Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 1.februārī

Intervija Latvijas Radio 1. februāra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Raidījumu vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Raidījums "Varas pozīcija", to šoreiz vadīšu es, Ingrīda Ābola. Aidim Tomsonam mēs vēlam izveseļošanos un sakām labdien premjeram Andrim Bērziņam!

A.Bērziņš: — Labdien!

— Mēs sākam ar jautājumiem, kuru šodien ir ļoti daudz. Protams, mēs nevaram sarunu sākt ar citu jautājumu, kā ar Kuģniecību. Šodien pulksten 12 beidzās pretendentu pieteikšanās "Latvijas kuģniecības" privatizēšanai, un bija solīts, ka Privatizācijas aģentūra sniegs ziņas, cik un kas ir šie gribētāji, tomēr mēs esam saņēmuši jaunu ziņu, ka ceturtdien tas atklāts netiks. Kāpēc?

A.Bērziņš: — Nu, privatizācijas noteikumos tā acīmredzot ir rakstīts, es pat neesmu interesējies, cik konkrēti un no kurām vietām viņi ir, tikai gribu teikt, ka šajā pirmajā solī ir pieteikušies vairāk to pretendentu, nekā viens otrs te pareģoja, būtiski vairāk, un viņi ir no vairākiem kontinentiem. Arī tas ir labi, ģeogrāfija ir pietiekami plaša.

— Jūs esat ar to apmierināts, ka nav nulles varianta un ka nav viena varianta?

A.Bērziņš: — Ziniet, es nevaru būt ne apmierināts, ne neapmierināts, jo faktiski jau vēl nekas nav zināms. Ir atsūtītas šīs pieteikuma vēstules, tagad darba grupa, speciāli piedaloties "Delnai", izvērtēs, vai visi tie iesniegtie dokumenti ir tādi, kā to prasa privatizācijas noteikumi, un tad līdz 13.februārim šie dokumenti jānes uz Ministru kabinetu skatīšanai. Tā ka Ministru kabinetam ir tālāk jāpasaka "jā", jāapstiprina, ka visi dokumenti atbilst, un tad var notikt visas tālākās procedūras.

— Kad tad būs tā diena, kad mēs zināsim, cik un kas?

A.Bērziņš: — Acīmredzot tad, kad šī Privatizācijas aģentūras komisija būs izvērtējusi un konstatējusi tos, kuri kvalificējas, varbūt visi kvalificējas — es tā nevaru pateikt uzreiz.

— Jums nav par to informācijas vai arī jums ir informācija?

A.Bērziņš: — Man ir kaut kāda sākotnēja informācija, bet tā kā es saprotu, ka šī informācija — bija teikts, ka tā acīmredzot būs konfidenciāla —, tas ir jāprasa Privatizācijas aģentūrai, lai tā rīkojas absolūti precīzi — tā, kā to prasa visi noteikumi, jo šajā gadījumā nebūtu pareizi, ja vairāki cilvēki sāktu šo lietu komentēt. Tas ir jādara tam, kā atbildībā šis jautājums atrodas, un ļoti precīzi, atbilstoši visiem noteikumiem.

— Lai gan ir iesniegti vairāki šie pieteikumi, tomēr spēkā paliek arī tēvzemiešu bažas, ka šie privatizācijas noteikumi ir izstrādāti, lai privatizācijā varētu uzvarēt kāda konkrēta kompānija, — tādas bažas ir izteikusi apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka Latvija ir ieinteresēta, lai mēs iegūstam maksimālo cenu par šo privatizāciju, un mēs, Latvija, esam ieinteresēta, lai būtu kārtīga izsole. Ja tur būs normāla izsole, tad nevienam nevarētu būt nekādu bažu, jo tā būs atklāta, tur varēs redzēt, kā kāpj tas skaitlis, kā tas āmuriņš noklaudz — nu, es tā tēlaini izsakos — un cik tas viss maksā.

— Un tomēr arī pilnvarnieks Eižens Cepurnieks atgriežoties minēja tādu vārdu — "Itera".

A.Bērziņš: — Nu, Eiženam Cepurniekam, burājot gar Spānijas krastiem, varbūt kādas svešas informācijas nāk ausīs, tā ka varu droši teikt, ka šajā gadījumā nav veicies Eiženam Cepurniekam. Tas, kas viņam to stāstījis, ir viņu maldinājis.

— Runājot par pilnvarniekiem, es gribu jums uzdot jautājumu, kas radās tikko pēc preses konferences. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis nākamnedēļ pie valdību veidojošās koalīcijas partijām vērsīsies ar lūgumu pārskatīt valsts pilnvarnieku statusu valsts uzņēmumos, jo, kā viņš domā, tas tiek izmantots politisku mērķu izpildei — šo amatpersonu statuss. Jūsu viedoklis?

A.Bērziņš: — Nu, es labprāt uzklausīšu Kalvīša kungu un apskatīšu sagatavotos dokumentus. Tai pašā laikā es gribētu teikt, ka mēs jau gaidām no finansu ministra šo dokumentu, kas runātu par pilnvarnieku darba samaksas kārtību Ministru kabineta noteikumu formā. Mēs šo dokumentu esam apstiprinājuši laikam jau pirms pusotra mēneša — koncepciju par to, kā jāizskatās pilnvarnieka algai, — ka tai ir jābūt atkarīgai no uzņēmuma apgrozījuma, peļņas, strādājošo skaita, lieluma, sarežģītības — tie principi visi ir izstrādāti, tagad tie vienkārši jāuzliek uz papīra. Un pie viena droši vien tajā pašā dokumentā varētu ielikt arī kaut ko par pilnvarnieku statusu.

— Jūs piekrītat Kalvīša kunga domai, ka pilnvarnieks nevar būt tikai vienas politiskas partijas lobētājs klajā veidā?

A.Bērziņš: — Nu, Kalvīša kungam tad šāda veida apgalvojumi ir jāpierāda. Es gribu teikt, ka pilnvarnieks ir valsts pilnvarota persona, kura pienākums ir skatīties līdzi valsts interesēm. Ja šos pilnvarniekus pārstāv dažādas politiskās partijas, tad, protams, arī šo pilnvarnieku pienākums no tā nemainās — viņiem tāpat paliek pienākums ievērot valsts intereses.

— Kalvīša kungs saka tā: izmantotas politisku mērķu izpildei.

A.Bērziņš: — Acīmredzot tad viņam jāprasa kādi plašāki paskaidrojumi. Katrā gadījumā, ja tur ir kādas pretrunas, tad tās ir jānovērš.

— Un ar algām, kā jūs arī sacījāt, ka viss būs kārtībā, būs sava sistēma, jo cilvēkiem diemžēl ir ļoti daudz un negatīvi jautājumi par šīm milzīgajām algām uz šo mazo pensiju fona.

A.Bērziņš: — Jā, pilnīgi skaidrs, es pilnīgi pievienojos tiem cilvēkiem, kas saka, ka šī sistēma ir jāsakārto.

— Tagad mēs runāsim par zviedru kuģi — tas arī viens tāds jautājums, ko jūs skatījāt otrdien valdības sēdē. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka izteica viedokli, ka Latvijai ir iespējas no tiesas procesiem iznākt kā uzvarētājai. Kā jūs vērtējat — vai tas tā būs?

A.Bērziņš: — Jā, šādas iespējas tiešām ir. Mēs esam ļoti uzmanīgi izskatījuši šo jautājumu valdībā, mēs vēlreiz uzsvērām, ka Latvija pildīs visas starptautiskās saistības, bet Latvija izmantos visas juridiskās iespējas, kā šo jautājumu atrisināt. Un tas, ko mēs valdībā skatījām, faktiski bija tā interesantā situācija, kurā mēs tagad esam. Izrādās, ka pirms tam, 1996.gadā, ir bijusi ierosināta vēl viena šķīrējtiesa, šoreiz gan Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, un šī šķīrējtiesa vēl nav beigusies. Un tad tā lieta ir atkal iesniegta vēlreiz Kopenhāgenā — to juristi mums izstāstīja. Tātad pēc šī juridisko speciālistu viedokļa nevar būt tā, ka viena un tā pati lieta vienlaikus tiek skatīta divās dažādās šķīrējtiesās. Un, ja jau šī Kopenhāgenas šķīrējtiesa, kura ir beigusies, tātad savu spriedumu taisījusi, tad ir jautājums: vai nebūs tā, ka arī Oslo šķīrējtiesa taisīs kaut kur savu spriedumu, un kas būs tādā gadījumā, ja šīs šķīrējtiesas spriedums atšķirsies? Tas bija viens no jautājumiem, ko mums juristi pateica priekšā, un par to mēs pašlaik tālāk diskutējam. Un tad bija vēl viens ļoti interesants priekšlikums, kuru valdības sēdē izteica Anatolijs Gorbunovs: varbūt no Kuģniecības kuģiem vajadzētu vienu vai divus kuģus piedāvāt šiem īpašniekiem, tikpat garus un tikpat platus, jo, kā izrādās, šis kuģis, par kuru no mums tiek prasīti miljoni, Zviedrijā ir nopirkts kā metāllūžņi, samaksājot — ja es pareizi atceros — ap 150 tūkstošus dolāru.

— Jūs nosaucāt juristus ar tādu optimistisku skatu, lai nebūtu šie trīs miljoni dolāru jāzaudē Latvijas valstij, un tomēr BNS ir veikusi aptauju, kurā nav tik labs skatījums uz šo zviedru kuģa lietu. Te ir teikts, ka, piemēram, Juris Bojārs ir sacījis: acīmredzamas noziedzīgas nolaidības dēļ ir zaudēta liela nauda. Un tālāk viņš vēl saka arī tā: Ārlietu ministrija šajā lietā ir pilnīgi izgāzusies, savukārt Rīgas domē kāds apsildījis rokas. Atgādinu, ka toreiz Rīgas domes priekšsēdētājs bija Andris Teikmanis.

A.Bērziņš: — Es negribētu komentēt Jura Bojāra izteicienus, es gribu tikai teikt, ka pret amatpersonām, kuras būs vainīgas, tiks ierosināta krimināllieta, prokuratūra pašlaik to izmeklē, un krimināllieta par faktu jau ir ierosināta, vēl vienīgi nav celtas apsūdzības konkrētām amatpersonām. Tā ka ar šiem cilvēkiem, es ceru, kopā ar mūsu tiesu sistēmu, tiksim galā. Kas attiecas uz zaudējumu, es negribētu piekrist, ka mēs esam jau ko zaudējuši. Protams, mūsu reputācija ir cietusi — pilnīgi viennozīmīgi —, bet zaudējuši šo naudu mēs vēl neesam.

— Bojāram pievienojas arī — mazliet ar citu vērtējumu, bet apmēram tāpat — Latvijas Universitātes Starptautisko jūras tiesību katedras lektors Māris Lejnieks, viņš pagaidām skeptiski vērtējot Latvijas iespējas pārsūdzēt arbitrāžas tiesas lēmumu un nemaksāt piespriesto summu.

A.Bērziņš: — Jā, Lejnieka kungam droši vien kā juristam ir jāzina, ka arbitrāžas spriedumu vispār nevar pārsūdzēt, var skatīt tikai citas juridiskās nianses. Mēs pie šī jautājuma strādājam, mums ir ļoti kvalificēts jurists pašlaik nolīgts, tāds, kuram ir pieredze arbitrāžas jautājumos, kurš praktizē šeit pat, Latvijā.

— Tas ir Ziedonis Ūdris?

A.Bērziņš: — Jā, jā.

— Un jūs uz viņu liekat lielas cerības?

A.Bērziņš: — Tieslietu ministre ir atlasījusi šo advokātu, mēs noklausījāmies viņu Ministru kabineta sēdē, un es gribu teikt, ka viņš izklausījās pārliecinošs un bija labi pastrādājis.

— Vai jūs pieļaujat arī tādu iespēju, ka Latvija tomēr šajā procesā negūs panākumus un tad pie tiem vairāk nekā trīs miljoniem dolāru nāks klāt arī lielas soda naudas, kas nāk ar katru dienu arvien klāt un klāt?

A.Bērziņš: — Es gribu pateikt skaidri un gaiši: es neesmu gatavs kādam kaut ko maksāt situācijā, ja vēl ir kaut mazākā iespēja izmantot jebkuru sviru, lai šo procesu pagrieztu par labu Latvijai.

— Un tagad vēl viens liels jautājums — par valdošo koalīciju un Jaunās frakcijas vietu šajā koalīcijā. Izvērtējot Jaunās frakcijas deputātu Silvijas Dreimanes, Raimonda Paula, Imanta Stirāna un Ingrīdas Ūdres balsojumu Saeimas plenārsēdē tad, kad viņi atbalstīja opozīcijas priekšlikumu, jūs ar to uzskatījāt, ka šie deputāti ir pārtraukuši darbību valdību veidojošajā koalīcijā.

A.Bērziņš: — Jā, viņi pirms tam, pusstundu pirms balsojuma, man teica pilnīgi ko citu. Viņi tātad neturēja doto vārdu, un politikā, man liekas, vairāk nekā jebkur citur ir jātur dotais vārds, ja tu esi ko teicis, tad tev tā arī jārīkojas. Un koalīcijā nav jau neviens ar varu, tā nav nekāda verdzība — tur cilvēki ir sanākuši kopā, partijas vienojušās par kopējiem principiem, un šie kopējie principi ir jāievēro. Un nevar būt tā, ka saka vienu un pēc pusstundas iet un dara ko citu. Man liekas, ka Latvijas politikā jāienāk tādiem godprātīgiem politiķiem.

— Klausītāja Lūcija Baumane no Cēsu rajona Līgatnes raksta un jautā tā: kāpēc nepieciešama koalīcija, ja deputāti nevar balsot pēc sirdsapziņas? Premjers esot nepelnīti vērsies pret Jauno frakciju, tas ir kā komunistu laikos, kad komunistu partija pavēlēja.

A.Bērziņš: — Es nevienam neko neesmu pavēlējis, mēs esam parakstījuši visi kopā dokumentu, šajā dokumentā esam ierakstījuši divas lietas. Starp citu, šīs lietas tika ierakstītas tad, kad Roberts Zīle bija finansu ministrs, pēc viņa uzstājīga prasījuma, un tā tās visu laiku visos koalīcijas līgumos ir iekšā. Un tās lietas ir tādas: ja jautājums skar budžetu vai jautājums skar nodokļus, tad opozīcijas priekšlikumus atbalstīt nevar. Es neko nesaku, ja ir viens otrs jautājums tāds, ka viedokļi mainās vai viedokļi ir dažādiem cilvēkiem dažādi. Kādreiz ir ļoti daudz tādu balsojumu, kur mēs sakām: visiem ir brīvs balsojums, un balsojam mēs tā, kā katrs uzskata par pareizu. Bet tur, kur jautājums ir saistīts ar nodokļiem un budžetu, kur tas var radīt lielas problēmas, pat tādas problēmas, ka nevarēs izmaksāt pensionāriem pensijas vai ka nebūs no kā skolotājiem algas izmaksāt, tur nevar šādi vieglprātīgi rīkoties, tur ir jābalso atbilstoši koalīcijas līgumam. Un neviens jau nav — es vēlreiz uzsveru — nevienu spiedis ar varu nākt koalīcijā.

— Radioklausītājiem jāatgādina, ka tas bija sakarā ar likumprojektu par nekustamo īpašumu.

A.Bērziņš: — Divi likumprojekti tur faktiski bija kopā iesniegti. Tātad viens bija par nekustamā īpašuma nodokļa maiņu un otrs bija saistīts ar pensiju likuma grozījumiem, likuma "Par represētajiem" grozījumiem un tā tālāk.

— Īpaši runājot par likumu par baznīcas īpašumiem un aplikšanu ar nodokļiem — laikam tas bija tas lielākais klupšanas akmens?

A.Bērziņš: — Te es gan gribētu teikt, ka, manuprāt, tās visas diskusijas, kas mums bija budžeta pieņemšanas laikā, problēmu kopumā bija atrisinājušas. Man pat bija tikšanās ar arhibīskapu Vanagu, un mēs visu pārrunājām, nonācām pie vienota secinājuma, ka viss ir kārtībā, jo, redziet, neviena baznīca netiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli — ne zeme, ne ēka; neviena mācītājmāja, neviena sociālās palīdzības iestāde, kur baznīca veic kādas sabiedriski sociālas funkcijas, neviena skola, kur baznīca ir organizējusi kādu skolu, netiek aplikta — tā ir atbrīvota simtprocentīgi no visiem nodokļiem.

— Kas tiek aplikts?

A.Bērziņš: — Tiek aplikti tie baznīcas īpašumi, kuri tiek izmantoti komerciāliem mērķiem, piemēram, tur ierīkoti veikali, ierīkotas kādas kafejnīcas, ēstuves un tā tālāk, un tādu īpašumu ir samērā daudz. Attiecībā uz šiem īpašumiem likumā ir norma: ja ir šāds īpašums un ja baznīcai rodas kāda problēma, teiksim, ja tā šo īpašumu tik tiešām izmanto kādiem ļoti svarīgiem sabiedrības mērķiem, tad baznīcai ir tiesības iet pie savas pašvaldības, un šajā likumā pašvaldībai ir dotas tiesības piešķirt nodokļu atbrīvojumu līdz 90 procentiem no nodokļa kopējās summas. Un, pēc manām domām, tā ir ļoti saprātīga norma, tā liek pašvaldībām un baznīcai, kas ir tajā kopējā konkrētajā teritorijā, abām kopā domāt par to, kā sakārtot baznīcas īpašumu, kā nodibināt ciešāku kontaktu, kā celt, teiksim, konkrētajā teritorijā dzīvojošo cilvēku kristīgās morāles vērtības apziņu, un tā tālāk. Tā ka faktiski tas jautājums bija atrisināts. Es domāju, ka šie priekšlikumi, kurus sociāldemokrāti tādā veidā lobē, droši vien nebūs pēdējie, es to saskatu vienkārši kā sociāldemokrātu vēlmi veikt priekšvēlēšanu kampaņu absolūti bez jebkādas argumentācijas, parādot — lūk, cik mēs esam labi un pārējie visi ir slikti.

— Ja jūs runājat par priekšvēlēšanu kampaņu, tad šajā sakarā klausītāja jautājums. Klausītājs savukārt vērtē priekšvēlēšanu kampaņu no jūsu puses, viņš raksta tā: es redzu likumsakarību, kāpēc premjers nostājas Jaunās kristīgās partijas pusē. Tāpēc ka viņš nedrīkst atcelt tieslietu ministri Labucku, jo viņas tēvs Aloizs Blonskis ir viens no "Latvijas ceļa" lokomotīvēm pašvaldību vēlēšanās Rīgā, tātad no premjera partijas.

A.Bērziņš: — Tam nu gan nav nekādas saistības, es domāju, tieslietu ministre ir personība pati par sevi, un viņas tēvs ir persona pati par sevi. Bez tam tieslietu ministre daudz agrāk ir sākusi strādāt par tieslietu ministri, nekā tēvs ir iesaistījies visos šajos procesos. Es gribu teikt tā, ka tiešām atbalstu šo Jauno kristīgo partiju, jo es redzu, ka tās kristīgās un garīgās vērtības tiešām varētu palīdzēt savā veidā samazināt to plaisu, kas ir starp varu un sabiedrību, un ienest jaunus un pareizus principus — faktiski vecos, bet varbūt nedaudz piemirstos vienā otrā sabiedrības daļā mūsu sabiedrības ikdienā, jo kristīgajām vērtībām ir ļoti, ļoti liela nozīme sabiedrības attīstībā.

— Tad pretī tam runā arhibīskapa Jāņa Vanaga atsūtītie pateicības vārdi gan apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" deputātiem, gan Jaunās frakcijas deputātiem, kuri atbalstīja priekšlikumu neaplikt nevienu no baznīcas īpašumiem, kur ir kāda darbība, ar nodokļiem. Kāpēc tad viņš apsveica tieši šos, kas balsoja pret aplikšanu?

A.Bērziņš: — To, ka neviena baznīca, neviena sociālā māja, neviena mācītājmāja, neviena baznīcas skola nav aplikta un ir pilnībā atbrīvota no nodokļiem, — to es jau teicu. Bet es negribētu nekā citādi komentēt arhibīskapu, mans princips ir šāds: laicīgajai varai jādara tas, kas tai jādara, un garīgajai varai ir atkal jādara tas, kas tai ir jādara, un laicīgā vara garīgo varu nekomentē.

— Man vēl ir daudz jautājumu, un es gribu steigties un uzdot to — šodien "Aktuālajā intervijā" bija pie mikrofona profesors Jemeļjanovs par pilnīgi citu jautājumu. Pagājušajā valdības sēdē otrdien jums neiznāca laika izskatīt jautājumu par 125 tūkstošu latu piešķiršanu Zemkopības ministrijai, kas nepieciešams, lai Latviju kādā veidā labāk norobežotu un te neienāktu nejaukā govju slimība. Vai nākamreiz jūs varēsit to izdarīt?

A.Bērziņš: — Katrā gadījumā valdībā mēs šo jautājumu izskatīsim, tas ir iekļauts nākamās otrdienas sēdes darba kārtībā, zemkopības ministrs par šo tematu ziņos. Tad, es ceru, mēs pieņemsim lēmumu.

— Ļoti lūdza jums uzdot jautājumu no Neredzīgo biedrības, viņi vaicā tā: cik morāli un finansiāli attaisnojama ir valdošās koalīcijas pieņemtā likumdošanas norma, ka pirmās grupas invalīds strādājot var saņemt ne vairāk kā 60 latu pensiju? Tā prasa vairāki redzes invalīdi, viņiem acu gaismas kompensācijai ir vajadzīgi papildu līdzekļi, kas jāmaksā pavadonim. Viņi noteikti lūdza jums šo jautājumu uzdot.

A.Bērziņš: — Es gribētu, lai man atsūta šo jautājumu rakstiski, es neesmu sekojis līdzi šim jautājumam. Es uzdošu atbildīgam ministram noskaidrot, visu precīzi izskaidrot un, ja nepieciešams, skatīsimies, ko tur var darīt.

— Es lūgšu, lai viņi jums uzraksta.

A.Bērziņš: — Lai uzraksta uz manu biroju!

— Viņi vēl gribēs arī vaicāt, kāpēc viņiem neatļauj privatizēt dzīvokļus, — tad es šo lūgumu viņiem arī sacīšu. Vēl Ā.Putene no Ainažiem vaicā jums: tad, kad pārgāja no rubļiem uz latiem, mēs zaudējām 1:200. Vai nevarētu lemt par kompensācijām? Ak Dievs, kā lai izdzīvo mūža novakari!

A.Bērziņš: — Jā, tā ir tā maksa par mūsu neatkarību. Mēs tiešām to visu bijām spiesti samaksāt, un es domāju, ka šeit runāt par kādām tāda veida kompensācijām vairs nav iespējams.

— Tas ir pilnīgi un noteikti? Nekas neatgriezīsies?

A.Bērziņš: — Tas ir pilnīgi un noteikti, nekas neatgriezīsies, un tāda naudas savstarpējā attiecība vairs nebūs.

— Lūcija Baumane no Līgatnes vēl jums vaicā: vai tiešām gaidāms elektroenerģijas cenu pieaugums, vai nešķiež naudu valsts pilnvarniekiem (mēs jau to izrunājām — par pilnvarniekiem), bet vai nevar atrast citas iespējas, kā "Latvenergo" varētu strādāt, neliekot cilvēkiem nevienu santīmu vairāk maksāt?

A.Bērziņš: — Mēs esam "Latvenergo" prezidentu Kārli Miķelsonu noklausījušies valdībā pirms kādiem mēnešiem, runājot par "Latvenergo" nepieciešamo investīciju programmu, un esam saņēmuši no viņa apstiprinājumu tam, ka "Latvenergo" neierosinās paaugstināt tarifus, vismaz šajā gadā. Tālāk mēs pagaidām neesam runājuši, bet es piekrītu rakstītājai, ka tarifus jāmēģina turēt iespējami zemus tik ilgi, kamēr iedzīvotāju pirktspēja nesāk nopietni augt.

— Man vēl ir vairāki jautājumi, kur klausītāji jautā par priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanās. Viņi vaicā, kāpēc Ministru prezidents ir iesaistījies savas partijas priekšvēlēšanu reklāmā.

A.Bērziņš: — Kādā veidā?

— Nu, tas ir laikam domāts, kur jūs televīzijā parādāties kopā ar Počas kundzi.

A.Bērziņš: — Nu, vienkārši tīri objektīvi es ar Počas kundzi ļoti bieži esmu bijis kopā, tas nav īpaši speciāli filmēts, dokumentāli kadri ir vienkārši paņemti un samontēti. Es šeit neko nevaru teikt. Nav tā, ka es tur būtu izkrāsots kā lelle un sēdētu un smaidītu vai kaut kā imitētu. Acīmredzot vienkārši paņemti no televīzijas kādi dokumentāli kadri un samontēti.

— Un vēl pēdējais jautājums — tas jau vairs nebūs klausītāju jautājums. Uzņēmēji vēlas latu piesaistīt eiro. Kā jūs uz to raugāties? Un līdz ar to latam arī būtu brīvas svārstības.

A.Bērziņš: — Mēs noteikti latu varēsim piesaistīt eiro, bet tikai tad, kad mēs ieiesim Eiropas Savienībā, tikai tad tam būs kaut kāda jēga. Jāsaka, ka šobrīd uzņēmējiem nav īpaši ko uztraukties, jo eiro atkal ir kļuvis stiprs. Mūsu likumdošana visvairāk, man liekas, no visām Austrumeiropas valstīm ir sagatavota tiešai piesaistei eiro, un te jāsaka liels paldies Latvijas Bankai, kura ļoti daudz ir darījusi. Pavisam nelielas izmaiņas ir nepieciešamas, lai, teiksim, mēs varētu reāli strādāt eiro zonā, bet līdz tam brīdim, protams, eiro būs atsevišķa valūta un Latvijā būs mūsu Latvijas nacionālā valūta lats.

— Nu gan nobombardējām jūs ar jautājumiem!

A.Bērziņš: — Nekas, nekas!

— Mīļš paldies Ministru prezidentam Andrim Bērziņam!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā