draudzību un sadarbību. Šajā sakarā es ielūdzu godāto prezidentu Ulmaņa kungu atbildes vizītē, lai mēs varētu vistuvākajā laikā, jau pāris nedēļu laikā, sagatavotos līgumus parakstīt. Parakstīt līgumus par investīcijām, par nodokļiem un citus. Jā, un, runājot par ideoloģiju, es atceros tos vārdus, ko man Vācijā teica Kola kungs. Daudz kas ir atkarīgs no valstu savstarpējiem kontaktiem un arī no valsts vadītāju personīgajiem kontaktiem. Un tā es mēdzu tikties ar prezidentu Miterānu ne retāk kā reizi divos mēnešos Parīzē vai Bonnā, vai arī kaut kur citur. Un arī jaunais Francijas prezidents acīmredzot pieturēsies pie šīs pašas tradīcijas, un pēc pāris mēnešiem mēs ceram ar viņu tikties Kijevā. Mēs esam gatavi dialogam.

Pēc tam prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: Ukraina ir NVS locekle, bet nav NATO locekle. Tomēr Ukrainas militārie kontakti vairāk tiek meklēti Rietumos. Vai jūs pieļaujat, ka tieši NATO varētu būt nākotnes Eiropas drošības struktūras pamats?

L.Kučma: Informācijai. Ukraina ir tikai asociēta NVS locekle. Un nepiedalās NVS militārajās struktūrās. Ukraina atbilstoši savai konstitūcijai ir neitrāla ārpusbloku valsts.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju un Ukrainas ģeogrāfisko stāvokli, Ukrainai ir ļoti svarīgi saglabāt neitralitāti, tādēļ mēs aktīvi sadarbojamies ar NATO. Jebkura valsts var kļūt par NATO asociēto locekli. Kā jūs zināt, arī prezidents Jeļcins ir sagatavojis Krievijas pieteikumu iestāties NATO. Un, paldies Dievam, lai Dievs dotu, ka šī sadarbība varētu pozitīvi nostiprināties. Mums ar prezidentu Ulmaņa kungu ir kopīga doma, ka mūsu savstarpējās attiecības Eiropu nesadalīs. Tādām vajadzētu būt šīm attiecībām.

Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem — vai tika apspriests un vērtēts 50 gadu vēsturiskais rezultāts attiecībā uz Otro pasaules karu?

G.Ulmanis: Jā, mēs mazliet pieskārāmies šiem jautājumiem, lai gan mūsu sarunas tika virzītas galvenokārt uz nākotni. Pagātnei mēs pieskārāmies varbūt tikai sākumdaļā. Mēs pilnīgi vienādi vērtējam fašisma sagrāvi, šo lielo tautu uzvaru pār fašisma mēri. To atbalsta un atzīst visas valstis, arī Latvija. Mēs neesam mēģinājuši nekādā veidā viens otru pamācīt vai paaudzināt — kāpēc brauc uz Maskavu, kāpēc brauc uz Londonu, kāpēc brauc uz Parīzi, mēs uzskatām, ka pašlaik pats svarīgākais ir likvidēt Otrā pasaules kara sekas, lai tās pazustu no zemeslodes, lai varētu veidot mierīgu un gaišu nākotni.

Mēs arī atcerējāmies, kādus lielus upurus ir nesušas ukraiņu un latviešu tautas Otrajā pasaules karā.

Guntis Ulmanis, atbildot uz žurnālistu jautājumu par Krievijas eventuālu reakciju uz Latvijas un Ukrainas attiecību sekmīgo "ekspansiju", uzsvēra, ka Latvijas un Ukrainas prezidenti nevienā jautājumā nav runājuši pret kādu trešo valsti. Risinātas tikai Latvijas un Ukrainas attiecības. Leonīds Kučma pilnīgi pievienojās šādam vērtējumam.

Valsts prezidenta Kanceleja

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors