• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Obligātā valsts dienesta likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.1995., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27272

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Darba vizīte Vašingtonā

Vēl šajā numurā

25.05.1995., Nr. 80

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts. 1995.gada 16.maija redakcijā

Aizsardzības ministrijas Valsts dienesta departamenta speciālistu izstrādāts, MK Ārlietu un drošības komitejā (3.05.1995) un Ministru kabinetā (16.05.1995) akceptēts un iesniegts izskatīšanai Saeimā (19.05.1995).

Obligātā valsts dienesta likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka obligātā valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus Latvijas Republikā. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā dienesta karavīriem, iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzībā, kā arī citu sabiedrībai nepieciešamo uzdevumu izpildē, garantējot personas apziņas un pārliecības brīvību.

2.pants. Latvijas Republikas pilsoņa pienākums un goda lieta ir aizsargāt Latvijas Republikas brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu.

3.pants. Latvijas Republikas pilsoņi — vīrieši pilda obligāto valsts dienestu, sākot no gada, kurā viņi sasniedz 19 gadu vecumu, līdz 40 gadu vecumam.

4.pants. Obligātais valsts dienests sastāv no aktīvā valsts dienesta un valsts dienesta rezervē (turpmāk — dienests rezervē). Aktīvais valsts dienests ir karadienests (turpmāk — aktīvais karadienests) vai tā alternatīva (turpmāk — alternatīvais dienests).

5.pants. Obligātā valsts dienesta pienākumus katrs pilsonis pilda personīgi.

6.pants. Personas, kas pirms Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas obligāto dienestu izpildījuši ārvalstīs, tiek ieskaitītas rezervē.

7.pants. Aktīvais karadienests un dienests rezervē tiek pildīts Aizsardzības ministrijai pakļauto militāro formējumu sastāvā, izņemot šā likuma 33.pantā minētajos gadījumos.

Alternatīvais dienests tiek pildīts valdības noteiktājās vietās.

8.pants. Obligātajam valsts dienestam pakļautos pilsoņus līdz iesaukšanai dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas aktīvajā karadienestā, sauc par karavīriem, bet personas, kuras atrodas alternatīvajā dienestā, sauc par dienestniekiem. Karavīrus, kuri ieskaitīti rezervē, sauc par rezerves karavīriem, bet dienestniekus un iesaucamos, kuri ieskaitīti rezervē, — par rezervistiem.

9.pants. Uzsākot aktīvo karadienestu, karavīri nodod zvērestu.

Karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes.

Akīvā karadienesta ilgums ir 12 mēneši.

Alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

Karavīrus, kuriem aktīvā karadienesta laikā piešķirta instruktora dienesta pakāpe, var izmantot saīsinātajā virsdienestā (līdz 12 mēnešiem) Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

10.pants. Personām, kuras savā pārliecībā ir pret jebkāda veida vardarbību un kurām aktīvais karadienests ir pretrunā ar viņu reliģiskajiem un pacifistiskajiem uzskatiem, tiek piemērots alternatīvais dienests saskaņā ar šo likumu.

Šai gadījumā iesauktajiem aktīvajā karadienestā ir jāpierāda ar lieciniekiem vai dokumentāri iesaukšanas komisijai, ka šī pārliecība ir viņu dzīvesveids un līdz šim nav pieļautas atkāpes no nevardarbības morāli ētiskajiem principiem.

11.pants. Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm, juridiskām un fiziskām personām informāciju par obligātajam valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistra datiem, nodarbošanos, sodāmību un veselības stāvokli. Saņemtajai informācijai ir konfidenciāls raksturs.

 

II nodaļa. Pilsoņu uzskaite un iesaukšana aktīvajā valsts dienestā

 

12.pants. Aizsardzības ministrija izveido pakļautās teritoriālās izpildstruktūras — valsts dienesta pārvaldes, kuras veic visus pirmsiesaukuma sagatavošanas darbus, norīko un kontrolē iesaukto ierašanos dienesta vietās, uzskaita rezerves karavīrus un rezervistus. Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli valsts dienesta pārvaldes norīko rezerves karavīrus uz apmācībām. Izņēmuma stāvokļa seku likvidēšanai norīko rezerves karavīrus un rezervistus.

13.pants. Aizsardzības ministrija nosaka valsts dienesta pārvalžu struktūru un teritoriālo izvietojumu, organizē un kontrolē to darbu.

14.pants. Latvijas Republikas pilsoņus — vīriešus reģistrē valsts dienesta pārvaldēs pēc adreses reģistrācijas vietas (turpmāk — pieraksta vietas) tajā gadā, kurā viņi sasniedz 18 gadu vecumu. Reģistrācijas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

15.pants. Iesaukšanas un valsts aizsardzības jautājumu risināšanā valsts dienesta pārvaldes sadarbojas ar pašvaldībām, kuras nodrošina valsts dienesta pārvaldes ar darbam nepieciešamajām telpām, piedalās valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistrācijā. Reģistrācijas, iesaukuma un izņēmuma stāvokļa gadījumā apziņošanu pēc Aizsardzības ministrijas pieprasījuma veic Latvijas Pasts. Līdzekļi šo funkciju veikšanai tiek paredzēti no valsts budžeta.

16.pants. Iesaukšana aktīvajā karadienestā notiek atbilstoši nepieciešamībai papildināt Aizsardzības ministrijas noteikto Nacionālo bruņoto spēku formējumu personālsastāvu. Pavēli par iesaukumu aktīvajā karadienestā izdod aizsardzības ministrs.

17.pants. Aktīvajā karadienestā tiek iesaukti obligātajam valsts dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, sākot no tā gada janvāra, kurā viņi sasniedz 19 gadu vecumu.

Pēc iesaucamā iniciatīvas aktīvo karadienestu var sākt pildīt arī agrāk — no 18 gadu vecuma.

Aktīvais karadienests jāizpilda līdz 27 gadu vecumam. Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām aktīvais karadienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas.

18.pants. Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanai, profesionāli psiholoģiskajai testēšanai un viņu sadalei pa Nacionālo bruņoto spēku struktūrām izveido Aizsardzības ministrijas Valsts dienesta iesaukšanas centru.

19.pants. Ja iesaucamo skaits, kurus varētu iesaukt aktīvajā karadienestā, ir lielāks par Aizsardzības ministrijas oficiāli noteiktajām Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, aktīvā karadieneta pildīšanai Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā tiek izlozēti kārtas numuri ar atzīmi "iesaukt" vai "neiesaukt".

20.pants. Iesaucamie, uz kuriem attiecas šā likuma 17.panta otrajā daļā vai 24.panta 2., 3., 4., 7., 8. un 9.punktā paredzētie apstākļi, lozēšanā nepiedalās.

21.pants. Iesaucamie, kuri lozēšanas kārtas numura dēļ netiek iesaukti aktīvajā karadienestā, tiek ieskaitīti rezervistos.

22.pants. Ministru kabinets apstiprina Valsts dienesta iesaukšanas komisiju (turpmāk — iesaukšanas komisija). Iesaukšanas komisijā ir priekšsēdētājs un astoņi norīkoti locekļi, no kuriem:

divus norīko aizsardzības ministrs;

vienu norīko iekšlietu ministrs;

vienu norīko izglītības un zinātnes ministrs;

vienu norīko kultūras ministrs;

vienu norīko labklājības ministrs;

vienu norīko tieslietu ministrs;

vienu norīko zemkopības ministrs.

Iesaukšanas komisijas locekļiem tādā pat kārtībā tiek norīkoti vietnieki, kuri darbojas attiecīgo komisijas locekļu prombūtnē. Iesaukšanas komisijas darbā var tikt pieaicināti eksperti un konsultanti.

Iesaukšanas komisija darbojas Valsts dienesta iesaukšanas centrā saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Iesaukšanas komisija iesniegumus par alternatīvā dienesta piemērošanu, motivējošus un liecinošus dokumentus pieņem pēc lozēšanas un paziņo iesauktajam komisijas lēmumu 30 dienu laikā.

Iesaukšanas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

23.pants. Iesaukšanas komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

— iesaukt obligātajā aktīvajā karadienestā (alternatīvajā dienestā), norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku;

— neiesaukt obligātajā aktīvajā karadienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 24. un 25.pantu un lēmuma darbības laiku.

24.pants. Aktīvajā karadienestā neiesauc:

1) lozēšanas rezultātā;

2) personas, kas atzītas par karadienestam nederīgām veselības stāvokļa dēļ;

3) valstī oficiāli reģistrēto reliģisko konfesiju ordinētos garīdzniekus;

4) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus;

5) valsts atzītu (akreditētu) augstskolu dienas nodaļu studentus līdz mācību iestādes beigšanai;

6) personas, kuras mācās dienas nodaļā valsts atzītās (akreditētās) vispārējās un speciālajās vidējās izglītības mācību iestādēs līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim;

7) personas, kuras dzīvo un strādā savā vai savu vecāku zemnieku vai piemājas saimniecībā, ja to pašražotās realizētās lauksaimnieciskās produkcijas apjoms gadā pārsniedz 120 valdības oficiāli noteiktās minimālās algas vai arī ja šīs personas ir iesaistījušās valsts aizsardzībā ar Zemessardzes starpniecību;

8) personas, par kuru izdarītajiem noziegumiem notiek pirmstiesas izmeklēšana vai arī krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

9) personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem izcieš vai izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās, kā arī personas, kuras saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu notiesātas par smagiem noziegumiem.

Personas, kuras izslēgtas vai izstājušās no mācību iestādes (izņemot pārcelšanas gadījumus uz citu mācību iestādi), zaudē tiesības, kas paredzētas šā panta 5. un 6.punktā.

25.pants. Iesaukšanas komisija var neiesaukt aktīvajā karadienestā:

1) sportistus, kuri iekļauti valsts izlasē vai ir tās kandidāti, pēc vadošās valsts sporta institūcijas iesnieguma;

2) Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekus, kā arī atskaņotājmāksliniekus instrumentālistus pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma.

26.pants. Valsts dienesta pārvaldes pienākums ir sekot, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti aktīvajā karadienestā. Ja neiesaukšanas pamats zudis, personas iesaucamas aktīvajā karadienestā.

 

III nodaļa. Obligātā valsts dienesta pildīšana

 

27.pants. Obligātā valsts dienesta pildīšanas kārtību nosaka likums "Par valsts aizsardzību", "Par Aizsardzības spēkiem", "Par Latvijas Republikas Zemessardzi", šis likums un citi spēkā esošie tiesību akti, kā arī militārie reglamenti.

Alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums un darba likumdošanas akti.

28.pants. Pamats norīkošanai aktīvajā karadienestā (alternatīvajā dienestā) ir iesaukšanas komisijas lēmums. Tas vienlaikus ir juridiskais pamats iesauktā atbrīvošanai no darba.

Valsts dienesta pārvaldes norīko iesauktās personas uz aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) pildīšanas vietu un izsniedz tām pret parakstu attiecīgu norīkojumu.

29.pants. Aktīvā karadienesta izpilde, kā arī rezerves karavīru apmācība sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar norīkojumu ieradies dienesta vietā un iekļauts personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris uzskaita aktīvā karadienesta un rezerves karavīru apmācību laiku, atvaļina rezervē, 10 dienu laikā informē valsts dienesta pārvaldes par aktīvā karadienesta un rezerves karavīru apmācību sākumu un beigām. Valsts dienesta pārvalde uzskaita rezerves karavīru un rezervistu dienesta laiku rezervē. Par disciplinārajiem pārkāpumiem arestā pavadītais laiks, kā arī nelikumīgas prombūtnes laiks netiek ieskaitīts aktīvā karadienesta un rezerves karavīru apmācību laikā.

30.pants. Alternatīvā dienesta laiku uzskaita valsts dienesta pārvalde pēc dienestnieka pieraksta vietas un informē darba devēju 45 dienas pirms noteiktā alternatīvā dienesta laika izbeigšanās. Alternatīvā dienesta laiks sākas ar dienu, kad iesauktais pilsonis ieradies dienesta pildīšanas vietā un noslēdzis darba līgumu ar darba devēju. Darba devējs 10 dienu laikā par to informē valsts dienesta pārvaldi pēc dienestnieka pieraksta vietas.

31.pants. Ja dienestnieks neierodas darbavietā neattaisnotu iemeslu dēļ, tad dienesta laiks tiek pagarināts par divkāršu kavēto dienu skaitu.

Lēmumu par dienesta laika pagarināšanu pieņem iesaukšanas komisija, pamatojoties uz darba devēja izziņu un citiem apliecinošiem dokumentiem pēc valsts dienesta pārvaldes ierosinājuma.

32.pants. Ja karavīram (dienestniekam) aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) laikā ir radušies apstākļi, kas paredzēti šā likuma 23.panta 2., 4. un 9.punktā, viņš ir atvaļināms pirms noteiktā aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) termiņa izbeigšanās uz laiku, kamēr saglabājas šie apstākļi.

Šajā gadījumā karavīri (dienestnieki), kuri nodienējuši vairāk par divām trešdaļām likumā noteiktā aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) laika, tiek ieskaitīti rezervē.

Atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

33.pants. Pēc karavīra pamatapmācības apgūšanas aizsardzības ministrs saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanos (apmācības) plānu var pārtraukt karavīra aktīvo karadienestu pirms noteiktā termiņa un atvaļināt rezervē. Šādi atvaļinātos rezerves karavīrus līdz 27 gadu vecumam var iesaukt dienesta turpināšanai katru gadu uz laiku līdz diviem mēnešiem.

Karavīri (dienestnieki), kas nodienējusi šajā likumā noteikto laiku, tiek atvaļināti rezervē. Rezerves karavīri un rezervisti pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tiek noņemti no valsts dienesta uzskaites.

Virsnieku maksimālo vecumu rezervē nosaka likums "Par Aizsardzības spēkiem", "Par Latvijas Republikas Zemessardzi", kā arī "Nacionālo bruņoto spēku dienesta gaitas noteikumi".

34.pants. Rezerves karavīri ir pakļauti apmācībai saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācību plānu ne biežāk kā reizi gadā. Kā dienestu rezervē ieskaita darbu Aizsardzības ministrijas civilās aizsardzības sistēmā, kā arī citu ministriju profesionālajās un brīvprātīgajās avārijas un glābšanas vienībās. Šie rezerves karavīri un rezervisti netiek iesaukti apmācībai Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

35.pants. Aizsardzības ministrs ar savu pavēli miera laikā var iesaukt rezerves karavīrus aizsardzības uzdevumu veikšanai un uz apmācībām vienlaicīgi ne vairāk kā vienu trešo daļu Nacionālo bruņoto spēku sastāva un ne ilgāk kā uz 60 dienām, nepārsniedzot 60 dienas četros gados. Rezerves karavīrus un rezervistus var iesaukt valsts dienestā saskaņā ar likumu "Par izņēmuma stāvokli".

36.pants. Aizsardzības ministrija saskaņā ar šā likuma 7.pantu slēdz līgumus ar valdības noteiktajām juridiskajām personām par alternatīvā dienesta organizēšanu un dienestnieku darba izmantošanu.

37.pants. Dienestniekus nedrīkst norīkot vadošos (administratīvos) amatos, viņu pakļautībā nedrīkst atrasties citi darbinieki.

Profesiju un amatu sarakstus, kuros var iecelt dienestniekus, nosaka šā likuma 36.pantā minētie līgumi.

38.pants. Dienestniekam dienesta pildīšanas laikā darba devējs nodrošina darba samaksu atbilstoši darba līgumam.

 

IV nodaļa. Obligātajam valsts dienestam pakļauto pilsoņu pienākumi

un tiesības

 

39.pants. Katra obligātajam valsts dienestam pakļautā pilsoņa pienākums ir ierasties valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajā laikā un vietā.

40.pants. Darba devējam jāatbrīvo obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis no darba pienākumu pildīšanas valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās, kuras nepieciešamas valsts dienesta pienākumu pildīšanai, saglabājot amatu un darba algu vidējās izpeļņas apmērā.

Aktīvajā karadienestā (alternatīvajā dienestā) iesauktajiem karavīriem (dienestniekiem) darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu ne mazāku kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

41.pants. Personas, kuras neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts dienesta pārvaldē likumā paredzētajā kārtībā, var tikt nogādātas tajā piespiedu kārtā, piedzenot no viņām šim nolūkam izlietotos līdzekļus. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgās valsts dienesta pārvaldes vadītājs un nosūta to policijas iestādēm izpildei.

Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīta slimība, ja to rakstiski apliecinājusi medicīnas iestāde, vai citi ārkārtējie iemesli, kas rakstiski jāapliecina pašvaldībai vai valsts policijai.

42.pants. Aktīvā karadienesta karavīri, kā arī saskaņā ar šā likuma 34. un 35.pantu iesauktie rezerves karavīri un rezervisti uz iesaukšanas laiku tiek atbrīvoti no maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem pieraksta vietā. Viņiem saglabājas dzīvojamā platība, kurā tie dzīvoja līdz iesaukšanai obligātajā valsts dienestā.

43.pants. Aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) laiks ieskaitāms darba un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz vecuma vai izdienas pensiju.

44.pants. Aktīvā karadienesta (alternatīvā dienesta) un iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dienesta laikā personas dzīvību apdrošina par valsts līdzekļiem. Ja šīs personas kļuvušas par invalīdiem pēc ievainojuma, kontūzijas, sakropļojuma vai saslimšanas, kas radusies, izpildot karadienestu (alternatīvo dienestu), viņām ir tiesības uz valsts garantēto sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

45.pants. Aktīvā karadienesta karavīram ir tiesības uz atvaļinājumu dienesta laikā līdz desmit kalendāra dienām.

46.pants. Dienestniekam nav tiesību pēc paša vēlēšanās pārtraukt darba attiecības ar darba devēju, kā arī pāriet citā darbā, strādāt darbu savienošanas vai apvienošanas kārtībā.

47.pants. Aktīvā karadienesta karavīri (dienestnieki), kā arī saskaņā ar šā likuma 34. un 35.pantu iesauktie rezerves karavīri un rezervisti par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar likumiem.

48.pants. Ja obligātajam valsts dienestam pakļautie iesaucamie izbrauc uz ārvalstīm uz laiku, kas ilgāks par 1 mēnesi, viņiem jāinformē par to valsts dienesta pārvalde, personīgi iesniedzot rakstisku paziņojumu, par ko valsts dienesta pārvalde izdara atzīmi pases ieliktnī, kurš uzrādāms Latvijas Republikas robežkontroles iestādēm, šķērsojot robežu.

49.pants. Iesaucamajiem, kuri uz laiku atrodas ārzemēs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā aktīvā valsts dienesta pienākumu pildīšanai un jāierodas valsts dienesta pārvaldē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc atgriešanās.

50.pants. Katrs obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis pats informē valsts dienesta pārvaldi un atbild par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus šai likumā paredzēto pienākumu izpildei.

51.pants. Ja pilsonis saskaņā ar šā likuma 14.pantu līdz reģistrācijas gada 1.novembrim nav saņēmis valsts dienesta pārvaldes izsaukumu, viņam par to jāpaziņo valsts dienesta pārvaldē pēc pieraksta vietas vai jāierodas personīgi līdz kārtējā gada 31.decembrim.

52.pants. Latvijas Republikas prokuratūrai, tiesām un policijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei par uzskaitē esošajām obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta, bet tiesām — par notiesātajām obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kam spriedums ir stājies likumīgā spēkā. Pēc karaspēka daļas komandiera rakstiska pieprasījuma valsts dienesta pārvaldei kopā ar valsts policijas spēkiem jāveic karadienesta vietu atstājušo karavīru meklēšana un atpakaļnogādāšana dienesta vietā. Izdevumus par obligātā valsts dienesta karavīru atpakaļnogādāšanu dienesta vietā atlīdzina meklējamais saskaņā ar šā likuma 41.pantu.

53.pants. Rezervē atvaļinātiem karavīriem (dienestniekiem) jāstājas uzskaitē valsts dienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi, līdzi ņemot atvaļināšanas dokumentus.

Rezerves karavīriem un rezervistiem pēc šā likuma 34. un 35.pantā paredzētā iesaukuma laika izbeigšanās septiņu dienu laikā jāziņo par to valsts dienesta pārvaldei.

54.pants. Obligātā valsts dienesta pienākumu izpildi kontrolē Aizsardzības ministrija.

 

V nodaļa. Atbildība un kontrole

 

55.pants. Par šā likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

56.pants. Uzraudzību par šā likuma ievērošanu veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

VI nodaļa. Pārejas noteikumi

 

57.pants. Šajā likumā paredzēto iesaukšanas kārtību ieviest no 1995.gada 1.jūlija un piemērot visiem iesaucamajiem, kuri ir valsts dienesta pārvalžu uzskaitē.

58.pants. Likumā paredzēto reģistrācijas kārtību piemērot iesaucamajiem, kuri dzimuši 1978.gadā un vēlāk.

59.pants. Par iesaucamajiem, kuriem iesaukums atlikts saskaņā ar 1993.gada 27.aprīļa likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" 19.pantu, pēc iesaukuma atlikšanas termiņa izbeigšanās iesaukšanas komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šo likumu.

60.pants. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai ar Ministru kabineta lēmumu aktīvo karadienestu var pildīt Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā Sardzes pulkā un Mobilajā policijas pulkā.

61.pants. Aktīvā dienesta karavīri, kuri, šim likumam stājoties spēkā, nodienējuši vairāk par 12 mēnešiem, tiek atvaļināti rezervē triju mēnešu laikā.

62.pants. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.) ar brīdi, kad stājas spēkā šis likums.

 

Par likumprojektu

 

Likumprojekta nepieciešamības pamatojums, pirmkārt, ir vajadzība nodrošināt Latvijas Republikas pilsoņiem konstitucionālajā likumā "Par pilsoņa un cilvēka tiesībām un pienākumiem" deklarētās normas, kas attiecas uz obligāto dienestu un valsts aizsardzību. 1993.gada 27.aprīļa likums "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" to nodrošina tikai par 10 – 15%. Ir jāveido citas, augstāka un demokrātiskāka līmeņa attiecības starp pilsoni un valsti aizsardzības jomā. Patlaban spēkā esošais likums nenodrošina Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamās kvalitātes obligātā karadienesta karavīriem.

Likumprojekta jēgu īsumā var raksturot šādi:

1. No likumprojekta ir izslēgtas normas, kas laika gaitā kļuvušas pretrunīgas (darba dienests, līdz 50 gadiem atrašanās rezervē, pašvaldību bezmaksas piesaistīšana, iesaukšana 33 vietās utt.);

2. Likumprojektā ir iestrādātas jaunas normas, kuru nepieciešamību nosacījusi sabiedrības attīstība,— plašāki pilsoņu slāņi (līdz 80%) tiks iesaistīti valsts aizsardzībā.

Pārdalot funkcijas starp izpildinstitūcijām, principiāli mainīta iesaukšanas metodika, kas vērsta uz iesaucamo veselības stāvokļa pārbaudes krasu uzlabošanu.

Ieviests jauns elements — lozēšana. Tas ir principiāli nepieciešams, jo, darbojoties šai likumprojektā deklarētajām attiecībām, to iesaucamo skaits, kurus varētu iesaukt, būs lielāks, nekā Nacionālie bruņotie spēki spēs uzņemt gada laikā. Tādēļ, nodrošinot demokrātisku pieeju, visiem, kas varētu tikt iesaukti, jāpiedalās lozēšanā, ar kuras palīdzību Nacionālie bruņotie spēki saņems tik daudz karavīru, cik Aizsardzības ministrija var atļauties budžeta ietvaros un citu pakārtotu apstākļu dēļ.

Aizsardzības ministrijas noteiktais karavīru skaits x 100%

............................................ =

Iesaucamo skaits, ko varētu iesaukt

 

= Iesaucamo skaits procentos no visiem, ko var iesaukt.

 

Piemērs:

6000 x 100%

ķķķķķķķķķķķ=75%

8000

 

Šai gadījumā lozēšanas princips ir — no 100 iesaucamajiem netiek iesaukti 25 cilvēkli.

Iesaukto sadali veic nevis 33 rajoni, bet viena institūcija — Iesaukšanas centrs (kara hospitālī), kur darbojas viena profesionāla medicīnas komisija. Princips — diagnostika uz vietas, nevis pārsūtīšana uz civilajām ārstniecības iestādēm.

Viena valdības izveidota iesaukšanas komisija reizi mēnesī izskata un apstiprina (vai neapstiprina) centra speciālistu priekšlikumus par iesaukšanu.

Likumprojekts stimulē vidējās un augstākās izglītības iegūšanu valsts atzītās (akreditētās) mācību iestādēs.

Likumprojekts stimulē zemnieku saimniecību iesaistīšanu Latvijas tirgū, īstenojot principu: ja zemnieks pabaro ne tikai sevi, bet vēl 10 mūsu sabiedrības locekļus, viņu var neiesaukt aktīvajā karadienestā.

Likumprojekts paredz atvieglojumus, iekārtojot dzīvi tiem, kas pildījuši aktīvo karadienestu, kā arī respektē pacifistisko un reliģisko pārliecību, ievērojot Eiropas standartus attiecībā uz sirdsapziņas brīvību (conscientious objection – CO–s).

Pārejas periods ir paredzēts pakāpenisks, lai neizraisītu negatīvu reakciju sabiedrībā, kā arī dotu iespēju Iekšlietu ministrijai sakārtot sistēmu, kurā izmanto obligātā dienesta karavīrus.

Likuma pieņemšanas gadījumā paredzamās sekas un rezultāti:

1. Tiktu novērsti draudi, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pietrūktu obligātā dienesta karavīru.

2. Nacionālo bruņoto spēku struktūrās uzlabotos intelektuālā gaisotne. Tajās būtu adekvāta sabiedrības slāņu proporcija.

3. Lielākā daļa Latvijas Republikas vīriešu dzimuma pilsoņu būtu sagatavoti valsts aizsardzībai.

4. Taisnīgāk tiktu sakārtotas attiecības starp maznodrošinātajiem un relatīvi nodrošinātajiem sabiedrības slāņiem.

5. Aizsardzības ministrijas budžetā jaunās iesaukšanas metodikas ieviešanai un pārstrukturēšanās nodrošināšanai būs jāpārdala valsts dienesta pārvaldēm paredzētie līdzekļi, nepalielinot tos, t.i.,

— līdzekļi Iesaukšanas centra izveidei un uzturēšanai, reorganizējot valsts dienesta pārvaldes;

— līdzekļi Latvijas Pastam un pašvaldībām iesaucamo apziņošanas un valsts dienesta pārvalžu uzturēšanas finansēšanai.

6. Perspektīvā plānojot izdienas piemaksas civildienesta ierēdņiem, aktīvā karadienesta laiks ieskaitāms izdienā, tas atsauktos uz valsts budžetu ne agrāk kā pēc 8 – 10 gadiem un procentuāli nepārsniegtu inflāciju.

7. Likuma darbība ietekmēs tikai Aizsardzības ministrijas budžeta sadalījumu, ko prasīs Valsts dienesta centra izveidošana un valsts dienesta pārvalžu samazināšana (skat. pielikumu anotācijai).

8. Likumprojekts, pārtapdams likumā, perspektīvā netraucēs ieviest arī vispārēju pamatapmācību (2 mēneši), no kuras patlaban ir jāatsakās līdzekļu dēļ (vajadzīgi Ls 6,7 milj. un turpmākie ikgada sistēmas funkcionēšanas izdevumi). Pāreju uz visu valsts dienestam pakļauto pamatapmācību nodrošina likumā iestrādātais lozēšanas mehānisms un norma, kas paredzēta 33.pantā.

 

Likumprojekts ir saskaņots ar: Ārlietu ministriju, Finansu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts reformu ministriju un Zemkopības ministriju.

 

Likumprojekta autori ir Aizsardzības ministrijas Valsts dienesta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Doniks, tālr. 323071, un vecākais referents Vitolds Jānis Vuškāns, tālr. 213255.

 

Likumu un tiesību aktu saraksts, kuros jāizdara grozījumi:

1. Latvijas Republikas likums "Par policiju".

2. Latvijas Republikas likums "Par Aizsardzības spēkiem".

3. Latvijas Republikas Kriminālkodekss.

4. MP lēmums "Par Centrālo iesaukšanas komisiju".

5. Kontroles pagaidnoteikumi personām, kas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J.Davidovičs

 

Obligātā valsts dienesta likuma seku ekonomiski finansiālais pamatojums

Rādītāji Pirms reformas Pēc reformas Kopā pēc Ekonomija

reformas

1995.gadam 1995.gadam Valsts Valsts

iedalītie funkcionē- dienesta dienesta

līdzekļi šanai nepie- pārvaldēm iesaukšanas

ciešamie centrs

līdzekļi

 

Štata vienību

skaits 510 510 252 104 356 154

Algu fonds

Ls 442912 442912 294672 100490 395162

Pārējie izdevumi

Ls 228393 2760XX-XXXXX 187400 276143

Medicīnisko

pakalpojumu

izmaksa 1160XX-XXXXX 10000 20000

Ekspluatācijas

izdevumi,

pakalpojumi 1600XX-XXXXX 15000 61743

Remonts 20000 40000 60000

Iesaucamo

ēdināšanas

izdevumi 14400 14400

Iesaucamo

uzturēšanas

izmaksa centrā 16000 16000

Ceļa izdevumi

iesaucamo

pārvadāšanai 12000 30000 42000

Inventāra iegādes

izdevumi 26000 26000

Medicīnas apa-

ratūras iegādes

izdevumi 36000 36000

Izdevumi kopā 671305 718912 383415 287890 671305

Aizsardzības ministrijas Finansu nodaļas vadītāja M.Skudra

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!